Tostarp vislielāko popularitāti sieviešu vidū golfs ir iemantojis tieši Latvijā, kur no golfa spēlētājiem vairāk nekā 30% ir sievietes. Nedaudz atpaliek Igaunija, kur golfa spēlētājas ir aptuveni 28%, bet Lietuvā starp golfa spēlētājiem tikai 17% jeb mazāk nekā piektā daļa ir sievietes.
Lietuvas golfa klubos gan valda uzskats, ka turpinās pieaugt tieši vīriešu - golfa spēlētāju skaits, savukārt Latvijas klubos sagaida sieviešu spēlētāju skaita pieaugumu. Visplašākais sadalījums pēc vecuma grupām ir Igaunijā - 12% golferu ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, virs 65 gadiem golfu spēlē 23% spēlētāju, savukārt 65% golfa entuziastu ir vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Latvijā no visiem golfa spēlētājiem 9% ir bērni un 16% ir vecāka gadagājuma cilvēki. Vismazāk bērni un seniori ar golfu aizraujas Lietuvā - tikai 13%.
Aptaujāto golfa klubu pārstāvji visās trīs Baltijas valstīs atzina, ka šogad sagaida bērnu un jauniešu intereses palielināšanos par golfu, savukārt neviens no klubiem neparedzēja pieaugumu vai papildu aktivitātes vecāka gadagājuma cilvēku piesaistīšanā.
«Latvijā un Igaunijā katrs desmitais golfa spēlētājs ir ārzemnieks, Lietuvā turpretim tikai katrs piecpadsmitais. Salīdzinot ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, šie skaitļi ir nelieli. Piemēram, kaimiņvalstī Somijā viens golfa laukums piesaista piecas reizes vairāk tūristu nekā viens golfa laukums Latvijā vai Igaunijā. Tāpēc visām Baltijas valstīm ir potenciāls būt daudz aktīvākām golfa tūrisma iespēju izmantošanā,» norāda SIA «KPMG Baltics» vecākais partneris un golfa spēlētājs Stīvens Jangs.
Patlaban lielākā daļa golfa tūristu Lietuvā ir no Baltijas valstīm, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Vācijas un Skandināvijas. Igaunija piesaista visvairāk spēlētāju no Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Latvijas. Latvijā lielākā daļa golfa tūristu ir no Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un Somijas.
Pētījums parāda, ka regulāro spēlētāju skaits pieaug visās trīs Baltijas valstīs, taču Igaunijā pieaugums ir visstraujākais. Tajā skaitā «Zaļo karti», kas piešķir tiesības spēlēt golfu visos golfa laukumos attiecīgajā valstī, pērn Igaunijā ieguva 144 spēlētāji, Latvijā vairāk nekā 60 un Lietuvā vairāk nekā 50 pastāvīgie golfa spēlētāji. Visaktīvākie spēlētāji ir Igaunijas golfa klubos - turpat 95% no golfa kluba biedriem spēlē vismaz divreiz nedēļā, savukārt Lietuvā tikai 53%, bet Latvijā - 38%.
«Intensīvākai golfa attīstībai Latvijā nepieciešams lielāks 18 bedrīšu golfa laukumu skaits. Jāapvieno pašvaldību, potenciālo kluba biedru un investoru spēki, lai izveidotu vēl vismaz piecus līdz sešus laukumus. Būs jauni laukumi, būs arī jauna attīstība,» skaidro Latvijas Golfa federācijas prezidents Vilis Krištopans.
Iemesls, kas visbiežāk minēts par labu izvēlei spēlēt golfu, visās trijās valstīs bija draugu un paziņu ieteikums. Respondenti Lietuvā gan biežāk uzsvēra vēlmi izmēģināt jaunas aktivitātes un mērķi dibināt noderīgus kontaktus, savukārt Latvijā salīdzinoši biežāk minēja golfa pievilcību un dinamisko raksturu.
Pētījums arī parādīja, ka Lietuvas golfa klubiem salīdzinājumā ar Latviju un Igauniju ir izkoptākas korporatīvo pasākumu tradīcijas un tur biežāk tiek veidota sadarbība ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dažādu pasākumu organizēšanu saviem darbiniekiem vai klientiem.
Tas ir pirmais golfa tirgus pētījums visās trīs valstīs ar mērķi noskaidrot kopējo tirgus situāciju Baltijā un novērtēt tā attīstības potenciālu. Pavisam pētījumā piedalījās 11 golfa klubu pārstāvji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. KPMG jau ir ilggadējas golfa atbalstīšanas tradīcijas visā pasaulē, regulāri veicot starptautiskus golfa tirgus pētījumus, kā arī sponsorējot golfa sacensības un pasaules klases golfa profesionāļus, piemēram, Filu Maiklsonu un Steisiju Lūisu.
