21.03.2017. 00:19

Virslīgas otrā kārta bija sprints un maratons vienlaicīgi. Sprints, jo visas četras spēles tika aizvadītas 24 stundu laikā, bet trīs no tām pat nieka sešu stundu laikā. Viss notika ātri un iespaidi lija aumaļām. Maratons tāpēc, ka ar ceļabiedru un kolēģi Miķeli apmeklējām klātienē visas četras spēles un sestdien, skrienot no mača uz maču, noslēgumā radās arī tāds patīkams sagurums, kāds parasti rodas pēc garu gabalu uzveikšanas. Par visu pēc kārtas.

Braucot Olaines virzienā, laika apstākļi bija draņķīgi, lija lietus, bet norises vietā viss krāsojās citos toņos - nokrišņi pazuda, tika satikti vairāki paziņas un laukumā izgāja divas tik kaujinieciskas komandas, ka 90 minūtes paskrēja ļoti ātri un aizraujoši.

Noteikti nepārsteidza tas, ka Tamazs Pertija pēc zaudējuma "Riga" nomainīja pussastāvu. Gruzīnu speciālists to starp rindiņām pateica jau uzreiz pēc minētā zaudējuma preses konferencē. Tiesa, mazliet izbrīnīja, ka starp diviem jauniešiem Mārtiņš Ķigurs saglabāja vietu pamatsastāvā, kamēr Raivis Andris Jurkovskis palika malā.

Brīdī, kad "Jelgava" izvirzījās vadībā, galvā paguva iešāvās dažādas domas. Piemēram, ka Liepājai "Tamaza projekts" var neizdoties. Taču, protams, bija krietni par agru šādai depresijai ne tikai sezonas kontekstā (tikai 2. kārta!), bet arī attiecībā uz šo atsevišķo spēli. Šķita, ka "Liepāja" varbūt ir mazliet sasaistīta dienu iepriekš notikušās preses konferences dēļ - tur tika klāstīts par visaugstākajiem mērķiem jau šogad. Bet varbūt arī tas bija maldīgs priekšstats, taču jebkurā gadījumā "Liepāja" saņēmās un izvilka šo spēli.

Jāatzīst gan, ka tas notika ar pretinieku jūtamu palīdzību. "Liepāja" izlīdzinājumu panāca ar pendeli, kas tika nopelnīta, manuprāt, Dmitrija Klimaševiča rupjas pozicionālas kļūdas dēļ, bet otrajos ielaistajos vārtos brīdi pirms tam pēc bumbas atgūšanas savā laukuma pusē neapdomīgi un pavirši nospēlēja Mindaugs Grigaravičs. Zemāk bildē trīs sekundes, kas "Jelgavas" likteni mainīja no neizšķirta uz zaudējumu (kaut arī, protams, novērtēsim Karašauska saasinošo piespēli un Eristavi sitienu ar juveliera precizitāti pēc šīm trim sekundēm):

Humora piedeva - ja Grigarāvičs un Simons Pauļus (palika rezervē pret "Riga") nevelk Virslīgas līmeni, ko viņi šo svētdien darīs ar Lietuvas izlasi Vemblijā pret Angliju? Tur Karašauska un Oļega Laizāna vietā būs Rahīms Stērlings un Džeimijs Vārdijs... Arī cits lietuvietis Evalds Razulis, kurš gan atšķirībā no iepriekš minētajiem diviem nav izsaukts uz Lietuvas izlasi, spēlēja pašvaki un pagaidām no leģionāriem tikai Rafaels Ledesma atstāj pozitīvu iespaidu. Pie savdabīgām epizodēm jāmin Kristiana Torresa krekla saplēšana, kā rezultātā uz izlasi neizsauktais jaunlatvietis, kuram rezerves krekls nebija sagādāts, spēlēja ar kreklu bez numura.

Atgriežoties pie spēles Olainē, žēl, ka treneru soliņi tur ir otrpus skatītāju tribīnēm, tāpēc nesanāca dzīvajā redzēt Pertijas un Kurtejana salēkšanos un arī dzirdēt Tamaza "Es tev sirdi izraušu", kā to vēlāk atstāstīja spēles komentētājs Agris. Tomēr laukumā virmojošās emocijas tāpat bija labi sajūtamas - Māris Ošs gāja kā tanks, vēl daži spēlētāji kā pūķi, stīgas bija uzvilktas tā pamatīgi un bija žēl, kad spēlei pienāca beigas.

Apbrīnoju Kurtejana reakciju pēc zaudējuma. Iztēlojos, cik sāpīgi tas bija un cits treneris raidītu dusmu šaltis, bet moldāvs, pirmkārt, tēvišķi pagrūda vairākus "Jelgavas" spēlētājus līdzjutēju virzienā, sak, ejiet pateikties par atbalstu, nevis nokārtām galvām slājat uz ģērbtuvju pusi, otrkārt, preses konferencē viņš vīrišķīgi atzina zaudējumu, taču saglabāja absolūtu mieru un brīžiem pat plati smaidīja. Viegli vēsu prātu saprast, ka visa sezona ir priekšā, bet cik grūti savaldīt sevi uzreiz uz karstām pēdām pēc tāda iznākuma!

Pats pēc mača aprunājos ar Ledesmu - pozitīvs cilvēks un uzreiz var manīt, ka karjeras laikā bijis daudzās valstīs un prot dažādas valodas. Lai gan atklāts un sirsnīgs, vienlaikus arī izteikts profesionālis, kurš labi jūt robežu, cik daudz var, piemēram, pajokot. Vēlu vakarā devāmies mājās un sanāca gandrīz sinhroni ar Pertiju un viņa lepno auto - sākusies izlašu pauze un gruzīnu speciālists devās Rīgas virzienā, kamēr viņa komanda ar autobusu uz Liepāju.

Ja gribat redzēt trāpījumus pa stabiem un pārliktņiem, noteikti dodieties uz RFS spēlēm! 1. kārtā "Spartaks" trīs reizes uzšāva pa RFS vārtu konstrukciju, bet 2. kārtā jau RFS četras reizes(!) sita pa "Babītes/Dinamo" stabiem un pārliktņiem.

Ierodoties Piņķu stadionā, nepatīkami pārsteidza vizuāli nepievilcīgais žogs starp laukumu un tribīnēm. Ja vēlējāmies kaut ko redzēt, sēdēt pirmajā rindā nebija ieteicams. Šādā situācijā augšējā trešā rinda bija sevišķi pieprasīta un mums diviem ar Miķeli, atgriežoties uz otro puslaiku, nebija nemaz tik viegli atrast brīvas vietas. Skaidrs, ka Komercreglaments jāievēro un jābūt attiecīgajiem reklāmas banneriem, bet noteikti varētu atrast skatītājiem tīkamāku risinājumu. Cik dzirdēju, dienu iepriekš tas tika mēģināts darīt, bet vējš aizpūtis bannerus pa gaidu. Nu nezinu...

Tribīnēs netrūka abu komandu atbalstītāju, kā arī virknes futbola sabiedrības cilvēku - Aleksandrs Starkovs, Mihails Zemļinskis, Dainis Kazakevičs, Jānis Skredelis, Olivers Šlēgls un vēl, un vēl, un vēl. Skrienot notikumiem pa priekšu, ar Kazakeviču tikāmies visās četrās kārtas spēlēs - viņš allaž cītīgi apmeklē visas iespējamās spēles, turklāt ne tikai Virslīgu. Tribīnēs bija arī Aleksandrs Cauņa. Viņš šobrīd nereti parādās RFS nometnē, taču tālejošus secinājums izteikt pāragri - Cauņa vienkārši labi pazīstams ar RFS fizioterapeitu, ar kuru strādā pie veselības uzlabošanas. Starp citu, Cauņa ieradās arī uz nākamo spēli RTU laukumā. Komandām sasveicinoties, sarokojoties kontrastēja Uldriķis un Kārkliņš.

Pilnībā dominējošā RFS pa vārtu konstrukciju trāpīja divreiz jau pirmajās 10 minūtēs un tobrīd, lai gan pats īsti neticēju tam, ko saku, kolēģim mēģināju ieskaidrot - ja "Babīte/Dinamo" izturēs puslaiku, tad varētu arī punktu aizķert, jo pirmajā puslaikā līgas jaunpienācējai nācās spēlēt pret vēju. Mājiniekiem veiksmes netrūka ne pirms, ne pēc pārtraukuma... Atskaitot četrus sitienus pa metālu, bija arī virkne citu momentu.

Jau pēc šīs spēles uzzinājām, ka negaidīti uz izlasi izsaukts RFS malējais aizsargs Aleksandrs Solovjovs. Viņu varēju vērot abus puslaikus savu acu priekšā, jo pārtraukumā pēc gruzīnu leģionāra Sergelašvili nomaiņas uznākušais Vladislavs Sorokins spēlēja Solovjova ierastajā labajā malā, bet pats Solovjovs, universālais kareivis, pārcēlās uz kreiso flangu. Viņš sevišķi labi izskatījās gaisa divcīņās, bet manā skatījumā tik un tā ir nospēlējis pārāk maz, lai uzreiz ielēktu izlasē.

Atgādināšu, ka 2015. gadā pēc "Gulbenes" izslēgšanas Solovjovs nekur (vismaz augstākajās līgās) nespēlēja, bet 2016. gadu pavadīja Igaunijas čempionātā, kur 36 kārtu turnīrā nospēlēja 19 mačus, 10 no tiem līdz vasarai un turnīra gaitā nopelnīja divas sarkanās kartītes. Ieradies RFS, nospēlējis divas spēles uz paklāja un uzreiz dodas uz Šveici... Ņemot vērā, ka ir vēl tikai divi malējie aizsargi Vladislavs Gabovs un Gints Freimanis (Vitālijs Maksimenko diskvalificēts), Solovjovam ir pietiekami labas izredzes Šveicē arī tikt laukumā...

RFS jau kopš otrā puslaika paša sākuma pārāk stipri nervozēja par 0:0 un pārāk steidzās. Varbūt arī tas patraucēja gūt vārtus. Kaut gan visa pamatā, manuprāt, bija veiksmes trūkums un arī centra uzbrucēja Koveļa ne pārāk sekmīgā spēle. Tieši emocionālais un lamu vārdus mīlošais Solovjovs, noejot no laukuma, visskaļāk pārdzīvoja zaudētos punktus - tika veltīti mīļvārdiņi Piņķu stadiona laukumam un arī mača tiesnešiem. Emocijas, emocijas. Ja paskatās uz visu filozofiski, tad RFS pret "Spartaku" pilnīgi reāli varēja palikt bez punktiem un tur no tuva zaudējuma izrāva trīs punktus. Pret "Babīti/Dinamo" bija pelnīta uzvara, taču rezultātā tikai viens punkts. Sausais atlikums - trīs punkti izrauti, divi punkti pazaudēti, plus viens, tātad nav nemaz tik slikti.

Tā kā Piņķos palikām arī uz preses konferenci un no turienes līdz RTU stadionam bija labs gabaliņš, "Riga" - "Ventspils" spēlē ieradāmies tikai uz otro puslaiku. Saskārāmies ar nopietnām problēmām auto novietošanas jautājumā, jo viss bija aizsists. Skatītāju, protams, nebija tūkstošiem, taču auto atstāšanas iespējas tai rajonā ir stipri ierobežotas.

Ierodoties stadionā, pārņēma feinas sajūtas - cilvēki čumēja un mudžēja, rībēja bungas, bija abu komandu fanu pulciņi, varēja nopirkt ēdamo un dzeramo. Lai kā daži smīkņātu par "Riga" PR, viņi šovu un futbola atmosfēru radīt patiešām prot - pat RTU stadionā, kur infrastruktūra šķietami nav pateicīga. Bijām laimīgi tikt pie sēdvietām, netrūka arī kājās stāvošo.

Pie jautrajām detaļām var minēt Virslīgas vadītāja Šlēgla ārkārtīgi ilgstošo pozēšanu fotogrāfiem. Tam gan ir izskaidrojums - Olivers, izmantojot savus kontaktus, panācis, ka no Vācijas ieradās žurnālisti, lai veidotu materiālu par Virslīgu. Un tā nav pēdējā reize - drīzumā atbrauks arī Vācijas otrā lielākā televīzija. Nezinu, vai tas dos kādu labumu Virslīgai, taču vismaz šādi Šlēgls uzmanību piesaista.

Tā kā noraudzījāmies tikai vienu puslaiku, laiks aizritēja ļoti ātri un palika futbola mazuma piegarša. 45 minūtēs, kurās biju klāt, paguvu konstatēt, ka "Ventspils" izskatās mazliet labāk un viendabīgāk nekā "Riga". Nevarētu teikt, ka tas būtu milzu pārsteigums - jau esmu rakstījis, ka ilgtermiņam dodama priekšroka pār īstermiņu. Lai cik man patika "Riga" sniegums Liepājā, Vladimira Volčeka komandai vēl tālu līdz maksimumam, turklāt pagaidām neformā savainojumu dēļ ir Artūrs Zjuzins, Valērijs Šabala, bet Andrejs Kovaļovs ar Oļegu Timofejevu pat vēl nav nospēlējuši ne minūti.

