Žils Vilnēvs piedzima 1950. gada 18. janvārī Kvebekā, Kanādā un karjeru motoru sportā sāka ar piedalīšanos sniega motociklu sacīkstēs. Vilnēvs piedalījās arī vietējās dragreisa sacensībās, taču tas ātri viņam sāka likties par maz un topošais F1 pilots pieteicās sacīkšu skolā, lai iegūtu autosportista licenci. Nākamajās sezonās viņš jau brauca formulu čempionātos un ik gadu guva uzvaras, bet 1976. gadā pilnībā dominēja "Formula Atlantic" sacīkstēs, izcīnot ASV un Kanādas čempiona titulus. Tādā veidā Vilnēvs arī pelnīja sev iztiku.
Lielā iespēja Žilam parādījās kādās "Formula Atlantic" sacensībās 1976. gadā, kad viņam izdevās pārspēt Džeimsu Hantu un citus "Grand Prix" braucējus, kas arī bija izvēlējušies startēt. Hanta pārstāvētā "McLaren" komanda bija pārsteigta par jaunā talanta spējām un uz 1977. gadu piedāvāja viņam aizvadīt piecus F1 posmus ar trešo komandas formulu. Debijas sacensībās Lielbritānijā viņš ar veco "M23" modeli kvalifikācijā ieguva devīto vietu un pārspēja abus "McLaren" regulāros braucējus, kuri startēja ar jauno "M26". Sacīkstē Vilnēvs sasniedza piekto labāko apļa laiku un finišēja 11. vietā, taču tikai tādēļ, ka zaudēja divus apļus tehnisku problēmu dēļ. Britu prese bija sajūsmā par debitantu.
Kad Vilnēvs nokļuva F1, viņam bija jau 27 gadi, tāpēc sportists nolēma mānīties un teica, ka dzimis 1952. gadā, tādā veidā "atņemot" divus gadus no sava patiesā vecuma. Viņam šķita, ka citādi daži viņu varētu uzskatīt par vecu karjeras veidošanai motoru sporta augstākajā klasē.
Par spīti neapšaubāmajam talantam, "McLaren" nolēma neturpināt sadarbību ar Vilnēvu, jo uzskatīja, ka šis jaunietis izmaksās pārāk dārgi. Talkā nāca bijušais darba devējs Valters Vulfs, kurš pats piedāvāja viņam veikt F1 testus un ieteica Vilnēvu "Ferrari" komandai. Žils ieradās Maranello, lai atrādītu sevi "Ferrari" vadībai. Testi Fiorano trasē nebija izcili, taču Vilnēvs tika pie līguma uz sezonas pēdējiem diviem posmiem un visu 1977. gadu. "Ferrari" kļuva par viņa otro un pēdējo komandu Formulā 1.
Pirmā pilnā sezona nebija viegla - atsevišķās sacīkstēs Vilnēvs spēja izvirzīties vadībā, taču nereti izstājās mašīnas vai paša kļūdu dēļ. Itālijas prese rakstīja, ka Vilnēvs drīz tiks nomainīts, taču komanda gaidīja un sezonas otrajā daļā viņa rezultāti progresēja. Pēdējā posmā Monreālā, trasē, kas tagad nosaukta viņa paša vārdā, Žils Vilnēvs guva savu pirmo uzvaru un joprojām ir vienīgais kanādietis F1, kas spējis uzvarēt savās mājās. Sezonas pēdējā posma treniņbraucienos ASV, kas notika ārkārtīgi stiprā lietū, Vilnēvs bija 11 sekundes ātrāks par tuvāko sekotāju.
"Man todien bija bail braukt," vēlāk sacīja Šekters. "Man šķita, ka būšu ātrākais, bet tad ieraudzīju Žila laiku... Man joprojām nav saprotams, kā tas bija iespējams. 11 sekundes!"
1979. gads izvērtās par Vilnēva labāko sezonu F1 un viņš nebija tālu no titula. Togad "Ferrari" pilots guva trīs uzvaras un Francijas GP laikā aizvadīja fantastisku divkauju ar Renē Arnū, kas joprojām tiek uzskatīta par vienu no labākajām cīnām visā čempionāta pastāvēšanas vēsturē. Sezonas beigās titulu ieguva otrs "Ferrari" braucējs Džodijs Šekters, bet Vilnēvs palika otrais, zaudējot tikai četrus punktus.
Vilnēva un Arnū duelis Francijā:
Leģendārais Nikijs Lauda, kurš uz F1 sacīkstēm ceļo joprojām, reiz teica: "Žils bija trakākais velna gabals, ko jebkad esmu redzējis Formulā 1... Tajā pašā laikā viņam bija jūtīgs un mīlošs raksturs."
1980. gads "Ferrari" izvērtās par katastrofu, jo mašīna bija pilnībā nespējīga konkurēt. Lai gan britu bukmeikeri Vilnēvu nostādīja par favorītu, visā sezonā viņš guva tikai sešus punktus, kamēr Šekters vēl mazāk - tikai divus, un beidza karjeru.
