Šīs sezonas rezultāti nav tik labi kā iepriekš. Jaunās kamanas jau pašā sākumā neizskatījās tik labas, tomēr šķita, ka gan jau tiks galā. Bet visu vainu nevar novelt uz kamanām, turklāt tagad tās noliktas malā. Martins Dukurs informē, ka pats sev uzdevis jautājumu - cik ilgi vēl? Konkurenti viņu ļoti vēro. Visu laiku nav iespējams virzīties uz priekšu, arī fiziski nevar būt vienmēr virsotnē, reizumis nākas spert soli atpakaļ. "Es tiešām jūtos normāli. Neesmu saskumis. Dzīve turpinās. Nevaru teikt, ka manas darba spējas ir samazinājušās vai gribasspēks kļuvis mazāks," norāda latvietis.
Kā jau ziņots, 2016. gada 18. jūlijā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas vadītājs Ričards Maklarens publiskoja izmeklēšanas rezultātus par Krievijas dopinga programmu 2014. gada Soču olimpiādē - valsts esot apzināti piedalījusies un kontrolējusi dopinga lietošanas piesegšanu. 2016. gada decembra pirmajā pusē Latvijas skeletona izlase paziņoja, ka boikotēs pasaules čempionātu, ja tas notiks Sočos. Šādu iespēju apsvēra arī citu valstu pārstāvji. Izvērtējot radušos situāciju, decembra vidū Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija (IBSF) nolēma pārcelt 2017. gada pasaules čempionātu uz Kēnigzē trasi Vācijā. Janvāra sākumā IBSF uz laiku atstādināja Soču olimpisko čempionu Aleksandru Tretjakovu, pēdējās olimpiādes bronzas medaļnieci Jeļenu Ņikitinu, kā arī skeletonistes Olgu Potiļicinu un Mariju Orlovu, taču pietrūka pierādījumu un drīz vien tika dota zaļā gaisma atkal startēt.
Kad tika publiskots attiecīgais saraksts, krievu sportisti kaut ko skatījās telefonā. Saraksts tika gudri izveidots - nebija minēti uzvārdi, bet bija datums un vieta, ļaujot atšifrēt cilvēkus, informē Soču olimpiādes vicečempions Dukurs. Decembra vidū Leikplesidā notika Martina saruna ar krievu skeletonistiem, taču Tretjakovs klāt nenāca un turējās nostāk. Ar Tretjakovu joprojām sveicinās, taču īpaši nerokojas.
Martina mērķis ir braukt līdz 2018. gadam. Kā zināms, tad notiks olimpiskās spēles Dienvidkorejā. Nākamajā ciklā neplāno startēt.
Izmantotie resursi:Žurnāls "Klubs", Aivars Pastalnieksibsf.org
