31.12.2013. 02:59
Ja cerat šai materiālā uzzināt jaunus faktus par futbolu, tad šai pašā mirklī varat to vērt ciet – nekā tāda nebūs. Būs vien neliels emocionāls savārstījums par 2014. gadu – futbola gadu!

Zinu, ka daudziem tuvāks hokejs, arī bobslejs un skeletons, tāpēc ar īpašām trīsām tiks gaidītas Soču olimpiskās spēles. Arī es vērošu šos ziemas priekus un turēšu īkšķus par mūsējiem, taču 2014. gads man pirmkārt asociējas ar futbolu.

Vispirms jau Čempionu līga. „Bayern” mašīna šķiet nesatricināma un lielā intriga ir – vai pirmo reizi kopš tālā 1990. gada, kad toreiz vēl Čempionu kausā (nosaukums Čempionu līga tika ieviests 1992. gadā) otro gadu pēc kārtas triumfēja „Milan”, pārtrūks sērija „katru sezonu jauns uzvarētājs”. Nu jau 23(!) turnīrus pēc kārtas iepriekšējā gada čempions savu titulu nespēj aizstāvēt. Katru reizi šķiet, ka nu šogad jau nu gan tas varētu izdoties (pēdējos gados tas īpaši attiecināms uz „Barcelona”), taču nekā. Vai izdosies „Bayern”?

Protams, arī nacionālie čempionāti kā allaž ir aizraujoši. Varbūt tas šoreiz neattiecas uz Vācijas Bundeslīgu (atkal jārunā par „Bayern” mašīnu, kurai ir bilance 14-2-0, septiņu punktu pārsvars pār „Bayer” un vēl spēle rezervē), bet uz pārējām četrām TOP5 valstīm gan. „Juventus” par pieciem punktiem ir priekšā vēl zaudējuma rūgtumu nejutušajai „Roma”, Francijā jāturpina vērot grandu PSG un „Monaco” sāncensība (šobrīd plus trīs punkti PSG), Anglijā vispār nav skaidrs, cik klubu cīnās par čempionu titulu (skaidrs tikai tas, ka cierē daudzi).

Savukārt manā šī brīža mīļākajā līgā, „La Liga”, jāvēro, vai Madrides „Atletico” spēs paveikt brīnumu un līdz sezonas beigām cīnīties ar daudzkārt lielākajiem klubiem „Barcelona” un „Real”. Šobrīd „Barcelona” un „Atletico” abām ir fantastiska 15-1-1 bilance, „Real” arī nav pārāk tālu un šo trīs kumeļu skriešanās ir viena varen aizraujoša padarīšana. Ar Spānijas čempionātu būs saistīts arī mans personīgais futbola piedzīvojums – ja neiestāsies kādi ārkārtas apstākļi, februāra/marta mijā (spēles precīzs datums vēl nemaz nav noteikts) klātienē Madridē vērošu „Atletico” un „Real” dueli. Tam jābūt kaut kam lieliskam!

Jauki ir vērot futbola zvaigznes savos TV vai datora ekrānos, vēl jaukāk ir atļauties reizi gadā mērot tālāku ceļu un aizdoties uz kādu no superklubu spēlēm, taču vismaz man personīgi futbols un tā vērošana (spēlēšana, protams, arī) nepieciešama regulāri. Tamdēļ atkal jau gaidu arī 2014. gada Virslīgu – šogad bija daudz emociju un nešaubos, ka arī zirga gadā būs līdzīgi. Joprojām aicinu Latvijas futbola skeptiķus nevis sūkstīties un meklēt dažādus iemeslus, lai tupētu mājās, bet gan ņemt līdzi draugus un iet vērot – arī, ja tas nav pasaules līmeņa futbols, ir interesanti salīdzināt komandas, trenerus, analizēt spēlētāju spējas, trumpjus, kļūdas un tā tālāk.

Nacionālie čempionāti, Čempionu līga, Virslīga risinās katru gadu, bet par futbola gadu 2014. gadu, protams, nodēvēju visiem zināmā iemesla dēļ – no 12. jūnija līdz 13. jūlijam risināsies gada lielākais sporta pasākums pasaulē, 2014. gada Pasaules kausa izcīņa futbolā. Visas intrigas nemaz nav vērts uzskaitīt – katra no 64 spēlēm būs viena liela intriga un saldēdiens. Viens ir, kad laukumā spēlē algotņi (nesaku, ka futbolisti, pārstāvot klubus, domā tikai par naudu, taču šāda faktora nozīmi es nenoniecinātu), bet pavisam kas cits, kad tu aizstāvi savu dzimteni četrgades svarīgākajā notikumā. Pirmais finālturnīrs, ko vēroju (agrāk to darīt neļāva vecuma cenzs), bija 1994. gadā. Un tev?

Runājot par sportisko pusi, Eiropas čempionātos ik pa laikam notiek sensācija (Dānijas tituls 1992. gadā, Grieķijas tituls 2004. gadā), savukārt Pasaules kausa izcīņā ar to švakāk. Jā, pēdējos 20 gados ir bijusi bulgāru 4. vieta (1994.), horvātu 3. vieta (1998.), turku 3. un korejiešu 4. vieta (2002.), bet finālā allaž spēlē grandi. Lai mani palabo kāds īstens futbola vēstures zinātājs, taču, šķiet, visā Pasaules kausa izcīņas vēsturē finālmačā ne reizi(!) nav piedalījusies kāda sensacionāla komanda – vienmēr tie bijuši tā brīža pasaules grandi. Šo visu rakstu tāpēc, ka priekšnojauta saka priekšā – Brazīlijā beidzot varētu kas tamlīdzīgs notikt.

Tiesa, šeit atkal varētu diskutēt – ko nozīmē sensacionāla komanda? Vai, piemēram, Kolumbijas iekļūšana finālā būtu milzu pārsteigums? No vienas puses līdz šim labākais sasniegums kolumbiešiem ir 1/8 fināls 1990. gadā, bet no otras puses sastāvs viņiem šobrīd ir ļoti spēcīgs, un finālturnīrs notiks praktiski mājās. Un Beļģijas tikšana finālā? Atkal tas pats – vēsturiski bijusi 4. vieta, bet tagad ir visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu pārrakstīt vēsturi. Beļģiem izaugusi lieliska paaudze, kas kvalifikācijā nodemonstrēja izcilu futbolu, turklāt arī finālturnīra izloze beļģiem bijusi itin labvēlīga (1/8 finālā gan spīd Vācija vai Portugāle).

Ne velti pieminēju tieši Kolumbiju un Beļģiju – lai cik labas perspektīvas tām var līmēt klāt, 99% sagaida citu komandu (Brazīlija, Spānija, Vācija, Argentīna, Nīderlande, varbūt Francija, Itālija) iekļūšanu finālā, bet minētās divas man šķiet ticamākās kandidātes uz ko lielu no pārējām izlasēm. Tāpat pieminētu vienīgo finālturnīra debitanti Bosniju un Hercegovinu, ar kuru rūgta pieredze kvalifikācijā bija Latvijas izlasei – mazās valstiņas (3.8 miljoni) man simpatizē, tāpēc vēlu bosniešiem veiksmi debijā. Aizrakstījos, bet patiešām – kas var būt skaistāks par spriedelēšanu par futbolu? Šādi varētu pļāpāt un pļāpāt... Arī tiekoties ar draugiem, parasti agri vai vēlu visas sarunas noved pie futbola. Tas gan cits stāsts.

Šis nelielais materiāls gan tomēr jānoslēdz ar Latvijas tematiku. Jau 23. februārī notiks 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra izloze, bet pašām spēlēm starta šāviens būs septembrī. Kad vēl, ja ne 31. decembrī, Jaunā gada pakājē, vēlēt veiksmi Latvijas izlasei un tās trenerim Marianam Paharam – lai izdodas! Un tomēr vēlreiz jāpiemin priekšnojauta. Pārāk jau nu regulāri mums no 1. groza lozēja grieķijas, zviedrijas, horvātijas (nenoniecinu šīs izlases!) – domāju, pienācis laiks izlozei nebūt tik vēlīgai. Šoreiz jābūt Anglijai, Vācijai vai Itālijai. Taču, lai kāda būtu izloze (un šeit īpaši svarīgas būs 2. un 3. groza lozes), Latvijas izlasei jātēmē uz finālturnīru – paturot prātā, ka dalībvalstu skaits tiek palielināts no 16 uz 24, tas ir iespējams!



Daugavpils Ledus sporta skola Stacijas 45a, Daugavpils, LV-5401
Kapitaņņikovs Semjons Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties