«Sočos ierados četros no rīta. Galva griezās. Sarkanas acis. Un zeme kustas zem kājām. Puisis, kas satika mani lidostā, stāv ar izkārtni, kur uzrakstīts mans vārds - kā filmās rāda. Angliski viņš praktiski nerunā. Arī uz ielām visi uzraksti bija krieviski. Prasīju sev: «Kāpēc man tas bija vajadzīgs?» Es jau agrāk biju ceļojis pa pasauli. Tomēr pirmā doma, kas man iešāvās prātā, ierodoties Sočos, - nu ir sūdi («holly shit»),» atminējās Vitnijs.
Aizvadītās sezonas 42 KHL regulārā čempionāta spēlēs Vitnijs guva sešus vārtus un veica 12 rezultatīvas piespēles partneriem. «Vēlāk es tiku nogādāts uz savu dzīvesvietu, kas pirms nepilna gada bija olimpiskais ciemats. Apkārt bija baisa aina. Uz ielām nebija nevienas dzīvas dvēseles. Nevienas mašīnas. Vispār neviena,» sacīja Kanādas hokejists.
Tāpat hokejists pastāstīja, ka, atgriežoties mājās no Krievijas, viņš bija ļoti pacilāts un priecīgs. «Izbaudīju visas lietas, par kurām pirms tam nebiju sajūsmā.»
