07.09.2016. 02:49
Latvijas futbola izlases galvenais treneris Marians Pahars atzina, ka Andorā nebija tik gaidījis tik smagu spēli (1:0), un neslēpa, ka komandas demonstrētais sniegums bija tālu no vēlamā.

Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars: "Svarīgākais bija izcīnīt uzvaru, un mēs to izdarījām. Nervoza spēle, bet, manuprāt, tiesnesis jau no pirmās minūtes nogalināja spēli. Protams, tas nekādā gadījumā nav attaisnojums, jo mums vajadzēja iesist otros vārtus, lai spēle kļūtu vieglāka. Diemžēl neizdevās. Varbūt nebijām optimālā kondīcijā, varbūt nebijām labākajā sastāvā, un visi šie faktori diemžēl ietekmēja spēli. Gribam ātrāk aizbraukt prom no šejienes, tāpēc, ka, nezinu, pirmoreiz dzīvē redzēju kaut ko tādu, kas notika šodien.

No otras puses, tagad visi var spēlēt, tagad visi var atņemt punktus – Fēru salas nospēlēja neizšķirti ar Ungāriju. Protams, ka būs grūti – visiem šeit būs grūti. Nevaru pateikt, ka bija laba spēle – nu, nevaru! -, bet izdarījām galveno. Par to domājām un runājām, un esmu priecīgs, ka izdevās to izdarīt, jo no šejienes aizbraukt ar 0:0 būtu pavisam citādi, būtu pavisam cits noskaņojums."

- Vai bijāt pārsteigti par Andoras sniegumu? [Andoras mediju jautājums]- Nē.

- Un, ja rezultāts būtu bijis 0:0? [Andoras mediju jautājums]- Tas ir futbols, tā var notikt.

- Vārtos diezgan rupji kļūdījās vārtsargs. Vai vari godīgi pateikt, ka arī bez šiem vārtiem bijām pelnījuši uzvarēt?- Varu, jā – kāpēc ne?! Vispirms mums bija ļoti labs sākums un iespējas. Pēc tam jau tiesnesis nogalināja spēli. Iespējas, protams, bija, bet tāds ir futbols – nekad nezini, kas notiks. Centāmies un cerējām. Ja rezultāts būtu bijis 0:0, tad arī būtu bijusi pavisam cita spēle. Iesitām un nedaudz sākām nervozēt. Nezinu, kāpēc, nezinu. Bet galveno izdarījām.

- Vai biji gaidījis, ka spēle izvērtīsies tik smaga?- Godīgi – nē. Godīgi, nebiju gaidījis tik smagu spēli. Protams, zinājām Andoras izlasi, bijām redzējuši tās spēles un zinājām, kā mēs izskatījāmies iepriekšējās spēlēs. Viss bija kārtībā. Arī laukuma kvalitāte…Vakar par to nedomāju, bet šodien man jau ir citas domas. Pēc spēles varu pateikt, ka bija grūtāk, nekā bijām domājuši. Arī situācija bija cita – Rudņevu zaudējām tikai vakar, pēdējā dienā pirms spēles, nebijām optimālajā sastāvā.

- Kas ir galvenais, kas futbolistiem un izlasei jāizdara, lai tā pēc mēneša būtu spēcīgāka?- Un kā tu domā? Ko varu darīt ar tiem spēlētājiem – principā neko. Viņiem vajag spēlēt klubā, viņiem vajag iekļūt klubu pamatsastāvos, lai viņi būtu fiziski, taktiski, tehniski gatavi spēlēt. Diemžēl šajā treniņnometnē mums bija…Latviski ļoti grūti pateikt, ko domāju. Diemžēl ne visi spēlē klubos, ne visi spēlē 90 minūtes un ne visi fiziski bija pilnīgi gatavi. Mazliet ir traumas, tāpēc ir nogurums, tāpēc ir problēmas ar tehniku, jo fiziski nav pilnīgi gatavi. Viss ir saistīts.

- Kāpēc spēle izvērtās tik rupja un saraustīta? Visu laiku pārkāpumi, grūšana, speršana…- Jau teicu, ka tiesnesis diemžēl nebija tur, kur viņam ir jābūt. Tāpēc arī bija tāda spēle.

- Varbūt Andora speciāli bremzēja tempu?- Pirmo puslaiku visi redzēja. Viņi no 45 minūtēm iztērēja 10-15 minūtes. Otrajā puslaikā jau bija cita situācija. Mēs iesitām agrus vārtus, un pēc tam bija grūti. Negribu par to runāt. Visi puiši saprot, ka nebija spēle. Visi saprot, ka mums daudz kas ir jāuzlabo, bet esam priecīgi par uzvaru.

- Snieguma kvalitātes ziņā tā, tavuprāt, bija viena no sliktākajām spēlēm tavā vadībā?- Tagad negribu runāt par spēles kvalitāti. Pirmā spēle [ciklā], nervoza spēle, tiesneša nav, mākslīgais segums – daudz aspektu, daudz traumu, ne visi bija pilnībā gatavs, ilgs lidojums, augstums [virs jūras līmeņa]. Visi žurnālisti par to vakar man jautāja.

- Pirmkārt, kādēļ nebija Rudņeva un kāpēc viņš nepalika kopā ar izlasi, bet gan aizbrauca uz klubu? Otrkārt, cik nopietns savainojums ir Lazdiņam?- Par Arti vēl nezinu - ceru, ka nav tik nopietni. Bet Artjoms – runāju ar Ķelnes klubu, un vadība paprasīja mums, lai viņš atgriežas kluba rīcībā, lai ātrāk atjaunotos. Labi – ar klubu negribam nekādu problēmu un nesaprašanos. Taču Artjoms gribēja būt šeit izlasē kopā ar puišiem, bet tas, manuprāt, vairs nav tik svarīgi.

- Jau teici, ka pēc iespējas ātrāk gribi braukt prom. Vai pēc šādas uzvaras ir kaut nedaudz prieka?- Tagad nezinu – zaudēju tik daudz emociju…Nekad neesmu bijis tādā situācijā un, godīgi sakot, nezinu, kā reaģēt. Protams, ir emocijas par uzvaru, bet gribu ātrāk skriet prom no šejienes.



Omkay Republikas laukums 3, Rīga, LV-1010
Čigurs Antons Čigurs Antons Džudo, Sambo
FTA
Reģistrēties