Ar olimpisko objektu būvniecību Atēnās sākotnēji gāja kā pa celmiem un daudz kas aizkavējās, bet uz atklāšanas ceremoniju olimpiskais stadions bija vislabākajā kārtībā, tiesa, tā celtniecībā gāja bojā 14 cilvēki.
Atēnās startēja visas valstis, kurām tolaik bija sava nacionālā olimpiskā komiteja, tātad 201 delegācija. Latviju pārstāvēja 32 sportisti, un atklāšanas parādē valsts karogu nesa 22 gadus vecais šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, kurš savās debijas spēlēs kļuva par olimpisko vicečempionu.
Vingrotājs Jevgēņijs Saproņenko uz olimpiskajām spēlēm devās kā viens no favorītiem un par sniegumu atbalsta lēcienā saņēma sudraba medaļu. Arī jaunā māmiņa Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā nopelnīja sudraba godalgu.
Svarcēlājs Viktors Ščerbatihs pēc divu gadu diskvalifikācijas par dopingu bija apņēmies pierādīt, ka arvien ir viens no spēcīgajiem pasaulē, un paveica to sekmīgi, arī kļūstot par sudraba laureātu. Tātad Latvijai četras sudraba godalgas, un tādēļ Atēnu olimpiādi Latvijā sāka dēvēt par sudraba spēlēm.
Olimpiskās spēles pirmo reizi televīzijā tika pārraidītas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.
