Eirokausi mūsējiem sākas - tēmeklī Baltkrievija, Islande, Fēras, Austrija

Vispirms tradicionāli par UEFA klubu rangu, kas veidojas no konkrētās komandas pēdējo piecu gadu (ar vienādu īpatsvaru) iekrātajiem punktiem Eirokausos, plus tiek pieskaitīti klāt 20% no valsts kopējā ranga. Latvijas gadījumā 2016./17.gada sezonā šie 20% sastāda 1.075 punktus. Pērn 0.850, tātad ir progresiņš.

Ja pagājušajā gadā Eirokausu debitantes Jūrmalas "Spartaka" rangs bija 0.850 punkti (jeb tikai valsts punkti), tad šogad tie ir Latvijas sniegtie 1.075 punkti, plus vēl 0.500 punkti, ko 2015.gada vasarā izdevās sapelnīt par Eiropas līgas (turpmāk - EL) kvalifikācijas turnīra 1.kārtas pārvarēšanu (tika uzveikta Melnkalnes “Budučnost”). Tātad kopā "Spartakam" 1.575 punkti. “Jelgavas” reitings ir mazliet augstāks, 1.825 punkti, bet “Ventspils” stāžs un panākumi uz Eiropas skatuves ir ievērojami lielāki, līdz ar to kopsummā solīdi 6.075 punkti. Robežšķirtne, lai EL kvalifikācijas 1.kārtā būtu izsētās statusā, šoreiz bija ~3.600 punkti. “Ventspils” lielā rezerve nozīmē to, ka 1.kārtas pārvarēšanas gadījumā arī 2.kārtā būs izsētās statuss, kas ļauj cerēt uz kaut cik ņemamu pretinieku.

“Liepājai” kā jau Eirokausu debitantei reitings ir līdzvērtīgs valsts reitingam – 1.075 punkti. Čempionu līgā (turpmāk - ČL) ir cita izsēšanas sistēma – čempionu zarā nozīme ir valsts vietai reitingā, un, tieši pateicoties Latvijas 46.vietai (līdz ar nagiem - 47.vietas čempionei jāsāk ar 1.kārtu), Viktora Dobrecova padotie sāks ar 2.kārtu, nevis ar 1.kārtu. Kaut gan 1.kārtā ir komandas, kuru "individuālais reitings" ir augstāks nekā “Liepājai”.

Bet ķeramies klāt pie interesantākā – mūsējo pretiniekiem!

Laikam jau mūsu pretiniekus vispareizāk būtu dalīt trīs kategorijās. Liepājnieku sāncenses “Red Bull” reitings ir pilnīgs kosmoss. Spēcīga pārstāvētā līga un tieši Zalcburgas komanda ir bijusi nozīmīgākā šīs līgas reitinga taisītāja – pēdējās piecās sezonās trīsreiz spēlēts EL grupu turnīrā un visos gadījumos sasniegtas arī pamatturnīra izslēgšanas spēles! “Red Bull” reitings ir augstākais no visām 34 komandām, kas piedalīsies šajā 2.kārtā un pat starp 13 dalībniecēm, kurām jau šobrīd garantēta dalība 3.kārtā (UEFA 13.-15.spēcīgāko līgu čempiones, 7.-15.līgu vicečempiones un 6.līgas bronzas ieguvēja), tikai piecām komandām reitings ir labāks nekā “Liepājas” pretiniecei no Austrijas.

Tad nāk Baltkrievijas “Dinamo”. Lai gan lauvas tiesu (40%) no tās reitinga veido Baltkrievijas reitings jeb “pa lielam” BATE sasniegumi ČL, arī pati “Dinamo” ir šo to paveikusi un saviem spēkiem sakrājusi mazliet vairāk punktu nekā mūsu labākais klubs Eirokausos “Ventspils”. “Dinamo”, izlaižot Eirokausus 2011./12. un 2012./13.gada sezonā (ventspilnieki piedalās katru gadu), 2013./14.gada sezonā pārvarēja divas kārtas EL kvalifikācijā, bet pēdējās divās sezonās pārvarēja visas trīs kārtas un piedalījās EL grupu turnīrā. Kas interesanti, tad, neskatoties uz milzīgajām atšķirībām rangā, Minskas “Dinamo” pagājušā gada augustā pasniedza rūgtu mācībstundu tieši “Red Bull”, izšķirošajā duelī par iekļūšanu EL grupu turnīrā pēc 2:0 un 0:2 viesos dramatiski triumfējot pendelēs. Minskas “Dinamo” reitings EL kvalifikācijas 1.kārtā ir 4.augstākais no 96 dalībniecēm (ventspilniekiem 19.lielākais reitings), tā ka varam apgalvot, ka "Spartakam" ar izlozi nepaveicās.

Nu un trešajā kategorijā, lai neņem ļaunā “Euro 2016” varoņi islandieši, liksim kopā Fēru salu “Vikingur” un Islandes “Breiðablik”. Kā augstāk attēlotajā tabuliņā redzams, abu šo mūsējo pretinieku sasniegumi Eiropā ir identiski, un tikai Islandes klubu kopējā katliņa lielāks tilpums ļauj “Breiðablik” lepoties ar augstāku reitingu nekā “Vikingur”. Īstenībā Fēru salu pārstāve pēdējos piecos gados uzvarējusi pat biežāk, trīsreiz(!) spējot uzvarēt divu spēļu summā, kamēr “Breiðablik” to paveikusi divreiz, taču vienādie Eiropas reitingi skaidrojami ar to, ka Islandes klubs vienreiz piedalījās ČL (2:0 un 0:5 pret norvēģu “Rosenborg”) un izstāšanās šajā turnīrā dod lielākus punktus. “Breiðablik” tikai ar pūlēm iekļuva starp izsētajām (45. no 48 izsētajām), tā ka kausa komandai “Jelgava” par izlozi noteikti nav pamata sūdzēties.

Pēdējie pieci gadi nacionālajā čempionātā un Eirokausos

Piezīme: Baltkrievijā, Islandē un Fēru salās sezona tāpat kā Latvijā rīt pēc sistēmas pavasaris-rudens. Šo zemju 2015.gada čempionāts tabulā atspoguļots kā 2015./16. utt.

"Red Bull" spēcīgajā Austrijas Bundeslīgā (16.vieta UEFA līgu rangā) triumfējusi četrās no pēdējām piecām sezonām, turklāt pagājušajā sezonā to paveica ļoti pārliecinoši - bilance 21-11-4, vārtu starpība 71:33, deviņu punktu pārsvars pār tuvāko sekotāju "Rapid", 15 punktu pārsvars pār bronzu ieguvušo "Austria" un praktiski bezdibenis starp Zalcburgu un 4.vietā palikušo "Admira" - 24 punktu atšķirība.

Vitālija Maksimenko, kurš uz Austriju karjeras un algas paaugstinājuma nolūkos pārcēlās tieši no "Liepājas", pārstāvētā "Mattersburg" palika 9.vietā 10 komandu konkurencē, iegūstot gandrīz divreiz mazāk punktu nekā čempione "Red Bull". Interesanti, ka Bundeslīgas jaunpienācēja "Mattersburg" jau 1.kārtā (vēl bez Maksimenko) sagādāja vienu no retajiem Zalcburgas zaudējumiem sezonā (2:1), un arī turpinājumā "Red Bull" tieši pret šo komandu principā pārāk viegli negāja - 4:2, 0:0, 2:1. Sausajā neizšķirtā pilnas 90 minūtes Maksimenko.

Austrijas Bundeslīgas rezultatīvāko spēlētāju sešiniekā bija uzreiz trīs “Red Bull” pārstāvji. Spānis Honatans Soriano guva 21 vārtus un jau trešo gadu pēc kārtas(!) kļuva par turnīra labāko snaiperi. 2013./14.gada sezonā viņš kļuva par EL rezultatīvāko spēlētāju, tiekot iekļauts arī turnīra 18 spēlētāju simboliskajā izlasē līdzās tādiem uzbrucējiem kā Karloss Tevess un Gonsalo Igvains.

30 gadus vecais Soriano ir “Espanyol” sistēmas audzēknis ar Spānijas kausu kabatā un ir spēlējis visu vecumu Spānijas izlasēs (atskaitot pieaugušo izlasi, toties viņa kontā pieci mači Katalonijas izlasē), bet Zalcburgu pārstāv kopš 2012.gada un Austrijas Bundeslīgā 131 spēlē guvis fantastisku daudzumu vārtu – 112. Viņš ir arī komandas kapteinis. Soriano neapšaubāmi ir “Red Bull” lielākā zvaigzne un viņa sakarā nereti tiek spekulēts par pāreju uz “Barcelona” (it kā varētu būt kā palīgs lieliskajam trio, jo Munirs pagaidām īsti nevelk), it sevišķi ņemot vērā, ka viņš ir rezultatīvi spēlējis Luisa Enrikes vadībā “Barcelona B” komandā.

Gvinejas spēlētājs Nabi Keita pagājušajā sezonā pievienoja 12 vārtus, taču šis 21 gadu vecais supertalants šovasar par 15 miljoniem eiro no "Red Bull" pārcēlās uz RB “Leipzig”, kas nākamsezon būs Vācijas Bundeslīgas jaunpienācēja. Vēl 10 vārtus guva japānis Takumi Minamino. Augumā nelielais uzbrucējs (1.74m) “Red Bull” pārstāv no 2015.gada sākuma un 2015.gada novembrī debitēja arī Japānas izlasē.

Pagājušajā sezonā Austrijas Bundeslīgā kodolu veidoja 10 spēlētāji (1 962 – 2 955 minūtes, nākamajam sekotājam 1 396 minūtes), no kuriem austrietis bija tikai viens – malējais aizsargs Andrass Ulmers. Tad vēl ir minētais spānis, gvinejietis un japānis, kā arī norvēģis, divi vācieši, horvāts, brazīlietis un šveicietis. Norvēģis aizvadījis 19 spēles Norvēģijas izlasē, brazīlietis dzimtenē ir ilgstoši pārstāvējis slaveno “São Paulo”, šveicietis izceļas ar tāliem sānu iemetieniem, viens no vāciešiem kopā ar Minamino pārcēlies uz Leipcigu.

Toties “Red Bull” starpsezonā ieguvusi poļu izcelsmes vācu pussargu Marku Žatkovski, kurš pēdējās sezonās daudz spēlējis Vācijas 2.Bundeslīgā “St.Pauli” rindās. Vēl svarīgāk - no vienas sezonas īres no Vācijas Bundeslīgas (“Borussia” M) atgriezies Martins Hinteregers, kurš Austrijas izlases sastāvā no zvana līdz zvanam aizvadīja visas spēles nupat “Euro 2016” finālturnīrā. Ir vēl pāris mazāk nozīmīgi jaunpienācēji. Jauno Bundeslīgas sezonu “Red Bull” sāks 23.jūlijā.

Komandu kopš 2015.gada pašām beigām trenē spānis Oskars Garsija (vai vienkārši Oskars), kurš futbolista ampluā 1993.-99.gadā aizvadījis 69 spēles “Barcelona” sastāvā, pārstāvējis arī “Valencia” un “Espanyol”. Ar “Barcelona”, protams, izcīnīti dažādi tituli, ieskaitot kļūšanu par Spānijas čempionu četras reizes. Savukārt par treneri strādājis arī Anglijā (“Brighton & Hove Albion” un “Watford”).

Minskas “Dinamo” pērn bezcerīgi par 12 punktiem atpalika no Kaspara Dubras pārstāvētās BATE, kas visā čempionātā zaudēja tikai vienreiz. Toties šo vienīgo zaudējumu BATE sagādāja tieši “Dinamo” (1:0 viesos) un tika iegūta 2.vieta, par četriem punktiem apsteidzot respektējamo Soļigorskas “Shakhtyor”. Lai gan leģionāru “Dinamo” pērn bija maz, rezultatīvākais komandā un otrais rezultatīvākais visā turnīrā bija nigērietis ar Bulgārijas pasi Čigoze Udoži, bet vēl deviņus vārtus pievienoja melnkalnietis Fatoss Bečirajs. Taču viņu abu komandā šogad vairs nav – pirmais devies spēlēt futbolu uz Ķīnu, bet otrs pārcēlās uz Krievijas Premjerlīgu, ar Maskavas “Dinamo” neveiksmīgi no tās izlidojot.

Vieta tukša nepaliek un šosezon Minskas vienībā ar sešiem vārtiem paguvis izcelties cits melnkalnietis Luka Rotkovičs, kurš pagājušajā sezonā ar 13 vārtiem Kazahstānas Premjerlīgā ieņēma otro vietu snaiperu sarakstā šai respektablajā čempionātā. Rotkovičs ir ne tikai meistarīgs uzbrucējs, bet arī diezgan kolorīta un atraktīva personība. Lūk, intervija baltkrievu žurnālistei pēc Minskas "Dinamo" 4.jūnija spēles ar Brestas "Dinamo":

Ja “Spartakam” ir uzsvars uz baltkrievu leģionāriem, tad “Dinamo” vidējā līnijā nozīmīgu lomu spēlē divi ukraiņi ar Ukrainas Premjerlīgas vairāku gadu pieredzi. Tāpat pussargu lokā svarīgs ir serbs Nenads Adamovičs, kurš Baltkrievijā labi iedzīvojies un “Dinamo” aizvada jau ceturto sezonu. Savainots ir Sjerraleones izlases un “Dinamo” aizsargs Umaru Bangura, viņš pret “Spartaku” nespēlēs.

Pārējo kodolu gan veido vietējie baltkrievu futbolisti, taču neviens no viņiem uz pēdējām Baltkrievijas izlases pārbaudes spēlēm martā pret Ziemeļīriju (0:3) un Īriju (2:1) netika izsaukts. Precīzāk, minskiešu 23 gadus vecais aizsargs Romans Begunovs tika izsaukts, tomēr guvis savainojumu un arī pret “Spartaku” nespēlēs, jo kopējā grupā treniņus atsāks tikai jūlija vidū. Kopš 2015.gada maija “Dinamo” trenē serbu speciālists Vuks Rašovičs, kura kontā spēlētāja ampluā ir piecas spēles Dienvidslāvijas izlasē, bet trenera ampluā – Serbijas čempiona tituls ar “Partizan”.

Minskas “Dinamo” 2010. un 2011.gadā Baltkrievijā ieguva 4.vietu, 2012. un 2013.gadā 3.vietu, 2014. un 2015.gadā 2.vietu, līdz ar to loģiskās ķēdītes turpināšanai šogad būtu jābūt titulam, tomēr vismaz pagaidām izskatās, ka arī šogad viss būs pa vecam – BATE ar Dubru 12 kārtās iekrājusi iespaidīgus 28 punktus, kamēr “Dinamo” un “Shakhtyor” ir pa 23 punktiem. Tiesa, savstarpējā mačā viesos Barisavā “Dinamo” 24.aprīlī pret BATE prata nospēlēt 3:3 – vēl 85.minūtē BATE panāca 3:1, tomēr uzvaru pamanījās izlaist.

“Breiðablik” pēc 7.vietas 2014.gadā pērn uzlēca līdz vicečempiones titulam, turklāt tikai par diviem punktiem atpalika no čempiones FH, kamēr 3.vieta no “Jelgavas” rītdienas sāncenses atpalika par sešiem punktiem. Interesanti, ka "Breiðablik", vismaz pēc rezultātiem spriežot, pērn spēlēja līdzīgu futbolu kā “Jelgava” – tikai 5.labākais uzbrukums (34 gūti vārti 22 spēlēs), toties pārliecinoši labākā aizsardzība. Ielaisti nieka 12 vārti, kamēr čempione FH ielaida precīzi divreiz vairāk!

Neskatoties uz piesardzīgo futbolu, "Breiðablik" rindās bija atrodams turnīra otrs labākais snaiperis – Trinidadas un Tobago uzbrucējs Džonatans Glenns iesita 12 vārtus jeb vairāk nekā trešdaļu no komandas iespētā. Glenns novembrī bija izlases rezervē PK2018 kvalifikācijas mačā pret ASV (0:0), tomēr kopumā viņa kontā piecas spēles un vieni vārti Trinidadas un Tobago valstsvienības kreklā. Šosezon Islandes čempionātā viņam vairs tik labi neiet, un pagaidām viņš ir sausā – vārtu guvēja komandai šogad trūkst, nevienam čempionāta astoņās kārtās nav vairāk par diviem vārtiem.

Džonatans Glenns. Foto: HVH (blikar.is).

No leģionāriem "Breiðablik" vēl ir serbu aizsargs Damirs Muminovičs un brazīliešu pussargs Daniels Bambergs (daudz spēlējis arī Norvēģijas un Zviedrijas augstākajā līgā), pārējie ir islandieši. Vārtus sargā 40 gadus vecs vīrs Gunleifurs Gunleifsons, kurš uz “Euro 2016” pieteikumā kā vienīgais Islandes čempionāta pārstāvis tomēr netika, kaut arī kvalifikācijas ciklā viņš astoņās no desmit spēlēm bija rezervē, tai skaitā abos mačos pret Latviju (3:0, 2:2). Izlases karjerā viņam 26 spēles.

Visvairāk acīs krīt tas, ka gandrīz visi Islandes spēlētāji pārstāv "Breiðablik" daudzus gadus – tātad savstarpējā sapratne, visticamāk, ir augstākajā līmenī, un tas ir viens no svarīgiem aspektiem, kas ļauj tik stabili spēlēt aizsardzībā. Vairāki no viņiem arī ir vismaz nedaudz uzspēlējuši Islandes izlasē. Šī gada Islandes čempionātā "Breiðablik" bilance ir 5-0-3 (vārti 10:7), kas ļauj ieņemt 3.pozīciju, tikai par diviem punktiem atpaliekot no līderes un titula turētājas FH. "Breiðablik" vada islandietis Arnars Grētarsons, kurš kā spēlētājs pārstāvējis grieķu AEK, beļģu “Lokeren”, bet visvairāk spēlējis, protams, "Breiðablik". Izlasē viņam 71 spēle, bet par "Breiðablik" galveno treneri viņš kļuva 2014.gadā, iepriekš pāris gadus pastrādājot arī AEK sporta direktora amatā.

“Vikingur” pēdējās divās sezonās ieguvusi 3.vietu, pērn par astoņiem punktiem atpaliekot no čempiones B36 un par punktu no vicečempiones NSÍ. Arī šogad pēc 15 kārtām “Vikingur” pagaidām ieņem 3.vietu - tieši aiz ventspilnieku pretinieces muguras tabulā ir čempione B36, bet pa priekšu soļo KÍ un NSÍ.

Pagājušajā gadā 27 no 68 vārtiem guva Finnurs Justinusens un Andreass Lava Olsens. Abi nedaudz spēlējuši Fēru izlasē. Šosezon snaiperu lomā gan citi – pa septiņiem vārtiem ir Fēru salu izlases šī brīža spēlētājam Silvi Vathnamaram un serbam Filipam Džodževičam.

Vārtus sargā 42(!) gadus vecais Gēza Turi, kurš, gluži kā tautietis Gābors Kirājs, reizēm spēlē ar nosegtām kājām. Viņa karjerā ir kāds spožs CV ieraksts – pārstāvot dzimtās Ungārijas ZTE, 2002.gadā viņš “Old Trafford” nāca uz maiņu ČL kvalifikācijas spēlē pret “Manchester United” pie 0:3, kad noraidījumu nopelnīja pamatvārtsargs. Rūda van Nistelroja pendeli Turi neatvairīja, vēl ielaida no Ūles Gunāra Sulšēra un ZTE pēc neticamās 1:0 uzvaras mājās atbildes mačā kapitulēja ar 0:5. Toties Turi mazliet uzspēlēja pret Gigsu, Skoulzu, Nistelroju, Blānu, Ferdinandu, Forlanu un citiem.

"Vikingur" komanda ar Turi ierindā. Foto: Lantos Gábor, index.hu.

Tiešām daudzi no “Vikingur” futbolistiem ir vairāk vai mazāk uzspēlējuši Fēru salu izlasē, tā ka ar starptautisko spēļu pieredzi problēmu viņiem nav. To pierāda arī pēdējo trīs gadu starti Eirokausos – pārvarēti trīs(!) no sešiem pretiniekiem. 2013./14.gada sezonā pārvarēta Somijas “Inter” barjera, bet 2014./15.gadā “Vikingur” ne tikai izsita Daugavpils “Daugavu” (2:1, 1:1), bet arī Norvēģijas “Tromso” (0:0, 2:1). Arī pagājušajā sezonā EL vairāk nekā cienīgs starts – 0:2 un 0:0 (viesos) pret norvēģu “Rosenborg”. Treneris Klementsens vada komandu kopš 2013.gada.

Varētu domāt, ka milzu panākumi un bagātīga vēsture ir "Liepājas" pretiniecei Austrijas "Salzburg Red Bull", tomēr jāņem vērā, ka šis klubs varenu budžetu un augstākus sportiskus rezultātus sāka sasniegt pēc enerģijas dzērienu grandiozās korporācijas "Red Bull" kļūšanas par kluba īpašnieci 2005.gadā. Ar sākotnējo nosaukumu SV "Austria Salzburg" klubs tika dibināts jau 1933.gadā, taču pirmo Austrijas Bundeslīgas titulu ieguva vien 1994.gadā.

Pirms tam var vēl izcelt kļūšanu par Austrijas vicečempioni 1970./71.gada sezonā, sekojoši debitējot UEFA kausa izcīņā. Ar nosaukumu SV "Casino Salzburg" 1994.gadā klubs pirmo un līdz šim vienīgo reizi spēlēja Eirokausu finālā, piekāpjoties UEFA kausa izcīņas finālā Milānas "Inter" (0:1 un 0:1). Tajā pašā sezonā lieliskais kolektīvs ieguva pieminēto pirmo Austrijas čempionu titulu. Arī debija ČL sanāca teicama - grupu turnīrā, kurā tolaik piedalījās tikai 16 spēcīgākās Eiropas komandas, Zalcburga bija vienā grupā ar nākamajām finālistēm "Milan" un "Ajax", un pret Amsterdamas komandu, kas galu galā triumfēja turnīrā, tika izcīnīti divi neizšķirti.

2003.gadā Zalcburgas komanda pārcēlās uz šī brīža stadionu "Red Bull Arena" ar ietilpību ~32 tūkstoši. Kad 2005.gadā "Red Bull" pārņēma klubu (starp citu, kompānija vēlējās to deklarēt kā pilnīgi jaunu klubu bez iepriekšējās vēstures, taču Austrijas futbola federācija to liedza), tam bija trīs Austrijas tituli, bet tagad to skaits salīdzinoši neilgā laikā sasniedzis desmit titulus.

Saprotams, ka 2005.gadā Zalcburgas līdzjutēji sadalījās divās nometnēs - daudzi kluba fani atteicās pieņemt jauno sponsoru kārtību, protestējot pret futbola komercializāciju un pat tika izveidots jauns klubs ar iepriekšējo nosaukumu "SV Austria Salzburg", kura 2015.gadā pat iekļuva Austrijas otrajā spēcīgākajā līgā, taču pagājušajā sezonā saskārās ar finanšu problēmām, izkrita no līgas, bet drīz vien arī pasludināja maksātnespēju.

Toties "Red Bull" sākās jauna ēra, uzreiz tika pasludināta slavenā Džovanni Trapatoni kļūšana par galveno treneri un jau 2006./07.gada sezonā klubs ar jauno nosaukumu kļuva par Austrijas čempionu. 2007.gadā "Red Bull" un Trapatoni redzējām arī cīnāmies pret "Ventspili" - toreiz itāļu speciālists paredzēja, ka būs jācīnās ar TNS, tomēr "Ventspils" pārspēja Velsas klubu, tiesa, nākamajā kārtā pret Trapatoni vadīto Zalcburgu bez variantiem - 0:4 un 0:3. Ieskaitot to sezonu, līdz šai dienai "Red Bull" ieguvis septiņus Austrijas titulus no desmit iespējamajiem, pa reizei palaižot garām Vīnes "Rapid", Grācas "Sturm" un Vīnes "Austria". "Rapid" un "Austria" joprojām ir valsts titulētākie klubi, bet naudīgais "Red Bull" ar kopā iegūtiem 10 tituliem ieņem dalītu 3.vietu.

Protams, pēdējā desmitgadē "Red Bull" regulāri piedalās gan ČL, gan EL. Eirokausos "Red Bull" ir stabila vērtība - parasti pārvar vairākas kārtas un spēlē vairāk nekā cienījami, taču virsotnes nesasniedz. 2013/14.gadā Zalcburga aizspēlējās līdz EL 1/8 finālam (1:2 un 0:0 pret "Basel"), un tas arī ir labākais, kas bijis. Jāizceļ, ka 2011.gada nogalē “Red Bull” EL grupā aiz sevis atstāja PSG, neļaujot šim Francijas klubam tikt izslēgšanas spēlēs, taču tas notika tieši brīdī, kad Parīzes klubs tikai sāka uzņemt apgriezienus, pateicoties “Qatar Sports Investments” milzīgajām investīcijām.

Savukārt 2011./12.gada sezonā “Red Bull” ar 4:1 (Liepājā) un 0:0 (Zalcburgas apgabalā) izsita no ČL “Liepājas metalurgu”, tā ka drīzā liepājnieku tikšanās ar Austrijas čempioniem nebūs nekāds jaunums. No tiem laikiem šobrīd “Liepāju” pārstāv gan tikai Vladimirs Kamešs (savainotais Dmitrijs Hmizs toreiz bija rezervē). “Red Bull” gan tad, gan tagad aktīvi spēlē šveicietis Kristians Šveglers un Martins Hinteregers, kurš, kā jau iepriekš minēts, nupat atgriezies “Red Bull” no īres.

Minskas "Dinamo" ir dibināts 1927.gadā, kas ir pat senāk nekā Zalcburgas futbola komanda. Tagad no Baltkrievijas klubiem visi zinām BATE vārdu, bet vēsturiski tieši "Dinamo" (startējis arī ar citiem nosaukumiem) ir vienīgais baltkrievu klubs, kas spēlējis PSRS augstākajā līgā. Vēl vairāk - 1982.gadā "Dinamo" kļuva par PSRS čempioni un sezonu vēlāk piedalījās mūsdienu ČL versijā, kur pārvarēja divas kārtas, pārspējot Šveices un Ungārijas čempiones, un tikai 1/4 finālā piekāpās Bukarestes "Dinamo". Toreiz mājās izlaista 1:0 uzvara (1:1), bet viesos 70 tūkstošu(!) skatītāju klātbūtnē zaudējums ar 0:1. Rumāņi vēlāk pusfinālā piekāpās turnīra uzvarētājai "Liverpool".

Nākamajā sezonā baltkrievu zelta paaudze PSRS ieņēma 3.vietu un piedalījās UEFA kausa izcīņā, kur pārvarēja trīs kārtas, līdz 1/4 finālā zaudēja Dienvidslāvijas "Željezničar". 1988.gadā pēc PSRS kausa iegūšanas Minskas "Dinamo" vēlreiz spēcīgi spēlēja Eiropā, aizcīnoties līdz 1/4 finālam UEFA kausa ieguvēju kausa izcīņā - viesos 0:1, mājās 1:1 pret beļģu "Mechelen". Toreiz mājas spēlē Minskā 1988.gada 16.martā sniegotajos laika apstākļos sanāca pat 50 tūkstoši(!) skatītāju.

Pēc PSRS izjukšanas Minskas "Dinamo" triumfēja pirmajā Baltkrievijas čempionātā 1992.gadā un šo panākumu atkārtoja arī nākamajās četrās sezonās. 1996.gadā pirmo reizi zelts netika iegūts, toties tituls atgriezās 1997.gadā. Vēlāk sākās kritums un tikai 2004.gadā vēlreiz iegūts Baltkrievijas tituls, kas arī ir pēdējā reize - tagad dominē BATE, kamēr "Dinamo" kopš 2005.gada sešas reizes kļuvusi par vicečempioni. BATE ir 12 tituli, "Dinamo" apstājusies pie septiņiem, bet pārējiem baltkrievu klubiem kopā tikai seši.

Minskas "Dinamo" tieši pēdējos gados atgūst lielu spēku. Lai gan pēc Baltkrievijas neatkarības atgūšanas Eirokausos spēlēts regulāri, vairāk par divām kārtām neizdevās pārvarēt līdz pat 2014./15.gada sezonai, kad EL kvalifikācijā pārspēti trīs pretinieki (somu, rumāņu un portugāļu klubi) un tika nodrošināta dalība grupu turnīrā, no kuras neizdevās izkļūt, toties vienā mačā viesos pārspēta "Fiorentina" (2:1). Un uzreiz pagājušajā, 2015./16.gada sezonā, atkal tas pats - pārvarētas trīs kārtas (no "Dinamo" rokas krita tādi klubi kā bulgāru "Cherno More", Šveices "Zurich" un Austrijas "Red Bull"), bet grupu turnīrā, kur bija spāņu "Villarreal", austriešu "Rapid" un čehu "Viktoria", viena uzvara un pieci zaudējumi.

Minskas "Dinamo" 576 spēles aizvadījis pāragri no dzīves aizgājušais Valentīns Beļkevičs (Māra Verpakovska komandas biedrs Kijevas "Dynamo" laikos), savukārt 2013.gadā 11 spēles Minskas komandā nospēlēja Dmitrijs Sičovs, kurš ar Krievijas izlasi spēlēja "Euro 2008" pusfinālā. Protams, netrūkst arī citu slavenu futbolistu (Eduards Malofejevs, kurš vēlāk trenēja "Dinamo" 1982.gadā zelta sezonā, Sergejs Aļeiņikovs, kurš 1989./90.gadā no Minskas "Dinamo" pa taisno it kā par četriem miljoniem dolāru (ārprātīga summa tajos laikos) pārcēlās uz Turīnas "Juventus" utt.), kuru vārdi mūsdienu paaudzei gan, visticamāk, neko neizteiks. 2011.gadā neilgu laiku Minskas "Dinamo" vadīja RFS šī brīža krievu treneris Oļegs Vasiļenko.

Islandes "Breiðablik" dibināts "tikai" 1950.gadā. Kopavoguras pilsēta ar nieka 32 tūkstošiem iedzīvotāju (Jelgavā ir aptuveni divreiz vairāk) ir otra lielākā Islandes pilsēta, tomēr objektivitātes labad jāmin, ka tā pilnībā pieguļ galvaspilsētai Reikjavīkai (121 tūkstotis). "Breiðablik" ir lielākais sporta klubs Islandē, un futbols ne tuvu nav vienīgais piekoptais sporta veids, un pirmo futbola spēli šis klubs aizvadīja tikai 1957.gadā. Islandē augstākajā līgā pirmo reizi tikts 1971.gadā. "Breiðablik" bieži krita ārā un cēlās atpakaļ augšā, bet no 2005.gada izdevies nostabilizēties spēcīgāko sabiedrībā. 2009.gadā iegūta pirmā trofeja - Islandes kauss, savukārt 2010.gadā (kad "Jelgava" neticamā veidā ieguva Latvijas kausu) dramatiskā cīņā (punkti TOP3: 44-44-42) pirmais un pagaidām vienīgais Islandes čempiones tituls. Kopš tā laika pievienotas vēl divas 2.vietas.

Eirokausos "Breiðablik" līdz šim piedalījies trīs reizes. Pirmajos divos gadījumos nācās izstāties uzreiz, bet 2013./14.gada sezonā pārvarētas divas kārtas - ja Andoras "Santa Coloma" izsišana (4:0, 0:0) nav nekas īpašs, tad Grācas "Sturm" pārspēšana (0:0, 1:0) bija tiešām liels notikums šī Islandes kluba vēsturē. Tālāk "Breiðablik" bija ļoti tuvu iekļūšanai arī 3.kārtā, taču pēc 0:1 un 1:0 pendelēs zaudējums kazahu "Aktobe". 11 metru sitienu sērijā netika realizēts neviens no abu komandu pirmajiem pieciem(!) sitieniem, bet kopumā "Breiðablik" realizēja tikai vienu no saviem pieciem mēģinājumiem. "Aktobe" nākamajā kārtā ar 2:3 un 1:5 zaudēja Kijevas "Dynamo".

Domājams, kā spožāko faktu "Breiðablik", it sevišķi šobrīd, kad Islande ārdās "Euro 2016", var minēt, ka izlases lielākā zvaigznes Gilvi Sīgurdsons no 14 līdz 16 gadu vecumam trenējās tieši šī kluba jaunatnes sistēmā. Uztrenējies, 16 gadu vecumā viņš parakstīja līgumu ar "Reading", un tālāk jau pamazām aizceļoja līdz Vācijas Bundeslīgai un Anglijas Premjerlīgai, kurā sakrātas 144 spēles un 33 vārti.

Ja Sīgurdsons spēlēja tikai "Breiðablik" jaunatnes sistēmā, tad uzbrucējs Alfrēds Finbogasons pārstāvēja šo klubu jau arī pieaugušo līmenī no 18 līdz 21 gadam, palīdzot 2010.gadā izcīnīt klubam vienīgo Islandes čempiones titulu, ar 14 vārtiem dalot 1.-3.vietu turnīra rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. Vēlāk Finbogasons spēlēja Beļģijas un Zviedrijas augstākajās līgās, bet fenomenālus sasniegumus guva divās sezonās, 2012./13. un 2013./14., Nīderlandes augstākajā līgā "Heerenveen" rindās - 65 spēlēs 53 gūti vārti! Kopš tā laika pārstāvētas "Real Sociedad", "Olympiakos" (2015.gada septembrī uzvaras vārtu autors 3:2 izbraukuma uzvarā pār "Arsenal") un "Augsburg". Arī Finbogasons šobrīd atrodas Francijā ar Islandes izlasi un pagaidām šis "Breiðablik" audzēknis divreiz nācis uz maiņu.

Visbeidzot, protams, nedrīkst neminēt arī Johanu Gudmundsonu, kurš savos 25 gados sakrājis 50 spēles Islandes izlasē, kurš "Euro 2016" aizvadītajās četrās spēlēs nospēlējis 90+90+86+90 minūtes un kurš trīs no saviem pieciem vārtiem valstsvienībā iesitis neaizmirstamā PK2014 atlases cikla mačā viesos pret Šveici (no 1:4 beigās 4:4), tostarp panākot 3:4 un pēdējā minūtē 4:4. Gudmundsons "Breiðablik" trenējās no sešu gadu vecuma, bet 16 gadu vecumā, kad vecāki pārcēlās uz Londonu, pārgāja uz "Chelsea", vēlāk "Fulham", akadēmiju. Nespējot iedzīvoties Londonā, 18 gadu vecumā viņš atgriezās Islandē mīļotajā "Breiðablik" un pieaugušo līmenī sekmīgi spēlēja Islandes Premjerlīgā, jau pirmajā gadā tiekot atzītam par viena apļa labāko spēlētāju. Pēc šīs lieliskās vienas sezonas līgumu ar viņu uz pieciem gadiem parakstīja Nīderlandes AZ, un viņš šajos piecos gados tur aizvadīja vairāk nekā 100 spēles, bet tagad no 2014.gada pārstāv "Championship" klubu "Charlton Athletic".

Droši varam teikt - "Breiðablik" ir viena no Islandes futbola talantu kalvēm!

Islandieši pēc uzvaras pār Angliju "Euro 2016". Gilvi Sīgurdsons (pirmais no kreisās) un Johans Gudmudsons (trešais no kreisās) - "Breiðablik" audzēkņi. Foto: AFP/Scanpix

Fēru salu "Víkingur Gøta" dibināts tikai 2008.gadā, taču noteikti dažs labs atceras tādu komandu kā "GÍ Gøta" (bieži spēlēja Eirokausos), kas dibināta 1926.gadā un kas 2008.gadā tika likvidēta, apvienojoties ar "Leirvík ÍF" un izveidojot šo jauno klubu. Klubs ir bāzēts Leirvīkā, kurā dzīvo... 898 iedzīvotāji. Stadions atrodas citā aptuveni tikpat lielā miestā piecus kilometrus no Leirvīkas. Klubs atrodas uz otras lielākā Fēru salu salas Estrojas, kurā mīt 11 tūkstoši cilvēki no Fēru salu 50 tūkstošiem. Tomēr, ticiet vai nē, Fēru salās, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir mazliet lielāka par Ventspili un mazliet mazāka par Jelgavu, ir četras līgas - pirmajās trīs pa 10 komandām, 4.līgā 20 komandas, kas izvietotas piecās grupās.

"Víkingur Gøta" astoņās sezonās zemāk par 6.vietu 10 komandu konkurencē nav bijusi. Čempiones tituls arī vēl nav iegūts (četras reizes 3.vieta), toties tā ir īsta kausu komanda - Fēru salu kauss neilgajā laikā iegūts piecas(!) reizes, tostarp katrā no pēdējām četrām sezonām (2012.-2015.). Un atkal, ticiet vai nē, "Víkingur Gøta", lai gan čempionātā šobrīd ieņem 3.vietu, jau ir tikusi arī 2016.gada finālā, kas notiks 27.augustā.

Fēru salu izlase vēl 1990.gadā, kad tika gūta viena no sensacionālākajām uzvarām futbolā, 1:0 pret Austriju PK 1992 kvalifikācijā, bija veidota tikai no amatieriem, bet tagad tajā ir 13 profesionāli futbolisti, kuri pārstāv Norvēģijas, Rumānijas, Dānijas, Skotijas un Islandes klubus. Tātad neviens no viņiem, protams, nepārstāv Fēru salu komandu, tomēr no "Víkingur Gøta" pēdējā sasaukumā pret Kosovas izlasi (0:2) bija izsaukts Silvi Vatnhamars. Tieši viņš Fēru salu vienā no divām neticamajām uzvarām pār Grieķiju (2:1) veica divas rezultatīvas piespēles, bet šī gada 28.martā guva vārtus Fēru salu uzvarētajā pārbaudes mačā pret Lihtenšteinu (3:2). Vatnhamars ir Fēru salu pamatsastāva spēlētājs, bet ikdienā spēlē "Víkingur Gøta" - jau kopš tā dibināšanas un aizvadījis ap 200 spēlēm. "Víkingur Gøta" ir vēl trīs spēlētāji (visi aizsargi), kuri bija izsaukti uz pieminēto spēli pret Lihtenšteinu, bet netika izsaukti uz cīņu ar Kosovu.

Lai iekļūtu ČL grupu turnīrā, "Liepājai" jāpārvar trīs barjeras - 2.kārta, 3.kārta un "play-off" kārta.Lai iekļūtu EL grupu turnīrā, "Ventspilij", "Jelgavai" un/vai "Spartakam" jāpārvar četras barjeras - 1.kārta, 2.kārta, 3.kārta un "play-off" kārta.Ja "Liepāja" izstāsies ČL 3.kārtā, tā varēs piedalīties EL "play-off" kārtā; ja izstāsies ČL "play-off", tad varēs piedalīties EL grupu turnīrā.