07.08.2015. 13:14

Pilna vērsija:

, LSM.LV - Sports

Kā jūs vērtējat Labākā spēlētāja balvas norisi iepriekšējos gados?

Tas ir ļoti svarīgi, ka mums ir arī Eiropas balva un, ka pirms pieciem gadiem tā bija ESM (European Sports Media - aut.) iniciatīva. ESM pārstāv žurnālistus no visas Eiropas, jūs sanākat kopā, balsojat un nosakāt labāko. Uzskatu, ka tā bija ļoti laba ideja iedibināt šo balvu un tieši šādā formātā. Esmu ļoti gandarīts par kopējo - UEFA un ESM sadarbību. Vērtējot iepriekšējās sezonas, varu apgalvot, ka futbols laukumā bijis ļoti labs. Tagad mums ir lieliska iespēja daudzas spēles vērot televīzijā, tāpēc cilvēkiem ir iespēja sekot līdzi futbola notikumiem visā Eiropā, īpaši labākajās līgās.

Katru sestdienu un svētdienu varam skatīt augsta līmeņa spēles Anglijā, Spānijā, Itālijā, Portugālē, Francijā, Vācijā. Tagad arī redzam Krievijas līgu. Un tad sezonas pašās beigās mums ir Čempionu līgas fināls, kas pasniedz labāko no labākā. Šobrīd ir daudz izcilu spēlētāju un es izbaudu futbola skaistumu, skatoties spēles klātienē un televīzijā. Tas ir pozitīvais futbols. Ir maz bezvārtu neizšķirtu. Trīs punkti par uzvaru ir bijusi ļoti laba ideja un stimuls šim pozitīvajam futbolam. Tagad vairāk spēlē, lai uzvarētu, nevis lai nezaudētu. Kā reiz bija tā saucamajā "vecajā itāliešu stilā", un tai paaudzei piederu arī es. Tāpēc man patīk šodienas futbols. 55 gados esmu redzējis daudzas spēles, un vienmēr no tā gūstu prieku. Paaudzes mainās, bet mums vienmēr ir lieliski spēlētāji, labas komandas, prasmīgi treneri, izmeklēta taktika un aizraujošas spēles.

Katra sezona ir atšķirīga. Atkarībā no tā, kurā vietā esam. Anglijā šovs ir labāks nekā Itālijā. Ne tik daudz pašas spēles, cik šova dēļ, jo Itālijā stadioni ir gandrīz pustukši, jo tur ir savas problēmas. Kad skatāties spēles Anglijā vai Vācijā, redzat lieliskus laukumus, pilnas tribīnes un saspringtas spēles. Ne mazsvarīgs fakts ir tiesāšanas kvalitāte, un šajās līgās tā ir ļoti kvalificēta.

Citās līgās ir atšķirības. Francijā un Spānijā spēlē citā stilā nekā Anglijā un Itālijā. Un tas ir lieliski futbola attīstībai. Šovs, ko mēs piedāvājam pasaulei - jā, tagad visai pasaulei no Eiropas - ir brīnišķīgs. Kā Eiropas futbola prezidents šobrīd esmu lepns par izdarīto. Bet Čempionu līga ir visa Eiropas futbola augstākais punkts.

Vai neesat noguris allaž pasniedzot balvas spāņu klubiem?

Nemaz ne, jo Čempionu līga ir ļoti smags turnīrs. Un manā laikā nevienam nav izdevies šo trofeju iegūt divus gadus pēc kārtas. Kā tas notika agrāk Eiropas Čempionu kausā, kad to paveica "Ajax", "Bayern" vai "Liverpool" vai vēl agrāk "Real". Es allaž ļoti cienu  uzvarētāju neatkarīgi, kas viņi ir, jo sezona allaž ir ļoti sarežģīta. Kad es biju spēlētājs, mums svarīgas spēles sākās no ceturtdaļfināla. Bija divas spēles, tad divas pusfinālā un tad cīņa par kausu. Tagad nopietnas spriedzes spēles sākas jau septembrī. Septembrī! Ir svarīgas spēles, kurās jāgūst uzvara. Protams, īstās lielās spēles sākas izslēgšanas posmā. Esmu pārliecināts, ka kausu allaž pasniedzu klubam, kas visvairāk to ir nopelnījis.

