01.06.2017. 00:02
Pašvaldību vēlēšanu nedēļas lielākā bomba bija nevis kādā skapī nejauši uziets skelets, bet gan latviešu hokeja leģendas Sanda Ozoliņa kļūšana par Rīgas «Dinamo» galveno treneri. Objektivitātes labad laikam gan jāsaka, ka tā jau ir iepriekšējās nedēļas ziņa. Proti, «Dinamo» viedo sapulcē tika nolemts, ka līdz pirmdienai tas ir noslēpums. Jaunais «Dinamo» GM Ģirts Ankipāns par to nestāstīja pat sievai, toties kāds cits nenoturējās un svētdien par Ozoliņu kā «Dinamo» jauno saulvedi runāja ne tikai hokeja vidē vien (hokejisti), bet tēma gana plaši tika pārspriesta pat pilsētas taksometros. Bet ne jau par noplūdēm šis stāsts.

Tātad Ozoliņš! No vienas puses - sagaidāma ziņa, it sevišķi, ja Jurim Savickim neizdevās «Dinamo» valgos iedabūt Bobu Hārtliju - latvju jaunā hokeja pozitīvo simbolu. Nevarētu teikt, ka Savickis necentās: pēc Latvijas izlases trešās uzvaras Ķelnē viņš Hārtlijam uzstājīgi vēlreiz vaicāja, ko kanādietis izlēmis. Bobs, audzināts rietumnieciskā garā, jau pirms tam pat pašiem riebīgākajiem žurnālistiem bija pieklājīgi atbildējis, ka par to domās tikai pēc pasaules čempionāta.

Lai gan pirms tam jau bija nojausma, ka kanādietim KHL un pat slavenais Rīgas «Dinamo» nav dienaskārtībā. Pirmkārt, NHL klubs; otrkārt, kāds no NHL vadošajiem klubiem.

Bet jaunais «Dinamo» GM Ankipāns nevarēja šo laiku izmantot, lai atpūstos no «trakā nama» Ņižņijnovgorodā - Ģirts meklēja ārzemēs (Krievijā - it kā Jurzinovs jr. ļoti gribēja te strādāt; Kanādā, Vācijā, laikam pat Horvātijā («Medveščak» treneris ir ļoti labs) un pašu mājās, kur kandidatūru nemaz nebija tik daudz. Faktiski jau tikai viens.

Ak Ozoliņš? Bet viņam taču galīgi nav trenera darba pieredzes. Vai tad 35 spēles kā Normunda Sējēja palīgam ir uzskatāma par vērā ņemamu pieredzi? Loģiski spriežot - nē, bet Ozoliņam ir milzīga pieredze kā NHL spēlētājam (15 sezonas) un viņam ir tas, kā pietrūkst lielai daļai Latvijas politiķu, - harisma!!!

Ne velti Sandi tik izmisīgi gribēja ievilkt politikā. Tas būtu āķis, uz kura ķertos gandrīz viss latvju mājsaimnieču spektrs.

Nebiju Sočos 2014. gadā, bet visi, ar kuriem esmu runājis, Kirovu Lipmanu ieskaitot, uzskata, ka toreiz - Olimpiskajās spēlēs visas Latvijas hokeja izlases atslēgas figūra bijis Ozo. Un nevis galvenais treneris Teds Nolans vai kāds cits. Taču es nenoliedzu Nolana devumu - ļoti simpātisks cilvēks un ļoti labs komandas motivētājs. Jā, Ozoliņš līdz šim publiski vairāk bijis zināms kā spēlētājs, komandas kapteinis un barvedis. Kurš spēja no bedres izvilkt pat Mitišču «Atlant». Šopavasar daudz runā par Hārtliju un ķermeņa valodu. Nu pirmajā uzstāšanās reizē Ozoliņa ķermeņa valoda izdvesa tāāādu pārliecību! Ka gribējās viņam līdzi skriet. Ārēji izskatās, ka Ozoliņš ir ļoti nopietni ķēries pie jauno pienākumu pildīšanas un šī viņa pārliecība nav pat salīdzināma ar uzstāšanos TV 1:1 ar Ingu Spriņģi. Toreiz Sandis peldēja tikai ar harismas palīdzību, tagad tai ir piepildījums.

Vai Ozoliņš ir labs vai slikts treneris? «Dinamo» pirmo triju sezonu vadonis Jūliuss Šuplers teica, ka šāds jautājums saknē esot nepareizs: neesot labu un sliktu treneru, bet gan - veiksmīgi treneri un mazāk veiksmīgi.

Skaidrs, ka Ozoliņš jau tagad ir ļoti labs treneris motivētājs. Kurš hokeju redz mazliet savādāk nekā citi. Pērn ar Sanda parādīšanos «Dinamo» atplauka Miks Indrašis, jaunās krāsās ieraudzījām Māri Bičevski un vispār ieraudzījām Uvi Balinski.

No hokeja ķēķa pienāk ziņas, ka Sandis (kopā ar Ģirtu) esot metuši aci pat uz Jāni Spruktu. Hokeja zinātāji arī teic, ka ne jau Hārtlijs pats izracis Alpu kalnos Spruktu, bet tas jau februārī noticis pēc Ozoliņa piespēles. Ozoliņam galīgi neesot arī nekādu aizspriedumu pret Roberta Bukarta spēles manieri. Katrā ziņā ne vienmēr čupā sagrūsti ķieģeļi jau veido māju, ir būtiski, kurš hokeja ķieģelis pie kura. Lai nu kas, bet hokeja ņuhs Ozoliņam ir. Arī hokeja niansēs viņš nav nesapraša. Kā komandas trenētājs? Bet vai tad 1997. gada NHL labākais treneris Nolans pats trenējis savas komandas?

Skaidrs, ka ļoti būtiska būs Ozoliņa palīgu izvēle. Ja visa Rīga jau runā par Rodrigo Laviņu un Ronaldu Ozoliņu/Aleksandru Ņiživiju, tad laikam man izlikties par kurlu arī laikam nevajadzētu.

Otra svarīgākā lieta: jo ātrāk «Dinamo» kontos būs reāla nauda, jo vienkāršāk nokomplektēt leģionāru plauktu. Pērn Normunds Sējējs jau gandrīz bija vienojies ar tādu Čadu Rau un tādu Šonu Kolinsu (it kā par katru - 350 000 eiro), taču, kamēr pildījās «Dinamo» sezonas maks, Čads un Kolinss jau bija Pekinā. Kur Rau bija spicākais metējs (20+20), Šons - otrais rezultatīvākais (13+26).

Skaidrs, ka Ankipānam sen jau ir vēlamo ārzemnieku saraksts. Kad būs nauda, tad būs arī spēlētāji. Jo te darbojas vecā «Degļa» princips - vispirms nauda un tikai pēc tam mēbeles (krieviski tas skan krietni sulīgāk).

Un nevajag mums naivi domāt, ka ārzemnieki izvēlas spēcīgāku komandu vai spēcīgāku līgu. Kur vairāk maksā, tur leģionārs spēlē! Rīga, Pekina vai Minska? Kāda starpība! Un nopirkt lēti un labu - tā dzīvē nenotiek. Lai gan visi treneri saka, ka ne jau nauda spēlē, bet tās daudzums tomēr ir būtisks. Pēc neoficiālas informācijas, pērn Sējēja apritē spēlētāju algās bija divi miljoni eiro mazāk nekā aizpērn. Vienkāršāk runājot - trūka trīs vai četru Marsela Hosas mēroga spēlētāju. Tāpēc es arī visu sezonu necentos galveno treneri lamāt un kritizēt. Tādu pašu attieksmi piekopšu arī pret Sandi Ozoliņu. Vismaz līdz pirmajiem Ziemassvētkiem. Kādreiz Vladimirs Jurzinovs gan teica, ka vajagot trīs gadus, lai izveidotu jaunu komandu...

Katrā ziņā man desmitā KHL sezona būs ļoti interesanta. Vai hokeja Dievs būs devis, lai izcils spēlētājs, kāds Ozoliņš noteikti bija, kļūst par izcilu treneri? Lai, Sandi, veiksme ir ar tevi!

Saistītie raksti



Jump, Rocknroll club Jump, Rocknroll club Kuldīgas 45, Rīga, LV-1083
Bojāre Olga Bojāre OlgaBokss, Aerobika
FTA
Reģistrēties