15.06.2012. 12:57
Pirms pāris dienām par sadarbības pārtraukšanu paziņoja Latvijas pludmales volejbola labākais dāmu duets Inese Jursone/Inguna MInusa. Abas volejbolistes kopā spēlēja vairākus gadus un kļuva par Eiropas čempionēm, taču arī labām lietām reiz pienāk beigas. Inese atzīst, ka pienācis laiks meklēt jaunus izaicinājumus un no pludmales volejbola viņa nedomā aiziet.

- Doma, ka tu ar Ingunu varētu pārtraukt spēlēt kopā laikam jau bija pērn, bet tomēr šo sezonu sākāt atkal duetā. Kāpēc tā?

- Beidzām pērno sezonu un šogad man bija paredzēta jauna pāriniece – Ance Auziņa. Sākām trenēties, arī Inguna, bet pēc kāda ceturtā treniņa Ancei bija problēmas ar veselību, sākās vecās likstas. Bija jādomā varianti. Ance  trīs mēnešus spēlēt nevarēja, jo bija operācija, es piedāvāju Ingunai atsākt mūsu sadarbību, jo citu variantu tobrīd nebija. Bija jāgatavojas Kontinentālajam kausam (KK) un viņa piekrita, bet plāni bija pavisam citi.

- Plāns bija Londonas olimpiāde?

- Jā, arī olimpiāde, kurai gribējām kvalificēties caur Kontientālo kausu.  Bija skaidrs, ka caur pasaules kausa posmiem ceļazīmi neiegūsim, bet to varēja paveikt caur šo turnīru.  

- Uz olimpiskajām spēlēm netikāt un tad sapratāt, ka katrai jāiet savs ceļš?

- Patiesībā mums jau Latvijas olimpiskā komiteja finansējumu deva līdz maijam un pēc Kontinentālā kausa līdzekļi nebija. Bija iespēja aizbraukt uz Eiropas čempionātu Hāgā, kur bijām pamatturnīrā un tā arī sarunājām, ka dosimies. Sākotnēji nezinājām vai dosimies uz Eiropas čempionātu, bet ņemot vērā, ka tas bija pēdējais pamatturnīrs, jāizmanto izdevība.  Braucām uzspēlēt, atpūsties, ja būs rezultāts, tad būs, bet atkal nekas nesanāca. 

- Viens no iemesliem pāra izjukšanai varēja būt tas, ka jūs kopā spēlējat jau ilgus gadus un šo sezonu laikā attiecības sevi ir izsmēlušas?

- Bija sajūta, ka kaut kas jāpamaina. Šāda situācija nav tikai mūsu pārim, arī citi pāri saskaras ar līdzīgām lietām. Ir sezonas, kad viss ir labi, bet kaut kad seko kritums. Mēs kopā spēlējām septiņus gadus un notiek lūzums. Ar vienu cilvēku nospēlēt kopā ir ļoti grūti. Nezinu, kas bija lūzuma punkts, laikam pēc Eiropas čempionāta 2009. gadā, kad izcīnījām zeltu, bija jāiet no sporta prom. 

- Domstarpību jūsu starpā bija?

- Domstarpību mums nebija, bet uz laukuma spēle vairs negāja. Emocijas bija, bet... kaut kas pietrūka starp mums abām. Vienai pret otru nekādu negatīvu emociju nebija, gatavojāmies spēlēm un par savstarpējām attiecībām nedomājām, spēlējām, lai uzvarētu. Daudzi pāri ir progresējuši un krietni uzlabojuši savu sniegumu, ziemā trenejušies, savukārt mums, diemžēl, šāda iespēja nebija un viss apstājas pie finansēm. Nevaram, piemēram, kā Krievijas spēlētājas aizbraukt uz Ameriku un trenēties. Mēs mēģinām spēlēt klasisko volejbolu ziemas sezonā, bet ar to ir par maz. 

- Varbūt jums ar Ingunu vajadzēja ātrāk pārtraukt spēlēt kopā? Šāds solis, iespējams, atmaksātos tuvākā vai tālākā nākotnē.

- Doma jau bija tāda agrāk. Kā jau teicu, tas varēja būt 2009. gadā pēc EČ – viss, kaut kas ir jāmaina, bet čempionāts bija veiksmīgs un sadarbību turpinājām. Bet jā, neslēpšu, šādas domas ielavījās galvā. 

- Tad jājautā sekojoši – kādi ir tavi plāni nākotnē? Tu aizej prom no pludmales vai tomēr nē?

- Gaidu, kad Ance atgriezīsies ierindā un paredzams, ka jūlijā mēs sāksim spēlēt kopā. Plāns ir aizbraukt uz PK Polijas posmu un piedalīties arī turnīros Latvijā. Ar Anci kopā esam aizvadījušas maz treniņu, mačos Latvijā varēsim piestrādāt pie sadarbības. Vispirms viņai «jātiek uz kājām» un tad skatīsimies, kā būs tālāk. Viss apstājas pie finansēm, plānot var daudz ko, bet, ja nav līdzekļu, ir grūti. Meklēsim sponsorus, nav mani vecāki miljonāri.

- Pieminēji finanses. Jums LOK deva naudu?

- Jā. Mēs divus gadus spēlētām KK un mums vajadzēja doties uz šo turnīru. Šķiet, ka par neierašanos ir arī paredzētas soda sankcijas, jo mēs savu vietu bijām izcīnījušas. Aizbraukt uz KK, neaizvadot pirms tam nevienu turnīru, nebūtu prātīgi. LOK iedeva naudu pirmajiem trīs PK posmiem un KK. Pretējā gadījumā mēs laikam nespēlētu un nekur nebrauktu, jo izmaksas ir dārgas, piemēram, pirmie trīs posmi bija Ķīnā. Nāca pretī arī «Brazīlijā», kur varējām trenēties par brīvu. 

- Kas jums vēl finansiāli palīdzēja šos gadus? Esi arī pati ieguldījusi savus līdzekļus pludmales volejbolā?

- Visu iesāka par savu naudu Inguna, bet nebija tā, ka paliku parādā. Pirmajos gados mums gāja labi, viņai bija sakrāta nauda, bet pēc sezonas es no nopelnītā viņai atdevu savu daļu. Vienu brīdi palīdzēja banka un «Kurši», bet neviens mecenāts pie mums nav griezies. 

- Bet pludmales volejbols jau nav dārgs prieks – tā noteikti daudzi domā. Nepieciešama bumba, peldkostīms, šorti un tīkls. 

- Ar vienu bumbu nepietiks, treniņā vajadzētu divdesmit bumbas, tas būtu OK. Ja pludmale ir pie mājām, tad ir labi, bet, ja tev jābraukā… Protams, salīdzinot, piemēram, ar tenisu, volejbols nav dārgs, bet jāņem vērā, ka jāmaksā par lidmašīnas biļetēm, viesnīcām un ne visi turnīri notiek lētākajās zemēs. Par visu ir jāmaksā. 

- Pasaulē ar pludmales volejbolu var nopelnīt?

- Domāju, ka pirmais piecinieks gadā pelna virs 100 tūkstošiem dolāru. Ja brauc uz visiem posmiem un iekļūsti pamatturnīrā, vari nopelnīt, bet, ja netiec pāri kvalifikācijai, tad esi mīnusos. Protams, ja tev ir sponsori, tad tas ir cits stāsts, bet, ja liec savu naudu… Jāsaprot, ka šis nav ienesīgs sporta veids, īpaši tad, ja netiec augstās vietās.

- Ir bijuši piedāvājumi no ārzemju spēlētājām veidot kopīgu duetu?

- Nē, nav. Arī man nācās pierunāt šogad Anci spēlēt kopā, viņai sākumā bija šaubas, jo viss tad ir jāpamet. Nevar apvienot spēlēšanu ar mācībām un darbu. Treniņiem paiet puse dienas, tiem aiziet līdzekļi. 

P.S. Drīzumā lasītājiem piedāvāsim intervijas otro daļu, kurā Inese pastāstīs par attiecībām ar Latvijas pludmales volejbolistiem un atklās, kas pludmales volejbolā patīk Ķīnas vīriešiem.   

Tweet



Jump, Rocknroll club Jump, Rocknroll club Kuldīgas 45, Rīga, LV-1083
Trubeckojs Andrejs Trubeckojs AndrejsGrieķu-romiešu cīņa, Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties