01.06.2017. 12:41

Septiņcīņas pirmajā disciplīnā Laura ir starp ātrākajām pasaulē, bet Latvijā viņas personīgais rekords (13,07 sekundes) ir otrs visu laiku augstvērtīgākais rezultāts, atpaliekot tikai no Ludmilas Olijaras, kura 12,90 sekundēs barjersprintu veica 1989. gadā.

Bijušais barjerskrējējs, 1996. gada sudraba medaļas ieguvējs Eiropas čempionātā telpās Guntis Peders uzsver, ka jau pašreizējais rezultāts ir lielisks. "Ļoti grūti pateikt, cik vēl Laura varētu uzlabot personīgo rekordu. Šajā līmenī katra simtdaļa ir daudz. Jāsakrīt arī apstākļiem. Taču jāsaprot, ka jau 13,07 ir fantastisks rezultāts. Vēl pirms pieciem gadiem Eiropas čempionātā Helsinkos ar šādu rezultātu 100 metru barjersprintā varēja izcīnīt piekto vietu, bet šobrīd Laurai ir 15. rezultāts Eiropā. Principā ātrāk par Lauru skrien vairs tikai bijušās barjersprinteres."

Augstāk par Lauru pēdējos četros gados no Latvijas sportistēm lēkusi tikai Madara Onužāne-Saliņa, kuras personīgais rekords ir par diviem centimetriem labāks nekā Ikauniecei-Admidiņai (1,86 pret 1,84). Bet kopumā par Lauru augstāk lēkušas tikai deviņas augstlēcējas, ieskaitot Latvijas rekordisti Valentīnu Gotovsku (1,97). Cita lieta – augstlēkšana ir vienīgā disciplīna, kurā viņai pēdējās divās sezonās nav izdevies labot personīgo rekordu, kas iestrēdzis 2014. gadā.

"Manuprāt, Laurai ir visas dotības, arī vizuāli viņa izskatās pēc augstlēcējas - garas kājas un atbilstoša miesas būve," norāda Onužāne-Saliņa. "Iespējams, ka trūkumi ir tehniskajā izpildījumā un lokanībā. Ja tā nav pietiekami attīstīta jau pašā sākumā, tad vēlāk to uzlabot ir grūti. Dzirdēju viņas teikto un pati esmu redzējusi, ka treniņos viņa lec augstāk nekā sacensībās. Katram tas ir individuāli, piemēram, man ir gluži otrādi. Ar psiholoģisko gatavību viņai viss ir kārtībā, tāpēc nezinu, kā to izskaidrot. No viņas sapratu, ka uz šo sezonu Laura augstlēkšanā ir samainījusi puses. Tas nav viegli. Augstlēcējām tā vispār ir cita pasaule, bet septiņcīņā ķermenis ir vispusīgāk attīstīts, un ar to nevajadzētu būt tik lielām problēmām. Domāju, ka vispirms viņai jātiek pāri 1,84 metriem, un tad varēs spert nākamos soļus, jo potenciāls viņai ir."

Lodes grūšana allaž bijusi Lauras rūpju disciplīna, tomēr pēdējās sezonās novērojams progress, turklāt arī uz vadošo septiņcīņas sportistu fona viņas rezultāti nebūt nav no vājākajiem (Gecisā 13. vieta starp 26 dalībniecēm). Šobrīd labākā Latvijas lodes grūdēja Linda Ozola skaidro, ka jebkura mešanas disciplīna ir ļoti tehniska. "Lai gan vizuāli Laura neatbilst lodes grūdējas parametriem, viņa to kompensē ar tehniku. Tagad viņa ir pielikusi arī spēciņā, tādēļ domāju, ka šogad kritīs vēl kāds personīgais rekords. Jau tagad viņa stabili grūž 13,5 metru robežās, un šosezon varētu aizsniegties līdz 14 metriem. Laurai spēka gadi vēl tikai nāk. Ja pie tehnikas izdosies pielikt arī lielāku spēku, tad pēc pāris gadiem viņa varētu grūst lodi jau tikpat tālu, cik labākās septiņcīņnieces. Viņa ieskriesies un kļūs arī par manu konkurenti," nosmej Ozola.

Sprinteres gēns mantots no mammas Vinetas Ikaunieces, kurai joprojām pieder Latvijas rekords šajā disciplīnā – 22,49 sekundes. Taču pēdējos 20 gados neviena Latvijas sportiste 200 metru distanci nav skrējusi ātrāk par Lauru. Par 0,16 sekundēm lēnāka bijusi arī Gunta Latiševa-Čudare, kura atzīst, ka Laura pašlaik ir labākā Latvijā šajā distancē.

"Neesmu fizioloģijas speciāliste, bet viņai ir garš augums un garas kājas. Lai gan viņa neizskatās pēc tipiskas sprinteres, ir tieva un smalka, viņas muskuļi ir stiegraini, turklāt Laurai nemaz nav liekā svara. Muskuļi nav lieli, bet tajos ir liels potenciāls," secina Latiševa-Čudare. "Tāpat viņai ir ļoti labs starta uzrāviens, ar kādu es nevaru lepoties. Startējot daudzcīņā, mammas rekordu viņa nepārspēs, bet domāju, ka viņa varētu šosezon noskriet 23,3 sekundēs. Tomēr jāņem vērā, ka Laura vairāk strādās pie citām disciplīnām, jo 200 metrus viņa jau tagad skrien ļoti labi."

Ar Gecisā sasniegto personīgo rekordu (6,64 metri) Laura ir septītā labākā tāllēcēja Latvijas vēsturē. Pēdējās sešās sezonās tālāk par Ikaunieci-Admidiņu lekusi tikai nu jau bijusī daudzcīņniece Aiga Grabuste (6,69 metri 2014. gadā). Ar savu lēcienu Gecisā Laura pārspēja arī vienu no šobrīd aktīvajām Latvijas tāllēcējām Māru Grīvu. "Nezinu, vai tas mani ietekmē, drīzāk priecājos, ka Laurai tas izdevās. Rezultāts ir ļoti labs, bet man šķiet, ka viņa to varēja izdarīt jau agrāk. Laurai ir ļoti labas ātruma īpašības. Arī augums ir garš, taču tam nav tik lielas nozīmes, tāllēkšanā nav tāda parametru standarta. Grūti pateikt, cik tālu viņa varētu lēkt nākotnē. Viena lieta ir fiziskā gatavība, bet lēcienus ietekmē arī citi apstākļi. Gan jau šis nebija pēdējais personīgā rekorda labojums, bet robežu, līdz kurai viņa varētu aizsniegties, nevarēšu pateikt."

Latvijas tradīcijām bagātākajā vieglatlētikas disciplīnā Ikauniece-Admidiņa ir starp labākajām pasaules septiņcīnas saimē. Latvijā par viņu tālāk šķēpu metušas deviņas šķēpmetējas, turklāt pēdējos četros gados tikai vadošais četrinieks – Madara Palameika, Sinta Sprudzāne, Līna Mūze un Anete Kociņa. Līdzīgi kā Linda Ozola, runājot par lodes grūšanu, Sprudzāne uzteic Lauras metiena tehnisko izpildījumu. "Ņemot vērā, no cik soļiem viņa met, tas ir ļoti labs rezultāts. Viņai ir dotības, jo miesasbūve Laurai ir smalka. Var redzēt, ka pie jaunā trenera [Andreja Nazarova] viņa ir pielikusi spēkā. Domāju, ka kādudien viņa varētu aizmest arī 59 metrus, kā tas izdevās Tiamai. Vajadzētu tikai nedaudz garāku ieskrējienu, lai būtu lielāks ātrums. Ir bijušas arī septiņcīņnieces, kas met pāri 60 metriem. Ja Laura piestrādās, tad neredzu iemeslus, kādēļ arī viņa nevarētu to paveikt."

Saprotams, ka Lauras 800 metru skrējiena rezultātus salīdzināt ar šīs disciplīnas labākajiem rezultātiem ir vismazāk objektīvi, jo tā ir pēdējā septiņcīņas disciplīna, kurā sportistes izliek pēdējos atlikušos spēkus. Arī šajā disciplīnā Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā ir tuvāk labākajām sportistēm. Bijusī 800 metru skrējēja Ieva Zunda norāda, ka, ņemot vērā apstākļus, Lauras personīgais rekords šajā distancē ir labs. "Septiņcīņā jau ir tikai dažas sportistes, kas skrien divās minūtēs un četrās vai piecās sekundēs. Arī 800 metru skrējējas ne tik sen atpakaļ vēl stabili neskrēja ātrāk par divām minūtēm. Man šķiet, ka Laura varētu ķerties klāt jebkurai vieglatlētikas disciplīnai, varbūt vienīgi izņemot lodes grūšanu, un startēt augstā līmenī pasaulē. Viņai piemīt apbrīnojams talants un darbaspējas."

Boldā izcelti labākie personīgie rekordi konkrētajā disciplīnā starp šīm sešām sportistēm, bet slīprakstā sliktākie personīgie rekordi

Kā varam redzēt augstāk esošajā tabulā, Ikauniecei-Admidiņai starp vadošajām septiņcīņas sportistēm neviens personīgais rekords nav labāks kā konkurentēm. Taču nevienā no disciplīnām Laurai nav arī sliktākais personīgais rekords, kas lieku reizi apliecina viņas daudzpusību. Tikmēr beļģietei Nafisatu Tiamai ir trīs lieliski rezultāti (augstlēkšana, lodes grūšana, šķēpmešana) un divi zemi personīgie rekordi (200 metri, 800 metri). Bet lielbritāniete Katarīna Džonsone-Tompsone būtu Latvijas rekordiste tāllēkšanā (6,92 - tikpat cik Inetai Radevičai) un augstlēkšanā, taču šķēps lido vien knapi pāri 42 metriem, bet lode - mazliet pāri 13 metriem...

Guntis Peders norāda, ka panākumu formula septiņcīņā ir daudzpusība. "Arī Tiama pēdējos gados liek klāt tajās disciplīnās, kuras līdz šim bija vājākās. Gan 100 metru barjerās, gan 800 metros, bet šķēps Gecisā vispār lidoja fantastiski tālu (59,32). Vienlaikus 200 metros viņa no galvenajām konkurentēm atpaliek par sekundi, dodot pārējām pietuvoties par 100 punktiem."

Ja Laurai kaut kur ir iespējas iekrāt papildus punktus, tad visupirms tā ir augstlēkšana un lodes grūšana, jo citās disciplīnās viņai jau tāpat ir ļoti augstvērtīgi rezultāti. "Ir dažas disciplīnas, kuras septiņcīņniecēm vienkārši neiet un viss. Tur tiek zaudēti pat 100 punkti. Augstlēkšanā Laurai vajadzētu lēkt 1,86 metrus, tas būtu labi, ar to viņa jau tuvotos 7000 punktu slieksnim. Gecisā sasniegtais rezultāts 1,77 metri ir nepietiekams, to apzinās arī viņa pati. Turklāt tās sāpīgas neveiksmes tieši punktu ziņā. Ja lodē viens metrs ir 70 punkti, tad augstlēkšanā katri trīs centimetri ir jau 39 punkti. Ja Tiama uzlec 1,98 metrus, bet Laura 1,77, tad starpība ir jau apmēram 270 punkti. Tā jau ir lielāka starpība par to, kas abas sportistes šķīra Gecisā." salīdzina Peders, piebilstot, ka 200 metros Laura personīgo rekordu sasniedza ar 2,9 m/s pretvēju, bet tāllēkšanā uzrādīja labāku rezultātu nekā Ineta Radeviča sezonas laikā pirms Londonas olimpiādes.



Dienvidrietumu Loku Šaušanas Sporta Klubs, biedrība Celtnieku 40-42, Grobiņa, Grobiņas n., LV-3430
Bojāre Olga Bojāre OlgaBokss, Aerobika
FTA
Reģistrēties