Īpašnieks, ģenerālmenedžeris un spēka uzbrucējs

Gerasimenko vārds plašāk pazīstams basketbola aprindās kļuva 2013. gadā, kad VTB līgas vadība nolēma piešķirt pirms gada dibinātajam Volgogradas klubam “Krasny Oktyabr” vietu turnīrā. Nekāds sportiskais princips, kā ierasts šajā organizācijā, netika ievērots, jo volgogradieši iepriekšējā sezonā nebija ne tuvu uzvarai Superlīgā jeb pēc spēka otrajā Krievijas līgā – komanda sezonu noslēdza vien 11. pozīcijā. Toties līmenī bija kluba prezidenta Gerasimenko pamatojums, kāpēc klubam jāspēlē VTB līgā, kas tieši no 2013./2014. gada sezonas oficiāli kļuva par Krievijas atklāto čempionātu. Proti, Gerasimenko bija nodrošinājis klubam kādas bankas atbalstu 320 miljonu rubļu apmērā (pēc tā brīža kursa vairāk nekā seši miljoni eiro) un Volgogradas pilsētas vadības solījumus nodrošināt visu profesionālam basketbolam nepieciešamo infrastruktūru. Klubs bija vienojies ar vietējo televīzijas kanālu VGTRK par spēļu translēšanu un, lai gan vietējā sporta pils varēja uzņemt vien 2500 līdzjutējus, kamēr līgas noteikums paredzēja vismaz trīs tūkstoš ietilpīgu mājvietu, tika solīts uzbūvēt jaunu arēnu, kas spēs uzņemt pat 5000 līdzjutēju.

Debijas sezonā darbs klubā atradās arī latviešu fiziskās sagatavotības speciālistam Ērikam Visockim, bet galvenā trenera pienākumi tika uzticēti ukraiņu speciālistam Valentīnam Berestņevam. Klubs apliecināja savu finansiālo rocību, piesaistot laba līmeņa amerikāņus, kopumā deviņus (sezonu klubā noslēdza seši). Komanda ar astoņām uzvarām 18 spēlēs palika sestā B grupā, ceļā uz “play-off” pieliekot kāju priekšā Rīgas VEF (7-11). Pirmajā izslēgšanas turnīra kārtā debitante atzina Krasnodaras “Lokomotiv Kuban” pārākumu. Nākamajā sezonā pirmajās četrās spēlēs uzvarēt izdevās tikai VEF un galvenais treneris bija brīvs (Ēriks Visockis jau starpsezonā atstāja klubu). Gerasimenko ambīcijas auga un tika nolīgts tām atbilstošs speciālists – komandas vadība tika uzticēta pazīstamajam vāciešu trenerim Dirkam Bauermanam. Dalībai turnīrā kopumā tika pieteikti 24 dažādi spēlētāji, tika atbrīvoti astoņi (seši amerikāņi) no sākotnēji pieteiktajiem spēlētājiem. Izslēgšanas turnīrā gan iekļūt neizdevās tik un tā – vien deviņas uzvaras 30 mačos un 12. vieta 16 komandu konkurencē. Bauermanu, iespējams, glāba solīdāks starts ULEB Eiropas kausā, kur tikai viena uzvara šķīra komandu no iekļūšanas “play-off”.

Tāpat kā iepriekšējā sezonā, arī šajā “Krasny Oktyabr” saņēma “brīvbiļeti” dalībai Eiropas kausā un, lai gan kluba budžets bija samazinājies, sezonas sākumā pieteiktais sastāvs liecināja, ka Volgograda būs nopietns konkurents ikvienam. Sezonas pirmajā mačā pagarinājumā Atēnās izdevās uzveikt vietējo AEK (96:94). Turpinājums neizdevās - sekoja viens zaudējums pēc otra, un grupu turnīra noslēgumā komanda ar vienu uzvaru desmit mačos palika pēdējā vietā F grupā (1-9 bilance un punktu attiecība -113 bija sliktākā visā Eiropas kausā). Savukārt VTB līgā komanda sāka ar vienu uzvaru piecos mačos un pēc zaudējuma “Khimki” klubs savā oficiālajā “Twitter” kontā paziņoja, ka vienojies ar Baumermanu par atgriešanos. Vācietis savā pirmajā sezonā nesasniedza mērķus un pavasarī žurnālam “Bild” stāstīja, ka nav apmierināts ar kluba vadības darba stilu, tomēr Gerasimenko tik un tā bija gatavs atkal nodot komandu vācieša rokās. VTB līgas lapas oficiālajā pieteikumā Bauermans jau tika ierakstīts galvenā trenera amatā, bet tikai divas dienas vēlāk treneris noliedza, ka panākta vienošanās. No komandas pieteikuma Bauermana vārds pazuda divas dienas pēc pieteikšanas. Vācu speciālists pa to laiku vienojās par darba turpināšanu ar Irānas izlasi.

37 gadus vecais Gerasimenko piedzima Kazahstānā, uzauga Ukrainā, bet pie bagātības tika Krievijā. Ukraiņi nelabprāt pieskaita Gerasimenko pie savējiem, lai gan tieši šajā valstī viņš uzsāka savas gaitas profesionālajā basketbolā. Metalurģijas uzņēmuma “Krasny Oktyabr” īpašnieks un izpilddirektors 2010. gadā Zaporožjē, kur uzauga un izglītojās, izveidoja jaunu basketbola klubu “Aviastar”, kurā bija īpašnieks, ģenerālmenedžeris un spēka uzbrucējs… Komanda spēlēja pēc spēka otrajā Ukrainas līgā, izcīnīja otrās līgas kausu, bet kopumā piedzīvoja neveiksmi, mēģinot izsisties plašajā Ukrainā. Šis laiks sakrita tieši ar citas pilsētas komandas “Ferro ZNTU” labākajiem gadiem Ukrainas superlīgā – pēc spēka stiprākajā valsts čempionātā. Saprotot, ka būs ārkārtīgi grūti izkarot klubam nozīmīgu vietu Zaporožjes iedzīvotāju sirdīs, Gerasimenko devās basketbolā laimi meklēt turpat, kur to bija atradis biznesā.

Gerasimenko esot mīlējis “Ferro ZNTU” ātro, atlētisko un izteikti uz uzbrukumu tendēto spēles stilu. Šī nekur oficiāli neizskanējušā apgalvojuma patiesību apliecina fakts, ka vēlāk jau kā “Krasny Oktyabr” īpašnieks Gerasimenko nolīga vairākus savulaik “Ferro ZNTU” tajās sezonās spēlējošos basketbolistus. Spilgtākais no tiem – mazais, bet atlētiskais amerikāņu aizsargs Rendijs Kalpepers. Savukārt komandas vadības groži šobrīd uzticēti tā laika “Ferro ZNTU” galvenajam trenerim Kirilo Boļšakovam.

Gerasimenko mīlestību pret spēli apliecina fakts, ka viņš pats joprojām vēlas doties laukumā, kas pēc būtības ir tikai apsveicami. Veids, kā tas notiek, liek domāt, ka ar pašapziņu biznesmenim viss ir kārtībā. Proti, Gerasimenko nevis spēlē kādā no amatieru čempionātiem vai vismaz sev atbilstošā līmenī, bet gan… sev piederošo komandu sastāvos. “Krasny Oktyabr” rindās Gerasimenko trīs sezonu laikā VTB līgā devies laukumā 11 mačos. Acīmredzot, īpašnieks saprot, ka komanda nespēs iztikt bez sava vadoņa līdzdalības cīņās tieši pret lielākajām haizivīm. Debijas sezonā aizvadīti seši mači, no kuriem pa diviem pret CSKA un “Lokomotiv”. Pagājušajā sezonā četri mači (divreiz pret “Khimki”, pa reizei pret CSKA un “Loko”) un pirmais gūtais punkts (precīzs soda metiens pret CSKA).

Savukārt šosezon 199 centimetrus garais spēka uzbrucējs sasniedzis karjeras labākos rādītājus – četri punkti un trīs atlēkušās bumbas pret absolūto līgas pastarīti Tbilisi “Vita”. ULEB Eiropas kausā Gerasimenko nospēlējis pa vienai spēlei katrā no divām sezonām – pagājušajā sezonā piecarpus minūtes pret Zagrebas “Cedevita”, bet šosezon izdevies gūt pirmos punktus Eiropas kausā un aizvadīt rekordlaiku laukumā. Proti, 9. kārtas spēlē Stambulā pret “Galatasaray” uzbrucējam 33 ar pusi minūtēs divi punkti un četras atlēkušās bumbas.

Gerasimenko pirmie punkti ULEB Eiropas kausā

Nav izslēgts, ka tuvākajos gados Gerasimenko neuzsāks arī savas profesionālā sportista leģionāra gaitas. Pēc Bauermana kurvīša saprotot, ka ar “Krasny Oktyabr” sezona lielos vilcienos izgāzta, Gerasimenko uzsāka sastāva tīrīšanu. Komandu atstājuši trīs amerikāņi un bijušais Krievijas izlases centrs Dmitrijs Sokolovs (sezonu turpina “Khimki”), komandā palikuši divi amerikāņi, kas klubam ir neierasti maz, bet zaudējumi turpina krāties. Nē, Gerasimenko nezaudēja interesi par basketbolu, tikai par Volgogradas klubu. To pastiprinājusi VTB līgas vadība, kas aizliedza mājas spēles aizvadīt “Alliance” hallē, ko precīzāk būtu saukt par sporta zāli. Kamēr sporta pils neatbilst noteikumiem un tajā nedrīkst spēlēt, bet jaunās arēnas celtniecība nav pabeigta, klubs lēma mājas mačus aizvadīt zālē, kas vizuāli atgādina nedaudz lielāku Mārupes vidusskolas sporta zāli:

Spēļu laikā vienā no laukuma pusēm tika ievietotas sešas rindas ar skatītāju vietām laukuma garumā, bet vienā no galiem papildus vietas piedāvāja balkons… Līgas vadība uzstādīja ultimātu – vai nu tiek spēlēts pienācīga izmēra arēnā vai arī klubam no līgas jāaiziet. Tad nu ar lielām zobu sāpēm “Krasny Oktyabr” pārcēlās uz… nepilnus 1000 kilometrus tālo Maskavu, kur aizvada cīņas šosezon nespēlējošā Maskavas kluba “Dynamo” arēnā. Protams, 12 stundu auto brauciena attālumā doties līdzi komandai nav pat uzticamākie komandas līdzjutēji, un viena no iepriekšējās divās sezonās apmeklētākajām līgas komandām (2013./2014. gada sezonā vidēji 2928 skatītāji, 5. vieta; 2014./2015. gada sezonā vidēji 2868 skatītāji, 4. vieta) šosezon ir pārliecinoši vismazāk apmeklētā komanda – vidēji uz “Oktyabr” mājas mačiem nāk vien 672 skatītāji.

“Situācija ar “Oktyabr” šobrīd izskatās pilnīgā dimbā. Viņš totāli ignorē klubu. Neviens pat īsti nav viņam uzdevis jautājumus par šo tēmu, visi tāpat saprot to, kas notiek,” komentē “Sport-Express” basketbola apskatnieks Timurs Rustamovs. Pastāv uzskats, ka viens no iemesliem esot komandas izstāšanās no Eiropas kausa, un tas nozīmē, ka arī pats Gerasimenko nevarēs doties laukumā. Proti, biznesmenim esot liegta iebraukšana Krievijā, tāpēc arī līdz šim abas nospēlētās spēles aizvadītas izbraukumā Stambulā un Tbilisi. Vasaras sākumā Gerasimenko tika arestēts, jo tiek apsūdzēts divu biznesa partneru apkrāpšanā vairāku miljonu eiro apmērā. Runā, ka drošības naudu ap 200 000 eiro apmērā par Gerasimenko iemaksājis kāds no basketbola pārstāvjiem – līgas vai kāda superkluba vadības cilvēks…

Līdz ar “Krasny Oktyabr” nedienām laukumā parādījās ziņas par Gerasimenko darbībām Itālijā. “Cantu” klubs jau vairāk nekā desmit gadus cenšas panākt jaunas arēnas būvniecības uzsākšanu, taču viss allaž apstājies birokrātiskajā aparātā. Oktobra vidū itāliešu mediji ziņo: “Krievu miljardieris Dmitrijs Gerasimenko varētu būvēt jaunu arēnu Kantu. Gerasimenko kļūtu par kluba partneri.[..] Klubs uz desmit gadiem īrētu arēnu no Gerasimenko.” Nepilnu pusmēnesi vēlāk klubs sasauca preses konferenci, kurā paziņoja, ka vairāk nekā 50% kluba akciju iegādājies Gerasimenko, kļūstot par kluba galveno īpašnieku.

Kāpēc tieši “Cantu”? Galu galā Kantu pilsētā ir mazāk iedzīvotāju nekā Ventspilī, klubam ir gandrīz 40 gadus veca mājas halle, kas atgādina šķūni… Tomēr tā ir organizācija ar 79 gadus senu vēsturi, trīsreiz uzvarēts Itālijas čempionātā, divas reizes izcīnīts Eiropas čempionu kauss, pa četrām reizēm – Eiropas kausa ieguvēju kauss un Korāča kauss, divas reizes uzvarēts FIBA Starpkontinentu kausa izcīņā. Komandai ir vieni no skaļākajiem fanu grupējumiem Itālijas basketbolā. Vēl salīdzinoši nesen (2011-2013) spēlēts ULEB Eirolīgā, reizi tiekot arī Top16 turnīrā. Iepriekšējās divas sezonas ULEB Eiropas kausā, bet šosezon sekmīgi tiek startēts FIBA Eiropas kausā. Tie visi varētu būt skaisti iemesli kluba iegādei, taču galvenais tomēr bija kas cits – kluba jaunatnes sistēmā basketbola prasmes apgūst Gerasimenko 13 gadus vecais dēls. Iesaistīšanās jaunas arēnas būvniecībā varētu nozīmēt, ka miljardiera plānos “Cantu” klubs nav tikai uz pāris sezonām. Iespējams, šo komandu Šveicē dzīvojošais Gerasimenko atzinis kā gana labu esam sava dēla pirmajiem soļiem profesionālajā sportā. Tas nenotiks ātrāk kā pēc pāris gadiem, jo FIBA turnīros oficiāli drīkst pieteikt spēlētājus, kas sezonas laikā sasniedz 15 gadu vecumu. Ņemot vērā Gerasimenko sniegumu spēcīgajā Krievijas čempionātā, nav izslēgts, ka Itālijas basketbola laukumos redzēsim arī tēva un dēla duetu.

Pagaidām Gerasimenko var sagatavot placdarmu savas atvases atrādīšanai profesionālajā sportā, un miljardieris ķēries pie darba ar vērienu. Kopš jaunā īpašnieka atnākšanas komanda tikusi pie trim jauniem spēlētājiem. Vienu no viņiem – Džadžuanu Džonsonu – Gerasimenko atbrīvoja no “Krasny Oktyabr”, lai jau pēc īsa brīža pievienotu “Cantu”. Klubs mainīja komandas uzbūves shēmu. A sērijā katram klubam pirms sezonas jāizvēlas sistēma: 1) 5 ārzemnieki un 5 itālieši; 2) 3 amerikāņi, 4 eiropieši un 5 itālieši. “Cantu” bija izvēlējusies pirmo, bet jaunais īpašnieks saņēma speciālu līgas atļauju mainīt sistēmu sezonas gaitā. Līdz ar to šobrīd klubs ticis pie iespējas pieteikt pat astoņus ārzemniekus (spēlei drīkst pieteikt septiņus).

Kamēr pārmaiņas spēlētāju rindās pagaidām apstājušās (jādomā gan, ka ne uz ilgu laiku), notikusi viena ievērojama pārmaiņa komandas vadībā. Sezonu Kantu komanda sāka atbilstoši finansiālajām iespējām – viena uzvara piecos mačos A sērijā, bet kopš kluba īpašnieku maiņas trīs uzvaras un trīs zaudējumi. Šāda bilance arī FIBA Eiropas kausā, kur izdevies tikt otrajā turnīra kārtā. Ar pozitīvo tendenci tomēr nebija gana, lai Gerasimenko būtu mierā ar komandas vadīšanu. Lai gan šajā laikā uzveikta ULEB Eiropas kausa Last32 turnīra dalībniece Venēcijas “Umana Reyer”, zaudējums “Vanoli Cremona” bija gana liels iegansts, lai uzteiktu darbu tikai vasarā nolīgtajam Fabio Korbani.

Itāliešu speciālista vietā tika iecelts Sergejs Bazarevičs, kurš pagājušajā sezonā vadīja Krasnodaras “Lokomotiv Kuban”, bet pirms tam trīs sezonas bija Samaras “Krasnye Krilya” treneris. 23. decembra vakarā Bazarevičs kļūs par pirmo krievu treneri, kurš vadījis komandu Itālijas A sērijā (Sergejs Belovs savulaik strādāja ar “Cassino” komandu pēc spēka otrajā līgā). Līgums ar treneri noslēgts līdz sezonas beigām ar opciju to pagarināt vēl uz vienu gadu. Interesanti, ka par trenera maiņu netika informēta kluba prezidente Anna Kremaskoli. “Nesaku, ka man jāprasa atļauja, bet uzskatu, ka vajadzēja vismaz informēt mani par notiekošo. Gerasimenko lūdza man palikt prezidentes amatā, jo Kantu klubs ir mana mīlestība. Tomēr šādos apstākļos strādāt es nevaru,” izteicās Kremaskoli, kura gan arvien paliks īpašniece nelielam procentam kluba akciju. Kremaskoli savu amatu pameta ar vārdiem: “Kopš septiņu gadu vecuma esmu bijusi komandas atbalstītāja, tāda būšu arī turpmāk. Jaunajam īpašniekam tagad ir brīvība un pienākums turpināt šo projektu pēc saviem ieskatiem. Ceru, ka tie būs veiksmīgi. Lai dzīvo Kantu!”

Interesanti, ka “Krasny Oktyabr” debijas sezonā pēc otrā zaudējuma savā laukumā pret Bazareviča vadīto “Krasnye Krilya” (74:83) kluba īpašnieks pārtrauca pēcspēles preses konferenci, lai apgalvotu, ka spēle ir nopirkta un viens no tās ietekmētājiem esot tieši Bazarevičs:

Itālieši kā dienvidnieku tauta noteikti pieņems Gerasimenko kā kolorītu, atraktīvu un brīžiem agresīvu īpašnieku. Jau līdz šim Gerasimenko bijis pamanāms “Cantu” spēlēs. Pēdējā mačā pret “Vanoli Cremona” kluba īpašnieks sēdēja mediju vietās, aktīvi juta līdzi komandas veiksmēm un neveiksmēm, un mēģināja sabļaut treneri brīžos, kad uzskatīja, ka jāizdara kāda spēlētāja maiņa vai jāpieprasa minūtes pārtraukums. Starp citu, viena no spekulācijām ir tāda, ka Bazarevičs nolīgts, lai nebūtu valodas barjeras starp īpašnieku un treneri, līdz ar to netiktu samazināta Gerasimenko iespēja ietekmēt trenera lēmumus. Šobrīd “Cantu” no priekšpēdējās vietas šķir viens zaudējums, bet no “play-off” zonas – viena uzvara. Nākamās četras spēles ir pret šobrīd tabulā zemāk esošām komandām. Tā kā čempionātā spēku samēri ir ārkārtīgi līdzvērtīgi, nav izslēgts, ka arī Bazarevičam jau janvāra vidū var nākties stiprāk ieķerties krēslā, kas sācis šūpoties.

Izmantotie resursi:СПОРТ-ЭКСПРЕСС – спортивный интернет-сайт №1 в...Comolive - Portale d'informazione - ComoLa Provincia di Como - Notizie di Como e provinciaЕдиная Лига ВТБ Официальный сайт — Баскетбол |...LegabasketSportandoКрасный Октябрь - Баскетбольный клуб «Красный...Pallacanestro Cantù - Sito UfficialeEurocup - Welcome to Eurocup