22.11.2013. 18:52
Latvijas futbola 1. līgas sezona ir galā un piedāvājam jums pēdējo trešo no trim daļām, kurā klubi atbild uz Sportacentrs.com apkopojošajiem jautājumiem. Trešajā daļā varat lasīt Daugavpils BFC "Daugava", "Gulbenes" un "Valmieras" pārstāvju atbildes.

1. Paslavējiet savu komandu - pastāstiet, kas šosezon izdevās un par ko jums ir lielākais prieks?2. Pakritizējiet savu komandu - pastāstiet, kas šosezon neizdevās un par ko jums ir vilšanās?3. Kā vērtējat turnīru (organizāciju, tiesāšanu, līmeni) kopumā? Vai vēlaties savu turnīru bez Virslīgas dublieru komandām? Varbūt jau ir kāda skaidrība (sastāvs, budžets) par nākamo sezonu?4. Papildus jautājums BFC "Daugava": vai klubs par 100% izmantos doto iespēju spēlēt Virslīgā un vai ir kādi jaunumi saistībā ar komandas iespējamo nosaukuma maiņu?4. Papildus jautājums "Gulbenei": vai komanda 1. līgā tiks saglabāta arī nākamgad?4. Papildus jautājums "Valmierai": jums ir līdzjutēji, infrastruktūra un arī diezgan laba komanda. Ja gadījumā sekotu piedāvājums spēlēt Virslīgā (teorētisks pieņēmums), vai jūs piekristu?

Atbild BFC "Daugava" pārstāvis Andrejs Sipailo.1. Protams, ka galvenais prieks ir par iegūto pirmo vietu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mums klāt nāci pieredzējuši futbolisti kā Pāvels Koļcovs, Nakano Riotaro, sezonas otrajā pusē arī Pāvels Riževskis. Viņi sniedza lielu ieguldījumu panākumos. Gribētos uzslavēt arī kvalitatīvi veikto treniņprocesu pirms sezonas sākuma. Labi sagatavojāmies, pie tam progresēja arī mūsu pamatkodols – 1995. gadā dzimušie puiši. Iepriekšējā gadā viņiem tomēr bija grūti visu sezonu noturēties vienā līmenī. Noderēja iepriekšējā gadā uzkrātā pieredze spēlēs ar pieaugušajiem un pieredzējušajiem futbolistiem. Tas viss kopumā arī deva rezultātu.

Bez šaubām, panākumu pamatā bija lieliskais kolektīvs. Nekautrēšos saukt mūsu komandu par vienotu ģimeni. Par vienotību liecina tas, ka bieži vien uzvaras izcīnījām pēdējās minūtēs un pat sekundēs, kā tas bija pēdējā kārtā pret „Liepājas Metalurgu”. Negribētu teikt, ka pret kādu no komandām bija viegli spēlēt, bet svarīgākās uzvaras, protams, bija pret galvenajiem konkurentiem Gulbeni un Valmieru. Priecē, ka abos mačos Gulbeni uzvarējām pārliecinoši, bet pret Valmieru bija īsts karš, kurā nesalūzām un uzvarējām. Valmierieši vispār spēlē ļoti fizisku futbolu.

Neskatoties uz to, ka mēs spēlējam 1. līgā, daudzi mūsu spēlētāji tiek Latvijas jaunatnes izlasēs, kas Latvijā ir galvenais darba kvalitātes rādītājs. Es patiešām ceru, ka nākotnē viņi tiks ne tikai U21 izlasē, bet arī nacionālajā.

Gribu uzslavēt mūsu treneru duetu Kirils Kurbatovs un Sergejs Pogodins. Mums nebija strikta dalījuma starp to, kurš ir pirmais un kurš otrais treneris. Viņi ļoti labi sastrādājās un sapratās ar puišiem. Domāju, ka liela nozīme ir arī tam, ka gan treneri, gan kluba vadība [Andrejs Sipailo un Aleksandrs Isakovs] ir praktiski vienaudži, kuri vienlaicīgi apguvuši futbola pamatus. Ar vienotu filosofiju izdevās izveidot lielisku komandu.

Viennozīmīgi augsti jānovērtē arī Nakano Riotaru pievienošanās. Mums ļoti paveicās ar šī futbolista piesaisti. Japānis pats izteicis vēlmi nākamgad atkal spēlēt pie mums. Ar viņu nebija nekādu problēmu ne etniskā, ne valodas ziņā.

Vislielākais prieks ir par pašvaldības sniegto atbalstu. Mēs neslēpjam, ka esam pilsētas klubs, kura pamatā ir tieši pašvaldības finansējums. 90% spēlētāju ir tagadējie vai bijušie BJSS audzēkņi. Kluba politiku mainīt negrasāmies un šīs komandas izveides pamatā ir tieši iespēja dot spēlēt šiem spēlētājiem starp pieaugušajiem.

2. Pēc iegūtās pirmās vietas nav īsti iemesla komandu kritizēt [smejas]. Žēl, ka šogad tā arī ne reizi neuzvarējām „Skonto” dublierus, abas reizes nospēlējot neizšķirtu. Nedomāju, ka mums ir kādas bailes pret pretinieku, tomēr priekšpēdējās kārtas spēlē izskatījās, ka mēs pat pretinieku nedaudz nenovērtējam. Nekas, komandas treneri pēc spēles ar puišiem „parunāja” [smejas]. Tas vēlreiz pierāda, ka vienmēr jānoskaņojas spēlei simtprocentīgi. Ar meistarību vien nepietiek, pie tam tās šobrīd vēl nav tik daudz.

Pilnībā saprotam saņemtos aizrādījumus un uzņemamies vainu par to, kā šobrīd izskatās mūsu mājaslapa. Apsolāmies, ka pavisam drīz tā būs pieejama arī latviešu valodā. Galvenais iemesls bijis cilvēkresursu un laika trūkums, jo mājaslapā tiek apkopota informācija par visām mūsu bērnu komandām [ap 300 audzēkņiem], ne tikai par 1. līgas vienību. Tagad sezona ir beigusies un pastiprināti strādāsim pie informācijas izvietošanas latviešu valodā. Garantējam, ka drīzumā būs visa informācija valsts valodā.

Uzņemos vainu arī par to, ka mūsu spēlēs bijis maz skatītāju. Bija iespējas šajā lauciņā pastrādāt cītīgāk, jo mums tomēr ir ļoti daudz audzēkņu, vecāku un draugu, kuri varētu atnākt klātienē atbalstīt komandu. Tiks strādāts arī pie šī jautājuma, tādēļ esmu pārliecināts, ka vismaz sezonas pirmajās spēlēs stadionā skatītāju netrūks. Tālākais jau atkarīgs no rezultātiem. Te gan jāpiebilst, ka pie šī darbiņa būs jāķeras nākamajam kluba direktoram, jo es savu amatu pametīšu un izstāšos no biedrības valdes. Tas izskaidrojams ar to, ka esmu arī Virslīgas inspektors, kā arī UEFA treneru novērotājs (Referee Observer). Tādējādi nevaru savienot šos un BFC „Daugava” direktora amatus, jo tas būtu pretrunā ar ētikas un normatīvajiem aktiem. Strādāt par bērnu treneri gan nepārstāšu.

3. Nedomāju, ka šogad 1. līgas līmenis būtu mainījies. Uzskatu, ka komandu spēku samēri bija līdzīgi iepriekšējam gadam. Vadošie dublieru klubi (īpaši „Ventspils) bija labā līmenī, varbūt atskaitot „Jūrmalu” un „Jelgavu”. Ļoti labas un pieredzējušas komandas bija Gulbenei un Valmierai. Tām bija futbolisti ar Virslīgas un pat nacionālās izlases pieredzi. Mums allaž grūti ir spēlēt ar Rēzekni, kas savās mājās ir ļoti spēcīga. Vienā no spēlēm mums paveicās, ka nospēlējam neizšķirti, viss varēja beigties daudz sliktāk. „Auda” sezonas sākumā ar leģionāriem ierindā bija ļoti spēcīga, bet otrajā aplī kaut kas notika. Pretēja situācija bija ar Tukumu, kas pēc Jevgeņija Kosmačova atnākšanas bija ļoti spēcīgs pretinieks. Nevajag pievērst uzmanību tikai rezultātiem, jo tie ne vienmēr ataino patiesos spēku samērus.

Biju sajūsmā par to, ka šogad praktiski no katras pilsētas bija ONLINE teksta tiešraides, kurās varēja uzzināt nepieciešamo informāciju par spēļu ritējumu, taču Latvijas Futbola federācijas mājaslapā atrast kādu informāciju par 1. līgu ir ļoti sarežģīti. Pat man nākas tērēt ļoti daudz laika, lai atrastu kādu statistiku vai ko tamlīdzīgu. Pie tā būtu jāpiestrādā.

Par tiesāšanu nebūtu īsti ētiski izteikties, taču es gribētu uzslavēt virkni jauno tiesnešu. 1. līgā ir vairāki gados jauni un talantīgi tiesneši, kuriem ir iespējas turpināt progresēt un tiesāt ne tikai Virslīgas, bet arī FIFA spēles: Maļcevs, Utināns, Bogdanovs, Krūmiņš, Zamurs, Vēģeris. Prieks, ka atkal parādās tiesneses-sievietes. Novēlu viņām turpināt progresēt. Kopumā tiesāšana bija līmenī, bet bez kļūdām neiztiek nevienā čempionātā. Milzīgas atšķirības starp tiesāšanas līmeni 1. līgā un Virslīgā nebija.

4. (Par plāniem 2014.) Par 100 procentiem garantēt kaut ko nevar neviens, bet dodu 99,9%, ka Virslīgā spēlēsim. Komandas kodols saglabāsies, bet treniņi noteiks to, kurš spēlēs. Gribētos saglabāt sastāvā Nakano Riotaro. Par pastiprinājumiem runāt ir pāragri, jo mūsu finansiālā varēšana būs atkarīga no pašvaldības piešķirtā finansējuma, mūsu sponsoru un biedru sniegtās palīdzības. Neceram uz to, ka parādīsies kāds bagāts investors, kaut gan no tā neatteiktos [smejas]. Pilnīgi noteikti, ka mūsu komandā dārgu futbolistu nebūs, bet lielāka skaidrība par jaunpienācējiem varētu būt pēc budžeta pieņemšanas.

Nelidināmies mākoņos un neapgalvojam, ka nākamsezon cīnīsimies par medaļām. Pirmajā sezonā galvenais mērķis ir saglabāt vietu Virslīgā. Kaut gan visiem labi zināms, ka slikts tas karavīrs, kurš negrib kļūt par ģenerāli [smejas]. Apsolu, ka mūsu futbolisti katrā spēlē sitīsies līdz pēdējam. Mēs spēlēsim TĪRU un GODĪGU futbolu. Tāda ir kluba politika.

Komandas nosaukums teju par 100% nākamgad mainīsies – no Bērnu Futbola centrs „Daugava” uz Bērnu Futbola centrs „Daugavpils”. Gribētu vēlreiz paskaidrot, ka, atskaitot nosaukumu, BFC „Daugava” nav nekādas saistības ar FC „Daugava”. Tās ir divas dažādas sistēmas ar pilnīgi dažādām attīstības vīzijām. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ esam nolēmuši mainīt nosaukumu – pārāk bieži mūs jauc ar FC „Daugava”. 2013. gadā mēs noslēdzām ar FC „Daugava” sadarbības līgumu, piesaistot pāris mūsu jaunatnes komandas mūsu pilsētas kolēģiem, jo pretējā gadījumā viņiem nebūtu iespējas izpildīt licencēšanas prasības. 2014. gadā mums būs sava dublieru komanda 1. līgā un arī visas nepieciešamās vecuma grupas futbola akadēmijas statusam. Gribētos apsveikt FC „Daugava” ar iegūtajām bronzas medaļām un novēlēt veiksmi turpmāk, bet nekas vairāk par amata kolēģiem mēs neesam. Mēs ejam savu ceļu, kā pamatā ir Daugavpils BJSS audzēkņi, kas ir sinonīms BFC „Daugava” audzēkņiem.

Atbild "Gulbenes" valdes loceklis Arnis Martusevičs.1. Pirmkārt jau ir prieks, ka komanda bija un ir, ka visi futbolisti, neskatoties uz problēmām, cīnījās godam. Īpaši pateicos tiem spēlētājiem, kuri bija komandā visas sezonas garumā. Jā, mēs nevarējām piedāvāt tādus treniņu un sadzīves apstākļus, kā, piemēram, BFC Daugava. Tomēr vīri mums kā ozoli – sīksti un nelūza nekādās vētrās. Šis sastāvs varētu būt kā pamats turpmākajam darbam.

Daudziem futbolistiem (S.Telešs, V.Kurma, R.Dzelzkalējs, M.Kozlovskis) šī bija labākā sezona pirmajā līgā. Pateicoties pieredzējušiem partneriem (I.Korabļovs, V.Rimkus, J.Idionovs) puiši varēja pilnveidot savu meistarību. Komandā iesaistījām daudzus vietējos jaunos futbolistus, kuriem tā bija vērtīga pieredze.

2. Žēl, ka līdz sezonas noslēgumam neizdevās saglabāt visu pamatsastāvu. Domāju, ka ar optimālo sastāvu (piemēram, kā septembrī), mēs „Mettai” būtu pārkāpuši. Nedaudz pievīla daži futbolisti, uz kuru palīdzību cerējām. Visnepatīkamākie bija abi zaudējumi daugavpiliešiem. Video redzams, ka spēlē līdzvērtīgas komandas, tikai vieniem veicas, otriem nē...

3. Mēs varam vēlēties daudz ko, bet LFF ir nolemts, ka nākošajos trijos gados 1.līga spēlēs bez virslīgas dublieriem. Labi vai slikti? Laiks rādīs. Turnīra organizācijā īpašu pretenziju nav (izņemot, protams, pārspēles!). Diemžēl komandas savas mājas spēles pārvērtušas par ikdienas sacensībām. Trūkst futbola svētku noskaņas. Man pat grūti atcerēties, kur saimnieki bija piestrādājuši pie spēļu organizācijas. Tiesāšana: jau otro gadu pēc kārtas mūs sezonas izskaņā iegāž tiesnešu īpaši traktētie noraidījumi. Kopumā domāju, ka Virslīgā ir vairāk problēmu ar tiesāšanu nekā pirmajā līgā.

4. (par nākamo sezonu) Šis jautājums ir mazliet sasteigts. Būtu interesanti palasīt, ja kādam pirmās līgas klubam jau viss (sastāvs, finanses) uz nākošo sezonu būtu skaidrs. Mēs analizēsim paveikto, tiksimies ar Gulbenes novada vadību un tikai tad varēsim teikt kaut ko konkrētu. Gulbenes novada dome šajā sezonā bija galvenais mūsu atbalstītājs. Par to milzīgs paldies no visiem komandas futbolistiem. Katrā ziņā, ja FB Gulbene komanda spēlēs 1.līgā nākošajā sezonā, tai būs tikai paši augstākie mērķi.

Atbild "Valmieras" galvenais treneris Gatis Ērglis.1. Lielākais prieks, protams, ir par 3. vietu. Labi izdevās sezonas sākums, kad, šķiet, mums bija piecas uzvaras pēc kārtas - noticējām saviem spēkiem. Šogad iztikām bez smagām traumām, un mums bija stabils sastāvs, stabils kolektīvs. Reāli mums bija 20 cilvēki, kuri bija praktiski līdzvērtīgi. Šī sezona bija diezgan gara, un mums bija pat vairāk spēļu nekā Virslīgā. Mums ar visu kausu bija 32 spēles, Virslīgas komandām bija mazāk. Ar šo sezonas garumu rēķinājāmies un zinājām, ka vajadzēs plašu sastāvu. To izdevās realizēt. Individuāli nevienu negribas lielīt - vienkārši bija saliedēta komanda.

2. Uzdevums no priekšniecības puses bija vismaz 3. vieta - tas izdevās, taču var teikt, ka reāli varējām pacīnīties arī par 2. vietu. Par 1. vietu cīnīties bija ļoti grūti (apsveicu BFC "Daugava" ar pelnītu triumfu), bet pacīkstēties par 2. vietu ar "Gulbeni" varējām. Savstarpēji mums bija izšķirošais mačs mūsu mājās un, kaut arī viņiem nebija labākais sastāvs, mēs zaudējām. Vispār šogad tieši savā laukumā nevajadzīgi zaudējām daudzus punktus. Pats nobrīnījos, ka šogad mājās un viesos nospēlējām statistiski vienādi - parasti tomēr mājās ņēmām vairāk punktu un izbraukumos klājās smagāk. Tas tāds mazs mīnusiņš - zaudētie punkti mājās.

3. Organizācija nebija ideāla, taču tā bija normāla. Ja par tiesāšanu, tad viens starpgadījums bija. Negribas uz to "ieciklēties", taču izbraukuma spēlē ar "Skonto-2" tiesāja mūsu novadnieks, kas izaudzis Valmierā - it kā teorētiski pat varēja būt tā, ka viņš mums palīdz, bet viņš... teiksim tā, bija varbūt ne gluži kašķis, taču viņš gribēja sevi parādīt, mūsu futbolisti gribēja sevi parādīt... Tā notiek, ja cilvēki ir no vienas pilsētas. Bija šāds ekscess. Uzskatu, ka šādiem gadījumiem nav jābūt - jāskatās uzmanīgi, kuri tiesneši kurām spēlēm tiek nozīmēti [minētajā spēlē tiesnesis Edgars Maļcevs noraidīja divus valmieriešus, piešķīra trīs pendeles par labu "Skonto-2", un "Valmiera" zaudēja ar 0:5 - aut.].

Laikam jau mums būtu izdevīgāk, ja mēs startētu atsevišķi no Virslīgas klubu dublieriem. Varbūt patiešām sportiskā ziņā kaut kas zudīs, bet gribas, lai parādās arī citas komandas, lai vairāk tiek aptverti reģioni. Arī sponsorus vieglāk piesaistīt, ja ir šāds bagātīgāks reģionu loks. Ja Virslīgas klubiem izveidojas tas U-23 čempionāts dublieriem, tad lai viņi labāk spēlē atsevišķi.

Par mūsu nākamo gadu - budžets paliks iepriekšējais, spēlēt mēs spēlēsim. Vienīgi jāņem vērā, ka pēc mūsu iegūtās 3. vietas Virslīgas klubi sākuši mest acis uz mūsu spēlētājiem. Neteikšu, ka man būs jāveido jauna komanda, bet jārēķinās, ka 3-4 spēlētāji ies augstāk.

4. (par teorētisko pieņēmumu spēlēt Virslīgā) Teorētiski es būtu ar mieru, bet praktiski... pagaidām, cik esmu painteresējies, tas nešķiet reāli. Šogad mums nebija uzdevums tikt augstākajā līgā, bet ja mums pēkšņi piedāvātu - būtu jāprasa mūsu sponsoriem. Tas ir koks ar diviem galiem - man ir amatieru komanda, daudzi strādā, daudzi mācās, daži arī uz Rīgu aizgājuši mācīties. Tagad spēlējam sestdienās, svētdienās, bet, ja būtu jābraukā uz mačiem darba dienās, tas būtu sarežģīti. Un neticu, ka Valmieras pilsēta finansiāli varētu uzturēt divas profesionālas komandas - mums ir basketbols. Mēs paši jau labprāt gribētu, bet tas nav no manis atkarīgs.



Krāslavas automoto sporta klubs Pils 5-b, Krāslava, Krāslavas n., LV-5601
Mironceva Oksana Mironceva  OksanaTaekvondo, Kikbokss
FTA
Reģistrēties