Valmieras uzvara ir izcils Latvijas basketbola notikums. Pirmā vieta Latvijas čempionātā, apsteidzot komandas no piecām lielākām pilsētām – Rīgas, Liepājas, Jūrmalas, Jelgavas un Ventspils – salīdzināma ar pašmāju Everestu, uzkāpšana kurā nav vienkārša un pašsaprotama.
Mazpilsētas klubu iespējas ilgtermiņā visvairāk iespaido ekonomiskā ģeogrāfija – iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums reģionā un lielu ekonomisko spēlētāju klātbūtne. Tikai, labvēlīgi sakrītot visiem apstākļiem, iespējams kādreiz izpausties plašākā starptautiskā mērogā. Ja situācija attīstīsies pozitīvi un būs atbalstītāji, Valmiera uz vienu sezonu kļūs par Latvijas pārstāvi Basketbola Čempionu līgā.
Spēlētāji un treneri ir redzamā fronte. Cik plaša ir Valmieras neredzamā fronte?Paši redzējāt, kādi Valmierai ir līdzjutēji, personāls – treneri, fizioterapeiti, fiziskās sagatavotības speciālisti – un sponsori. Visi kopā viņi veic milzīgu darbu. Man ir milzīgs gandarījums, ka, izcīnot čempionu titulu, esam sagādājuši fantastiskus svētkus. Ne tikai Valmieras basketbolam, visam Latvijas basketbolam! Kas var būt saldāks par finālsērijas pabeigšanu septītajā spēlē mājās? Patīkami, ka to piedzīvojām!
Klubā esmu nostrādājis septiņas sezonas. Gadu laikā bijuši gan kāpumi, gan kritumi, taču šosezon sakrita visu labvēlīgo apstākļu kopums. Pirmkārt, spēlētāji un treneri, otrkārt, kluba atbalstītāji. Ivars Rudzītis un “Ordo grupa”, kā arī Valmieras pašvaldība – bez viņiem mēs šādu komandu neuzbūvētu. Vienlaikus mūs dzina uz priekšu fantastiskais līdzjutēju atbalsts. Gan Rīgas arēnā, gan Vidzemes Olimpiskajā centrā. Gājām soli pa solim, kamēr izcīnījām čempionu titulu.
Cik liela bija motivācija pārspēt Rīgas un Ventspils komandas, kuras dominēja Latvijā?Valmiera ir pilsēta ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Maza izmēros, taču fantastiski liela basketbola garā. Finālā mēs uzvarējām komandu no pilsētas ar 700 tūkstošiem iedzīvotāju. Rīgas VEF spēlē VTB līgā, sezonas gaitā pulcējusi daudzus leģionārus. Šosezon redzējām, ka, nokomplektējot sastāvu no vietējiem spēlētājiem un, piesaistot 1-2 leģionārus, varam izveidot konkurētspējīgu komandu. Ir milzīgs lepnums, ka Valmiera apsteigusi divus Latvijas basketbola grandus – VEF un Ventspili.
Vai iesaistīšanās cīņā par čempionu titulu palīdzēja piesaistīt labākus spēlētājus?Viennozīmīgi. Tas nostrādāja, piesaistot Armandu Šķēli, Akseli Vairogu un Kvameinu Mičelu. Viņu motivācija, pievienojoties Valmierai, bija cīņa par čempionu titulu. Palīdzēja viņu ticība, ka mūsu sastāvs var sasniegt tik grandiozu mērķi.
Valmiera kļuvusi par pirmo Latvijas komandu, kura nopelnījusi vietu Basketbola Čempionu līgas pamatturnīrā. Vai šobrīd iespējams pateikt, vai klubs šo iespēju izmantos?Šodien un rīt svinēsim. Tālāk sēdīsimies pie galda ar pilsētas vadību, ģenerālsponsoru un vadošajiem sponsoriem, lai lemtu par 2017. gada sezonas plāniem. Skaļu paziņojumu pagaidām nebūs, taču neizslēdzu iespēju, ka nākamsezon spēlēsim kādā no Eiropas turnīriem.
Vai nav žēl brāli Jāni?Nedaudz. Vienmēr esmu vēlējis viņam pret mums iemest kaut 30 punktus, taču mums jāuzvar. Šī finālsērija viņam nebija pati labākā. Iespējams, patraucēja taktiskās lietas, vai spēlēšana pret Valmieru. Viņš līdzīgā atmosfērā šeit izcīnīja bronzas medaļu. Žēl Jāni kā spēlētāju, taču, no otras puses, milzīgs prieks par Valmieras sasniegumu.
Vēl viens uzvārda brālis – Artūrs Bērziņš – aizvadījis, iespējams, labāko sezonu karjerā un nopelnījis MVP balvu.Artūrs pierādīja, ka ir fantastisks cīnītājs. No janvāra viņš spēlēja ar savainotu plecu – jūnijā būs operācija. Cepuri nost Artūram par laukumā paveikto darba apjomu laukumā. Viņa pieredze un devums komandai bija neaizvietojams. Artūrs ir pelnījis MVP balvu! Uzteikšu arī visus pārējos spēlētājus un trenerus – uzvara ir kopīgs nopelns.
Kā izpaudās kalendāra ietekme?Pirmās vietas iegūšana regulārajā sezonā deva reālas priekšrocības izslēgšanas spēlēs. Varējām atpūsties. Varbūt kādam tas nenāktu par labu, taču mums tas nāca par labu. Bija kārtīgas izslēgšanas spēles. Nebija viegli, taču – abām komandām. Valmiera izturēja!