Jā, un ļoti patīk "Ventspils" jaunie formas tērpi spilgti dzeltenajā krāsā!

Uz "Riga" - "Ventspils" preses konferenci nolēmām nepalikt, jo Hanzas vidusskolas tuvums vilināja - vēlējāmies nokavēt pēc iespējas mazāk. Pēc divām 0:0 spēlēm pa jokam sacīju Miķelim, ka "Mettas" un "Spartaka" mačā gan būs vārtu birums - seši vārti un 3:3. To pirmo daļu izdevās nejauši uzminēt. Tribīnēs priekšā jau gaidīja cits Miķelis, proti, Miķelis Rubenis.

Lai gan "Spartaks" arī pie 0:0 un 1:0 izskatījās krietni labāk, intriga būtu palikusi dzīva, ja ne mettieši visai nevajadzīgais pārkāpums savā soda laukumā pie pašas tā robežas. "Spartaks" pateica paldies un iesita ģērbtuvju vārtus (2:0). Starplaikā Ģirts Mihelsons saglabāja optimismu un, vadot konkursu, ziņoja, ka ir iespējams uzvarēt arī ar 3:2. Tomēr otrā puslaika vidū sekoja trešie un tad arī ceturtie vārti.

Skaidrs, ka "Mettai" jāanalizē savas kļūdas, taču neapšaubāmi studentiem mazliet nepaveicās, ka "Spartaks" pirms nedēļas cieta sāpīgo zaudējumu pret RFS - tagad čempioni bija divkārt noskaņojušies un uzvarēja "Mettu" pārliecinoši. Andra Riherta komandai jāmēģina paturēt prātā tikai pēdējās 10 minūtes, kad izdevās atgūt divus vārtus - ar ticību saviem spēkiem jāmēģina pēc izlases pārtraukuma tikt galā ar RFS, ar kuru tik "mīļiem" vārtiem izdevās apmainīties "Twitter".

Patīkams jaunums Hanzas vidusskolas laukumā bija šis te:

Klubi aizvien vairāk domā par līdzjutējiem (žēl, ka tas īsti nedarbojas arī otrā virzienā) un tas priecē.

Ja esat tik tālu tikuši, tad beidzot arī par virsrakstā minēto "krāniņu". Tieši ar šo vārdu "Mettas" futbolists Dāvis Indrāns apsauca spēles galvenā tiesneša asistentu pēc kāda viņam nelabvēlīga lēmuma. Tas man un blakussēdētājiem lika pasmaidīt, jo tik neparasti dzirdēt arī ko šādu, nevis visu laiku tikai krieviskos lamu vārdus. Patīkams izņēmums un piedāvāju šo virzienu, latviešu lamuvārdus ("krāniņu" gan par tādu diez vai var saukt), attīstīt! Arī latviešu valodā ir skaisti izteiksmes līdzekļi, lai paustu dusmas. Apnikuši visi tie "Bļ...". Nesaukšu uzvārdā, bet viens izlases spēlētājs, pat atvainojoties(!) komandas biedram, kliedza "Izviņi, bļ...!"

Vēl pēc spēles aprunāšanās ar Jevgeņiju Kazačoku, tad preses konference ar Riherta un Mareka Zuba piedalīšanos un mājup. Sestdiena padevās gara - kā plkst.12:15 startējām, tā ap plkst.20:00 tikām mājās. Toties visa diena svaigā, vēsā gaisā un pilna iespaidiem.

Noslēgumā arī šoreiz pa vienam foto no katras spēles un saites uz pilnajām fotogalerijām.

Foto: Ruslans Antropovs. Pilna galerija apskatāma šeit.

Foto: RFS. Pilna galerija apskatāma šeit.

Foto: Zigismunds Zālmanis ("Riga"), Jeļizaveta Iļjina ("Riga"). Pilna galerija apskatāma šeit.

Foto: Māris Greidāns. Pilna galerija apskatāma šeit.



ONE 1, SIA Stirnu 31, Rīga, LV-1084
Šmigarevs Andrejs Šmigarevs AndrejsBrīvā cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties