20.08.2015. 17:52
Viktors Morozs sarunā ar futbola kluba „Skonto” fanu mājaslapu „H-side.lv” atzinis, ka galīgo lēmumu par futbolista karjeras noslēgšanu vēl nav pieņēmis un varētu tomēr atgriezties laukumā. Viņš arī centās paskaidrot "Skonto" Ungārijā ciestās neveiksmes iemeslus un pauda pārsteigumu par Latvijas izlases profesionālo pieeju sagatavošanās procesam.

„Pēc traumas gūšanas pāris dienas nopietni domāju un izlēmu, ka futbolista karjerai jāliek punkts,” izteicies Viktors Morozs. „Neesmu tas jaunākais spēlētājs un tik nopietnu traumu uztvēru kā zīmi no augšas, ka ir jābeidz. Savu lēmumu paziņoju Tamazam Pertijam un kluba vadībai. Viņi man neļāva tik vienkārši pazust no futbola, vienojāmies, ka ar savu lēmumu es nesteigšos un, kamēr dziedēju traumu, pildīšu trenera asistenta pienākumus. Trenera darbs mani aizrauj, es apmeklēju kursus un daudz mācos."

„Tagad jau fiziski varu sākt darboties un ir vēlme spēlēt futbolu, pieļauju, ka varētu atgriezties. Lai pilnībā atveseļotos ir nepieciešami apmēram trīs mēneši, tādēļ, ja arī atsākšu nopietni trenēties, tad tas būs ziemā pirms nākamās sezonas. Gala lēmums vēl nav pieņemts.”

Morozs Latvijas izlases sastāvā aizvadījis 24 spēles, savukārt par Latvijas čempionu kļuvis piecas reizes. Nu viņš par Virslīgas uzvarētāja godu cīnās trenera statusā. "Skonto" pagaidām kopvērtējumā ieņem trešo vietu.

„Pienākumi „Skonto ”klubā ir ļoti precīzi sadalīti,” 35 gadus vecais Morozs stāsta par savu trenera arodu „Pieņemot lēmumus, galvenais treneris nereti vēršas pie manis un Mihaila Miholapa, tad arī kopīgi izvēlamies sastāvu un taktiku. Bet Tamazs pieņem galīgo lēmumu, tādēļ jau viņš ir galvenais treneris. Sanāk arī nelielas domstarpības, jo katrs ar faktiem un argumentiem cenšas pierādīt, ka tieši sava ideja un secinājumi ir pareizie, bet tas noris pozitīvā gaisotnē, un šādās diskusijās daudz varam mācīties.”

Morozs arī pastāstīja par „Skonto” veikumu Eiropas līgā, sakot, ka pirmajā kārtā bijusi ļoti rūpīga gatavošanās duelim pret „St. Patricks”, kas arī nesa rezultātu, savukārt par Ungārijas neveiksmes galeno cēloni viņš nosauca aizsarga Vitālija Smirnova traumu: „ Tieši tas lika veikt pārkārtojumus, un komandā pazuda balanss. Jau mājas spēlē, kad nospēlējām 2:2, otrajā puslaikā bija redzams, ka pretiniekiem bija ļoti daudz vārtu gūšanas iespējas. Varētu teikt, ka mums mājās mazliet paveicās. Izbraukumā veiksme bija mūs atstājusi.”

„Aizbraucām turp iepriekš, trenējāmies, it kā viss šķita normāli un nekas neliecināja par iespējamo sagrāvi, gatavojāmies nopietnai cīņai. Acīmredzot viss negatīvais sasummējās, nogurums, karstums, traumas, spēles sākumā pretinieki ātri panāca 3:0 vadību un spēlētājiem nokārās rokas, bet pretinieki turpināja lidot un praktiski katrā uzbrukumā guva vārtus. Bija smagi. Ja mēs spēlētu vēl 10 spēles, tad varu garantēt, ka šādi zaudējumi neatkārtotos.”

Morozam tika vaicāts par viņa viedokli par Latvijas izlasi un Mariana Pahara darbu tajā. „Ja atceraties, tad pērn biju izsaukts uz nacionālo izlasi, un mani patīkami pārsteidza tas, kas notiek komandas iekšienē un cik profesionāli tiek strādāts. Izlases treneru štābs ir ieviesis arī daudz no sporta zinātnes, un tas noteikti palīdz sagatavoties. Arī atmosfēra komandā ir ļoti saliedēta, visi ir kā viens vesels, spēlētāji uz izlasi brauc ar prieku. Mēs neesam liela futbola nācija un šāda saliedētība noteikti ir liels plus. Pahara rokraksts ir redzams, neatklāšu nekādu noslēpumu pasakot, ka spēlējot pret augstākā līmeņa komandām mēs nevaram laukumā diktēt savus noteikumus. Lai ko sasniegtu ir vajadzīga agresija, disciplīna, komandas spēle un ir redzams, ka Pahars ar komandu pie visa tā strādā.”

Intervija pilnā apjomā lasāma šeit.



Omkay Republikas laukums 3, Rīga, LV-1010
Čerņavskis Vladislavs Čerņavskis VladislavsDžudo, Sambo, Džiu-džitsu, Kaujas sambo, MMA
FTA
Reģistrēties