- Kādu atzīmi šodien liec desmit ballu skalā?- Jā, nu, dabīgi, redzot tās simtdaļas – varbūt kaut ko vēl varētu salasīt, bet patiesībā, ņemot vērā visu to spriedzi – ir labi. Desmit no desmit.
- Martins Dukurs pēc sava sudraba teica, ka izdarījis visu, bet nav varējis paredzēt, cik izdarīs konkurenti. Arī jūs to nevarējāt?- Nē. Sportisti ir malači, bet tie, kas viņiem gatavoja inventāru... Tur nedaudz netīras lietas, taču ar visu to mēs varējām cīnīties. Viss ir kārtībā, nav ko tagad meklēt utis, varēja tā vai šitā – ir sudraba medālis! Lai paliek motivācija pēc četriem gadiem sasniegt ko vairāk.
- Tev pašam šāda motivācija ir?- Man šķiet, ka ir, taču gribu zināt arī to, kas būs tie palicēji un maucēji - to, kāda izskatīsies komanda. Šobrīd grūti kaut ko prognozēt un spriest. Tāpat kā pirms četriem vai pat trim gadiem, kad mums sākās pārmaiņas – bija daudz nolicēju, noliedzēju. Man prieks, ka kādam izdevās aiztaisīt šīs mutes, prieks par džekiem – patiešām.
- Ja pirms četriem gadiem, pirmoreiz sēdinot Oskaru kamanās pie stūres, kāds būtu teicis, ka šodien būs medaļa – būtu pieļāvis tādu iespēju?- Tas liktos kaut kas no fantastikas. Pēc pirmā gada es teicu, ka ar šiem večiem var izcīnīt medaļu, bet tajā brīdī to vairāk biju domājis par Korejas olimpiādi...
- Divi piloti, kas brauks Korejā, tev tagad ir skaidri.- Jā, patiesībā tā jaunība, pieredzes trūkums un potenciāls, kas viņos ir – tas tiešām ir. Taču es ceru, ka arī viņiem būs laba konkurence.
- Stūmēji jau arī ir nākotnei?- Nav, nav, nekā nav – viss jāmeklē! (Smejas.)
