Rīgas Stradiņa Universitātes spēlētājas sezonu sāka ar četrām uzvarām pēc kārtas, tai skaitā izbraukumā apspēlēja trīskārtējās Latvijas čempiones “Cēsis”. Uz panākumu viļņa kārtīgi uzsēsties neizdevās. Pēdējās nedēļas laikā komanda divreiz zaudēja Igaunijas čempionēm “Eclex”, bet ceturtdienas vakarā neizturēja Ditas Rozenbergas, Kristīnes Kārkliņas un Kitijas Laksas teicamo spēli uzbrukumā. Minētais trio sameta 57 punktus, kamēr RSU komanda guva 55 punktus.
“Sezonas sākumā daudz trenējāmies un, salīdzinot ar citām komandām, ieguvām labu fizisko kondīciju. Šobrīd esam noķertas. Vēl oktobra sākumā bijām labākas, jo citas vienības tikai sāka trenēties. Ceturtdien iekritām bedrē, no kuras pašām jātiek ārā, jo šādi turpināt nevar. Tagad esam fiziski nosēdušās, vismaz pati nejūtu, ka būtu labā formā.
Varēja redzēt, ka Kristīne (Kārkliņa) bija noilgojusies pēc basketbola un to ļoti labi parādīja laukumā. Iespējams, par to priecātos vēl vairāk, ja viņa šajā gadījumā nebūtu nodarījusi mums pāri. Kristīne uguņoja un mums nebija pretargumentu.
U20 meitenēm jāpāršķir jauna bilde, jāatveras un jāsāk spēlēt tā, kā viņas to var. Jāsāk spēlēt pieaugušo basketbols, jāsaprot, ka jāizvelk ārā apslēptais potenciāls. Viņas pašas sevi bremzē. Kad bremzes tiks atlaistas, meitenes ieraudzīs, uz ko patiesībā ir spējīgas. Viņas var daudz un novēlu to parādīt spēlēs. Piemēram, abas Kates (Aizsila un Krēsliņa) var spēlēt labu basketbolu labā līmenī, taču vajag sev noticēt. Mikroklimats izveidojies labs un komanda man patīk.
Spēlēšana Baltijas līgā man nav tik būtiska kā jaunajām spēlētājām. Kad jautāja manu viedokli, teicu viennozīmīgu jā, jo jaunajām meitenēm jāiegūst labu spēļu pieredze. Lai viņas redz, kā spēlē ne tikai Igaunijā un Latvijā. Piemēram, pārliecinājāmies, ka zviedrietes ir nopietnas konkurentes, pret kurām varam aizvadīt labas un kvalitatīvas spēles. Tādā veidā uzkrājam pieredzi augstākā līmenī.
Man nekad nav bijušas problēmas ar motivāciju. Patīk trenēties, joprojām domāju un ceru, ka varam sasniegt mērķus, izcīnot medaļas. Ja tā nedomātu, neredzētu iemeslu nākt un tērēt savu laiku šādām nodarbībām. Mums jāatrod savu spēles pavedienu un mēs viņu atradīsim. Galvenās spēles būs pavasarī."
"Zaudējām spēcīgākam pretiniekam. Visos rādītājos. Ja salīdzinu U20 spēlētājas gan vienā, gan otrā komandā, jākonstatē, ka TTT meitenes spēlēja labāk. Brīžiem radās sajūta, ka spēlējam pret klasi augstāku komandu. Uzreiz nevaru pateikt, vai iemesls meklējams psiholoģijā vai sporta jautājumos.
Sirdi sildītu fakts, ja meitenes pašas izdarītu secinājumus. Jābūt reakcijai – kas ar mani notiek, kāpēc? Vai viņas sev uzdod tādu jautājumu? Ja tā notiek, tas jau būtu labi. Daina Lazdeniece un Asnāte Fomina pēc savainojumiem nav formā, taču pārējām meitenēm tādu attaisnojumu nav.
Negribu teikt kā Krišjānis Kļaviņš, ka par zaudējumu nav jāuztraucas, jo “Top 6” punkti līdzi netiks ņemti. Nešaubos, ka tiksim labāko komandu sešniekā un pretinieki tāpat. Skumstu par veidu, kā zaudējām.
Piedalīšanās divos turnīros nav apgrūtinājums, jo kopējais spēļu skaits nav tik liels. Piemēram, ja nespēlētu Baltijas līgā, šobrīd atrastos spēļu badā ar divu nedēļu pārtraukumu. Režīmu var izturēt, taču svarīgās spēlēs esam bijuši tālu no labākā snieguma. Uzskatu, ka uzvarā pār Cēsīm nekādus brīnumus neparādījām, bet šoreiz nepietuvojāmies arī tādam līmenim. No otras puses, kopš sezonas sākuma pagājis tikai viens mēnesis."
