Jau vēstīts, ka pašlaik KHL spēlējošajiem Krievijas klubiem atļauts komandā turēt maksimāli piecus leģionārus. Tretjaks jau oktobrī aicināja KHL leģionāru ierobežojumu nākamajā sezonā samazināt līdz četriem hokejistiem.
Tretjaks uzsvēris, ka pēc Soču ziemas olimpiskajām spēlēm kopīgi ar KHL vadību tiks risināts šis jautājums.
«Esam vienojušies, ka pēc Soču Olimpiādes apsēdīsimies pie viena galda un visu izrunāsim. Nezinu, kāpēc viņi baidās runāt par to pirms olimpiskajām spēlēm,» izteicies Tretjaks.
Tāpat bijušais PSRS hokeja izlases vārtsargs domā, ka Krievijā hokejs jābūvē izlases vajadzībām. «Hokeja piramīda ir jābūvē nacionālajai izlasei. Federācijai ir skaidra un nemainīga nostāja - mēs nevēlamies, lai leģionāru limits tiktu palielināts. Padomājiet, kā tas ietekmēs hokeja izlasi, ja katrā klubā būs 10-11 ārzemju spēlētāju.»
Prezidents uzskata, ka leģionāru pārsvars var ietekmēt krievu hokejistu likteni, kas radītu problēmas nākotnē.
«Šodien mums ir 131 ārzemnieks, no kuriem 27 spēlētāji ir ar divām pasēm, turklāt KHL viņi neskaitās kā leģionāri. Sanāk, ka uz katru komandu mums ir astoņi vai deviņi hokejisti, kuri spēlē krievu hokejistu vietā, bet nevar pārstāvēt izlasi. Ja mēs palielināsim skaitu, paskaitiet, cik leģionāru būs komandās,» skaidrojis Tretjaks.
Kā zināms, KHL spēlējošajiem klubiem, kas nepārstāv Krieviju, nav leģionāru ierobežojuma. Līgas vadība neoficiāli nākusi klajā ar vēlmi krievu klubu leģionāru limitu palielināt.
