25 gadus vecā liepājniece pašlaik trenējas dzimtajā pilsētā un ar prieku secina, ka pēdas trauma un operācijas sekas viņai vairs netraucē. Arī ar jauno treneri Aleksandru Prokopčuku, kurš gada sākumā aizstāja Viktoru Lāci, sportiste esot apradusi.
"Viss kārtībā, nestrīdamies," smejas Poļina. "Trenera maiņa, pirmkārt, palīdzēja psiholoģiski. Otrkārt, atšķiras arī treniņu metodes. Tagad vairāk skrienam garos krosus. Bet grūtākais darbs vēl ir tikai priekšā. 7. jūlijā dosimies uz Šveici, kur piecas nedēļas pirms sezonas galvenajām sacensībām sāksim gatavošanos Eiropas čempionātam."
Pirms Jāņiem Poļina piedalījās Eiropas komandu čempionāta 2. līgas sacensībās Rīgā, kas bija viņas pirmie mači pēc vairāk nekā gada pauzes. "Neslēpšu, ka pirms starta pat biju satraukusies, bet skrējiens priekš pirmajām sacensībām bija diezgan normāls. Galvenais, ka izpildīju Eiropas čempionāta normatīvu," norāda Poļina, kura uzrādīja rezultātu deviņas minūtes un 52,62 sekundes, bet viņai piederošais Latvijas rekords ir 9:27,21.
Latvijas čempionātā augusta sākumā Jeļizarovai būs vēlreiz jāveic 3000 metru šķēršļu distance, bet citās sacensībās līdz pat Eiropas čempionātam viņa nepiedalīsies.
Pirms sezonas skrējēja atzina, ka, iespējams, izmēģinās spēkus arī 5000 metru gludajā distancē, ja šķēršļu skrējienu veikt traucēs sāpes pēdā. "Par to vēl nedomāju. Redzēsim, kā būs ar pēdu. Katrā ziņā, man ļoti patīk šķēršļu distance, tādēļ labprāt turpinātu. 5000 metrus varbūt pamēģināšu noskriet pēc Eiropas čempionāta. Nekad šo distanci neesmu skrējusi, tādēļ nevaru pat iedomāties, kā tas būs."
"Vai varētu pārkvalificēties uz 5000 metriem? Ja iepatiksies, tad kāpēc nē? 3000 metru šķēršļu skrējiens un 5000 metru gludā distance ir līdzīgas," piebilst Jeļizarova.
