Dažas stundas pirms fināla starptautiskās hokeja federācijā pauda neapmierinātību ar izšķirošo spēļu apmeklējumu Monreālā. Renē Fāzela vadītā organizācija vēlējās lielākus ienākumus, zinot milzīgu turnīra popularitāti Kanādā. Kā iemesls tika minētas augstās biļešu cenas. Arī izšķirošajā spēlē varēja manīt tukšus krēslus, taču par atbalsta trūkumu Kanādas hokejisti noteikti nevarēja sūdzēties.
Daļēji pateicoties atbalstam mājiniekiem izdevās ātri izdevās izvirzīties vadībā - ātru uzbrukumu ar precīzu metienu pustukšos vārtos noslēdza Tomass Šabots. Vēlāk Adams Fokss netika galā ar uztraukumu, neveiksmīgi izraidot ripu no savas zonas, kas ļāva Džeremijam Lazonam panākt 2:0 pirmā perioda vidū. Kanādai padevās jaudīgs sākums, kas ļāva pelnīti atrasties vadībā. Amerikas hokejistiem bija labas iespējas atspēlēt vienus vārtus, esot skaitliskā vairākumā, taču Kārters Hārts bija nevainojams.
Spēles raksturs izmainījās otrajā trešdaļā. Jau no paša sākuma ASV izlasei izdevās iespiest pretiniekus zonā un veikt dažus labus metienus. Vienā no epizodēm Džordans Grīnvejs atrada Čārliju Makavoju, kurš netraucēti meta ripu precīzi vārtos. Spiediens turpinājās un otrā perioda vidū Kīfers Belouzss, pielabojot Adama Foksa metienu, spēles rezultātu izlīdzināja. Kanādai atgūt spēles kontroli palīdzēja divi pretinieku noraidījumi [tiesa, viens bija gana strīdīgs], taču pārvērst tos vārtu guvumos neizdevās un pirms trešā perioda tablo rādija 2:2 rezultātu.
Trešo periodu kanādieši uzsāka agresīvi un ātri tika pie vēl vienas iespējas spēlēt vairākumā. Savu vārdu fināla protokolā ierakstīja Nikolā Ruā, kurš ar spēcīgu metienu vārtu augšējā stūrī pārspēja amerikāņu vārtsargu Taileru Pārsonsu. Publika sāka līksmot perioda ceturtās minūtes izskaņā, kad Metjū Džozefs ātrā izgājienā atjaunoja divu vārtu pārsvaru. Intriga nedomāja nekur tālu pazust, jo pēc mirkļa Kīfers Belouzss izmantoja vārtsarga Hārta pozicionālo kļūdu, panākot 3:4. Taču arī šāds rezultāts nenoturējās pārāk ilgi - Kolins Vaits no Adama Foksa piespēles atjaunoja līdzsvaru šajā finālā.
Kanādiešiem piederēja neliels pārsvars spēles noslēdzošajā daļā, tomēr pašā trešā perioda izskaņā tieši amerikāņi bija tuvu tam, lai izrautu uzvaru vēl pamatlaikā. Tāpat kā septiņus gadus atpakaļ Ziemeļamerikas izlašu finālā uzvarētāju bija jānoskaidro papildlaikā. Amerikāņi uzdāvināja Kanādai lielisku iespēju gūt vārtus papildlaikā, nopelnot noraidījumu par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Taču nedz šo, nedz vairākas citas izdevības kanādieši nemācēja izmantot. Papildlaiks nespēja atbildēt uz jautājumu par spēles un visa čempionāta uzvarētāju. Pasaules čempions noskaidrojās pēcspēles metienu sērijā, kur ar rezultātu 1:0 pārāki izrādījās amerikāņi. Vienīgos vārtus guva bullīšu karalis Trojs Terijs.
ASV - Kanāda 5:4 (0:2, 2:0, 2:2, 0:0, 1:0)
