"Skonto" galvenais treneris Tamazs Pertija: "Laukumā tomēr varēja nedaudz just, ka tā ir Eirokausu spēle. Nevarētu teikt, ka milzīgs satraukums, bet bija jūtams, ka dažās situācijās spēlētāji kļūdījās ne tādēļ, ka viņiem trūktu meistarības, bet gan tādēļ, ka viņi uztraucās. Pirms spēles nejutu, ka viņi uztrauktos, bet šodien laukumā tas bija jūtams.
Šādi laika apstākļi mums nav pierasti, un pēdējās 10-12 minūtēs tie darīja savu. Runāju konkrēti par kustību. Bija situācijas, kad aizskrējām četratā pret diviem, trijatā pret trim vai četratā pret četriem, bet no tām neizspiedām vārtu guvumus. Uzvarējām un saprotam, ka izbraukumā spēle būs jāveido citādi. Ļoti nopietni gatavosimies tieši taktiski, jo tur mums nebūs tiesību pieļaut taktiskas kļūdas."
- Kas notika ielaistajos vārtos? Timofejevam bija jāspēlē agresīvāk?- Lielākā problēma bija tā, ka piespēles brīdī Oļegs nereaģēja. Mums ir vienošanās, ka tas ir jādara. Vai arī varbūt nav izslēgts, ka viņam patraucēja saule. Nav izslēgts. Redzējāt, ka pirmajā puslaikā uz to pusi spīdēja saule, un varbūt, ka viņš tādēļ kaut kur pazaudēja bumbu. Bet citādi viņš šodien bija labākais spēlētājs.
- Ja nedomājam par rezultātu, kā varat vērtēt pašu spēli? Domājams, tā nebija šosezon labākā?- Ja būtu spējuši realizēt tos momentus, kurus izveidojām… Domāju, ka Eirokausu spēlēm izveidojām ļoti daudz momentu. Kas attiecas uz bumbas atņemšanu, šodien ar to esmu ļoti apmierināts. Kas attiecas uz pāreju no aizsardzības uzbrukumā, esmu ar to apmierināts. Esmu neapmierināts ar realizāciju. Tas ir normāli, jo saprotam, ka Eirokausos mājas spēlē ar 2:1 nav gana. Neapmierina tikai realizācija, bet citādi [esmu apmierināts]. Ja paskatīsieties bumbas kontroles procentus, tad domāju, ka tie mums bija augstāki nekā viņiem.
Bumbas kontrole, īsas, vidēji tālas piespēles, pāreja – kopumā šodien bija viss. Bet kaut kur ir mieles, ka spēle beidzās ar 2:1, nevis 4:1. Saprotam, ka tur atbildības slogs būs daudz lielāks, nekā tas bija šodien, jo šodien komandas tikai izlūkoja viena otru. Bet teikšu godīgi – mums ir pa spēkam tikt pāri šai komandai. Pats galvenais, ja katrs būtu spēlējis savā līmenī vai vismaz uz 90%, tad domāju, ka būtu varējuši iesist vairāk. Diemžēl puiši nenospēlēja savu spēju robežās. Kāds uz 70%, kāds uz 60%, kāds uz 90%, bet ne uz 100%. Tāpēc ceru, ka tur sevi parādīsim citā gaismā.
- Teicāt, ka redzējāt četras pretinieku spēles. Vai viņi laukumā parādīja tieši to, ko bijāt gaidījuši?- Laikam, ka jā. Viņi parādīja, ka ir meistarīgi. Parādīja, ka spēlē futbolu, nav nekāda "sper un skrien". Viņi parādīja savu daudzveidību – viņi var spēlēt gan ar vidējām piespēlēm, gan tālām piespēlēm, gan ātri pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Bet visvairāk gribu atzīmēt, ka viņi ātri atgriezās no uzbrukuma aizsardzībā. To nebiju gaidījis. Tiklīdz pēc viņu zaudētajām bumbām pieļāvām kaut nelielu tehnisku brāķi, tā viņi mūs noslēdza un ātri atgriezās aizsardzībā. Tas nedaudz pārsteidza, jo visās spēlēs, ko bijām skatījušies, bija pilnīgi pretēji – agresīvi gāja uzbrukumā, bet atpakaļ nāca lēni.
- Kas notika Aleksejam Višņakovam?- Mikrotrauma. Bet maiņa jau prasījās, jo bija jānostiprina centrs. Viņi pastiprināja priekšējo līniju, tāpēc mums nebija tiesību nenostiprināt centru.
- Bija daudz kartīšu, Menam piektā spēle un jau piektais brīdinājums. Tā ir problēma?- Jā, no vienas puses tā ir problēma. Bet no otras puses nav iespējams viņa atņemt alkas atņemt bumbu. Viņam vispār nav problēmu atņemt bumbu! Taču viņš spēlē tik kompakti, ka nākas tikt pie dzeltenajām kartītēm. Noteikti mēģināsim viņam iegalvot, ka to visu var turpināt darīt arī bez dzeltenajām kartītēm. Paldies Dievam, ka viņš ir tik agresīvs un visu laiku vēlas tikt pie bumbas.