Vai no pagājušās sezonas ir palikuši prātā kādi īpaši notikumi?

 Kā UEFA prezidents ir nevienu īpaši izcelt negribētu. Spēles bija izcilas un spēlētāji arī. Bet kā Mišels Platinī un agrākais "Juventus" spēlētājs gribētu teikt - es jau esmu pasniedzis kausu vienam Milānas klubam - "Inter" un būtu bijis ļoti priecīgs šoreiz to nodot "Juventus" kapteinim. Šis klubs vēl vairāk raksturo Pjemontas futbola garu (smejas), taču tas nebija iespējams, jo "Barcelona" spēlēja vēl labāk. Mēs darām visu, lai spēlēs ir lieliska atmosfēra un labi tiesneši. Cenšamies, lai laukumi būtu tik kvalitatīvi, cik vien iespējams, lai televīzija varētu nodrošināt vislabāko atspoguļojumu. Uzskatu, ka Čempionu līga ir brīnišķīgs turnīrs.

Vai bija iespēja paskatīties arī Eiropas U-21 finālturnīra spēles Čehijā?

Jā, redzēju dažas spēles. Bet būšu godīgs - Čempionu līgas turnīra spēlētājus zinu labāk nekā šos spēlētājus. Es viņus daudz labāk zināšu pēc dažiem gadiem, kad puiši kļūs par zvaigznēm. Finālā tikās Zviedrija un Portugāle un rādīja ļoti atšķirīgus spēles stilus. Futbola attīstībai tas ir labi.

Vai bijāt pārsteigts, kad pusfinālā Vācija ar 0:5 zaudēja Portugālei?

Vai tad nebija pārsteigums, ka Pasaules kausa pusfinālā Vācija ar 7:1 sagrāva Brazīliju? Futbolā viss ir iespējams. Tur ir šīs spēles skaistums, jo tā ir neparedzama. Jūs taču nekad nevarētu iedomāties, ka Vācija varētu vinnēt Brazīliju 7:1 vai zaudēt Portugālei 0:5 Euro U-21. Bet tas ir ļoti svarīgs moments, kāpēc mēs ejam uz stadioniem, maksājam naudu, kāpēc mēs cīnāmies pret spēļu sarunāšanu. Tāpēc, lai ikviens zinātu, ka nav bijis nekādu iepriekšējo vienošanos attiecībā uz rezultātu. Futbols ir neprognozējams. Tā ir gandrīz vai vienīgā spēle, kad jūs nekad nezināt, kas uzvarēs.

Vai sekojāt Pasaules kausam sievietēm ar divām Eiropas komandām pusfinālā?

Redzēju teicamu spēli Vācija - Francija. Diemžēl, šoreiz runāšu kā francūzis - mēs zaudējām Vācijai. Mēs nebijām pelnījuši zaudēt, taču tāds ir futbols.  Man spēle patika. Sieviešu futbolā pēdējā laikā ļoti uzlabojas kvalitāte, un mēs UEFA darām, lai tas tā turpinātos. Sieviešu futbola galvenā problēma atšķirībā no vīriešu futbola - tam trūkst finansiālās dimensijas. Sievietēm gribētos tādas pašas sacensības kā vīriešiem, bet tur pagaidām nav tādas pašas naudas. Tāpēc mums ir jāvirzās pakāpeniski, lai attīstītu sacensību sistēmu, kas ļautu pilnveidot arī sieviešu futbolu kopumā. Pirms vairākiem gadiem es teicu: "Nejautājiet man par profesionālām spēlētājām, jo nav naudas, ko viņām maksāt. Taču mēs strādājam, pirmie profesionālie klubi daudzās valstīs jau ir. Ir vajadzīgs, lai Premjerlīgas, Seria A vai La Liga klubiem ir arī sieviešu komandas. Un tur, piemēram, viņi varētu atvēlēt kādus 10 % no budžeta sieviešu komandām. Tas būtu vienkāršākais ceļš, taču neesmu pārliecināts, vai visur tas darbotos.

