"Iepriekšējā ciklā nebijām favorīti nevienā mačā, bet šajā ciklā bijām favorītu lomā jau divās spēlēs - pret Andoru un Fēru salām. Ja pret Andoru vēl izdevās izmocīt uzvaru, tad ar Fēru salām netikām galā. Biju domājis, ka tā arī varētu notikt. Galvenais jautājums ir - kāpēc? Esmu pārliecināts, ka LFF ir uz pareizā ceļa un visu dara labi - mums ik gadu ir futbolisti, kas dodas spēlēt uz ārzemēm. Taču kamēr neizaudzināsim 30-50 spēlētājus, kuri ne tikai pārstāvēs augstāka līmeņa ārzemju klubus, bet arī spēlēs tajos un būs vieni no līderiem, par finālturnīriem sapņot ir neloģiski," uzskata LFF prezidents.
"Federācija cenšas to panākt ar radīto sistēmu, taču ar to ir par maz. Kamēr valstī nebūs divi vai trīs pilnvērtīgi internāti vai akadēmijas, mums nebūs reāli konkurēt ar tām valstīm, kurām šādi internāti vai akadēmijas jau ir. Bet bez valsts un pašvaldību atbalsta tās izveidot nav iespējams," norāda Indriksons. "Nesen lūdzu vienu Nīderlandes futbola speciālistu paskatīties uz mūsu 19-21 gadu vecajiem puišiem. Viņa secinājums bija tāds - Gunti, tu visu dari pareizi, bet atšķirība tāda, ka pie mums bērni bumbai pieskaras desmit miljonus reižu, bet jums - miljons reižu. Mums vairāk laika jāveltī treniņu procesam, taču tam ne vienmēr ir iespējas. Otra lieta - Latvijā trenējas visi, kas vien atnāk, taču ir nepieciešama selekcija."
"Lai sasniegtu rezultātu ir nepieciešami padsmit gadi. Profesionālajā sportā nekas nenotiek uzreiz. Vajadzīgi lielāki finanšu resursi. Es saku - negaidiet brīnumus. Agrāk futbolā apspēlējām Luksemburgu un Fēru salas, bet tagad tās mūs ir panākušas. Tāpat ir hokejā - agrāk apspēlējām Dāniju un Norvēģiju, bet tagad šīs valstis mums ir jau priekšā, turklāt uz papēžiem min arī Francija un Itālija. Tā ir praktiski visos sporta veidos. Izņemot renes sporta veidus, kur pareizi tiek ekspluatēta trase, ir valsts palīdzība un trasei ir teicams vadītājs Daiņa Dukura personā."
Vaicāts par Latvijas izlases galveno treneri Marianu Paharu, Indriksons vainīgos nemeklē un aicina pievērst uzmanību iztrūkstošajiem spēlētājiem. "Izlase nospēlētu citādi, ja būtu pieci pamatsastāva spēlētāji, komandas līderi - Artjoms Rudņevs, Aleksandrs Cauņa, Deniss Rakels, Kaspars Dubra, Artūrs Zjuzins. Šāds iztrūkums nopietni ietekmētu jebkuras mazas izlases sniegumu un rezultātus. Tādēļ nekādā gadījumā negribu vainot treneri. Vienīgais ko varētu pārmest ir tas, ka viņš par vēlu ieviesa izmaiņas treneru korpusā, kurā daudzi no treneriem tobrīd būtībā vēl tikai mācījās. Taču par šādiem lēmumiem atbildību uzņemas pats treneris."
Vienlaikus LFF prezidents piebilst, ka Paharam šis cikls būšot izšķirošais. "Nevaram taču noliegt, ka izlase cenšas spēlēt un tas arī sanāk. Šajā ciklā ar katru maču sniegums ir bijis labāks, bet iepriekšējā ciklā bija neizšķirti pret Turciju, Čehiju un Islandi. Ja izlase nemācētu spēlēt, tad tā nevarētu sasniegt šādus rezultātus. Tomēr atkārtošos - kamēr nebūs divas trīs pilnvērtīgas akadēmijas, nekas nebūs. Nepietiek uzbūvēt halli vai laukumu, vajadzīgi treneri. Uzskatu, ka fiziskās sagatavotības treneru, kas varētu pareizi izaudzināt bērnu no sešu gadu vecuma līdz 21 gadam, kad sākas nenormālās slodzes, mums vienkārši nav."
Uz abām mājas spēlēm pret Fēru salām un Ungāriju sapulcējās attiecīgi 4823 un 4715 skatītāji, tādējādi aizpildot vien nedaudz vairāk par pusi no stadiona ietilpības. Taču Indriksons ir pārliecināts, ka šie skaitļi ataino reālo līdzjutēju apjomu. "Varbūt pēc desmit vai 15 gadiem nāks vairāk. Kad tika runāts par stadiona būvniecību Kr. Barona ielā, tad gandrīz visi bļāva to, ka ietilpība būs tikai nepilni seši tūkstoši. Bet, kāpēc gan tērēt naudu, kur tas nav vajadzīgs? Apmeklētības problēmas ir visos sporta veidos, futbols nebūs izņēmums. Jo īpaši, ja mači tiek aizvadīti rudens vakaros vēlās stundās. Vai nebija iespēju pārcelt spēles uz agrāku laiku? Domāju, ka tāda iespēja bija, ja jau martā pret Šveici izbraukumā spēlēsim agrāk. Nezinu, (kādēļ pret to tik strikti iebilda. (UEFA reglaments nosaka, ka brīvdienās spēles var rīkot 19:00 un 21:45, bet darbdienās tikai 21:45 - J.F.)"
Bet, ko LFF prezidents teiks līdzjutējiem, kuri par spīti vēlmei būt saprotošiem vēlas arī sagaidīt uzvaras? "Pārāk bieži gaužamies un kritizējam viens otru. Bet, lai katrs, kurš uzskata, ka ir gudrāks, parūpējas par to, lai katrā ciematā un skolā bērni sportotu. Es pats savulaik ar citu palīdzību esmu veidojis gan futbola un volejbola laukumus, gan racis tāllēkšanas bedres. Visas izlases mums spēlē vai cīnās par vietu finālturnīros. Mums vajag dubultot un trīskāršot sportojošo skaitu, lai būtu iespējas atlasei. Lūk, to es gribētu pateikt visiem sporta līdzjutējiem."
