Treniņos Latvijas sportisti darījuši savu darbu un koncentrējušies uz braukšanu. «Mums galvenais bija tikt skaidrībā pašiem ar sevi, ar savām braukšanas līnijām. Mums ir savi uzdevumi, jānobrauc četri stabili braucieni, bez lielām kļūdām un tad viss būs kārtībā,» sacīja Dukurs seniors, piebilstot, ka treniņos kļūdas gan bijušas.
«Trase nav bīstama, trase nav superātra un nav smaga, bet viņa ir ar rozīnītēm, un ja uztaisa kļūdu, tad tai ir sekas. Mēs soli pa solim labojām savas kļūdas. Piemēram, šodien bija viena vieta, kur abiem brāļiem bija jāpiestrādā - Tomasam tā bija 11.-14. virāžas, Martinam 14.-15. virāža. Mēs neesam tie sliktākie braukšanā, taču arī esam cilvēki un pieļaujam kļūdiņas. Tās jāizlabo, jo šī nav mūsu mājas trase un te ar aizvērtām acīm braukt nevaram, jo ar mazām kļūdām var zaudēt vērtīgas sekundes simtdaļas,» skaidroja Dukurs.
Viņš uzskata, ka salīdzinājumā ar treniņiem trases kvalitāte nemainīsies. «Sacensībās galvenais, lai pašiem viss kārtībā ar galvām. Mēs nekad neesam bijuši treniņu čempioni. Cik redzēju, tad vakar jau dažiem bija sacensību braucieni, arī šodien daži rāva uz pilnu klapi. Mēs strādājām sev, labojām savas kļūdas un meklējām savas vājās vietas. Domāju, ka starts būs labs, veselība ir kārtībā, braucamie ir kārtībā, slidas izvēlētas, ja laiks būs kādu domājam, tad arī ar tām būs kārtībā. Tāpēc būs tikai jābliež,» optimistisks trešdien sarunā ar žurnālistiem bija treneris.
Runājot par laika apstākļiem, kad ārā ir lieli plusi, bet trases ledus ir mīnusos, viņš atzina, ka lai trasi noturētu līmenī, ir jādod liels aukstums. «Paveicies, ka ir skaidras debesis, un te nav iesēdies neviens mākonis, tāpēc ir ļoti mazs gaisa mitrums un trase ilgu laiku «nesēdīsies». Tomēr starp braucieniem bija vērojama atšķirība rezultātos, līdz pat četrām desmitdaļām.. Trasi lej ar siltu, citreiz pat karstu ūdeni, un grūti pateikt, bet šķiet, ka kaut ko tam pievieno. Ko, to mēs nezinām, taču ir aizdomas, par kaut ko ķīmisku. Palūdzu, lai man uzlej uz rokām, un tās palika mazliet lipīgas. Bet varbūt tās ir tikai iedomas, un nevajag piesārņot galvu, jo tāpat neko mainīt nevaram. Varbūt viņi grib tikai labu, jo tā var trasi ilgāku laiku noturēt laba stāvoklī un mūsu domas ir pilnīgi kreisas. Trase ir sagatavota labi, un tur paldies jāsaka kamaniņu braucējiem un viņu koordinatorei Marijai Luīzei Rainerei. Es zinu, ko šī kundze prasa no organizatoriem, jo esmu strādājis ar viņu kopā, bet mums skeletonistiem tiek viņas darba rezultāti,» Dukurs skaidroja, ka pagaidām trases kvalitātei nav kur piesieties.
Mājiniekiem gan ir dažas priekšrocības. «Šodien redzēju, ka Aleksandra Tretjakova skeletonu iznesa no siltas telpas pēdējā brīdī. Viņam ir arī iespēja iesildīties šajā briesmīgajā starta estakādē [Dukurs rādīja uz nesaprotamas nozīmes stalažu konstrukciju, kas izrādās ir starta estakāde]. Austrālieši sūdzējās, ka citi tur netiek iekšā, bet mums par to vispār jāaizmirst un nav jau arī ko galvu piesārņot ar tādām lietām. Mums pilnīgi no visa jānorobežojas un jādara savs darbs, jo zinām, kas jāizdara un centīsimies to arī izdarīt,» solīja treneris.