Vai sieviešu futbolā iespējams ieviest pilnīga profesionāļa statusu?

Profesionālisma pamats ir nauda nevis kāda vēlme būt par profesionāli. Tā, pirmkārt, ir nevis UEFA, bet nacionālo federāciju, līgu un klubu problēma,  vairāk nacionāls, ne internacionāls jautājums.

Vācijā Pasaules kausu sievietēm TV vēroja vairāk nekā Eiropas U-21 čempionātu. Tas jūs nepārsteidz?

Nemaz, jo Vācijā mīl sieviešu futbolu. Attiecībā uz U-21 turnīru ir jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi, lai pamainītu to. Jāņem vērā, ka tas vairs nav jauniešu futbols. Kad notiek fināli, daudziem spēlētājiem jau ir 23 gadi - pilnīgi nobriedis vecums. Es Francijas izlasē 23 gadu vecumā jau biju iekrājis 20 uzvaras. Šis turnīrs tika radīts, lai attīstītu jaunos spēlētājus. Ja paskatāmies atpakaļ gadus 20, tad 12-13 gadu vecumā spēlētāji nebija profesionālos klubos, kā tas ir tagad.  Tas nozīmē, ka jauno spēlētāju attīstībai tagad ir pavisam citas iespējas. Tagad daudziem no viņiem 18 gadu vecumā jau ir sešu gadu profesionālie līgumi. Kad man bija 18, tikko biju "ieradies" profesionālajā līgā. Tas nozīmē, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas. Tāpēc man šis U-21 čempionāts šobrīd izskatās nedaudz dīvains. Kā jau teicu, pirms daudziem gadiem tas spēlētāju attīstības un izaugsmes vārdā bija ļoti noderīgs. Tagad spēlētāji 23 gadu vecumā attīstītās pa citiem ceļiem, jo jau kopš 12 gadu vecuma trenējas "Barcelona", "Bayern" vai "Chelsea" sistēmā. Līdz ar to mums uz to attiecīgi jāreaģē.

Un kas tad notiks ar olimpisko turnīru?

Olimpiskais turnīrs rada zināmas problēmas klubiem, taču spēlētājiem patīk piedalīties olimpiskajās spēlēs. Bet klubiem spēlētāju atbrīvošana rada sarežģījumus. Arī te jāmeklē optimālais risinājums.

Kas šobrīd ir labākais spēlētājs?

Protams, ka Ronaldu un Mesi!

Labākā spēlētāja balvas nominantu pulkā ir vairāki "Barcelona" spēlētāji. Vai jūs redzat atšķirību starp Pepes Gvardiolas "Barcelona" un Luisa Enrikes "Barcelona"?

Protams, ka ir liela atšķirība. Kas bija uzbrucējs Gvardiolas komandā? Kad es redzēju, kā viņi Tokijā (Pasaules klubu kausā - aut.) ar 4:0 apspēlēja "Santos", komandā nebija neviena uzbrucēja. Tur bija Mesi, Fabregass un bija totālā kustība. Bet tagad Enrikem ir trīs uzbrucēji - Mesi, Suaress, Neimārs. Tas ir pilnīgi atšķirīgi. Kā "Barcelona" uzvarēja pēdējo Čempionu līgu? Ar pretuzbrukumu taktiku! Tas ir, kā "Juventus" bieži spēlē pret pārējiem Itālijas klubiem. Arī viņi vārtus sita pretuzbrukumos. Pirms dažiem gadiem tā nebija. Tas nozīmē, ka jums ir jāpieņem un jāveido komanda tā, lai vislabāk izmantotu visu spēlētāju potenciālu. Ja jums ir Mesi, Neimārs un Suaress, varat spēlēt pilnīgi citādāk nekā tad, ja jums viņu nav, un ir citi spēlētāji.

Vai kādam no viņiem dodat priekšroku?

Nē. Es priecājos skatot spēlētājus laukumā. Izdarīt šo izvēli ir jūsu - žurnālistu uzdevums, ne mans (smej). Es neesmu arī izlases treneris. Man tagad vairāk rūp drošība stadionos, lai tiesneši pēc iespējas mazāk pieļauj kļūdas, lai spēlētāji rāda pēc iespējas augstvērtīgāku spēli.

Gvardiolas "Barcelona" un Enrikes "Barcelona" - kurš no viņiem jums kā spēlētājam būtu labāks treneris?

Tas ir ļoti sarežģīti. Pamēģināsim paanalizēt, kur un kā Mesi spēlēja agrāk un kur tagad. Tie ir divi atšķirīgi spēles stili. Tagad viņš darbojas labajā malā, bet agrāk, kad viņš sāka karjeru "Barcelona", spēlēja kreisajā malā. Tad viņš vairāk pārgāja uz centru. Tagad labajā malā, jo spēlētājs ir mainījies, pilnveidojies un treneris nav muļķis. Vai treneris teiks: "Man ir tāda taktika, jo man tā patīk"? Nē, jo viņam ir spēlētāji, kuri šajā taktikā jūtas vislabāk un dod vislielāko labu un rezultātu. Ja treneris mēģinās uzspiest taktiku, kuru spēlētāji nepieņem, ar viņu būs cauri.  Piemēram, "Barcelona" Čempionu līgas finālu vinnēja brīdī, kad "Juventus" padomāja, ka viņi var uzvarēt šo spēli. Kamēr viņi spēlēja uz pretuzbrukumiem, bija labi. Kad viņi sāka domāt, ka var uzvarēt, tad zaudēja, jo "Barcelona" ir trīs fantastiski spēlētāji, kas var gūt vārtus, kad viņiem sagribas.

Vai "Barcelona" uzbrukums ir labākais pasaulē?

Šobrīd jā, jo viņi triumfēja Čempionu līgā. Bet pērn tas bija Madrides  "Real" ar Ronaldu, Benzemā un Beilu. Lietas var mainīties vienas spēles, kur nu vēl sezonas laikā.

Jūsuprāt, pēdējā desmitgadē futbols kļuvis ātrāks?

Un, jūsuprāt, Mesi skrien ātrāk nekā pirms 10 gadiem? Jūs uzskatāt, ka Ronaldu ir ātrāks nekā pirms 10 gadiem? Nedomāju, ka spēlētāji ir ātrāki kā pirms 10 vai 20 gadiem. Bet ir nenoliedzams fakts, ka spēli daudz vairāk sargā tiesneši. Tagad ir bumbas visapkārt laukumam. Vairs nedrīkst atdot bumbu vārtsargam, un viņš ar rokām pietur bumbu, nevelk laiku. Līdz ar to spēle kļuvusi intensīvāka. Tas nav jautājums par spēlētājiem. Neesmu pārliecināts, vai viņi ir ātrāki kā pirms 30 gadiem, bet veids, kā tagad notiek spēle, ir noteikti ātrāks.

Tas nozīmē, ka tagad 90 minūtēs ir vairāk futbola nekā tad, kad pats spēlējāt?

Iespējams, kopumā mēs esam ieguvuši pat 20 papildu minūtes laba futbola.  Spēle kļuvusi intensīvāka, bet nedomāju, ka spēlētāji ir būtiski mainījušies. Lai arī viņiem ir jāpielāgojas izmaiņām spēlē un tās ritmam.

Kāpēc Mesi un Ronaldu jau daudzus gadus gūst tik daudz vārtu?

