09.09.2013. 19:32
"Zinājām, ka spēle būs nervoza, taču palīdzēja tas, ka jau pašā sākumā izdevās noķert ritmu. Spēlējām labu aizsardzību, gudru uzbrukumu, un veiksmīgais spēles sākums un iegūtais pārsvars deva mums lielas priekšrocības. Diemžēl pēc tam, nezinu kādēļ, zaudējām koncentrēšanos, un pieredzējušie pretinieki mums sagādāja ļoti daudz problēmu," pēc uzvaras pār Maķedoniju (76:66) Eiropas čempionāta B grupas spēlē pirmdien sacīja Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis.

Pilna vērsija:

, Diena.lv, Sports

"Komanda noteikti bija noskaņojusies labi. Gatavošanos šai spēlei veicām nedaudz citādāk nekā ierasts. Spēlētāji paši palūdza minūti, lai parunātos. Bija videosesija, pats no sevis kaut ko iedevu. Svarīgas bija četras lietas. Pirmā ir agresivitāte. Ja tās nebūtu, mēs neko neizdarītu. Tas ir apmāns, ka maķedonieši ir ļoti lieli, ļoti smagi. Viņi ir ļoti pieredzējuši, un zina, kā spēlēt. Otra lieta – mums bija jāspēlē ātri. Uzreiz teicu, ka nekas nenotiks uzreiz. Labāk aizskriet desmitreiz pa tukšo, nekā vienreiz neaizskriet. Trešā, un galvenā, lieta – mums bija jāspēlē pacietīgi. Bija skaidrs, lai kāds ir rezultāts, jāspēlē pacietīgi līdz galam. Paši redzējāt, cik strauji saruka tas divdesmit punktu pārsvars. Ja uz brīdi zaudē koncentrēšanos, viņi mūs momentāli sodīja. Vēl svarīgi bija nekur nesteigties," Dienai pastāstīja A.Bagatskis. 

"Mums ļoti palīdzēja spēles sākums, ļoti palīdzēja pirmie trīs spēlētāji, kuri izgāja uz maiņu, ienesot dzīvīgumu. Viņi turpināja to, ko starta sastāvs bija iesācis. Pēc tam.. tā ir nervu spēle. Bijām patērējuši daudz enerģijas, lielais pārsvars arī nevajadzīgi nomierināja. Kaut arī beigās bija tas desmit punktu pārsvars, ticiet man, tas nebija tik vienkārši," spriedzi galotnē iezīmēja galvenais treneris. 

Daudz bija jāstāsta spēlētājiem, ka spēle vēl nav beigusies?

Visu laiku. Praktiski visu otro puslaiku. Nepārtraukti atgādināju, klaigāju, lai spēlētāji ne uz brīdi nezaudē modrību. Patērējām tiešām ļoti daudz spēka un enerģijas, taču mēs to izdarījām.  

Cik daudz esi sekojis līdzi tam, kas notiek otrajā grupā?

Cik zinu, skaidrs ir, ka jāspēlē ar Ukrainu un Franciju, bet trešā vēl nav zināma, iespējams, var būt Izraēla. Atceros, ka izlozes laikā man blakus sēdēja Izraēlas izlases treneris, kurš pēc katras šajā grupā izvilktās bumbiņas aiz laimes pilnīgi stenēja. Viņš pēc katras bumbiņas tā priecājās, bakstīja mani, bija pārlaimīgs. Jebkurā gadījumā, nav svarīgi, pret ko mēs spēlēsim. Vienalga, kas nāk pretī, mums ir jādomā par saviem mērķiem. Pirmkārt, mums ir jāatjauno enerģija, fiziskos spēkus. Arī mums, treneriem.  

Kam tuvāk ir noskaņojums ģērbtuvē – viss ir izdarīts vai...

Nē, nē, nē. Mēs esam izdarījuši tikai to, kas mums bija jāizdara. Mēs izgājām no grupas. Vēl ir otrais posms, tad vēl trešais. Viss ir iespējams. Katrā spēlē mums būs daudz iespējas.

Es nekad nedomāju tik tālu uz priekšu, lai stādītu kādus tālus mērķus. Es domāju par nākamo spēli. Ja labi spēlēsim, uzvarēsim un izcīnīsim augstas vietas. Mēs paši sev liekam mērķus. Mēs zinām, ka mēs to varam.  

Vai ir padarīta darba sajūta?

Šobrīd ir neliela tukšuma sajūta. Tas pirmais solis ir izdarīts. Arī treneriem ir jāatgūst spēkus un jāsāk atkal strādāt. Labi, cik daudz uzvaras mums iepriekš bijušas vienā čempionātā? [trīs pēc neatkarības atjaunošanas nav bijušas] Lūk, jau to esam izdarījuši. Bet ne tuvu vēl nav padarīta darba sajūta.  

Ar izrādīšanos mēs nenodarbosimies. Neviens rīt netrenēsies. Arī atpūta ir sava veida treniņš. Spēlētāji ir nopelnījuši atpūtu. Teicu, ka viņi var darīt, ko vien grib, bet ar mēru, atceroties, ka vēl jāspēlē. Braucam uz Ļubļanu, tur jāiekārtojas. Tad jau sāksies nākamā pretinieka analīze un darbs turpināsies.



Gaita, jāšanas sporta klubs Beibeži, Vecumnieku p., Vecumnieku n., LV-3933
Mihailovs Jurijs Mihailovs JurijsGrieķu-romiešu cīņa, Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties