NBA milzīgo līgumu realitāte un cerība, ka finanšu burbulis izturēs

Kopš pirms pāris dienām tika atvērts NBA brīvo aģentu tirgus un klubi varēja uzsākt sarunas un panākt mutiskas vienošanās ar spēlētājiem, basketbola apskatniekos un līdzjutējos var novērot milzīgu pārsteigumu, sak, kādā sakarā viduvēji NBA rezervisti viens pēc otra saņem 20-60 miljonu līgumus (šeit un turpmāk valūta ASV dolāros)? Protams, grūti aptvert faktu, ka šosezon 13 „play-off” spēlēs kopā tikai 15 punktus guvis spēlētājs sarunā līgumu ar „Lakers” par 64 miljoniem, taču principā jauno līgumu apmēri bija zināmi jau pirms diviem gadiem.

Bet realitātē citādi izskatās arī iepriekš zināmas lietas. Gan klubi, gan spēlētāju aģenti nevarēja precīzi prognozēt, cik lielas summas var pieprasīt un piedāvāt, līdz ar to brīvo aģentu tirgus pirmajās dienās sarunātie līgumi ir nedaudz pārspīlēti arī jaunajos apstākļos. Bet tas arī principā nav nekas jauns – katrā vasarā notiek „iegrābšanās” ar pārāk ilgiem un lieliem līgumiem, kas nomoka komandu vēl vairākus gadus. Labs piemērs nāk no Latvijas, proti, Andra Biedriņa sešu sezonu un 54 miljonu līgums. Šī līguma pēdējās trīs sezonās latviešu centrs savām komandām sniedza kopā tikai 106 punktu ieguldījumu basketbola laukumā.

NBA aktīvākie līdzjutēji jau ļoti labi zina, ka pirms diviem gadiem NBA noslēdza gigantisku raidtiesību līgumu ar ESPN un TNT un šis līgums arī ir galvenais iemesls daudzmiljonu līgumiem pa labi un pa kreisi. Šis līgums sāks darboties līdz ar šo sezonu un gadā ienesīs līgai vairāk nekā 2.5 miljardus dolāru, paceļot kopējos ienākumus līdz apmēram sešu miljardu latiņai. Savukārt spēlētāju algas, atšķirībā no citām līgām, nav no gaisa uzpūsti skaitļi, bet gan vienkārši noteikts procents no līgas kopējiem ienākumiem. Saskaņā ar pēdējo kolektīvo līgumu, spēlētājiem algās katru gadu jāsaņem 50% no kopējiem ienākumiem (agrāk šī robeža bija pat 57% līmenī), līdz ar to klubiem, gribot vai negribot, gada laikā spēlētājiem jāizdala gandrīz trīs miljardi.

Vakar tika oficiāli paziņots, ka šosezon algu griesti būs 94.1 miljons ASV dolāru, proti, komandas algās nevarēs tērēt vairāk par šo summu, citādi būs jāmaksā greznības nodoklis. Tas ir milzīgs pieaugums, salīdzinot ar pagājušās sezonas 70 miljoniem, taču līdzīgs pieaugums sagaidījis arī „algu grīdu” jeb minimumu, kas katrai komandai obligāti jāieraksta savās algu grāmatās. Šosezon tas būs 84 miljoni. Vienkāršāk sakot, teju katrai NBA komandai šovasar jāizdomā, kur un kam pārmaksāt 20 miljonus.

Līdz ar to nav jābrīnās, ka dažas komandas izšķiras par šķietami bezjēdzīgiem līgumiem viduvējiem spēlētājiem uz vairākām sezonām. Jāņem vērā arī tas, ka paši spēlētāji (vai vismaz viņu aģenti) nav muļķi un labi saprot, ka šis ir īstais brīdis, kad var pieprasīt algas dubultošanu. Jo nākamajā vasarā atkal paredzēts iespaidīgs algu griestu kāpums līdz pat 107 miljoniem un klubiem atkal būs jādomā, kur likt naudu, un pašreizējie līgumi vairs tik lieli un neizdevīgi neliksies.

*Provizoriski. Summas norādītas miljonos ASV dolāru.

Problēma „iztērēt pietiekami daudz naudas” šķiet visai neloģiska, taču NBA šādi uztur līgas ekonomiku un ienākumu sadali, ko regulē stingri noteikumi. Viens no svarīgākajiem ir maksimālās algas apjoms. Skaidrs, ka Lebrons Džeimss un Kevins Durents brīvajā tirgū ir krietni vērtīgāki par tiem 25-30 miljoniem, kas paredzēti kā maksimāla gada alga. Ja klubiem dotu brīvu vaļu, Džeimss saņemtu piedāvājumus par 50-70 miljoniem sezonā, gan jau netrūktu arī pārdrošnieku, kas piedāvātu viņam 90 miljonus un pārējo komandu nokomplektētu ar debitantiem vai minimālajiem līgumiem, un pēc tam domātu, kā nospēlēt sezonu līdz galam.

Līdz ar to ir noteikts maksimālais līgums – 35% no algu griestiem, ja spēlētājs ir NBA pavadījis vismaz desmit sezonas, 30%, ja 7-9 sezonas, un 25%, ja mazāk. Tāpat arī stingri noteikti līgumi ir debitantiem, un viņi uz „patiešām lielo naudu” var sākt pretendēt tikai pēc pirmo četru sezonu aizvadīšanas. Un algu griestu paaugstināšana šobrīd neko nemaina iepriekš noslēgtajos līgumos, zvaigznēm pārmaksāt nevar, debitantiem pārmaksāt nevar, tad nu iztērējamā nauda pārsvarā tiek izlietota vidēja līmeņa brīvajiem aģentiem.

Var iebilst, ka Džeimsam un citām superzvaigznēm šāds noteikums ir ļoti neizdevīgs, jo viņu uzvārdi, danki un tituli piesaista lielāko līdzjutēju daļu, kamēr algās tiek saņemts „tikai” divreiz vairāk nekā „vienkārši labiem, bet plašākai publikai neko neizsakošiem spēlētājiem”. Taču superzvaigznes neiebilst. Spēlētāju arodbiedrību, kura apstiprināja kolektīvo līgumu, vada Kriss Pols, bet viceprezidentu godā ir Džeimss, Karmelo Entonijs un Stefens Karijs.

Tas viss savukārt novedis pie tādiem precedentiem kā Džeremijs Lins (3 sezonās 36 miljoni), Timofejs Mozgovs (4 sezonās 64 miljoni), Metjū Delavedova (4 sezonās 38 miljoni), Bismaks Bijombo (4 sezonās 72 miljoni) un Džons Leuers (4 sezonās 42 miljoni). Piemēram, 27 gadus vecais Leuers nevienā no piecām NBA sezonām nav guvis vairāk par vidēji 6.2 punktiem un izpelnījies mazu spēles laiku. Pagājušajā sezonā Leuers bija laukumā tikai vidēji 13 minūtes spēlē, bet nākamajā sezonā saņems trīsreiz vairāk nekā Eiropas labāk apmaksātākais spēlētājs Aleksejs Šveds.

Jauno līgumu summas gan kļūst krietni saprotamākas, ja paveras uz to, kas tiks samaksāts tikai nākamajā sezonā. Leuera 10.5 miljoni joprojām ir iespaidīgi un neapšaubāmi, ka izņēmums, tāpat kā Mozgova 16 miljoni, taču vidējā alga līgā tik un tā pakāpeniski tuvojas desmit miljoniem. Katrā komandā drīkst būt 15 spēlētāji, un, ja visi saņemtu vienādu algu, vidējā līgumu summa būtu 6.3 miljoni, taču tas nav objektīvs rādītājs garantētās minimālās un maksimālās algas lielo atšķirību dēļ.

Pagaidām Ziemeļamerikas medijos un līgas vadības komentāros var novērot sajūsmu par finansiālo izaugsmi un pareizi uzņemto mārketinga virzienu. Bet ir arī piesardzīgāki viedokļi, ar kuriem tiek atgādināts, ka basketbols ir sports, bet NBA ir bizness un pakļauts biznesa likumiem, un, šobrīd vairākkārt pārmaksājot spēlētāju īsto tirgus vērtību, tiek pakāpeniski piepūsts burbulis, kura sprādziens var sanākt ļoti nepatīkams, pat graujošs. Jau sen runāts par to, ka NBA zvaigznes tur savās rokās visus trumpjus un klubu īpašniekiem gan iepriekš pieļauto kļūdu dēļ, gan citu iemeslu dēļ beigās sanāk pārmaksāt, tādējādi vēl vairāk uzpumpējot algu burbuli, no kura gaisu izlaist ir ļoti grūti.

Pašreizējais kolektīvais līgums būs spēkā līdz 2021. gadam, taču to iespējams pārskatīt nākamgad. Un pastāv iespēja, ka tas būs iemesls jaunajam kolektīvajam streikam, jo tirgus situācija gluži vienkārši vairs neatbilst iepriekšējā kolektīvajā līgumā ierakstītajai 50% ienākumu atdošanai spēlētājiem. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem NBA vadība pārrunās pieprasīja, lai spēlētājiem tiek "tikai" 41% ienākumu. Šobrīd šis procents klubu īpašnieku prātos varētu būt nokrities vēl zemāks, krietni zem aktuālā.

Tāpat arī jāņem vērā, ka medijiem ESPN un TNT jaunajā milzu līgumā paredzētie 24 miljardi nestāv kabatā, bet gan tos plānots iekasēt no skatītājiem, reklāmdevējiem un citām kompānijām, bet par ESPN ienākumu mazināšanos arī tiek runāts jau labu laiciņu. ESPN nevēlējās pieļaut, ka NBA spēles parādās FOX ekrānos un ar lielo līgumu savu arī panāca, taču nu tiek atgādināta iespēja, ka pēc 5-7 gadiem Ziemeļamerikas mediju gigants varētu nebūt spējīgs nosegt visu milzīgo līguma summa. Bet līgumi ar spēlētājiem klubiem būs jau parakstīti un nekur nepazudīs. Tāpat arī nekur nepazudīs līgas zvaigžņu apetīte

*Entonijam ir lielākais pašreiz oficiāli noslēgtais līgums, taču faktiski lielākā ir Maika Konlija vienošanās par 30.6 miljoniem. Sagaidām gan, ka Lebrons Džeimss un/vai Kevins Durents drīzumā noslēgs līdzīga līmeņa līgumus.

Par nākotni runājot – tas ir tikai laika jautājums, kad Kristaps Porziņģis kļūs par Latvijas visu laiku apmaksātāko sportistu. Jau viņa debitanta līgums ir 22 miljons dolāru vērtībā. Garantēti pagaidām ir tikai deviņi, tomēr pagaidām nav neviena iemesla, lai „Knicks” neizmantotu iespēju paturēt Porziņģi uz divām sezonām par „nieka 13 miljoniem”.

Savukārt 2020. gada vasarā algu griesti plānoti 106 miljonu augstumā. Šobrīd Porziņģa maksimālais līgums liekas pašsaprotams, taču jābrīdina, ka līdz tam vēl ir trīs gadi un vēl nez kas var mainīties gan sniegumā, gan veselībā (tfu, tfu, tfu). Teorētiski Porziņģis pēc trīs gadiem varēs pieprasīt līgumu par 132.5 miljoniem (piecas sezonas, vidēji 26.5 miljoni) vai, ja izpildīs īpašos izņēmuma nosacījumus, kas nosaukti viņa jaunā komandas biedra Derika Rouza vārdā, pat uz 159 miljoniem piecās sezonās. Lai varētu pretendēt uz tik milzīgu līgumu uzreiz pēc debitanta līguma, spēlētājam pirmajos četros gados jāpiedalās divās Zvaigžņu spēlēs vai divreiz jāiekļūst NBA simboliskajā izlasē, vai jākļūst par līgas MVP.

Nākamgad tiek paredzēta arī Rodiona Kuruca draftēšana pirmajā kārtā, pēdējās drafta prognozēs viņš parādās ap 15.-20. vietu. Ja prognozes piepildīsies, viņam tiks garantētais līgums par apmēram trim miljoniem dolāru uz divām sezonām ar kluba iespēju to pagarināt uz vēl divām sezonām.

Izmantotie resursi:NBA.comESPN: The Worldwide Leader in Sports2017 Mock Draft | NBADraft.netNBA Salaries | HoopsHype