Ronaldu un Mesi ir pilnīgi atšķirīgi un tajā pašā laikā vienreizēji spēlētāji. Kad jūs jautāsiet, kurš ir labāks, atbildes nebūs. Arī tāpēc futbols ir skaists un to tik ļoti mīl. Tāpēc, ka abi ir izcilības, un komandas spēlē viņiem, lai abi varētu parādīt labāko, ko prot kopējas uzvaras labā. Tas ir tāpat kā nesenā pagātnē Brazīlija ar citu Ronaldu un daudziem citiem izciliem spēlētājiem sastāvā. Lielā komandā vienmēr ir arī lieli spēlētāji. Lieli spēlētāji par tādiem kļūst, jo viņi ir lieliskā komandā. Tas ir tas pats kā "Ajax" Johana Kruifa laikā. Viņš šo komandu pacēla jaunā kvalitātē, bet bija nepieciešami arī spēlētāji apkārt līderim, lai viņš to varētu paveikt. Futbols ir ļoti kolektīva spēle.

Kāpēc agrāk futbolā mēs neredzējām spēlētājus, kas gūst vārtus tā, kā Mesi un Ronaldu?

Ņemsim par piemēru Ugo Sančesu no Madrides "Real" 80-to gadu modeļa. Cik vārtu viņš guva sezonas laikā? 38, jo viņam apkārt nebija tādas komandas. Jo "Real" budžets tad nebija tāds, kāds ir ar Ronaldu un Beilu vai "Barcelona" budžets ne tikai ar Mesi, bet arī Suaresu un Neimāru.

Arī transfēru noteikumi tagad un tad visai atšķīrās...

Tagad, pateicoties Bosmana lietai, jums ir iespējams savākt labākos spēlētājus vienā komandā. Agrāk, piemēram Spānijā bija Madrides "Real", "Barcelona", "Atletico", Bilbao "Athletic", "Valencia" - un visos bija lieliski spēlētāji. Tagad labākie spēlētāji ir koncentrēti vienā vai divos klubos. Bosmana lieta, ne futbols kā tāds ir izmainījis lietu kārtību.

Vai nav kļuvis sarežģītāk attīstīt futbolu izlašu līmenī, kad klubu futbols kļuvis daudz spēcīgāks un finansiāli neatkarīgāks?

Tagad mēs daudz vairāk esam sākušu izlases līmeņa spēles propagandēt jau "Euro" kvalifikācijas turnīra fāzē. Jo cilvēkiem patīk nacionālās izlases. Tieši tāpēc nākotnē ir ļoti svarīgi ierobežot iespējas koncentrēt labākos spēlētājus tikai dažos klubos. Tas ir būtiski, lai sacensības nezaudētu interesi. Kad spēcīgākie ir vienā klubā, tas nemaz nav labi. Bosmana lieta sākumā visu sarežģīja, tagad cilvēki zina, kas šajā ziņā būtu jāpilnveido. Es pilnīgi atbalstu ideju, ka klubos vairāk jābūt pašu izaudzinātiem spēlētājiem. Septembrī Eiropas komisijā mums ir tikšanās ar tās prezidentu Žanu Klodu Junkeru, un Eiropas komisija strādā pie šīs problēmas. Tas nedrīkst būt, ka labākie un bagātie klubi nosmeļ visu spēlētāju krējumu. Tad sacensībām ir beigas. Tagad mums ir lieli klubi, kam ir gandrīz neierobežoti daudz naudas, un viņi spēj pārpirkt ikvienu. Mums ļoti nopietni jādomā par futbolu visā Eiropā, ne tikai par diviem vai trijiem klubiem.

Vai tas ir viens no finansiālā fair play (PFF) sasniegumiem, kas ir viena no iniciatīvām, kas sākās jūsu laikā?

Klubi lūdza man kaut ko iesākt, jo viņi vairs nespēja maksāt un turpināt šo trako konkurenci. Jo bija milzu zaudējumi - mūsu klubiem kopā tie bija 1,9 miljardi eiro. Mums kaut kas bija jāsāk. Un mēs darījām. Uzskatu, ka metode darbojas sekmīgi. Mēs redzam vērā ņemamu klubu finansiālās veselības uzlabošanos. Papildu zaudējumi Eiropas futbolā no 1,7 miljardiem 2011.gadā ir samazinājušies līdz 400 miljoniem eiro 2014.gadā. Tas, pirmkārt, ir fair play nopelns. Tātad darbs ir bijis sekmīgs, un tas ir jāturpina, jo arī 400 miljoni futbolā ir nozīmīga summa. Protams, dažiem klubiem tas nepatīk, taču tūkstoši citu ir priecīgi.

Spānijas līgas prezidents ir iebildis pret aizliegumu "trešajai pusei" būt spēlētāju īpašniekam. Jo mazie klubi uzskatot, ka tikai tādā veidā tiem esot iespēja konkurēt ar Madrides "Real" un "Barcelona". Kāds ir jūsu viedoklis?

Trešās puses īpašnieku iespējas ir beigušās, jo to aizliedza FIFA. Un tas ir labi, ka aizliedza. Šis īpašuma veids klubu naudu pagriež dažu indivīdu bankas kontu virzienā. Daži kļūst vēl bagātāki, bet klubi paliek nabadzīgāki. Šis īpašuma veids ņem naudu no futbola, un bieži vien tā pazūd ofšoros. Līdz ar to spēlētāji vairs neko nenosaka, jo viņi kļuvuši par produktu.

Reiz, kad biju jauns spēlētājs, devos uz streiku, lai atbalstītu spēlētāju. Ja viņam kontrakts ir beidzies, tad var doties, kur vien grib. Tagad nereti spēlētāji pieder mistiskām kompānijām, kas tad arī pieņem lēmumus. Pēc manām domām tas ir skandāls. Un mums ar to jācīnās. Viņi var doties arī uz tiesu, bet lietas morālais aspekts ir manā pusē. Atkārtoju, tas, ka spēlētājs pieder kādiem "fondiem", ir skandāls.

Trešās puses īpašuma tiesības rada problēmas godīgas sacensības attīstībai. Tas rada interešu konflikta riskus. Personām vai personu grupām var piederēt dažādi spēlētāji un arī dažādos klubos, un tādējādi rodas iespēja iespaidot spēļu rezultātus. Spēles kļūst par manipulāciju objektu. Riski pieaug, kad šie investori izrāda interesi ne tikai par spēlētājiem, bet arī par citiem futbola klubiem. Šādi investori cenšas izmantot klubu finansiālās grūtības, lai iegūtu kontroli pār viņu spēlētājiem un ietekmētu klubu transfēru politiku. Galu galā tas grauj spēles reputāciju. Tur ir gan morāli, gan ētiski aspekti, lai ļautu kompānijām it kā cēlu mērķu vārdā taisīt biznesu un iegūt ekonomiskās tiesības uz cilvēkiem. Pēdējais, bet ne mazsvarīgais - caurspīdīguma trūkums rada nākotnes riskus. Tādus kā naudas atmazgāšana un citas krimināli sodāmas darbības. 

Es saprotu problēmu, jo tas ir bizness. Transfēru sistēma netiek lietota, lai uzlabotu komandas, bet, lai izņemtu naudu ārā no futbola. Tāpēc šī problēma patiešām ir skandāls. Cilvēki var runāt, ko vien grib. Bet morālais aspekts nav viņu pusē. Viņi var iet uz tiesu un tad tiesneši izlems, vai trešās puses īpašuma tiesībām futbolā tiks parādīta sarkanā vai dzeltenā kartīte. Bet es esmu pārliecināts par savu taisnību, un Spēlētāju savienība piekrīt manam viedoklim. Viņi uzskata, ka šāds īpašuma veids futbolā ir jāaizliedz uz visiem laikiem, lai neviens spēlētājs nevarētu būt biznesa produkts.

Jūs esam pārliecināts, ka finansiālā fair play ideja stāv uz legāla pamata?

Neapšaubāmi. Kura kompānija ar 1,7 miljardu zaudējumiem gadā ir spējīga izdzīvot? Kādu dienu tā eksplodēs. Tas laiks ir pagājis, kad futbols varēja eksistēt, stāvot pāri dzīves likumiem. Tas ir beidzies. Mums bija kaut kas jādara, citādi varēja pienākt šī eksplozija. Veidojot finanšu fair play, mēs cenšamies aizsargāt klubus. Un reizē aizsargājam arī futbolu. Redzot tos milzīgos zaudējumus, mums bija kaut kas jāiesāk. Kad mēs būsim tikuši galā ar zaudējumiem, varbūt varēsim pievērsties arī investīcijām. Tas ir mans pienākums padarīt Eiropas futbolu tīrāku un labāku. Pamēģiniet paskaitīt, cik daudz klubu mēs esam zaudējuši pēdējo gadu laikā.

Vai nav tā, ka padarot drošākas klubu finanses ir iespējams padarīt arī spēlētājus vairāk aizsargātus pret vēlmi iesaistīties spēļu rezultātu ietekmēšanā?

 Protams. Tas ir ētisks jautājums, un tas ir mans prezidenta pienākums domāt par un risināt šo problēmu. Ja jūsu pusē ir augsti morāles un ētikas standarti, tas vienmēr ir labi.  Un vienmēr ir labi, ja jūs droši varat ieskatīties spogulī. Es esmu pārliecības cilvēks. Vienmēr aizstāvu un cīnos par kaut ko uz šīs pārliecības pamata. Nevis politiskās, jo domāju, ko darīšu un tad daru, ko esmu izdomājis.

Dažas valstis sāk ieviest savus FFP noteikumus, un mēs redzam, ka, piemēram, Spānijā klubi tiek pazemināti līgās, jo nemaksā nodokļus. Kāds ir jūsu viedoklis?

Tās ir labas ziņas, ka valstis pašas sāk ieviest FFP un sakārtot savu futbolu. Anglija to izdarīja, Spānija arī. Tas rāda, ka mums ir taisnība un jāturpina darbs. Klubiem jāmaksā spēlētājiem un jāmaksā arī nodokļi. Tas ir obligāti, un tāda ir vispārējā prasība.

Pēdējais jautājums par Spāniju, kur Anhels Maria Vilars par federācijas prezidentu ir jau 27 gadus. Tas ir labi, ja kāds tik ilgi pilda šādu pienākumu?

Viņš taču tika ievēlēts, vai ne (smejas)? Vilaru ievēlēja cilvēki, kas viņam tic. Ja viņu ievēlēja labi cilvēki, tas ir jāakceptē visiem. Spānija uzvarēja Pasaules kausā, divreiz Euro, Madries "Real" un "Barcelona" uzvar klubu turnīros. Futbols Spānijā patiešām ir ļoti labs un tas ir arī prezidenta nopelns. Anhels ir futbola cilvēks. Es nekad nevarētu palikt 27 gadus vienā amatā. Bet viņu ievēlēja. Viņš bija jauns prezidents, kad ievēlēja pirmo reizi. Bija futbolists - esmu spēlējis pret viņu. Droši, es nekad nevarētu palikt vienā amatā tik  ilgi, cik viņš, bet tas ir paša Vilara lēmums. Tur nav termiņa limitu. Ja cilvēki nebūtu apmierināti, viņi varētu balsot par kādu citu. Tā ir demokrātija. 

Ar Spāniju, Angliju, Vāciju vai Franciju viss ir skaidrs. Tur futbols ir bizness ar visām no tā izrietošajām sekām, bet, kā ar ir mazajām valstīm? Piemēram, Latvijā klubu budžeti ir niecīgi un pēdējā laikā par saistību ar totalizatoriem un aizdomīgām spēlēm vairāki klubi ir izslēgti no Virslīgas...

Esmu lietas kursā, jo ar Latvijas Futbola federāciju ir labs kontakts. Es zinu problēmu un apsveicami, ka ir šī zero tolerance programma. Mēs to atbalstīsim un atbalstām arī klubus un federāciju. Sākot ar šo gadu klubiem ir palielinātas subsīdijas par dalību Čempionu līgā un Eiropas līgā. Saprotu, ka tas viņu finansiālās problēmas neatrisinās, taču mazs bonuss tas ir. Cik zinu, jau ir sākušies darbi pie LFF stadiona būvniecības, kas notiks ar UEFA materiālu atbalstu. Tas ir apsveicami, ka federācijai būs sava bāze, kur spēlēt izlasei un klubiem. Tieši Latvija parādīja, ka arī mazas valstis futbolā var daudz sasniegt, kad 2004.gadā iekļuvāt Euro finālturnīrā un tur parādījāt ļoti labu sniegumu. Taču jāsaprot, ka visas nacionālās problēmas visās valstīs UEFA nevar atrisināt, bet var tikai palīdzēt risināt. Jārosās pašiem, jāvirina valdības un pašvaldību kabinetu durvis. Tieši pašvaldības var sniegt labu atbalstu klubiem. Futbols ir visu mūsu kopējā rūpe.

Pēc ilgām pārdomām jūs tomēr piekritāt kandidēt par FIFA prezidentu. Kāpēc?

Tas ir personisks un ļoti rūpīgi izsvērts lēmums. Tāds, kurā es izvērtēju futbola nākotni kopā ar manu paša nākotni. To ietekmēja cieņa, atbalsts un arī uzmudinājumi, ko daudzi no Eiropas futbola sabiedrības man sniedza. Reizēm cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad liktenis ir ielikts jūsu paša rokās, un jāpieņem izšķiroši lēmumi. Es biju vienā no šādiem izšķirīgiem dzīves momentiem, kad mana dzīve var nonākt savienojumā ar FIFA nākotnes veidošanu. Pēdējā pusgadsimta laikā FIFA bijuši tikai divi prezidenti. Šajā neparastajā stabilitātē slēpjas arī paradokss, jo pasaule šajā laikā ir piedzīvojusi radikālu pacēlumu, un sportā ir notikušas ievērojamas ekonomiskās izmaiņas. Taču pēdējie notikumi rāda, ka pasaules futbola jumta organizācijai ir jāatšķir jauna lappuse, un rūpīgi jāpārdomā pārvaldības modelis. Tai ir jāmainās.

FIFA un pasaules futbolam ir jāatgūst cieņa, ko tas ir pelnījis. Prezidentam būs svarīgi ieklausīties visos un respektēt spēles dažādību visā pasaulē. Taču futbola noteikumi visur ir vienādi, un tie ir jāievēro!

Es apsolu, ka darbam ķeršos klāt ar entuziasmu un pārliecību, bet arī ar iejūtību pret tiem, kas vieni paši nevar sasniegt mērķi. Viņiem būs jāpalīdz to realizēt. Taču tikai tad, ja redzēšu, ka cilvēks patiešām grib strādāt. Es ceru uz visas futbola sabiedrības atbalstu un mūsu kopējo futbola mīlestību. Kopā mēs varam dot futbolam jaunus miljonus, desmitus miljonu fanu. FIFA ir īpaša organizācija un tā ir jāpadara tāda, lai strādātu visas pasaules futbola labā.

Esmu pārliecināts, ka darbs UEFA ir ievirzīts pareizajās sliedēs un nākamajam prezidentam varēšu visu nodot ar pārliecību, ka pozitīvie procesi tiks turpināti, un būs laba sadarbība arī ar FIFA. Ļoti profesionāli savus pienākumus veic ģenerālsekretārs Džanni Infantīno. UEFA ir organizatoriski un finansiāli sakārtota organizācija, un to būs jāmēģina ir izdarīt ar FIFA.

Par vairākām FIFA amatpersonām ir iesāktas krimināllietas. Aizdomu ēna krīt arī pār prezidentu Zepu Blateru...

Tā ir izmeklēšanas un tiesu kompetence. Es nebūšu tiesnesis. Tomēr šis korupcijas skandāls met melnu ēnu pār FIFA un visu futbolu. Tāpēc jauno prezidentu gaida daudzi izaicinājumi, taču nu esmu tiem nobriedis. Lēmums ir pieņemts.

FIFA prezidenta vēlēšanas Cīrihē notiks 2016.gada 26.februārī. Latvijas delegācija jau ir paziņojusi, ka savu balsi atdos par Mišelu Platinī.



Čerņavskis Vladislavs Čerņavskis VladislavsDžudo, Sambo, Džiu-džitsu, Kaujas sambo, MMA
FTA
Reģistrēties