Oficiāli esi sestais spēlētājs – gan reģistrēts, gan ticis pie aproces. Kā uzzināji par šo akciju?
Skatoties TV ieraudzīju reklāmu, ka ir iespēja, kļūt par oficiālu valstsvienības dalībnieku – 6.spēlētāju, kas ir viena no spēlēs sastāvdaļām. Tikai jāiegādājas inventārs un darbiņš padarīts.
Ko no atribūtikas iegādājies?
Iegādājos kreklu un uzreiz uzdrukāju uz muguras: Helmanis. Šis spēlētājs man ir bija favorīts jau no laika, kad sāku fanot par Latvijas basketbola komandu.
Vai jau sākotnēji bija mērķis nokļūt Lillē ar komandu?
Nē, Lille nebija pašmērķis. Par tādu iespēju uzzināju tikai, kad saņēmu e-pastu no trenera Bagatska, ka ir tāda iespēja un nolēmu to izmantot piesakoties.
Vai tas nelikās nereāli – būt kopā ar komandu delegācija, ceļot līdzi?
Sākumā, kad paziņoja, ka esmu starp trīs laimīgajiem finālistiem, bija nerealitātes sajūta – braukt uz Lilli nevis vienkārši, kā fanam, ko būtu darījis arī tāpat, bet būt komandas sastāvā. Sākumā neticējās.
Nācās pārkārtot savu ikdienu? Darbs bankā nebija šķērslis?
Nedēļu iepriekš jau biju pieteicis atvaļinājumu, kuru arī izmantoju, lai varu iet uz spēlēm Rīgā. Tad devos uz darbu un lūdzu ļaut izmantot iespēju doties uz Lilli. Liels paldies maniem kolēģiem no Maksājumu karšu nodaļas, kuri bija ļoti saprotoši. Arī vadība nāca pretī un piešķīra vēl papildus brīvdienas – vienojāmies par vēl vienu nedēļu. Vēlreiz paldies viņiem. Protams, nācās pārkartot darāmās lietas, bet šāda mērķa vārdā ir to vērts.
Kāda ir Tava pieredze līdz šim fanojot par Latvijas izlasi?
Jau no bērna kājas skatījos izlases spēles kopā ar vecākiem pa TV. Kad paaugos, izmantoju visas iespējas, lai dotos uz spēlēm klātienē. Braucu līdzi uz turnīriem, biju arī Šauļos uz dažām Latvijas spēlēm EuroBasket 2011.
Spilgtākie mirkļi, ko atceries?
Spilgākais iespaids noteikti ir spēle Latvija - Lietuva 2001.gadā, kad arī sākās mana fanošana par Latvijas izlasi (EuroBasket2001 astotdaļfinālā Latvija svinēja uzvaru pār Lietuvu ar 94:76, kas mūsu komandai pavēra ceļu uz ceturtdaļfinālu - pirmo kopš valsts atjaunošanas; pēc šīs neveiksmes kaimiņu galvenais treneris Jons Kazlausks atkāpās no amata, kurā atgriezās 2013.gadā). Arī pārbaudes spēle pret lietuviešiem “Arēnā Rīga”, kuru uzvarējām un, kura palika atmiņā ar “Kambalas elkoņiem” – tad arī bija daudz skatītāju. Un, protams, sieviešu Eiropas čempionāta spēle Arēnā pret Krieviju, kur tika uzstādīt apmeklētības rekords.
Jau noskaidrojām, ka tavs visu laiku favorīts ir Uvis Helmanis. Kurš spēlētājs ir tavs favorīts pašreizējā komandā?
Noteikti – Bērzs (Kaspars Bērziņš). Viņa spēles stils man ļoti patīk. Domāju, ka Kaspars izlasē šobrīd ir tikpat kā neaizvietojams. Un noteikti, Bērziņš ir pavisam citādāks, nekā liekas, no malas skatoties vai lasot ziņas par viņa pagātni ar “Tagad vai nekad” komandu. Tikko ierados lidostā, lai dotos ar komandu uz Lilli, tieši Kaspars pirmais pienāca klāt apsveicināties. Lidmašīnā Kaspars visu lidojumu lasīja grāmatu – viņš ir daudz nosvērtāks, nekā likās līdz šim.
Tāpat arī Jānis Blūms un Kristaps Janičenoks – spēlētāji, kuri jau ilgu laiku spēlē izlasē. Ieraudzīju, ka basketbolisti ir tādi paši cilvēki – nav nekādi roboti vai augstprāši.
Komandā parasti spēlētājiem izveidojās 2-3 cilvēku grupiņas. Varbūt ir kāds spēlētājs, ar kuru Tev izveidojies ciešāks kontakts?
Spēlētājus traucēt negribas, viņiem ir savs grafiks, pa minūtēm. Tiekamies braucot uz treniņiem un spēlēm, pie pusdienu galda. Ņemu vērā, ka viņiem ir nopietni jāgatavojas, negribu būt traucēklis.
Kāds ir Tavs dienas ritums te, Lillē?
Tāds pats, kā spēlētājiem – vienā laikā ejam kopā pusdienās, braucu kopā ar komandu uz katru treniņu. Atpūšos, kad komandai ir atpūtas laiks. Bijām visi kopā skatīties pilsētu no spēlēm brīvajā dienā.
Kāds ir tas skats no komandas iekšienes?
Viss notiek ļoti profesionāli. Biju arī komandas ģērbtuvēs, kas bija ļoti īpašs brīdis. Nebijusi un patīkama pieredze. Pats esmu spēlējis amatieru līgās, bet, protams, valstsvienība ir pavisam kas cits. Esmu ievērojis, ka mikroklimats izlasē ir ļoti labs un komanda ir ļoti, ļoti draudzīga, kas, manā skatījumā, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc esam starp Eiropas astoņām labākajām komandām. Katrs treniņš tiek noslēgts uz pozitīvas nots, puiši savā starpā rīko dažnedažādus konkursus utt.
Kā Tevi uzņēma komandas biedri, kuriem arī tā ir neierasta prakse, kad 6.spēlētajs brauc līdzi?
Visi bija ļoti draudzīgi, apjautājās vai viss kārtībā. Dažreiz kāds ienāk numuriņā parunāties. Pats neesmu ļoti aktīvs – tomēr sveša vieta, sveša vide. Pagaidām taustos, bet pamazām sāku justies daļa no komandas.
Kas ir tās lietas, ko ierindas līdzjutējs neredz saistībā ar komandu, bet tu tagad redzi?
Lielais darbs, ko spēlētāji iegulda ikdienā. Atdeve, ar kādu puiši strādā treniņos. Varbūt kādam šķiet – atbrauc vasarā uz izlasi, nedaudz patrenējas un spēlē. Tā nebūt nav. Te puiši atdod visus spēkus, lai pārstāvētu savu valsti un attaisnotu Latvijas iedzīvotāju (fanu) cerības. Par to viņiem visu cieņu!
Kas ir mūsu komandas lielākie plusi?
Lielākais pluss ir tas, ka mums nav viena izteikta līdera, bet ir komanda, ar lielo burtu. Un katrā spēlē savu labāko sniegumu var parādīt kāds cits spēlētājs.
Kādi ir Tavi spilgtākie iespaidi šajā ceļojumā?
Pats spilgtākais – iespēja būt kopā ar komandu. Nokļūt vietās, kur ierindas līdzjutējs netiek – ģērbtuvē pēc spēles vai uzskriet ar visiem laukumā, kā pēc uzvaras pār Slovēniju. Pamētāt pa grozu kopā ar komandu Lilles lielajā stadionā, kur vakarā spēli pret Franciju skatīsies 27 000 skatītāju… Un, protams, spēle pret Slovēniju. Pēc 14 gadu pārtraukuma iekļuvām starp Eiropas TOP 8 komandām, un es biju liecinieks klātienē šim mirklim.
Ko darīji pats, ko darīja komanda vakarā pēc uzvaras pār Slovēniju?
Bija ļoti pacilāts noskaņojums. Nākamajā dienā visa komanda devās apskatīt pilsētas centru. Satikām arī fanus – gan no Latvijas, gan Lietuvas. Pats pēc šīs svarīgās uzvaras nedaudz atzīmēju, ļoti mierīgi. Internetā kontaktējos ar tuviniekiem Latvijā, dalījos iespaidos.
Kāds noskaņojums valda komandā pirms spēles ar Eiropas čempioniem Francijas izlasi?
Mikroklimats ir ļoti pozitīvs. Visi ir noskaņojušies cīnīties par jauniem panākumiem, neskatoties uz to, ka pretī nāk varenā, panākumiem bagātā Francija.
Kas, tavuprāt, būtu jāizdara, lai frančus vinnētu?
Jāspēlē sava spēle, jāiemet savi metieni. Kā komandai jānospēlē aizsardzībā un, ja rezultāts līdz pat beigām ies punkts punktā, tā varētu būt priekšrocība mums, jo uz Franciju kā mājiniekiem un favorītiem spiediens būs daudz lielāks.
Kad esi ieguvis tik lielisku pieredzi, ko ieteiktu citiem izlases faniem?
Aicinu turpināt atbalstīt mūsu komandu tikpat aktīvi, kā to darījām Rīgā. Tad panākumi neizpaliks. Manuprāt, līdzjutēju atbalsts iet roku rokā ar uzvarām. Ja arī gadās pa kādai neveiksmei, aicinu fanu nepadoties un ticēt mūsu komandai.
Tavs novēlējums Latvijas komandai?
Novēlu arī turpinājumā saglabāt savu veiksmīgo spēli šajā čempionātā, jo vēl nekas nav beidzies. Tikai puse darba padarīta. Par Lielu Latviju!
Seko un uzzini pirmais:
