Ozoliņa-Kovala aizvadīja teicamu metienu sēriju, gandrīz labojot Madarai Palameikai piederošo Latvijas rekordu. Tālākais metiens latvietei padevās pirmajā sērijā, kad viņas mestais šķēps lidoja 64,38 metru tālumā, no valsts rekorda atpaliekot par 13 centimetru tiesu.
Ozoliņa-Kovala tādējādi uzstādīja jaunu personīgo rekordu, otru labāko rezultātu valsts vēsturē un jaunu sacensību rekordu, kā arī izpildīja pasaules čempionāta A normatīvu.
Četri no latvietes metieniem lidoja tālāk par 60 metriem, bet divi no tiem - tālāk par 64 metriem.
Ceturto vietu šķēpmešanā sievietēm izcīnīja cita Latvijas pārstāve Līna Mūze, kuras rezultāts bija 58,59 metri.
Citviet Rīgas kausu kārtslēkšanā vīriešiem neizdevās izcīnīti Marekam Ārentam, kurš pārvarēja 5,21 metru, uzstādīja personīgo rekordu un ierindojās otrajā vietā, bet par uzvarētāju ar pārlektiem 5,36 metriem kļuva Lūks Katss no Lielbritānijas.
Tāpat pie galvenās balvas netika Poļina Jeļizarova, kura 3000 metru kavēkļu skrējienā ierindojās otrajā vietā, distanci veicot deviņās minūtēs un 56,91 sekundē. Par uzvarētāju šeit kļuva baltkrieviete Svetlana Kudiliča, kura skrēja par astoņām sekundēm ātrāk.
Rīgas kauss tika izcīnīts arī 400 metru barjerskrējienā vīriešiem, kur ar rezultātu 51,24 sekundes triumfēja krievs Ivans Šablujevs, bet labākais no Latvijas pārstāvjiem Vladislavs Prosmickis finišēja ceturtajā pozīcijā.
Citās disciplīnās, kurā Rīgas kausi netika izcīnīti, augstlēcējs Normunds Pūpols izcīnīja trešo vietu (2,08 metri), Elvijs Misāns 100 metru sprintā bija trešais (10,46 sekundes), Gunta Latiševa-Čudare 400 metros bija otrā (54,81 sekunde), bet Pauls Ārents 800 metros tika pie trešās vietas (minūte un 48,74 sekundes)
Dalību sacensībās bija apstiprinājuši 126 sportisti no 27 pasaules valstīm.
Rīgas kausi tiek izcīnīti sešās disciplīnās - šķēpmešanā sievietēm un vīriešiem, 200 metru skrējienā sievietēm, 400 metru barjerskrējienā vīriešiem, kārtslēkšanā vīriešiem un 3000 metru kavēkļu skrējienā sievietēm. Savukārt kopumā «Rīgas kausos» sacensības notiek 17 vieglatlētikas disciplīnās.
Reklāma«Rīgas kausi» šogad norisināsies ar «European Outdoor Classic meeting» statusu. Augstais kvalitātes novērtējums ļāvis šogad papildināt programmu, iekļaujot šim statusam obligātas septiņas disciplīnas.
Pirmo reizi «Rīgas kausi» tika pasniegti 1910.gadā, kad Rīgas Rāte trīs kausus pasniedza vieglatlētikas sacensību labākajam skrējējam, lēcējam un metējam. Savukārt no 1964.gada «Rīgas kausi» kļuva par starptautiskām sacensībām.
1996.gadā tika atjaunotas starptautiskās Rīgas vieglatlētikas sacensības, bet 2006.gadā sacensībām tika atdots «Rīgas kausu» nosaukums un statuss.
