Jau ziņots, ka ceturtdien tika apstiprināts Latvijas komandas sastāvs Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, tajā iekļaujot 32 sportistus no 12 sporta veidiem.
"Visi olimpieši pēdējo mēnešu laikā ir pārbaudīti vismaz vienu reizi, bet lielākajai daļai, ņemot arī vērā pārbaudes ārzemēs, dopinga analīzes ir nācies nodot divas, trīs vai pat vairāk reižu. Arī šobrīd pilnā sparā notiek darbs un pārbaudes, tāpēc olimpiešiem jārēķinās, ka pie viņiem jebkurā laikā var ierasties ar pārbaudi," sacīja Berķis.
"VSMC pārbaudes turpinās līdz pat sportistu izlidošanai uz olimpiskajām spēlēm, taču viņiem jārēķinās, ka, arī ierodoties Riodežaneiro, tiks veiktas pārbaudes, tāpat tās var nozīmēt attiecīgo sporta veidu starptautiskās federācijas. Sportisti nevar justies brīvi, kontroles var būt atkārtotas, jo visā pasaulē, arī pie mums, notiek aktīva cīņa pret aizliegto vielu lietotājiem," norādīja VSMC pārstāvis.
LETA jau vēstīja, ka Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniekam soļošanas sacensībās Arnim Rumbeniekam iepriekš analīzēs tika konstatēta aizliegtā viela meldonijs, tomēr tās daudzums bijis neliels, tāpēc nekādas soda sankcijas, pēc Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) jaunajiem ieteikumiem attiecībā pret šo medikamentu, sportistam netiks piemērotas.
"Rumbeniekam pārbaudi veicām mēs, un viņa organismā patiešām tika konstatēta zema meldonija koncentrācija. Tobrīd, kad tika veikta pārbaude, vēl nebija WADA jaunās rekomendācijas attiecībā pret šo preparātu, tāpēc Rumbenieka lieta bija atvērta, un mēs gaidījām, pie kādas meldonija koncentrācijas iestājas soda sankcijas. WADA 30.jūnijā izplatīja jauno rekomendāciju, un pēc tās Rumbeniekam nekāds sods nepienākas, šādu lēmumu pieņemot arī Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS)," situāciju skaidroja Berķis, piebilstot, ka Rumbenieks pagaidām ir bijis vienīgais Latvijas sportists, kura organismā konstatēts bēdīgi slavenais meldonijs.
Meldonijs, kas ir Latvijā ražotā medikamenta "Mildronāts" aktīvā viela, aizliegto vielu sarakstā tika iekļauts 1.janvārī. Kopš tā laika pārbaudēs vielas klātbūtne konstatēta virknei augstākā līmeņa sportistu, tostarp tenisa superzvaigznei Marijai Šarapovai.
Sākotnēji tika uzskatīts, ka viela organismā saglabājas vien divus mēnešus, bet, kad tika sākti pētījumi un pierādīta ilgāka tā palikšana organismā, daudzi pieķertie sportisti tikuši attaisnoti.
Jau vēstīts, ka Latvijas olimpiskajā komandā iekļuvuši vieglatlēti Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, latviešu izcelsmes ASV sportiste Ariana Hilborna un Valērijs Žolnerovičs maratonā, Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā, Pauls Pujāts un Mareks Ārents kārtslēkšanā, Arnis Rumbenieks un Agnese Pastare soļošanā, Rolands Štrobinders, Zigismunds Sirmais, Sinta Ozoliņa, Madara Palameika un arī Līna Mūze šķēpmešanā, kura gan pagājušajā nedēļā Eiropas čempionātā guva traumu, tāpēc nevarēs startēt Olimpiādē.
Olimpisko kvalifikācijas normatīvu ir izpildījušas četras maratona skrējējas, taču Olimpiādē var piedalīties tikai trīs sportistes, līdz ar to Anita Kažemāka iekļauta rezervistos.
Latviju pludmales volejbolā pārstāvēs Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Edžus Treimanis, šosejas riteņbraukšanā Toms Skujiņš un Aleksejs Saramotins, smaiļošanā Aleksejs Rumjancevs, džudo Jevgēņijs Borodavko un Artūrs Ņikiforenko, tenisā Aļona Ostapenko, svarcelšanā Artūrs Plēsnieks un Rebeka Koha, brīvajā cīņā Anastasija Grigorjeva, peldēšanā Uvis Kalniņš un Aļona Ribakova, kā arī burāšanā 17 gadus vecā Ketija Birzule, kura ir komandas jaunākā sportiste.
Savukārt Latvijas pilsonību pieņēmušais ukraiņu sportists Ruslans Nakoņečnijs uz Riodežaneiro dosies kā modernās pieccīņas sacensību pirmais rezervists.
Latvijas komandas sastāvs būs ievērojami mazāks nekā iepriekšējās divās Vasaras olimpiādēs. Pirms četriem gadiem Londonas olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijas pieteikumā bija 46 sportisti, bet uz starta stājās 45 no viņiem, jo Latvijas rekordists 100 metru sprintā Ronalds Arājs mēnesi pirms starta Eiropas vieglatlētikas čempionātā guva Ahileja cīpslas traumu. Savukārt lielākais sportistu skaits tika sasniegts 2008.gadā Pekinā, kad kvalifikācijas normatīvus bija izpildījuši 50 atlēti, sacensībās piedaloties 48 no viņiem.
Līdz šim pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas vismazāk pārstāvētās Vasaras olimpiskās spēles bija 2004.gadā Atēnās, kad piedalījās 32 sportisti 11 sporta veidos, tomēr tieši tās bija sekmīgākās, jo tika gūtas četras sudraba godalgas.
Tāpat latvieši startēs arī citu valstu nacionālajās izlasēs - nesen ceļazīmi akadēmiskajā airēšanā uz Olimpiādi izcīnīja Īriju pārstāvošā Sanita Pušpure, bet jau pērn smaiļošanā 200 metru distancē pie tādas tika Turcijas pilsonību pieņēmusī latviete Lāsma Liepa, kura pagājušajā mēnesī izcīnīja Eiropas čempionāta zelta medaļu. Tāpat ļoti labas izredzes pārstāvēt Norvēģiju olimpiskajās spēlēs ir latviešu šosejas riteņbraucējai Vitai Heinei, kura nesen izcīnīja divas zelta medaļas šīs valsts čempionātā.
Olimpiskās spēles no 5. līdz 21.augustam notiks Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro.