1981. gadā "Ferrari" pirmo reizi izmantoja jauno turbo motoru, kam bija neticami liela jauda, taču mašīna tajā pašā laikā izrādījās grūti vadāma. Vilnēvs guva divas uzvaras - Monako un Haramā, jo izmantoja to, ka taisnēs "Ferrari" formula bija krietni pārāka par citām, bet šaurajās ielās līkumos, kur tā bija daudz lēnāka, bija grūti apdzīt. Vairumā sacīkšu gan viņš izstājās, vien Kanādas posmā spēcīgā lietū finišēja trešais, lai gan jau sacensību pirmajā daļā nolauza priekšējo antispārnu. Kādu laiku tas bija daļēji aizlūzis un pat aizsedza pilota skatu, tomēr vēlāk pats atdalījās, ļaujot Vilnēvam tikt uz pjedestāla.
Liktenīgā 1982. gada sezona iesākās raibi. Dažās sacīkstēs Vilnēvs atkal bija starp ātrākajiem, taču arī šoreiz sekoja dažādas neveiksmes. Ceturtais posms Sanmarīno GP bija lielā iespēja iekrāt pirmos punktus, jo tā sauktā "FISA-FOCA kara" dēļ daļa komandu boikotēja šīs sacensības un vienīgi "Ferrari" un "Renault" bija vērā ņemamie konkurenti uz uzvaru. Vilnēvs bija līderis, kad komanda, liekot taupīt degvielu, abiem saviem pilotiem pavēlēja samazināt ātrumu. Vilnēvs domāja, ka tas nozīmē arī pozīciju saglabāšanu, taču komandas biedrs Didjē Pironī viņu apdzina, izcīnot strīdīgu uzvaru. Vilnēvs finišēja otrais un tas bija viņa pēdējais pjedestāls karjerā.
1982. gada 8. maijā, Beļģijas GP pēdējā kvalifikācijas sesijā, Žils Vilnēvs piedzīvoja avāriju un gāja bojā. Daudzi uzskata, ka tieši Sanmarīno piedzīvotā drāma ar Pironī kalpoja par vienu no galvenajiem iemesliem šai traģēdijai. Proti, tobrīd Zolderā Pironī atradās 0.1 sekundi priekšā Vilnēvam, kurš par visām varītēm gribēja komandas biedru pārspēt. Lai kā arī nebūtu, astoņas minūtes pirms kvalifikācijas beigām Vilnēvs bija pietuvojies priekšā braucošajam Juhenam Masam. "March" pilots, to redzēdams, pavirzījās pa labi, lai palaistu kanādieti priekšā, tomēr arī Vilnēvs tajā brīdī mainīja trajektoriju un ar ātrumu 200-225 km/h uztriecās Masa vadītajam auto, tika izmests no mašīnas un bez ķiveres piezemējās 50 metrus tālāk. Vairāki piloti apstājās, bet ārsti ieradās jau 35 sekundes pēc nelaimes. Vilnēvs vairs neelpoja, taču bija dzīva un tika nogādāts slimnīcā, kur viņam konstatēja kakla lūzumu. Tās pašas dienas vakarā, plkst. 21:12 Žila Vilnēva dzīvība izdzisa.
Žila Vilnēva traģiskā avārija:
Vilnēva bērēs bijušais komandas biedrs Šekters teica īsu, bet patiesu runu: "Man pietrūks Žila divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņš bija ātrākais braucējs motoru sporta vēsturē. Otrkārt, viņš bija patiesākais cilvēks, kādu es jebkad esmu saticis. Tomēr viņš nav aizgājis. Atmiņas par to, ko viņš ir izdarījis un sasniedzis, paliks vienmēr."
Žils bija precējies ar Žoannu Bartē, kas pasaulē lauda divus bērnus. Tēvs bieži ņēma ģimeni līdzi uz sacīkstēm un sezonas laikā visi dzīvoja motormājā pie trases. Viņa brālis Žaks arī aizvadīja veiksmīgu karjeru Amerikas vadošajos sacīkšu čempionātos, bet dēls, kuru arī sauca Žaks, 1995. gadā uzvarēja CART čempionātā un "Indy 500" sacensībās, nākamajā sezonā debitēja Formulā 1, bet jau 1997. gadā, savā otrajā sezonā, kļuva par čempionu.
Sezonas: 1977–1982Komandas: "McLaren", "Ferrari"Sacīkstes: 68 (67 starti)Tituli: 0 (2. vieta 1979. gadā)Uzvaras: 6Pjedestāli: 13Punkti: 101 (107)Pirmās starta vietas: 2Ātrākie apļi: 8
Izmantotie resursi:WikipediaHistory of Formula 1 - Grand Prix History -...
