Pahars par Latvijas izlases galveno treneri kļuva jūlijā, darbu pārņemot no atlūgumu iesniegušā Aleksandra Starkova. Viņa vadībā vienība paguvusi aizvadīt piecas spēles, bet nākamgad sāks atlases ciklu 2016.gada Eiropas čempionātam.
«Ir jāsaprot, ka futbolā ienāk jauni laiki. Vēl pavisam nesen pasaulē dominēja «Barcelona» kluba totālais futbols - presings, nemitīgie uzbrukumi un bumbas kontrole. Tomēr komandas ir iemācījušās spēlēt pret šādu sistēmu. Nākotnes futbols balstīsies uz pārejām no aizsardzības uzbrukumā un otrādi,» aģentūrai LETA izteicās Pahars. «Nav vairs svarīgi, vai komanda spēlē uzbrūkoši vai aizsargājas. Visu nosaka tas, kura komanda ātrāk spēj veikt šīs pārejas. Pie tā mums arī jāstrādā. Tādējādi arī savā laukumā nebūs peļami spēlēt no aizsardzības, ja vien mūsu pāreja uzbrukumos vai pretuzbrukumos būs ātra.»
«Mēs nekad nespēsim dominēt spēlē pret Spāniju, jo tas nav iespējams gan genofonda, gan valsts sporta tradīciju atšķirību dēļ. Tomēr mēs varam ar šādiem pretiniekiem spēkoties, ja augstā līmenī izpildīsim noteiktus spēles elementus,» uzskata treneris. «Esam izpētījuši, ka tajos uzbrukumos, kuros veicam kādas desmit vai 12 piespēles, gandrīz vienmēr tiekam līdz iespējai apdraudēt vārtus. Tomēr tad, kad bumbu uzbrukumā ievadām ar garajām piespēlēm, kā likums, to zaudējam.»
«Protams, arī tālās piespēles ir spēles sastāvdaļa, kas ir jāizmanto, jo tas ir visātrākais veids, kā bumbu nogādāt tuvāk pretinieku vārtiem. Tādējādi jau esam nonākuši pie vienas likumsakarības - momentus radām tad, kad spēlējam pozicionāli, saspēlējamies un mainām uzbrukuma malas,» izcēla Pahars, kurš uzskata, ka spēlētāju, kuri ir spējīgi piekopt šādu spēles stilu, viņa rīcībā ir pietiekoši. «Cita lieta, ka tādi spēlētāji ir arī pārējām komandām, turklāt individuāli ļoti spēcīgi. Mums vienmēr ir bijušas noteiktas futbolistu kvalitātes, pateicoties kurām esam uzvarējuši arī daudz spēcīgākus pretiniekus. Ļoti svarīga ir laba fiziskā un tehniskā sagatavotība, taču tikpat daudz nosaka arī raksturs.»
«Piemēram, spēlē pret Slovākiju pēc ātri zaudētiem diviem vārtiem komandai bija ļoti grūti atgūties. Tomēr puiši spēja mainīt cīņas gaitu, kas tādos apstākļos ir neticami sarežģīti. Pēc ielaistajiem vārtiem taču nesākām laukumā darīt kaut ko pārlieku īpašu. Nē, vienkārši sākām pretiniekus mazliet sist,» atcerējās Pahars. «Pēc vairākiem asiem izklupieniem slovāki sāka no mums baidīties. Viņi vairs nespēja izspēlēt savas kombinācijas, jo vēlējās atbrīvoties no bumbas. Zināja, ka tūlīt kāds var pieskriet un vēlreiz sāpīgi uzkāpt uz kājas. Pateicoties tam, pārņēmām iniciatīvu un otrajā puslaikā dominējām. Bez šādām īpašībām mums cerību nav. Tieši šīs kvalitātes ir jāliek pirmajā vietā un no tām jāatgrūžas, klāt liekot fizisko un tehnisko sagatavotību, kā arī komandas garu.»
Latvijas izlase piektdien Dublinā pārbaudes spēlē sacentīsies ar Īrijas izlasi, bet 18.novembrī tiksies ar bijušā galvenā trenera Gerija Džonsona vadīto Jovilas «Town» komandu, kas pašlaik spēlē Anglijas otrās spēcīgākās līgas - «Championship» - turnīrā.
