15.05.2015. 15:54
Nupat sezona noslēgusies Nacionālās Basketbola Asociācijas (NBA) klubam Čikāgas „Bulls”, kas Austrumu konferences pusfinālā sērijā ar 2-4 atzina Klīvlendas „Cavaliers” pārākumu. Tas nozīmē, ka sezona beigusies arī Džimijam Batleram, kurš 1. jūlijā kļūs par brīvo aģentu un pēc kura rindā ar multimiljonu līgumiem stāsies viens klubs pēc otra. Batlera stāsts ir kārtējais apliecinājums „amerikāņu sapņa” realitātei. "Aiz sānu līnijas" lasītājiem piedāvāju tulkojumu no Sportsmockery.com autora „IlliniBall” stāsta par Džimija Batlera realitāti.

Džimijs Batlers bija 13 gadu vecs, kad viņa dzīve varēja pavērsties uz ļaunāko. Vairums bērnu skraida apkārt, koncentrējas skolai un meitenēm, izbaudot dzīvi pilnībā. Taču ne Batlers – Džimijs bija nobijies, jo viņam nebija vietas, kur palikt.

„Man nepatīk, kā tu izskaties. Tev ir jāiet.”Tie bija viņa mātes pēdējie vārdi, ko „Bulls” aizsargs atceras pirms viņš tika izsviests uz ielas izdzīvošanai vienatnē. Viņam nebija ģimenes, kas varētu pieņemt, viņam nebija naudas, viņam tobrīd nebija nekā.

Batlers to visu slēpa līdz 2011.gada draftam, kad sākās interviju veikšana. Kāda kluba ģenerālmenedžeris par Batleru sacīja tā: „Viņa stāsts ir viens no iespaidīgākajiem, ko esmu redzējis visos savos basketbolā pavadītajos gados. Viņam dzīvē bija tik daudz brīžu, kad viņš bija nolemts neveiksmei. Katru reizi viņš pārvarēja milzīgas grūtības. Kad runā ar viņu – un viņš negribīgi runā par savu dzīvi, tu saproti, ka šajā puisī ir izcilība.”

Džimiju no viņa Teksasas mājām izmeta uz ielas ļoti agrā vecumā. Ko gan lai 13 gadus vecs puika dara ar savu dzīvi bez naudas un vietas, kur doties? Viņš izdarīja visu iespējamo, lai paliktu dzīvs. Viņa tēvs nebija risinājums, jo pameta Batlera māti, kad Džimijs vēl bija zīdainis. Viņš palika pie draugiem, cik ilgi vien tas bija iespējams. Dažreiz viņam ļāva palikt pat pāris nedēļas pirms palūdza doties tālāk.

Vidusskolas pēdējā gadā Džimijs sāka īpaši koncentrēties basketbolam, interese no koledžām par viņu pieauga, bet neviena no top skolām viņu nebija ievērojusi. Izrādās, viņš satika pirmgadnieku vārdā Džordans Leslijs (amerikāņu futbolists, kurš šomēnes parakstīja pirmo līgumu NFL - A.S.), kurš nāca no tās pašas pilsētas Tombolā, Teksasā. Pēc kādas vidusskolu vasaras līgas spēles Džordans izaicināja Džimiju uz trīspunktnieku sacensībām. Pēc tā abi kļuva par tuviem draugiem, un Batlers kļuva par regulāru viesi Leslija mājās.

Mišela Lamberte, Lesija māte, sākotnēji nebija pārliecināta par radušos situāciju, jo ģimenē jau bija četri bērni, bet naudas nebija daudz. Džimiju uzskatīja par papildus raizēm, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Sākotnējās bažas raisīja fakts, ka Džimijam nebija māju, nebija naudas un vietas, kur palikt... nevis tāpēc, ka viņš būtu izdarījis kaut ko nepareizu.

Ģimene vienojās atļaut palikt, bet tikai uz vienu divām naktīm reizi pa reizei. Ik reizi, kad viņš ieradās, lai paliktu pa nakti, pārējie ģimenes bērni viņu pavilka uz zoba un katru reizi cits bērns teicās pieņemt viņu pie sevis. Bērni parādīja, ka viņiem patīk Džimija klātbūtne un viņi grib, lai Džimijs būtu daļa no ģimenes. Pēc vairāku mēnešu lūgšanās ģimenes galva nolēma pieņemt Džimiju pavisam.

Ģimene nolēma pieņemt Batleru kā savējo. Viņš bija daļa no ģimenes un varēja izbaudīt dzīvi tā, kā vairums vidusskolēniem to vajadzētu. Tomēr Mišelai bija noteikumi, kuriem bija jāseko, lai paliktu ģimenē. Galvenais, ko viņa vēlējās – lai Džimijs būtu piemērs citiem.

„Teicu viņam, ka mani bērni uz viņu skatās kā uz piemēru un viņš nedrīkst nonākt nepatikšanās. Skolā bija cītīgi jāmācās. Viņam bija jārāda piemērs. Zināt ko? Džimijs tāds arī bija. Visu, ko viņam lūdzu darīt, viņš izdarīja bez jautājumiem,” atceras Mišela.

Viņš atbildēja jaunās ģimenes atbalstam ar uzviju. Vidusskolas pēdējā gadā Tombolas komandas kapteinis Džimijs Batlers vidēji spēlē guva 19,9 punktus un izcīnīja 8,7 atlēkušās bumbas. „Viņi pieņēma mani savā ģimenē un tas nebija basketbola dēļ. Mišela bija ļoti mīloša. Viņa vienkārši darīja tādas lietas. Nespēju tam noticēt,” atceras Batlers.

Neraugoties uz fantastisko sezonu, par viņu neizrādīja interesi neviena NCAA pirmās divīzijas universitāte, izņemot Misisipi štatu. Un arī tā beigās neizvēlējās Batleru. Viņš nebija skautu redzeslokā, galvenokārt tādēļ, ka nespēlēja AAU basketbolu (augstākais bērnu sporta līmenis - A.S.). Spēlētājiem tieši no turienes galvenokārt piešķir stipendijas, jo tur skatās skauti. Tas iznīcināja Džimija izredzes spēlēt pirmajā divīzijā. Džimijs neļāva šai situācijai izbojāt viņa izredzes piepildīt sapņus, un viņš iestājās netālu esošajā Tailera junioru koledžā.

Aizsargs lika par sevi manīt jau no paša sākuma. Pirmajā konferences spēlē Batlers guva 34 punktus, un ar to viss tikai sākās. Viņš turpināja gūt pa 30 punktiem mačā, ko ik pa laikam nomainīja spēles ar 40 punktu guvumiem. Fantastiskā sezona ļāva tikt pieminētam „All-American” sezonas atzinībās. Treneri visapkārt ASV sāka pievērst uzmanību. Fantastiskais sniegums ļāva saņemt piedāvājumus no Kentaki, Klemsonas, Misisipi štata un Aiovas štata universitātēm.

Tagad Džimijam bija arī mamma, kas spēja dot padomus un palīdzēt pieņemt grūto lēmumu. Mišela spēlēja lielu lomu, lai Džimijs izvēlētos doties uz Marketes universitāti. „Viņam bija daudz piedāvājumu, bet mani iespaidoja Markete akadēmisko iemeslu dēļ. Tā ir lieliska mācību iestāde. Ieteicu viņam doties turp, jo basketbols ilgtermiņā var arī neizdoties. Viņam vajadzēja labu izglītību un diplomu, lai būtu pamats,” atceras Mišela.

Ar mammas palīdzību Džimijs nolēma doties uz Marketi, bet sākums bija smags. Batlers bija pieradis būt līderis un vadošais spēlētājs, bet Marketē tā tas nebija. Otrajā sezonā viņš kļuva par rezervistu, un tas viņu neapmierināja. Bieži vien Džimijs vēlējās pamest skolu un doties mājās.

„Nekad neesmu bijis tik skarbs pret kādu spēlētāju, cik skarbs biju pret Džimiju,” atceras Marketes komandas tā laika galvenais treneris Bazs Viljamss. „Biju nežēlīgs, jo viņš nezināja, cik labs patiesībā var būt. Viņam visu dzīvi kāds bija teicis, ka viņš nav pietiekami labs. Es redzēju puisi, kurš var dot labumu mūsu komandai tik daudz dažādos veidos.”

Tosezon Džimijs vidēji 19,6 minūtēs guva tikai 5,6 punktus. Tas viņu nebremzēja, un viņš turpināja augt un nepadoties, jo pie tā viņš bija pieradis. Pēdējā koledžu basketbola sezonā Džimijs vidēji guva 15,7 punktus. Viņš varēja izcīnīt bumbas, vest bumbu pāri laukumam, piespēlēt un spēlēt aizsardzībā. Viņa spēle laukumā atainoja viņa personību ārpus laukuma.

Pienāca 2011. gada drafts, un Džimiju Batleru ar 30. kārtas numuru izvēlējās Čikāgas „Bulls”. Viņa smagais darbs beidzot bija atmaksājies. Šobrīd viņš tiek uzskatīts par fantastisku NBA spēlētāju un nav pazīmju, ka viņš būtu gatavs apstāties.

Batlers no bezpajumtnieka kļuva par NBA zvaigzni dažu gadu laikā. Pirmsdrafta interviju laikā jautāts par bērnību, Batlers sacīja: „Zinu, ka jūs kaut ko rakstīsiet. Tikai nerakstiet tā, lai cilvēkiem mani būtu žēl. Man tas riebjas. Nav nekā tāda, par ko būtu mani žēlot. Man patīk tas, kas ar mani notika. Tas man lika kļūt par to, kas esmu. Esmu pateicīgs par izaicinājumiem, kas bijuši. Lūdzu, nelieciet cilvēkiem just žēlumu pret mani.

Tas man ir iemācījis, ka viss ir iespējams. Visu dzīvi cilvēki mani ir apšaubījuši. Mana māte tā darīja. Cilvēki vidusskolā teica, ka esmu pārāk īss un neesmu pietiekami ātrs, lai spēlētu basketbolu. Viņi nezināja manu stāstu. Ja būtu zinājuši, viņi arī zinātu to, ka iespējams ir viss. Kurš gan būtu domājis, ka mazpilsētas puika kļūs par pieklājīgu spēlētāju koledžā un tagad ticis pie iespējas tikt draftēts. Tas mani motivē. Zinu, ka varu tikt pāri visam, ja eju soli pa solim.”

-----------------------------------------------------------------------------------------------------

25 gadus vecais Batlers NBA aizvadījis četras sezonas. Straujš lēciens piedzīvots pēc pirmās, kurā8,5 minūtēs gūti 2,6 punkti. Otrajā sezonā jau vidēji 26 minūtes un 8,6 punkti, trešajā 38,7 minūtes un 13,1 punkts, bet aizvadītajā regulārajā sezonā 38,7 minūtēs gūti 20 punkti, izcīnītas 5,8 bumbas un atdotas 3,3 piespēles. Izslēgšanas turnīrā šogad 42,2 minūtēs 22,9 punkti, 5,6 bumbas, 3,2 piespēles un 2,4 pārtvertas bumbas.

Aizvadītajā sezonā 201 centimetru garais un 100 kilogramus smagais Batlers pirmo reizi spēlēja Visu zvaigžņu spēlē un sezonas izskaņā tika atzīts par līgas progresējušāko spēlētāju. 1. jūlijā Batlers kļūs par ierobežotu brīvo aģentu, kas nozīmē citu klubu piedāvājumus par līdz pat 15 miljoniem dolāru sezonā...



Sēlijas mežs, orientēšanās sporta klubs Sēlijas mežs, orientēšanās sporta klubs "Dolomīts M", Salas p., Salas n., LV-5230
Kučans Vasilijs Grieķu-romiešu cīņa, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties