Platinī jau iepriekš uzskatīja par gaidāmo Blatera pēcteci, taču abu amatpersonu attiecības saazinājās 2015.gadā, kad FIFA prezidents atteicās no solījuma nepretendēt uz nākamo ievēlēšanas termiņu. Platinī izvēlējās nekonkurēt ar Blateru, kuru 29.maijā ievēlēja uz piekto termiņu. Taču jau četras dienas pēc vēlēšanām Blaters paziņoja, ka atkāpsies no amata, tādējādi reaģējot uz ASV un Šveicē veikto izmeklēšanu par FIFA amatpersonu korupciju.
Lai gan Platinī solīja FIFA vēsturē atšķirt jaunu lappusi, arī viņš balsojumā atbalstīja 2022.gada Pasaules kausa rīkošanas tiesību piešķiršanu Katarai. Tiesa, uzskata, ka Platinī rīcību 2010.gada balsojumā ietekmēja Francijas tālaika prezidenta Nikolā Sarkozī spiediens.
FIFA prezidenta vēlēšanas ir paredzētas nākamgad 26.februārī, bet pretendentiem jāpiesakās līdz 26.oktobrim.
Platinī lēmumu pretendēt uz FIFA prezidenta krēslu ietekmējis FIFA viceprezidentu atbalsts, par ko 60 gadu vecais francūzis nedēļas nogalē pārliecinājies Sanktpēterburgā, kur notika 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupu izloze. Svētdien Platinī viesojās Filadelfijā, kur risinājās Ziemeļamerikas, Centrālās Amerikas un Karību jūras valstu (CONCACAF) čempionātā Zelta kausa fināls.
Platinī nav pirmais FIFA prezidenta amata kandidāts, taču viņu uzskata par nopietnāko pretendentu. Platinī pauda pārliecību, ka veikums UEFA vadībā apliecina viņa spējas veikt nepieciešamās reformas globālā līmenī.
