01.07.2015. 11:31
Būtu pārspīlēti teikt, ka Latvijas SMScredit.lv Virslīgā katra komanda var uzvarēt katru, taču sacīt, ka gandrīz katra komanda var nezaudēt katrai, gan varam visai droši. Kā jau to varēja gaidīt, sākoties traumām un diskvalifikācijām, nosacīti mazo klubu sastāva dziļuma problēmas bija redzamas kā uz delnas, un vasaras pāreju perioda sākums liek bažīties, ka plaisa starp grandiem un otro ešelonu atkal varētu palielināties. Tomēr sezonas pirmā puse bijusi ārkārtīgi aizraujoša – ar retiem izņēmumiem pirms spēles sākuma tiešām bijis ļoti grūti prognozēt, ar kādu iznākumu mačs beigsies.

Šai sezonai vēl atbilstošāk būtu teikt, ka katra komanda pret jebkuru pretinieci var uzvarēt bumbas kontrolē. Pirms ķerties klāt statistikai, gan jāpiebilst, ka viena no septiņām vienībām tomēr neiederas kopējā kontekstā. Tā ir "Metta"/LU. Pirmkārt, tādēļ, ka tās rezultāti pašlaik bijuši vājākie līgā. Otrkārt, tādēļ, ka "Mettu"/LU bukmeikeri katrā spēlē, izņemot pret "Daugavpili", uzskatījuši par izteiktu pastarīti. Treškārt – un galvenokārt, jo pirmajiem diviem argumentiem atbilst arī Latgales klubs -, rīdzinieki kopējā fonā neiederas sava spēles stila dēļ. "Mettai"/LU Virslīgā ir pārliecinoši zemākā bumbas kontrole, vidēji katrā mačā bumbu kontrolējot tikai 41% laika. Tādēļ raksta turpinājumā vairāk koncentrēsimies tieši uz labāko sešinieku un tā savstarpējām spēlēm.

Vidējais koeficients uz katras komandas uzvaru

Top 7 Koef. Top 6 Koef. Top 5 Koef.
Ventspils 1.70 Ventspils 1.84 Ventspils 2.03
Skonto 1.82 Skonto 2.00 Skonto 2.10
Liepāja 2.53 Liepāja 2.84 Liepāja 3.05
Jelgava 2.67 Jelgava 2.97 Jelgava 3.38
Spartaks 3.34 Spartaks 3.52 Spartaks 4.03
Daugavpils 6.53 Daugavpils 7.64
Metta/LU 11.48

Tā kā koeficienti līdz spēles sākumam var bieži svārstīties, kā fiksētais koeficients ņemts vērā tas, kas atrodams ŠEIT

Turnīra tabula bez "Mettas"/LU

V Komanda S U N Z Vārti P
1. Liepāja 8 4 3 1 10:7 15
2. Ventspils 8 3 5 0 9:2 14
3. Skonto 8 3 3 2 9:6 12
4. Jelgava 9 2 4 3 6:6 10
5. Spartaks 9 2 4 3 5:8 10
6. Daugavpils 8 0 3 5 4:14 3

Kā redzam augstāk esošajās tabulās, labāko sešiniekā ir izteikta pastarīte – "Daugavpils". Tomēr iemesls, kāpēc šā raksta kontekstā varam runāt par labāko sešinieku, nevis piecinieku, ir tabula, kurā komandas sarindotas pēc vidējās bumbas kontroles. Tiem, kas mazāk sekojuši līdzi daugavpiliešu spēlēm, tas varētu būt liels šoks, taču "Daugavpilij" pašreiz ir otrā vidēji lielākā bumbas kontrole. Otrā! Komandai, kurai šobrīd jau būtu jāsāk domāt par to, kā izvairīties no pārspēlēm! Turklāt ja ne nesenās izteikti vājās spēles Ventspilī (zaudējums 0:3, bumbas kontrole 41,9%), tad "Daugavpils" šajā rādītājā pat būtu līdere.

Komanda Kontrole Komanda Kontrole
Skonto 52.5% Daugavpils 52.5%
Daugavpils 51.8% Skonto 52.4%
Ventspils 50.6% Ventspils 50.9%
Spartaks 49.7% Spartaks 49.4%
Liepāja 48.3% Liepāja 48.6%
Jelgava 47.5% Jelgava 47.0%

Tabulas kreisajā pusē ir katras komandas vidējais rādītājs, ņemot vērā visas "Top 6" savstarpējās spēles. Tabulas labajā pusē – rādītājs, kas iegūts, nerēķinot bumbas kontroles ziņā labāko un sliktāko spēli.

Spānijā, Vācijā un Francijā šogad par čempionēm kļuva komandas ar lielāko bumbas kontroli, taču šajā sakarā ir nepieciešama atkāpe. Gan "Barcelona", gan Minhenes "Bayern", gan PSG savās līgās pār vairumu komandu meistarībā ir ārkārtīgi pārākas, un šajās spēlēs dominē laukumā, uzvarot kā bumbas kontrolē, tā arī rezultātā. Taču cita situācija ir tad, ja laukumā tiekas komandas, kuru spēku samēru atšķirība nav tik dramatiska, un tad ir visai liela iespēja, ka klubs ar lielāko bumbas kontroli zaudēs vai vismaz neuzvarēs.

Tā nav tikai klišeja. Eiropas "Top 5" līgās aizvadītās sezonas labāko sešinieka savstarpējos mačos aptuveni tikai katrs trešais beidzās ar tās komandas uzvaru, kas bija pārāka bumbas kontrolē. Visvairāk – 40% - tādu uzvaru bija Spānijā, taču tikai uz "Barcelona" rēķina. Latvijā šis rādītājs ir vēl iespaidīgāks – no līdz šim aizvadītajām 25 spēlēm tikai katrā piektajā uzvaru svinēja tā vienība, kurai bija lielāks bumbas kontroles rādītājs. Turklāt četros no šiem pieciem mačiem pārsvars nebija iespaidīgs.

Vēl interesantāk – atrodot katras Virslīgas "Top 6" komandas bumbas kontroles antirekordu, var pamanīt, ka gandrīz visas šīs spēles beigušās ar attiecīgās vienības uzvaru. Vienīgais izņēmums – var teikt, ka pat anomālija uz kopējā fona – ir jau pieminētais "Daugavpils" zaudējums Ventspilī. Lielisks piemērs ir "Skonto". Tās rekords ir 62.1% atklāšanas spēlē Liepājā, bet antirekords - 43.3% mājās pret to pašu "Liepāju". Atceraties, kā abas spēles beidzās? Pirmajā uzvarēja liepājnieki (3:2), bet otrajā - rīdzinieki (1:0).

Vienīgās spēles, kurās uzvarētājai bija lielāka bumbas kontrole

Spēle Kontrole Rez
Skonto - Daugavpils 51.6% - 48.4% 4:1
Spartaks - Liepāja 49.6% - 50.4% 1:2
Ventspils - Spartaks 52.8% - 47.2% 2:0
Liepāja - Jelgava 53.7% - 46.3% 2:1
Ventspils - Daugavpils 58.1% - 41.9% 3:0

Lielāko bumbas kontroļu "Top 10"

Komanda Kontrole Pretiniece Rez
Skonto 62.1% Liepāja 2:3
Spartaks 58.6% Ventspils 0:2
Ventspils 58.1% Daugavpils 3:0
Daugavpils 57.8% Jelgava 0:1
Skonto 57.5% Jelgava 0:0
Daugavpils 57.5% Jelgava 0:2
Skonto 57.0% Spartaks 0:1
Liepāja 56.7% Skonto 0:1
Ventspils 56.4% Jelgava 0:0
Jelgava 55.8% Liepāja 1:2

Bieži vien ir izveidojies stereotips, ka spēcīgākajām komandām it kā būtu vairāk jākontrolē bumba un daudz jāuzbrūk pozicionāli, kamēr nomināli vājākām vienībām vairāk jādomā par aizsardzību un pretuzbrukumiem. Tieši par šādu stereotipu arī ir runa virsrakstā, jo, kā jau minēts, nav trūcis spēļu, kad Virslīgas tabulas līderes palikušas bez bumbas, bet "mazās" komandas uzbrukušas vairāk. To, protams, ietekmē arī komandu atšķirīgās komplektācijas, spēles stili un situācijas. Piemēram, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, līdz šim labākais centra pussargu duets bija "Daugavpilij" (tās, protams, ir tikai autora domas).

Protams, svarīgs ir nevis bumbas kontroles rādītājs, bet gan šīs kontroles kvalitāte. Tāpēc, paskatoties uz statistiku un ieskatoties turnīra tabulā, varētu teikt, ka "Daugavpils" bumbas kontrole vienkārši bijusi neproduktīva. Taču tā gluži nebūtu tiesa, jo "Daugavpilij" ir arī lielākais izdarīto sitienu skaits un par momentu trūkumu Kirilam Kurbatovam tiešām nav pamata sūdzēties. Toties par, maigi izsakoties, apbrīnojami un šokējoši slikto realizāciju gan. Atkal jāatgriežas pie dažādās komandu resursu sadales. Ja "Daugavpilij" bija divi ļoti laba līmeņa centra pussargi, tad līderu komandām pašreizējie trumpji nav obligāti saistāmi ar pēc iespējas lielāku bumbas kontroli.

Kamēr liepājnieku vārti pa kategorijām sadalījušies itin vienmērīgi un ātrās pārejās pat iesists mazāk, nekā gribētos, tad "Skonto" pagaidām izteikti pierādījusi, ka tās uzbrucēji un uzbrūkošie pussargi kā zivis ūdenī jūtas ātrā futbolā. No deviņiem gūtiem vārtiem pret "Top 6" komandām skontieši divus guvuši pēc stūra sitieniem, taču absolūto vairākumu – sešus! – iesituši pretuzbrukumos vai vismaz pietiekami ātrās pārejās no savas laukuma puses. Ja "Skonto" ir Virslīgas pretuzbrukumu karalis, tad standartsituācijās, protams, valda "Ventspils". No deviņiem vārtiem četri bijuši pēc standartsituācijām (ieskaitot pendeli pēc auta metiena soda laukumā) un vēl vieni pēc centrējuma. Dzeltenzilajiem pēc sastāva komplektācijas pat piestāvētu spēka spiediens, kas teorētiski varētu palielināt standartsituāciju skaitu. Taču kurzemnieki tajā pašā laikā nekautrējas, nokļūstot vadībā, atdot iniciatīvu pretiniekiem, jo Latvijas līmenī ir pietiekami droši par savu vārtu drošību. Un tādējādi arī bumbas kontroles rādītājs var jūtami pieaugt pretiniekiem par labu.

Vidējais sitienu skaits pa pretinieku vārtiem, un sitienu skaits, ko izdarījuši pretinieki

Komanda Paši Komanda Pretinieki
Daugavpils 11.50 Ventspils 8.33
Ventspils 11.13 Jelgava 8.89
Liepāja 10.38 Daugavpils 9.25
Skonto 9.75 Liepāja 10.63
Jelgava 8.89 Skonto 10.63
Spartaks 8.56 Spartaks 12.33

Jau iesakņojies "Liepājas" galvenā trenera Viktora Dobrecova sacītais, ka šosezon Virslīgu var dēvēt par neizšķirtu čempionātu. Un tā patiešām ir – no 25 labāko sešinieka savstarpējām spēlēm 11 jeb tieši 44% uzvarētājs tā arī netika noskaidrots. Ja salīdzinām ar tām pašām Eiropas "Top 5" līgām, tad Virslīgai līdzi var turēt vienīgi Francija. Tomēr pēdējo kārtu tendence un pašreiz notiekošais Latvijas darījumu tirgū nerada pārliecību, ka tikpat neprognozējami un saistoši Virslīgas sezona arī turpināsies.

Simboliski, ka raksts tapis dienu pēc "Daugavpils" paziņojuma par Migela Sida aiziešanu. Zaudējusi tādus līderus kā Sids un Ivans Lukaņuks, "Daugavpils" ne tikai var zaudēt (otrās) lielākās bumbas pārvaldītājas godu, bet arī arvien retāk parādīt zobus grandiem. Domājams, ka šajā rakstā apdalītā "Metta"/LU varētu arvien samazināt līmeņa atstatumu no savām tuvākajām konkurentēm, tomēr ļoti negribētos, lai līgas augšgalā notiktu pretējais un pirmais trijnieks sāktu atrauties. Jo tik neprognozējama, dažādu stilu komandām un tik maz sagrāvēm apveltīta Virslīga nav bijusi jau labu laiciņu (vismaz kāds pluss no tā, ka startē tikai septiņas komandas). Jācer, ka klubi turēs savus solījumus un šovasar nopietni pastiprinājumi būs ne tikai Kurzemē un "Skonto".

Virslīga pret Eiropas "Top 5" līgām

Līga Uzvaras Neizšķirti
Latvija 5/25 20.0% 11/25 44.0%
Anglija 9/30 30.0% 10/30 33.3%
Itālija 9/30 30.0% 6/30 20.0%
Vācija 10/30 33.3% 7/30 23.3%
Francija 10/30 33.3% 13/30 43.3%
Spānija 12/30 40.0% 7/30 23.3%

Ailē "Uzvaras" norādīts spēļu skaits, kad uzvarējusi komanda ar lielāku bumbas kontroli.

Vārtu starpība Virslīgas spēlēs

Sk Top 7 Top 6
0 12 11
1 13 9
2 6 3
3 4 2
4 1 0
36 25

Izmantotie resursi:Virslīgas spēļu statistika apkopota no portāla instatfootball.tvĀrzemju līgu statistika apkopota no portāla Football Statistics | Football Live Scores |...



Bulduru Sporta klubs Vienības prospekts 6, Jūrmala, LV-2010
Mironceva Oksana Mironceva  OksanaTaekvondo, Kikbokss
FTA
Reģistrēties