04.07.2014. 09:18
Pasaules kausa finālturnīrs ir lieliska iespēja Latvijas futbola līdzjutējiem iepazīties ar eksotiskām izlasēm, par kurām citādi nenāktos uzzināt. 2010. gadā par savu panākumiem bagāto vēsturi atgādināja Urugvaja, 2006. gadā cieņu iemantoja Trinidada un Tobāgo, 2002. gadā līdz pusfinālam tika Dienvidkoreja. Šoreiz pasauli pārsteigusi mums eksotiskā Kostarika, ar kuru Sportacentrs.com nolēma iepazīties un iepazīstināt tuvāk.

Kostarikas futbola izlase Pasaules kausā sagādājusi jau četrus pārsteigumus un sestdien gatavo piekto - ceturtdaļfināls pret Nīderlandi. Futbols šajā Centrālamerikas valstī ir neapšaubīts sporta karalis, un uzvaras pār Itāliju, Urugvaju un Grieķiju (uzvaras vērtē bija arī 0:0 pret Angliju) būtu labs iegansts karnevālam arī daudz lielākā un futbola panākumiem bagātākā valstī, līdz ar to nav grūti iztēloties, kas notiek Kostarikā.

Kostarikas panākumu stāsts sākās 2013. gada 23. martā ar zaudējumu ASV (0:1). Skandalozais mačs Denverā bija Kostarikas otrā spēle CONCACAF atlases turnīra 4. kārtā (pirms tam neizteiksmīgs 2:2 ar Panamu), un tas notika visnotaļ ziemīgos apstākļos. Sniegs futbolistiem sniedzās virs potītēm, un baltajās formās tērptos amerikāņus laukumā varēja saskatīt tikai ar grūtībām. Kostarikāņi pieprasīja maču pārtraukt, kas būtu pilnīgi loģisks solis (skat. attēlu), taču... ASV bija vadībā 1:0, un tās pārstāvji ar treneri Jirgenu Klinsmanu priekšgalā noraidīja Kostarikas prasību, un spēle tika pabeigta, lai arī bumbu varēja knapi izsist no vietas. Vēlāk arī FIFA noraidīja Kostarikas sūdzību, norādot, ka protests nav iesniegts savlaicīgi un pareizajā formā, vārdu sakot, pasūtīja Kostarikas viedokli uz citu notekcauruli.

"Tas zaudējums un FIFA nicinošā attieksme bija lieta, kas beidzot saliedēja Kostarikas izlasi," izteicās kostarikānis Gustavo Garsija Agilārs, kaismīgs savas izlases atbalstītājs un šo rindu autora paziņa. "Futbolisti, treneri un līdzjutēji ar milzīgu sašutumu metās pierādīt, ka nav nekādi peramie zēni. Bija aizskarts mūsu pašlepnums, un izlase ļoti vēlējās to atjaunot. Neatceros citu reizi, kad visi ar izlasi saistītie cilvēki būtu tā vienojušies kopējam mērķim. Savstarpējie ķīviņi tika aizmirsti, un arī mediju noskaņojums mainījās - nemitīgas izlases kritikas vietā radās dusmas uz ASV iedomību un FIFA attieksmi."

Šādi izskatījās ASV-Kostarikas skandalozais mačs. Klints Dempsijs atklāja rezultātu 16. minūtē, taču Kostarika 2. puslaika sākumā pieprasīja pārtraukt spēli, jo normāls futbols bija kļuvis neiespējams. ASV un FIFA tā nedomāja, un amerikāņi sniega kaujā nosargāja savu pārsvaru. Foto:AP/AFP/Scanpix

Uz šī dusmu un sašutuma viļņa sekoja vairāku panākumu sērija, ieskaitot ASV sasišanu ar 3:1 savās mājās, uz pārspēlēm tika nosūtīta Meksika. Tiesa, lai arī Kostarikas sniegums bija cienīgs, taču ne superiespaidīgs (bija arī neizšķirts pret Jamaiku un zaudēts Hondurasai), līdz ar to varēja saprast kostarikāņu vilšanos pēc grupu izlozes, kad viņiem blakus nostājās trīs bijušās pasaules čempiones - Itālija, Urugvaja un Anglija. "Protams, pirmā reakcija bija šoks, taču neteikšu, ka jutāmies nolemti," stāsta Gustavo. "Futbolisti un Kostarikas mediji aktīvi rēķināja minimālos variantus, kā tikt ārā no grupas. Jāpieveic Urugvaja, kura šobrīd nekotējas nemaz tik augstu, vēl viens neizšķirts un jācer uz labvēlīgiem citiem rezultātiem. Noteikti nebija domas, ka braucam tikai uz grupu turnīru."

Tas, kas notika D grupā, pārsteidza pasauli un arī pašus kostarikāņus, ieskaitot Gustavo: "Tā bija mums pavisam nepazīstama komanda, kura spēlēja ar pilnīgi jaunu motivāciju un kaisli. Proti, pārbaudes spēlēs viss bija okei, taču nekas TĀDS (1:1 pret Īriju un 1:3 pret Japānu - R.E.). Savukārt Pasaules kausā mūsu izlasē spēlēja vairākas iedaļas augstākā līmenī. Un paveiktais ir patiešām iespaidīgs, pēdējās nedēļās dzīvoju kā sapnī. Atmosfēra ir neticami emocionāla, visi mani draugi, ģimene un tautieši spēj domāt tikai par vienu - par futbolu."

Kostarika ir valsts Centrālamerikā, kuras platība ir par 15 tūkstošiem kvadrātkilometru mazāka nekā Latvijas, tiesa, iedzīvotāju ir vairāk (4,5 miljoni). Valsts institūcijas ir devušas katram darbiniekam iespēju paņemt brīvu pēcpusdienu Kostarikas spēļu laikā (šīs stundas gan jāatstrādā citā laikā), šim piemēram sekojuši arī vairāki privātie uzņēmumi.

Kostarikas izlases galvenais treneris ir kolumbietis Horhe Luiss Pinto, kurš izlasei palīdzēja nokļūt arī 2006. gada Pasaules kausā. Tiesa, Pinto ar izlasi Vācijā neieradās, jo nebija izpaticis visiem federācijas pārstāvjiem un tika atlaists, turklāt Gustavo atminējās, ka šī atlaišana notikusi samērā neglīti un atstājusi krietnu devu aizvainojuma. Pie Kostarikas stūres viņš atgriezās 2011. gadā, un šobrīd apklusinājis teju pilnīgi visus kritiķus. Starp citu, bez Pinto Kostarika 2006. gada finālturnīrā zaudēja visās trīs spēlēs un ielaida deviņus vārtus.

Visai interesantā formātā izveidots Kostarikas čempionāts, proti, ik gadu tiek izspēlēts nevis viens garš, bet divi īsi turnīri ("Apertura" un "Clausura") un noskaidroti divi čempioni. Gustavo pastāstīja, ka tas daļēji klimata apstākļu dēļ, proti, lietus sezonas laikā futbola spēle ir apgrūtināta, bet daļēji arī konkurences uzlabošanai. 5-6 no 12 augstākās līgas komandām ir izteikti pārākas par pārējām, taču īsāks turnīrs paver iespējas arī pastarītēm, kurām grūti noturēt stabilu sniegumu 8-9 mēnešu sezonā. Savukārt četru mēnešu sezona dod šādu iespēju, turklāt sarūk tā saukto mazsvarīgo spēļu skaits.

No 12 "Primera Division" komandām vismaz pusei ir regulāras finanšu problēmas, un algu nesaņemšana ir gluži ikdienišķs (precīzāk sakot, ikmēneša) notikums. Gustavo stāsta, ka leģionāru netrūkst, taču lielākoties čempionāts tiek uzlūkots kā tramplīns uz Meksikas līgu un MLS. Slavens ir "Alajuelense" un "Saprissa" komandu duelis, kurš parasti piepilda abu komandu stadionus, kuros ietilpst attiecīgi 18 un 23 tūkstoši līdzjutēji, savukārt fināli un izlases mači tiek aizvadīti jaunajā Sanhosē nacionālajā stadionā, kura ietilpība ir 35 tūkstoši skatītāju.

Lai gūtu labāku priekšstatu par šī čempionāta līmeni, palūdzu Gustavo salīdzināt to ar Latvijas Virslīgu: "Organizatoriskajā ziņā atšķirība ir milzīga - pat mūsu čempionāta vājākās komandas spēlē stadionā ar vismaz 5-6 tūkstošiem sēdvietu, kuras reti ir pustukšas. Kostarikā katra spēle ir svarīga un laukumā ir daudz vairāk emociju, spēlētāji cīnās daudz aktīvāk, varbūt mazāk disciplinēti, taču noteikti kaislīgāk. Protams, mēs tālu atpaliekam no Eiropas līgām, turklāt mums augstākajā līgā ir maz komandu."

Kostarikas futbolisti medijos vairākkārt norādījuši, ka ar savu spēli piespieduši pasauli apskatīties kartā, kur īsti Kostarika atrodas un kas tā tāda vispār ir. Viņi ir lepni, taču apzinās, ka maksimums vēl nav sasniegts. Sestdien gaidāms ceturtdaļfināls pret Nīderlandi, un parādījušās bažas par kostarikāņu vārtsarga Keilora Navasa dalību spēlē (viņš izlaida treniņu pleca traumas dēļ). Tas kostarikāņiem būtu neatsverams zaudējums, jo Navass pagaidām ielaidis tikai divus vārtus un bija lielisks pendelēs pret Grieķiju. Starp citu, arī finālturnīrā FIFA paspējusi nokaitināt kostarikāņus - pēc uzvaras pār Itāliju uz dopinga kontrolēm tika izsaukti septiņi futbolisti ierasto divu vietā.

Bukmeikeri, protams, nesaudzīgi uzvaru atvēl oranžajiem, taču vienreiz viņi jau izgāzās - Kostarikas iespēja uzvarēt D grupā bija novērtēta ar 34 pret viens, bet iespēja iegūt kausu - 750 pret vien. Nu šī iespēja ir sarukusi vairāk nekā desmitkārtīgi (60 pret viens). Vēl pirms čempionāta mans kolēģis ieteica ar piesardzību novērtēt Nīderlandes spēku, atgādinot par tās jaunību, pieredzes trūkumu un ne pārāk iespaidīgo aizsardzību. Pēc Spānijas sagraušanas ar 5:1 šis un visi līdzīgie ieteikumi tika aizmirsti, taču pēc tam Nīderlande ne tuvu nav spēlējusi graujoši - 3:2 pret Austrāliju, neizteiksmīgs 2:0 pret Čīli un patiešām knapi izvilkta uzvara pār Meksiku. Pret to pašu Meksiku, kura CONCACAF atlases izšķirošajā kārtā spēlēja vāji un neko daudz neprata likt arī Kostarikai - par zaudējumu 1:2 viesos ļaunāks izvērtās neizšķirts 0:0 mājās, kad Kostarikas uzbrucējs Džoels Kempbels izšķērdēja vairākas iespējas, lai vēl vairāk sarūgtinātu Mehiko stadionā maču vērojošos 65 tūkstošus meksikāņu, kuri spēles beigās korī pieprasīja atlaist savu galveno treneri un apmētāja kostarikāņu futbolistus. Vai izdosies sarūgtināt 17 miljonus klātienē un neklātienē esošo nīderlandiešu? Sestdien redzēsim.

Turnīrs Datums Spēle Rezultāts
3.kārta* 08.06.12 Kostarika-Salvadora 2:2
12.06.12 Gajāna-Kostarika 0:4
07.09.12 Kostarika-Meksika 0:2
11.09.12 Meksika-Kostarika 1:0
12.10.12 Salvadora-Kostarika 0:1
16.10.12 Kostarika-Gajāna 7:0
4.kārta 06.02.13 Panama-Kostarika 2:2
22.03.13 ASV-Kostarika 1:0
26.03.13 Kostarika-Jamaika 2:0
07.06.13 Kostarika-Hondurasa 1:0
11.06.13 Meksika-Kostarika 0:0
18.06.13 Kostarika-Panama 2:0
06.09.13 Kostarika-ASV 3:1
10.09.13 Jamaika-Kostarika 1:1
11.10.13 Hondurasa-Kostarika 1:0**
15.10.13 Kostarika-Meksika 2:1
D grupa 14.06.14 Urugvaja-Kostarika 1:3
20.06.14 Kostarika-Itālija 1:0
24;06.14 Kostarika-Anglija 0:0
1/8 fināls 29.06.14 Kostarika-Grieķija 1:1 (p.s. 5:3)
1/4 fināls 05.07.14 Kostarika-Nīderlande ?
pusfināls ? ? ?

*CONCACAF zonā kvalifikācija notiek četrās kārtās, un vadošās izlases tajā iesaistījās no trešās kārtas. Ceturtajā kārtā iepriekšējo maču rezultāti vērā netiek ņemti.**Ar šo maču tika nodrošināta vieta finālturnīrā

Valsts Platība Iedzīvotāji FIFA rangā Sasniegums*
Brazīlija 8 515 201 milj. 3. Pieckārtēja čempione
Nīderlande 41 16.8 milj 15. Trīskārtēja vicečempione
Kolumbija 1 141 47.4 milj. 8. 1/8 fināls
Francija 640 66.6 milj 17. Čempione
Vācija 357 80.7 milj. 2. Pieckārtēja čempione
Beļģija 30 11.1 milj. 11. 4. vieta
Argentīna 2 789 41.6 milj 5. Divkārtēja čempione
Kostarika 51 4.5 milj 28. 1/8 fināls

*Labākais sasniegums Pasaules kausā pirms šī finālturnīra. Savukārt platība norādīta tūkstošos kvadrātkilometru.

Kostarikas izlases sastāvs un statistika



"Rezerves virsnieku apvienība" ''Akmenskalni'', Raunas novads Jātnieku sports
Solomins Aleksandrs Akadēmiskā airēšana, Kanoe airēšana, Smaiļošana
FTA
Reģistrēties