Operācijas un rehabilitācijas dēļ uz pasaules čempionātu viņa nebija sasniegusi savu labāko formu. "Lai sagatavotos, treniņu procesā es izdarīju maksimumu, ko tik īsā laika posmā biju spējīga izdarīt," atzīst latviešu sportiste. "No jūnija sāku trenēties ar nelielu cerību, ka varbūt spēšu sagatavoties šim pasaules čempionātam, pati gan uz to visu skatījos skeptiski, bet LOV rehabilitologs Mareks Osovskis un daktere Valda Kuģe, man ieviesa cerību, mudinot, lai nenokaru degunu - ja būšu uzcītīga, iespējams, jau no jūlija mēneša sākuma varēšu sākt strādāt arī uz paklāja. Viņu prognozes piepildījās, arvien mērķtiecīgāk sāku trenēties ar domu par pasaules čempionātu. Galīgo lēmumu par dalību čempionātā kopā ar treneri Visvaldi Freidenfeldu pieņēmām pēc Polijas turnīra, kurā aizvadīju trīs cīņas, pēc kurām sapratu, ka esmu spējīga cīnīties atkal augstākajā līmenī."
Daudz netrūka, kad būtu jāpaliek mājās dēļ nepietiekamā finansējuma. "Treneris uzņēmās iniciatīvu un no V.Freidenfelda LBCSKI kluba līdzekļiem atrada finanses, lai varētu piedalīties divās starptautiskās nometnēs Polijā un Baltkrievijā, kas man ļāva pilnvērtīgāk sagatavoties un apbružāties starp elites cīkstonēm, ļaujot iegūt pārliecību par saviem spēkiem," treneri paslavē audzēkne. "Vēl līdz pēdējai dienai nebija zināms, vai būs līdzekļi akreditācijai, lai varētu piedalīties pasaules čempionātā, treneris Freidenfelds mierināja, lai nesatraucos un nedomāju par to, ka centīsies visu nokārtot. Liels paldies pilsētas domes Rīgas sporta klubam, kas piešķīra līdzekļus manai dalībai šajā čempionātā. Bez viņu palīdzības būtu palikusi mājās un vērojusi pasaules čempionātu tikai ar interneta starpniecību."
"Pēc visa smagā gada pasaules čempionāts bija kā balva, atlika tikai cīnīties. Cīnījos uz vecajām rezervēm, pieredze tomēr man ir liela, un šoreiz tas mani ļoti palīdzēja," atzīt Skujiņa un turpinājumā pastāsta par cīņām pasaules čempionātā.
"Pirmā cīņa pret itālieti sanāca ļoti nervoza. Itāliete izrādījās ļoti fiziski spēcīga, toties es fiziski vēl neesmu tik laba kā vajadzētu būt. Arī tiesnese, kas tiesāja šo cīņu, izteikti vēlējās izsist mani no ritma, neļāva ņemt "manus" tvērienus, nepārtraukti aizrādīja. Lai arī biju vadībā 2:0, tik un tā visu laiku turpināja man aizrādīt, gribēja pat piešķirt brīdinājumu par pasivitāti, biju neizpratnē, tas mani ļoti sita ārā no līdzsvara. Lai arī 3. minūtes vidū guvu tīru uzvaru, šajā cīņa krietni daudz patērēju spēkus."
"Cīņā pret nākamo pasaules čempioni ukrainieti Stadņiku-Mahiņu, domāju, man pietrūka sacensību pieredzes, pārāk viegli es atdevu punktus, par kuriem vēl varēju pacīnīties. Zaudēju ar rezultātu 4:5, tagad ir rūgtuma sajūta - varbūt tomēr kādā situācijā varēju būt neatlaidīgāka. Jau agrāk bijām tikušās, vienu reizi uzvarēju es, vbet otru - viņa. Zināju, ka neesmu sliktāka, tomēr pietrūka pārliecības. Šo cīņu pilnībā aizvadīju uz "vecās" bāzes. Sāpīgs zaudējums, pēc kura bija ļoti grūti atgūties. Stadņika-Mahiņa pēc tam iekļuva finālā - liels bija mans prieks, jo varēju turpināt cīnīties [gandarījuma turnīrā]. Vispār, vairākas reizes pieķēru sevi ar sajūtu, ka esmu laimīga atkal cīnīties, laimīga, kam man ir iespēja būt uz paklāja. Agrāk čempionātos biju izjutusi tikai milzīgu atbildības sajūtu."
"Baltkrieviete Levčanka visu laiku turēja mani sasprindzinājumā, nedrīkstēju atslābināties ne sekundi, jo viņas cīņas stils ir ļoti bīstams - meitene spējīga izpildīt metienus no jebkuras situācijas. Lai arī guvu pārliecinošu uzvaru (10:2), neteikšu, ka šī cīņa man padevās viegli."
"Ceturtajā cīņā pret vācieti Fokenu mani spēki bija izsmelti, nebiju paspējusi atjaunoties pēc cīņas pret Levčanku. Un te nu parādījās parādījās, ka pietrūka sagatavotības, tomēr pārāk īss bija mans sagatavošanās process. Protams, kā sportistei man ir sāpīgs šis zaudējums, tajā pašā laikā saprotu, ka vēl neilgu laiku atpakaļ būtu priecīga, ja man kāds teiktu, ka tik drīz spēšu atkal ielekt šajā līmenī un cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu pret pasaules vadošajām cīkstonēm. Izpētot cīņu video redzu, cik daudz ir jāstrādā, cik daudz esmu pazaudējusi no tā, kas man bija, bet tajā pašā laikā esmu ieguvusi, ko jaunu - pārliecību un citu rūdījumu, to, kas man pietrūka agrāk."
Turpinājumā jāmeklē finansējums, lai varētu piedalīties nākamajās sacensībās. "Runājot par nākamajiem turnīriem, pagaidām nav nekāda skaidrības. Viss atduras pret finansēm. Skaidrs ir tas, ka mērķtiecīgi gatavošos nākamā gada Eiropas čempionātam, līdz tam man ir 6 mēneši, šoreiz pietiekošs laiks, lai sagatavotos." Nobeigumā sportiste atzīst, ka ir domas arī par 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.
- 7. vieta pasaules čempionātā (2013),- 5. vieta Eiropas čempionātā (2011),- 7. vieta pasaules čempionātā (2010),- 1. vieta U20 Eiropas čempionātā (2005),- 1. vieta U17 Eiropas čempionātā (2004).
