11.02.2014. 20:21
Šovakar Sanki olimpiskajā trasē noslēdzās kamaniņu braucēju sacensības dāmām un vietas otrajā desmitā tajās ieguva divas olimpiskās debitantes no Latvijas – Elīza Tīruma un Ulla Zirne. Abas kopumā apmierinātas ar paveikto.

“Drīzāk izdevās, nekā neizdevās. Pirmais brauciens nebija tik labs, kā gribēju, taču kopumā – vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Esmu apmierināta,” savu rezultātu dāmu sacensībās olimpiskajā debijas reizē pēc finiša raksturoja labākā no Latvijas pārstāvēm Elīza Tīruma. Viņai izdevies apsteigt vecākās māsas Maijas savulaik iespēto viņas pirmajās olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā (18. vieta). “Par to nedomāju. Ne par vietu, ne rezultātu – es domāju par braucieniem. Būtu bijis patīkami iekļūt labāko desmitniekā, taču es izdarīju to, ko varēju. Kā pietrūka? Varbūt stabilitātes.” Pēdējais brauciens esot izdevies labs, kas dod pārliecību arī pirms stafetes sacensībām. Uz jautājumu, vai Elīza Tīruma jau brauc labāk par Maiju Tīrumu, Elīza atbildēja ar kautrīgu “ne-e-ezinu”. “Nē, Maija brauc brīvāk. Viņai varbūt starts nav tik ātrs un ass kā man, taču trasē viņa bija brīvāka. Kādu padomu Maija man deva pirms šodienas? Turi buru!” nosmēja Elīza.

“Bija kļūdiņas, īpaši vakar, bet kurām labāk būtu varējis iztikt – būtu ko palabot. Taču kopumā pirmajām olimpiskajām spēlēm – viss kārtībā,” savu debiju pēc finiša novērtēja Ulla Zirne. Uz jautājumu, vai šāda atbilde nozīmē, ka būs arī otrās un trešās, jaunā sportiste gan nesteidzās ar apgalvojumiem. “Tad jau redzēsim! Protams, kad tikko piedzīvotas pirmās, gribas vēl un vēl, taču četri gadi ir pietiekami liels laika posms. Patiesībā olimpiskajās spēlēs bija pat lielāks prieks startēt nekā ikdienā – es nevarēju sagaidīt braucienus! Gribējās ātrāk doties trasē, braukt un izdarīt visu to labāko. Par vietām iepriekš parasti nedomāju, taču šoreiz gribējās iekļūt labāko piecpadsmitniekā. Ja pēc trešā brauciena būtu izdevies pacelties uz šo vietu, būtu ideāli, jo tad tieši pirms manis būtu sagatavota trase, taču neizdevās. Pēdējā braucienā augšā bija līdzīgas kļūdiņas kā iepriekš, bet leju izbraucu diezgan labi, un biju domājusi, ka man izdosies saglabāt savu vietu, tāpēc pēc finiša bija neliels pārsteigums.”

Kopumā Soču trase Ullai gan ejot pie sirds. “Bija dažas vietas, kur bija pagrūtāk izbraukt, jo šī trase ir ļoti gara. Interesanta, taču tāda, kur daudzas vietas ir ar saviem knifiņiem. Tāpēc arī dažviet bija grūti. Piemēram, 15. virāžā pirmajā braucienā iegāju pa ātru, bet otrajā, kad gribēju šo kļūdu izlabot – jau par vēlu. Pārcentos... Taču principā – man šī trase patīk. Arī ar tehniku viss bija labi, taču man vēl daudz jāpieliek – gan spēka, gan tehnikas ziņā.” Atlikušajās dienās sportiste plāno mēģināt izbaudīt olimpisko gaisotni – ne tikai kamaniņu trases tribīnēs atbalstīt komandas biedrus. “Noteikti aizbraukšu uz Sočiem uz kādu hokeja maču, varbūt apskatīšu abus pārējos ciematus.”



Kapitaņņikovs Semjons Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties