Kļūdas mēdz gadīties jebkuram cilvēkam. Arī tiesneši nav izņēmums, tas ir cilvēciskais faktors. Jā, šajā Euro 2012, iespējams, bija dažas kļūdiņas tiesnešu darbā, taču vēlos uzsvērt, ka viņi laukumā redz un dzird visu notiekošo pavisam citādi nekā mēs TV ekrānos.
Runājot par Euro 2012 grupu turnīra strīdus ābola epizodēm, Ukrainas vārti spēlē pret Angliju nebija jāieskaita iepriekš nefiksētās aizmugures stāvokļa dēļ. Ja līnijtiesnesis būtu to fiksējis, par vārta guvuma ieskaitīšanu mēs nemaz nerunātu. Nedomāju, ka jāvaino tiesnesis aiz vārtiem. Vienā sekundes simtdaļā grūti pieņemt pareizu lēmumu. Domāju, ka vārtu gūšanas jautājumus nākotnē «izlems» modernās tehnoloģijas. Tāpat kā futbolistiem ir nerakstīts likums «neiesit tu - iesit tev», arī tiesnešiem ir nerakstīts likums - «ja kļūdies vienreiz, seko kļūdu ķēde». Acīmredzot tāpēc vārti netika ieskaitīti. Ko darīt, ja tiesnesis saprot, ka pieļauta kļūda? Jāaizmirst tā un jācenšas būt objektīvam spēles turpinājumā. Nekāda «parādu atdošana» netiek piekopta.
Grieķi vismaz divreiz cieta no tiesneša lēmuma. Spēlē ar Krieviju pret Karaguni tika pārkāpti noteikumi soda laukumā, bet 11 metru soda sitiens netika piešķirts. Tas, ka Karagunim parādīja dzelteno kartīti, ir normāli. Par simulēšanu var dot brīdinājumu arī tad, ja pārkāpums tiešām ir bijis. Tiesa, neesmu skatījies protokolā, vai Karagunim iedeva «plāksteri» par simulēšanu vai mutes palaišanu. Atklāšanas spēlē pret Poliju, manuprāt, pirmā dzeltenā kartīte Sokratim Papadopulam nebija jārāda.
