07.09.2015. 11:07
Latvijas izlases basketbolists Kaspars Bērziņš pēc Eiropas čempionāta finālturnīra otrajā spēlē piedzīvotā zaudējuma pret Lietuvu (49:68) sarunā ar Sportacentrs.com atzina, ka lietuvieši jau no mača sākuma labi apzinājušies - Latvijas izlases garajiem spēlētājiem agri vai vēlu radīsies problēmas ar piezīmēm un to varēs izmantot.

Latvijas valstsvienība maču pret Lietuvu iesāka teicami noskaņojusies un jau pirmajā uzbrukumā Kristapa Janičenoka piespēli ar alley-oop danku noslēdza Rolands Freimanis, dodot emocionālu dunku pretiniekiem un pieceļot kājās Latvijas līdzjutējus. Vaicāts par to, vai šāda pirmā uzbrukuma izspēle bija apzināta, Kaspars Bērziņš atbild pārliecinoši: "Jā, protams."

"Beigās mīnusi sanāca lielāki nekā pieklātos, tas ir sāpīgi. Ko lai saka? Lietuva ir augstākā līmeņa komanda. Ne velti viņi ir spēlējuši olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos, bet mēs tur neesam bijuši. Šoreiz tas bija manāms. Ir no kā mācīties," secina Kaspars.

Pirmajā puslaikā Latvijas komandai gana labi izdevās ierobežot lietuviešu centru Jonu Valančūnu, kurš guva tikai piecus punktus un aizmeta garām vairākus metienus no tuvas distances. "Viņam bija "jāaiztaisa ciet" labā roka un jācer, ka viņš kļūdīsies. Valančūns ir smagāks un garāks nekā mēs. Tas it kā atmaksājās, bet beigās piezīmju nasta liedza turpināt tādu pašu aizsardzību. Bija jāspēlē citādāka aizsardzība, jo pretējā gadījumā ātri būtu savākuši piecas piezīmes, un lietuvieši to ļoti labi izmantoja."

"Uzskatu, ka cēlonis lūzumam trešajā ceturtdaļā bija garo spēlētāju piezīmes. Garajiem otrajā puslaikā bija sasietas rokas, mazie nāca palīgā groza apakšā un tas ļāva Lietuvas spēlētājiem tikt pie brīviem tālajiem metieniem. Nemaz nešaubos, ka jau no mača sākuma lietuvieši uz to mērķtiecīgi gāja, apzinoties, ka 40 minūšu laikā agri vai vēlu problēmas ar piezīmēm mums sāksies. Viņi bija gana pacietīgi un turpināja spēlēt savu basketbolu. Kad pamainījām aizsardzību, viņi neapjuka un iemeta no tālienes."

"Kad nonācām iedzinējos ar desmit un vairāk punktiem, laika vēl bija daudz. Mēs nekad necenšamies atspēlēties ātri. Būtiskas izmaiņas netika izdarītas. Pamainījās kombinācijas, taču tik un tā centāmies spiest uz groza apakšu un tikt pie brīviem metieniem no tālās distances," saka Bērziņš. "Droši vien izskatījās, ka it kā nedaudz apjukām un sākām spēlēt nedroši. Ja reiz tā izskatījās no malas, tad acīmredzot tā arī bija, lai gan negribas atzīt, ka sākām uztraukties un zaudēt pārliecību. Centīsimies to neatkārtot."

Interesanti, ka pirmajās desmit minūtēs Latvijas izlase uzvarēja cīņu zem groziem (12 pret 6), taču visā spēle zaudēja ar 33 pret 45. No tālās distances latvieši pirmajā ceturtdaļā realizēja četrus no septiņiem metieniem, bet visā mačā - sešus no 30.

Pēdējā minūtē, neskatoties uz lielajiem mīnusiem, "Arēnas Rīga" tribīnēs lietuviešu gaviles par uzvaru nomāca mājinieku līdzjutēju skandētais "Latvija! Latvija!". Taču Bērziņš atzīst, ka zaudējuma rūgtumu tas saldāka nepadara. "Godīgi sakot, tā ir pat grūtāk. Taču tas dod lielu cerību, ka tev joprojām tic, lai gan esi zaudējis. Zaudēt jebkurā gadījumā ir grūti, bet, ja pieņem zaudējumu un redzi, ka arī līdzjutēji to ir pieņēmuši, tomēr nezaudē ticību komandai, tas tikai vairo vēlmi uzvarēt nākamajā mačā."



LATVIJAS PIRMĀS PALĪDZĪBAS VIENĪBA, biedrība LATVIJAS PIRMĀS PALĪDZĪBAS VIENĪBA, biedrība Uliha 35/37, Liepāja, LV-3401
Rērihs Jānis Rērihs JānisGrieķu-romiešu cīņa, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties