17.08.2015. 08:11
Atpazīstamība visā pasaulē, un nopelnītā naudas summa skaitāma ar sešām nullēm, tiesa gan, ar vienu piebildi - ja patiešām ir sasniegta pasaules elite. Otrā plāna spēlētāji, un tādi jau ir pasaules otrais simtnieks, joprojām paši iegulda savus vai no atbalstītājiem sarūpētos līdzekļus. Tāds ir teniss. Populārs un ārēji pievilcīgs, bet tai pašā laikā arī skarbs sporta veids.

Pilna vērsija:

, Diena.lv, Sports

Latvijā par tenisu galvenokārt runā Ernesta Gulbja kontekstā. Tas ir tikai loģiski, jo izcilības ikvienam sporta veidam ir labākā vizītkarte. Aiz personībām gan ir arī viņu treneri un sporta bāzes, kurās šie sportisti ir uzauguši. Par to, cik attīstīta ir tenisa infrastruktūra Latvijā, saruna ar Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidentu Juri Savicki un LTS ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku, kurš ir arī Latvijas izlases kapteinis Deivisa kausa izcīņas spēlēs.

Bagātas tradīcijas

"Teniss Latvijā vienmēr ir bijis ļoti attīstīts sporta veids," sarunas iesākumā uzsver Savickis. "Teniss attīstījās arī tāpēc, ka PSRS laikā mums Jūrmalā tika uzbūvēta kolosāla bāze - olimpiskais tenisa sagatavošanās centrs. Sociālisma laikā mums arī bija daudz labu spēlētāju, kuri PSRS līmenī spēlēja labi un regulāri iekļuva labāko desmitniekā. Tad mēs atbrīvojāmies, iestājāmies visās organizācijās un sākām piedalīties sacensībās, kur vien iespējams, lai mūs pamanītu. Mēs ne tikai saglabājām sistēmu, bet veiksmīgi to attīstījām, pārorientējoties uz citām sliedēm. Sporta biedrības Dinamo vai Daugava nomainīja tā dēvētais Rietumu jeb privātais akcents, kas arī nebija slikti. Jo spēcīgi klubi nozīmēja, ka mums ir arī spēcīgas izlases. Federācija sāka palīdzēt klubiem finansiāli un ar administratīvajiem resursiem. Treneri privātajos klubos paši sāka īrēt kortus un organizēja treniņu grupas. Veidojoties jauniem klubiem, tapa arī jaunas privātās bāzes.

Mūsu tenisisti spēlē Deivisa un Federācijas kausā, Eiropas čempionātā visās vecuma grupās, Latvijā rīkojam ap 50 turnīru, no kuriem 12 ir starptautiski. Senioru līmenī mums ir Eiropas un pasaules čempioni."

Gulbim spēcīgi gēni

"Esmu dzirdējis runas, ka Ernesta Gulbja panākumos Latvijas Tenisa savienībai nav nekādu nopelnu. Viņš visu esot sasniedzis, pateicoties saviem vecākiem. Tad man ir jautājums - kur Gulbis ir uzaudzis kā tenisists? Latvijas laukumos, kas uzbūvēti par Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Viņam bija treneris Valdis Ginters - foršs treneris, kurš ne tikai nesabojāja Gulbi, bet ielika pareizās tehnikas pamatus. Kur Ginters uzauga? Arī tenisa laukumos, kas uzbūvēti par Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Kurš Gulbim savulaik sarūpēja speciālos ielūgumus uz sacensībām, noorganizēja sparingpartnerus un palīdzēja nokļūt >sacensībās? 2006. gadā palīdzējām Gulbim iegūt wild card, lai viņš varētu spēlēt Sanktpēterburgā. Šis turnīrs arī kalpoja par tramplīnu viņa turpmākajam lēcienam augšup.

Lai cik augsta līmeņa sportists būtu, vienam pašam viņam nebūtu iespējas izsisties, ja šeit nebūtu sakārtotas tenisa struktūras. Gulbis ir apdāvināts un talantīgs spēlētājs, taču viņam vēl vairāk jāpiestrādā pie psiholoģiskās gatavības. Liela nozīme ir gēniem. Paskatieties, kādi gēni ir Gulbim! Viņa vectēvs Alvils Gulbis spēlēja basketbolu PSRS izlases sastāvā (trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs ASK Rīga sastāvā - aut.). Mamma Milēna Gulbe-Kavace ir talantīga aktrise, un arī tēvs Ainārs Gulbis ir spēlējis basketbolu.

Liela nozīme bija arī tam, ka Gulbja tēvs Ainārs ir turīgs. Šai ziņā Latvijas Tenisa savienībai patiešām paveicās, jo bez naudas tenisā arī nav iespējams izsisties. Nākamgad būs Riodežaneiro olimpiskās spēles. Ja arī Gulbis izcīnīs sev vietu spēlēšanai Rio, bez savienības akcepta viņš olimpiādē spēlēt nevarēs - gribot negribot viņam ir jāaizvada spēles Latvijas izlases sastāvā Deivisa kausa izcīņā."

Par kvalificēšanās noteikumiem Savicki papildina Lejnieks. "Gulbim rangā ir jābūt vismaz 69. vietā, un 2015. vai 2016. gadā viņam ir jāaizvada vismaz viens turnīrs Latvijas izlases sastāvā Deivisa kausa izcīņā."

Savickis uzsver, ka tenisa prestižs olimpiādē ir nesalīdzināmi cēlies: "Tenisistam spēlēšana olimpiādē arī ir liels notikums, jo viņu iekļauj konkrētās valsts olimpiskajā komandā un atšķirībā no Grand Slam turnīriem, kur katrs cīnās par sevi, viņš jau pārstāv savu valsti. Tiešām žēl, ja kāds to nesaprot un neprot novērtēt, jo dzīve jau pēc tam visu saliek pa plauktiņiem. Kāda ir bijusi attieksme pret valsti, tā pēc tam konkrētajam cilvēkam viss nāk atpakaļ."

Saspīlētas ik pa laikam ir Savicka un Gulbja tēva Aināra savstarpējās attiecības. "Kā lai tādas nebūtu, ja Gulbja tēvs izlasē grib būt galvenais, kas visu regulēs," skaidro Savickis. "Tādējādi jau pasliktinās komandas gars, un to nedrīkst pieļaut. Arī tenisā vecāki pārāk daudz iejaucas bērna karjeras regulēšanā. Kas tikai nenotiek laukuma malā! Vecāki cits ar citu lamājas, bļauj uz otra bērnu un mēģina blēdīties. Turpinot par Gulbja tēvu, piecpadsmit gadus mums bija ļoti labas attiecības. Arī tagad ik pa laikam sazvanāmies, pastrīdamies, tad atkal sazvanāmies."

Visu sarunu ar Latvijas Tenisa savienības vadību lasiet pirmdienas, 17.augusta, laikrakstā Diena



Jūras zirgi, Saulkrastu jātnieku skola Zvejniekciems, Upes 6, Saulkrastu p., Saulkrastu n., LV-2161
Čerņavskis Vladislavs Čerņavskis VladislavsDžudo, Sambo, Džiu-džitsu, Kaujas sambo, MMA
FTA
Reģistrēties