03.11.2014. 13:36

Pilna vērsija:

, LSM.LV - Sports

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, 2014.gadā piecu populārāko sporta veidu sastāvs palicis nemainīgs, tomēr mainījušās to pozīcijas. Futbols kopā ar minifutbolu un pludmales futbolu kopš 2012. gada pakāpās par divām pozīcijām un izvirzījās pirmajā vietā. Basketbols 2012.gadā ierindojās pirmajā vietā, bet šogad noslīdēja uz otro pozīciju. Populārāko sporta veidu pirmajā pieciniekā ar ļoti tuviem rādītājiem seko arī volejbols/pludmales volejbols, vieglatlētika/skriešana un hokejs, apsteidzot tādus tradicionāli iecienītus sporta veidus kā riteņbraukšana, slēpošana un teniss.

Dažās topa pozīcijās notikušas krasas izmaiņas, tā, piemēram, vislielāko popularitātes pieaugumu piedzīvojis kērlings, kas pakāpies par 17 vietām, tam seko pauerliftings (+13) un skeitbords/skrituļošana (+13). Lielāko kritumu piedzīvojis džudo, kas noslīdējis par 19 vietām, tāpat popularitāte Latvijas iedzīvotāju vidū mazinājusies airēšanai/airēšanas slalomam (-14) un jāšanas sportam (-13).

Šogad pirmoreiz Latvijas iedzīvotājus aptaujāja par sportistiem, kuri, viņuprāt, ir cienīgi saņemt Gada sportista balvu. Visaugstāk aptaujātie novērtēja skeletonista Martina Dukura panākumus un tenisista Ernesta Gulbja sasniegumus. Bieži tika minēti arī Tomass Dukurs, Māris Štrombergs, Sandis Ozoliņš un Aleksandrs Samoilovs.

Pētījumā tika iekļauti 53 nozīmīgākie sporta veidi un to grupas, turklāt šogad aptaujas anketā iekļāva arī jautājumus par populārāko sporta veidu atbalstītāju atpazīstamību, Gada sportista titula cienīgajiem pretendentiem un kopsavilkumu par sporta televīzijas pārraižu auditorijām.

Pētījuma iniciators Andris Blaka uzsvēra, ka galvenais mērķis ir dot pamata informāciju sporta atbalstītājiem, lai viņi varētu pēc iespējas precīzāk analizēt un pieņemt pareizākus lēmumus par investīcijām sporta mārketingā gan augstu sasniegumu sportā, gan masveida pasākumos, gan sporta translāciju sponsorēšanā dažādos medijos. Tā kā pētījums veikts jau piekto reizi, un dati ir pieejami arī par iepriekšējiem periodiem, ir iespējams izsekot sporta veidu attīstības dinamikai un izmaiņām iedzīvotāju  attieksmē.

Savukārt "Mindshare" biznesa plānošanas vadītājs Baltijā Aivars Šmits topu nosauca par Latvijas sporta vidē unikālu pētījumu, kas apkopo dažādus statistikas un iedzīvotāju aptaujas datus un ļauj objektīvi paskatīties uz sporta veidu popularitāti, nevis tikai uz pamanāmību medijos. Pētījumā apkopots arī sportojošo jauniešu un sporta profesionāļu un funkcionāru skaits, kā arī sporta pasākumu apmeklētāju skaitu katrā sporta veidā.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš pētījuma rezultātos saskata, ka sportā Latvijā priekšroka tiek dota pārbaudītam vērtībām un iedzīvotāji nemēdz ļoti strauji mainīt savu attieksmi pret dažādiem sporta veidiem. Kopš 2009.gada topā ir vieni un tie paši sporta veidi. Pētījums arī rāda, ka dažādu sporta veidu popularitāte visplašākajā šī vārda nozīmē ir lielā mērā saistīta ar sportistu starptautiskajiem sasniegumiem. Šogad palielinājusies sekošana līdzi bobslejam/skeletonam un kamaniņu sportam, kas varētu būt saistīts ar skeletonista Martina Dukura iegūto sudraba medaļu un kamaniņu braucēju bronzas medaļām Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Arī tenisam tiek sekots līdzi mazliet biežāk nekā pirms pāris gadiem, un tieši 2014.gadā Ernests Gulbis sasniedza savu augstāko vietu pasaules rangā.

Tiesa, pēdējā gada laikā ar sportu nodarbojušies tikai puse (48%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem un, salīdzinot šo rādītāju ar iepriekš veikto aptauju datiem, redzams, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas. Sportotāju vidū joprojām vairāk ir vīriešu, kā arī skolnieki un studenti. Visvairāk iedzīvotāju sporto Rīgā un Vidzemē, bet sportotāju īpatsvars Pierīgā, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē ir nedaudz mazāks nekā vidēji. 37% aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka iztiek bez tēriņiem savām sporta aktivitātēm, tomēr 2014. gadā vidēji mēnesī sporta aktivitātēm iztērētie naudas līdzekļi ir palielinājušies. 2014. gadā kopumā Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī sporta vajadzībām iztērēja 20,15 eiro, kas ir par 4,53 eiro vairāk nekā 2012. gadā.

Pasīvo sporta cienītāju īpatsvars arvien ir lielāks nekā aktīvo – kopumā 75% iedzīvotāju minējuši vismaz vienu sporta veidu, kam viņi seko līdzi televīzijā, presē, vai klātienē. Hokejs saglabā savas līderpozīcijas sekotāju skaita ziņā, tam seko futbols, volejbols un basketbols. Tāpat pētījuma dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku sāk sekot līdzi bobslejam un skeletonam.

Pētījumā izmantoti arī  aģentūras "TNS Latvia", Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Sporta federāciju padomes un portāla sportacentrs.com apkopotie dati.



Jūras zirgi, Saulkrastu jātnieku skola Zvejniekciems, Upes 6, Saulkrastu p., Saulkrastu n., LV-2161
Rērihs Jānis Rērihs JānisGrieķu-romiešu cīņa, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties