23.07.2015. 10:11
Hokejā vārtsargi ir citādi, un to zina visi. Viņiem nav partneru, kas izlabos kļūdas, tādēļ jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem. Pēc mēneša Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo" sāks astoto sezonu, bet trešo gadu Latvijā pavadīs 25 gadus vecais čehu vārtsargs Jakubs Sedlāčeks, kurš intervijā portālam Sportacentrs.com atklāja, kā vieglāk aizmirst ielaistos vārtus, kā jutis līdzi Dominika Hašeka panākumiem, kādas izmaiņas notikušas Čehijas hokeja saimniecībā, vai joprojām sapņo par Nacionālo hokeja līgu un no kura vārtsarga aizguvis rituālu.

Vispirms Mikaels Telkvists, tagad Joakims Ēriksons. Vai jau runā zviedriski?Nē! Zinu tikai vienu vārdu, kuru iemācīja Telijs: skål jeb priekā. Kad notiek ballītes vai vienkārši aizejam pasēdēt, tad paņemam vienu alu un parunājam savā starpā. Tas ir normāli – tā veidojas komanda. Čaļi zina arī vienu vārdu čehiski: na zdraví.

Kad komanda dodas vakariņās, vārtsargi turas kopā?Atkarīgs no situācijas. Reizēm dodamies un esam kopā, bet reizēm – ne. Pasākumi parasti notiek pirms sezonas vai nacionālo izlašu pārtraukumu laikā, nav pārāk bieži.

Spēlētājiem sagatavošanās posms ir sezonas smagākā daļa – skriešana, svaru cilāšana, treniņos viss notiek maksimālā ātrumā. Kā ir ar vārtsargiem?Arī vārtsargiem ir tikpat grūti. Visu darām kopā ar čaļiem, netiek dotas nekādas atlaides vai priekšrocības.

Ir mainījies komandas galvenais treneris. Vai tas atstāj iespaidu uz vārtsargiem?Es tā neteiktu. Vārtsargiem ir citādi, jo viss atkarīgs no mūsu trenera – Jura Klodāna –, ar kuru kopā strādājam. Nekas nav mainījies, viss notiek tāpat kā iepriekš.

Pirms tam Telijs bija vecāks par tevi, sekoja Edgars Masaļskis. Tagad ar Joakimu esat vienaudži – abi dzimuši 1990. gadā. Ko varam no jums sagaidīt?Jā, ir nedaudz citādi, jo iepriekš bija vecāki un pieredzējušāji kolēģi. Taču, kad spēlēju Čehijā, vietējā komandā, bija gan vecāki vārtsargi, gan vienaudži. Domāju, ka nekas nav mainījies – katrs vārtsargs vēlas spēlēt, bet vārti ir tikai vieni. Redzēsim, kas notiks. Ko varu pateikt: Joakims ir draudzīgs, tāpat kā Telijs un Mass. Nevaru pateikt neko sliktu. Skatīsimies, kas notiks pārbaudes spēlēs, kurš sāks sezonu.

Kādi ir pirmie iespaidi par Joakima spēles stilu?Manuprāt, viņš ir tipisks zviedru vārtsargs. Liels, labi lasa spēli, ir pieredze Amerikā. Diezgan labs vārtsargs.

Kāpēc Zviedrija un Somija rada tik daudz augstas klases vārtsargu? Kur ir noslēpums?Viņi ar vārtsargiem strādā no agra vecuma. Jāpiemin, ka arī čehiem ir vairāki labi vārtsargi – gan Čehijā, gan Nacionālajā hokeja līgā, gan fārmklubos, kuri gaida iespēju. Situācija kļūst arvien labāka un labāka. Arī Čehijā pirms desmit gadiem sāka strādāt ar vārtsargiem, bet tas prasa laiku, pirmie augļi vēl nav redzami.

Kā bija uzaugt par vārtsargu Čehijā? Pašam savs treneris, programma…Tagad situācija ir krietni uzlabojusies. Šogad tika draftēti desmit spēlētāji, bet, kad izvēlējās mana vecuma hokejistus, draftēja tikai trīs. Notikušas lielas izmaiņas, sistēmā katru gadu iegulda arvien vairāk naudas, katru gadu situācija uzlabojas. Kritiens notika 2000. vai 2001. gadā, pirms tam trīs reizes uzvarējām pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Tad aizmigām, tik daudz laika neveltījām spēlētāju attīstībai.

Kas dod naudu Čehijas hokejam?Tāpat kā visur – valdība, sporta ministrija. Izlietojums atkarīgs no sistēmas, cik daudz tiek katrai akadēmijai.

Katrā pilsētā ir hokeja halle, pieaugušo un bērnu komandas?Nezinu, vai katrā pilsētā. Mums ir desmit lielas akadēmijas, kuras saņem daudz vairāk naudas nekā pirms pieciem gadiem. Ar sesto numuru Ņūdžersijas "Devils" draftēja Pāvelu Zahu, bet Bostonas "Bruins" ar 13. numuru aizrunāja Jakubu Zboržilu. Nākamgad situācijai jākļūst vēl labākai. Visu sabojāja tas, ka pirms 15 gadiem aizmigām uz panākumu lauriem.

Kaut pats ar motocikliem nemaz neaizraujas, uz ķiveres vieta allaž atradīsies Valentino Rosi. Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Varu saderēt: kad augi, tavs elks bija Dominiks Hašeks!Protams, tāpat kā visiem vārtsargiem. Viņu mīlēja arī visi laukuma spēlētāji. Hašeks sešas reizes izcīnīja Vezinas trofeju [pasniedz Nacionālās hokeja līgas labākajam vārtsargam – aut.]. Nedomāju, ka kādam citam tas ir izdevies. Kad spēlēja Hašeks, augšgalā bija arī Patriks Ruā un Martins Brodērs, un viņi uzbruka viens otram, cīnījās. Kad Hašeks aizvadīja labākās sezonas Bufalo "Sabres", viņš varēja atvairīt 50 metienus un neielaist nevienus vārtus. Vienatnē uzvarēja spēles un iekļuva Stenlija kausa finālā. Nevaru iedomāties nevienu vārtsargu, kurš tā dominēja. Absolūti labākais. Nedomāju, ka kādam izdosies pārspēt viņa vai Jaromīra Jāgra sasniegumus.

Pieminēji Hašeku, Ruā, Brodēru. Visiem patika atraktīvs stils, pamest vārtus, izaicināt pretiniekus. Tagad, piemēram, Henrikam Lundkvistam patīk spēlēt ļoti dziļi vārtos. Stils ir mainījies. Kāpēc?Komandas dod priekšroku lielākiem vārtsargiem. Laikam esmu viens no pēdejiem mazajiem [Sedlāčeka augums ir 1,75 metri – aut.]. Nevaru palikt dziļi vārtos – vairāk jāslido, labāk jālasa spēle. Tas ir grūtāk, taču esmu ātrāks nekā lielie vārtsargi. Jābūt gudrākam un ātrākam nekā viņiem. Stils patiešām ir krietni mainījies. Tagad komandas dod priekšroku lieliem vārtsargiem, strādā tikai ar viņiem.

Kuras uzskati par savām stiprajām pusēm?Kā jau teicu, manuprāt, esmu ātrs un labi lasu spēli. Jāturpina tādā pat garā, smagi jāstrādā katrā treniņā.

Un lielākie mīnusi?[Smejas.] Nezinu, tas jāprasa pretiniekiem.

Stenlija kausā atkal un atkal tika piesaukta Čikāgas "Blackhawks" vārtsarga Korija Kroforda vājākā vieta – ķērājcimds.Arī to dzirdēju. Bet viņš divas reizes izcīnījis Stenlija kausu! Kurš vēl pēdējos gados uzvarējis divas reizes? Viņš un Džonatans Kviks no Losandželosas "Kings". Atdotu daudz par vājāku ķērājcimdu un diviem Gagarina kausiem! Tāpat ir atšķirība, kurš to saka. Ieklausīšos, ja tas būs bijušais vārtsargs, bet, ja tas būs komentētājs, kurš nekad nav spēlējis hokeju…

Cik daudz jāmācās, lai patiešām saprastu vārtsargus un visas nianses?Pieredze krājas dažādi. Kādam vārtsargam izdodas atraisīties 20 gados, kādam – vēlāk. Piemēram, Tims Tomass labāko sniegumu demonstrēja 34 vai 35 gadu vecumā. Tas notiek inidividuāli.

Vai vēro citus vārtsargus treniņos un mačos, mācies un centies aizņemties detaļas?Protams, protams. Tieši tā ir jādara. Ir jāskatās uz Nacionālās hokeja līgas pieciem labākajiem vārtsargiem, piemēram, Krofordu, Lundkvistu, Marku Andrē Flerī. Man patīk viņu stils. Jāvēro, jāmācās. Iegūt var arī no vārtsargiem, ar kuriem kopā trenējies un spēlē, – Joakima, Telija, Masa, Džefa Delorjē. Jebkurš vārtsargs var dot, tikai jāmāk paņemt labāko.

Kada līdz šim bijusi sadarbība ar Juri?Starp Čehiju, Kontinentālo hokeja līgu un Nacionālo hokeja līgu ir atšķirība ne tikai līmenī, bet arī treneru darbā. Treneri ir augstāka līmeņa, profesionālāki. Esmu iemācījies daudz jaunu lietu, kas mani padarījušas labāku.

Augot visiem ir sapnis par Nacionālo hokeja līgu. Vai tas joprojām ir dzīvs?Negribu teikt – ir vai nav. Jebkurš spēlētājs sapņo reiz tur spēlēt. Redzēsim, kas notiks.

Gribētu pamēģināt spēkus mazajos laukumos?Divas reizes kopā ar Čehijas U20 izlasi bijām Ziemeļamerikā, un tas ir pavisam cits hokejs. Taču domāju, ka jebkurš var spēlēt uz mazā laukuma, tikai tas prasa laiku. Citam tā būs nedēļa, citam – mēnesis. Tomēr pēc kāda laika atkal vari rādīt labāko sniegumu.

Atceries trīs rezultatīvākos spēlētājus, kad pasaules čempionātā biji U20 izlases pirmais vārtsargs?Atminos, ka Vladimirs Tarasenko bija neticams. Mūsu izlasē bija Mihals Jordans, kurš tagad spēlē Karolīnas "Hurricanes", Radko Gudas no Filadelfijas "Flyers", Ondržejs Palāts un Andrejs Šustrs no Tampabejas "Lightning". Tāpat zviedriem bija Viktors Hedmans, amerikāņiem – Džeimss van Rīmsdaiks, kanādiešiem – Pīkejs Subans, Džordans Eberlī, kuri šobrīd ir zvaigznes.

Rezultatīvākie bija Dereks Stepans un kanādieši Teilors Hols un Eberlī. Pret viņiem izdevās uzspēlēt?Pret Kanādu nespēlējām. Pirmajā gadā, kad biju izlases otrais numurs, piedalījos tikai pārbaudes spēlē pret zviedriem, bet nākamajā pasaules čempionātā gan Kanāda, gan Amerika bija otrā grupā.

Jakubs Sedlāčeks pagājušajā sezonā aizvadīja piecas sausās spēles, divas reizes neļaujot iemest nevienu ripu Bratislavas "Slovan". Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Tavuprāt, trīs labākie čehu vārtsargi šobrīd?Ondržejs Pavelecs no Vinipegas "Jets", Petrs Mrazeks no Detroitas "Red Wings" un Mihals Noivirts no Filadelfijas "Flyers". Visi spēlē Nacionālajā hokeja līgā.

Kā ar Jakubu Kovāržu, kurš pagājušajā sezonā piedalījās visās 60 spēlēs Jekaterinburgas "Avtomobilist" rindās?Ja šaipus okeānam būtu jāizvēlas starp viņu vai Aleksandru Salāku, laikam priekšroku dotu otrajam, lai gan abi ir labi vārtsargi.

Un kurā vietā atrodies tu?Tas jāprasa citiem, nevis man. Manuprāt, neviens sportists nevienā sporta veidā nevēlas runāt par sevi, tas ir tikai normāli.

Esmu pārliecināts – esi dzirdējis teicienu, ka vārtsargi ir dīvaini.Jā, esmu to dzirdējis daudz reižu, un tas vienmēr sagādā smieklus. Reizēm tā tiešām ir, bet reizēm – nevarētu būt tālāk no patiesības. Arī draudzene, kad aizmirstu kaut ko izdarīt, vienmēr piesauc to, ka esmu vārtsargs. Pats to saprotu un saku: man 15 gadus metuši pa galvu, ko tu vēlies? [Smejas.]

Vari aprakstīt sajūtu, kāda rodas, kad ripa ar ātrumu 150 kilometri stundā trāpa pa galvu?Daudz atkarīgs no tā, vai gaidi metienu. Ja redzi ripu, tā nav patīkama sajūta, bet vari spēlēt tālāk. Taču, ja metiens ir negaidīts, tad ir cita runa, ir daudz bīstamāk. Nemaz nezinu, kā to aprakstīt. Ausīs ir traka džinkstoņa. Pašam jāstājas vārtos un jāsaprot, kā tas ir!

Paldies, bet labāk nē! Novirzoties no tēmas: atceries, kā sākās sadarbība ar Rīgas "Dinamo"?Spēlēju dzimtās komandas rindās, taču pēc sezonas vairs nevēlējos palikt. Sapratu, ka jādodas prom, jāmeklē augstāks līmenis. Gaidīju piedāvājumus, un tad Rīgas "Dinamo" teica, lai dodos pie viņiem un rādu ko māku. Tā arī darīju. Paveicās, ka parakstīju līgumu un joprojām esmu šeit.

Vispirms parakstīji vienošanos uz pārbaudes laiku. Vienā dienā vari palikt uz ielas bez nekā.Tā ir. Taču, ja neizmantotu radušos iespēju un izaicinājumu, visticamāk, vēl tagad spēlētu Čehijā. Negribēju, tāpēc nācās cīnīties visos treniņos, spēlēt labi, nepieļaut kļūdas. Kad ir līgums, esi komandā un zini gan spēlētājus, gan trenerus, tad esi mierīgs, viss ir daudz vienkāršāk. Bet tā dzīvē notiek: aizej uz jaunu biroju, viņi vēlas redzēt, ko spēj, tāpēc vispirms ir mēnesi ilgs pārbaudes laiks.

Arī hokejistiem ir problēmas ārpus laukuma. Kā ar to galā tiek vārtsargi, kuriem nav četri spēlētāji, kas kļūdu var izlabot?Tieši tā, vārtsargiem situācija ir pavisam citāda. Ja kļūdies – ielaid vārtus. Ja spēlētājs kļūdās – aiziet, apspēlē vēl četrus! Bet esmu gatavs. Galvā jābūt pareizajām lietām. Jābūt gudram, viss pēc iespējas ātrāk jāaizmirst. Uzreiz aizmirst ielaistos vārtus – tas ir pats galvenais.

Telijs neslēpa: pēc pretinieku gūtajiem vārtiem viņam patīk paskatīties atkārtojumu lielajā ekrānā.Es gan tā nedaru. Nemaz negribu to redzēt. Tāpat kā situācijas, kurās mēs esam guvuši vārtus. Vienkārši koncentrējos saviem uzdevumiem.

Bet es nesaprotu: kā var ņemt un vienkārši aizmirst tikko ielaistus vārtus!?Labi, ka pēc 30 sekundēm atstākas spēle. Pēc nākamajiem diviem trim metieniem, ar kuriem esi ticis galā, jau aizmirsti par notikušo. Jūties labi, pārliecība atgriežas. Viss atkarīgs no tā, kas notiek galvā, jābūt mentāli gatavam.

Jau tavā pirmajā spēlē ievēroju: pēc karta momenta pie vārtiem izmet līkumu no viena stūra līdz otram. Kā tas sākās?Kad biju jaunāks un skatījos Nacionālās hokeja līgas labākos vārtsargus. Šķiet, tas bija Flerī, kurš darīja tieši tāpat. Sāku, un man tas palīdz nomierināties, nekam nepievērst uzmanību. Tas palīdz, bet katrs vārtsargs ir citāds – citi skatās atkārtojumus vai uz faniem.

Pirmajā sezonā nespēlēji pārāk daudz, bet izslēgšanas spēlēs ātri kļuvi par pirmo numuru.Palīdzēja, ka iepriekšējā sezonā spēlēju Čehijas finālā, kur zaudējām septītās spēles pagarinājumā, 90. minūtē. Uzvaras vārtus iemeta Martins Straka. Izslēgšanas spēlēs jutos ļoti labi, atrados uz tā paša viļņa, kura gadu iepriekš.

Cik traki ir zaudēt fināla septītās spēles pagarinājumā?Visa gada garumā smagi strādā, bet tad vienā sekundē viss ir vējā un pagalam. Pieļauju, ka būtu daudz grūtāk, ja man būtu nevis 23, bet 35 vai 38 gadi, jo joprojām ceru karjerā kaut ko uzvarēt. Bet ir patīkami būt otrajam – vismaz kaklā ir sudraba medaļas, labāk nekā nekas.

Pārlecot uz otro sezonu, jau pašā sākumā kļuvi par pirmo vārtsargu. Kādas ir galvenās atšķirības, kad spēlē katrā mačā vai reizi četros?Atšķirība ir milzīga. Kad spēlē katru dienu, ir vairāk iespēju parādīt labu sniegumu, tici sev, treniņos jūties labāk. Kad spēlē mazāk, treniņos jāstrādā vairāk, ir grūtāk. Tāda ir mana pieredze.

Arī uzticība no trenera…Protams. Katru reizi ar nepacietību gaidu, kad man pateiks: Ok, Sedlo, tu stāsies vārtos. Tā ir perfekta sajūta. Ja jūti atbalstu no malas, ir daudz vieglāk.

Nupat lasīju interviju, kurā uzzināju Miko Koskinena iesauku – Miko "trīs metri" Koskinens. Kādas ir tavas iesaukas?Ir tikai Sedlo, kas radās jau Čehijā. Atvasinājums no uzvārda, vienkārši vieglāk izrunāt. Tas sākās jau tad, kad pirmo reizi uzkāpu uz ledus un sāku trenēties.

Izmanto sporta psihologa palīdzību?Jā, dzimtajā pilsētā ir viens. Ja ir jautājums, kā labāk rīkoties konkrētajā situācijā, vienmēr viņam piezvanu. Tāpat sazvanos ar bijušo vārtsargu treneri un savu čehu aģentu Romānu Čehmaneku [vārtsargs, spēlējis arī Nacionālajā hokeja līgā – aut.]. Ja gadījusies kāda ķibele, visbiežāk runāju ar sporta psihologu, kurš man karjerā ir daudz palīdzējis.

Kā viens otru atradāt?Viņš strādāja manā komandā Čehijā. Nemaz nezināju, ka viņš var palīdzēt sakārtot prātu. Taču vienreiz sākām runāt, un sākumā tie bija sīkumi. Tagad pārrunājam visu, un tas ļoti palīdz.

Aizmirst vārtus spēles laikā ir viens. Kad dodies gulēt, acu priekšā neparādās epizodes?Nē, nekad nav bijušas problēmas. Ja gadās sliktāka spēle, tad vienmēr palīdz draudzene. Domāju, kad paliec vecāks un uzkrāj lielāku pieredzi, zini, kas jādara konkrētajā situācijā. Jāmācās nedomāt par to. Citiem ir ģimenes un mazi bērni, un viņiem ir vieglāk atstāt lietas laukumā vai ģērbtuvēs, pārslēgties.

Pieminēji sliktus mačus, bet tev jāuzmin, pret kuru komandu sakrāji šādu statistiku: 42 no 45 metieniem un viens punkts, 35 no 39 metieniem un trīs punkti, 32 no 34 metieniem un trīs punkti, 31 no 33 metieniem un viens punkts, 37 no 40 metieniem un nulle punktu.Atceros, ka allaž esam slikti spēlējuši pret Magņitogorskas "Metallurg".

Bet nav jau nemaz tik slikti. Kā ar Sanktpēterburgas SKA?Tā varētu būt.

Kad jāspēlē pret SKA, vienmēr aizvadi stabilus mačus, vienmēr dod komandai cerības uz panākumu.Atceros, kad Čehijā spēlējām pret Prāgas "Sparta", kas ir labākā komanda ar bagātāko vēsturi, vienmēr gribējām viņiem iekost, aizvadīt labu spēli. Tāpat ir ar Sanktpēterburgas SKA. Vienmēr gribi apspēlēt labāko komandu.

Iļja Kovaļčuks pret Jakubu Sedlāčeku: piecas spēles, divi vārti un 23 metieni. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Sezonas gaitā pievērs uzmanību statistikai?Jā, reizēm paskatos, bet cenšos neaizrauties ar savu statistiku. Pēc labas sērijas varu paskatīties, pēc sliktākas – labāk ne. Ir labi zināt, cik labi spēlē. Vidēji paskatos reizi divās nedēļās, arī turnīra tabulā, lai saprastu, kas notiek. Domāju, ka visi tā dara.

Pagājušajā sezonā tev bija piecas sausās spēles. Atceries, pret kurām komandā?Atceros, ka bija izbraukumā pret Jekaterinburgas "Avtomobilist" un mājās pret Novokuzņeckas "Metallurg".

Kāpēc atceries tieši šīs spēles?Sezonā aizvadi 60 mačus, tāpēc ir grūti atcerēties pilnīgi visu. Parasti atmiņā paliek kādi 20 mači. Nezinu, pēc kādiem kritērijiem prātā notiek atlase.

Spēlētaji atceras pirmos vārtus, ko atceras vārtsargi?Pirmo spēli, pirmo uzvaru, pirmo sauso spēli. Vismaz es.

Iekāpjot laika mašīnā un atgriežoties 2013. gadā, kad iesēdies "Škoda" un devies ceļā uz Latviju, bija kaut mazākā nojauta, ko sagaidīt?Ir jāmēģina aizsniegt nezināmais. Nezināju daudz par līgu vai komandu, kurā spēlēšu, bet ir jādodas un jāskatās, kas notiks. Zināju, ka Kontinentālajā hokeja līgā ir augstāks līmenis nekā Čehijā. Vienkārši atbraucu, stājos vārtos un spēlēju. Nevajag pārāk daudz par to domāt.

Ko karjerā gribētu sasniegt?Pirms katras sezonas izvirzu personīgos mērķus, bet tos labāk paturu pie sevis.



Sudraba pakavs, jāšanas sporta klubs Sudraba pakavs, jāšanas sporta klubs Šaurītes 1, Krustpils pagasts, Krustpils novads, LV-5120
Šmigarevs Andrejs Šmigarevs AndrejsBrīvā cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties