05.09.2013. 19:44

Par spēles gaitu. Melnkalnieši ļoti labi spēlē pick n’ roll uzbrukumus. Sākumā izmēģinājām viena veida bija viena veida aizsardzību, kas īsti nenostrādāja. Tad mazliet pamainījām sistēmu un aizsardzība uzlabojās. Uzbrukumā bija dažas avantūras, bet kopumā bija laba, pacietīga spēle. Un, pats galvenais, ir otrā uzvara.

Par lūzuma brīdi. Piecas minūtes pirms beigām, kad nonācām pie -8 (59:67), kaut kas bija jādara. Nolēmām riskēt. Kaut gan melnkalniešiem bija milzīgs auguma pārsvars, nolēmām spēlēt ar mazo sastāvu. Nolikām Rihardu (Kuksiku) «viltus ceturtajā pozīcijā». Provocējām pretiniekus mest pustālos un tālos pēc dribla.

Izskatījās pēc avantūras, bet tas nebija no zila gaisa izdomāts. Pārbaudes mačos tāds variants jau bija izmēģināts. Aizsardzībā varēja būt lielas problēmas, ja melnkalnieši iespēlētu bumbu centriem, toties uzbrukumā parādās jaunas iespējas. Tas kļuva kustīgāks, bumba labi kustējās un pretinieki apjuka. Varēja būt vēl labāk – ja Rolandam (Freimanim) un Kristapam (Janičenokam) nebūtu izslīdējusi bumba metienā...

Par Melnkalnes izlases līderi Tairesu Raisu. Protams, zinājām, ka viņš uzņemsies iniciatīvu pēdējos uzbrukumus, kā to darīja vakar un daudzās citās spēlēs. Pret viņu jāspēlē ļoti pacietīgi. Vienā epizodē neizdevās, pēdējā – izdevās., un vēl veiksme palīdzēja. Basketbolā nevar uzvarēt pilnīgi visas galotnes. Vakar melnkalnieši galotnē dabūja +1, šodien -1.

Par sniegumu. Pagaidām mūsu spēlē ir pietiekami daudz bija tehniskā brāķa, kuru var samazināt. Gribētos, lai situācijas, ko paši spēlē radām ar smagu daru uzbrukumā un aizsardzībā, tiktu izmantotas labāk. Un jābūt ļoti agresīviem. Šodien sākumā mūsu garajiem nebija nevienas piezīmes, bet pretinieki brīvi meta iekšā no groza apakšas. Sports taču ir legālā agresija, un soda laukumā tāda bija vajadzīga. Īpaši pret tādu komandu kā Melnkalne, kas garajā galā varenības ziņā var mēroties ar lietuviešiem. Bet pats galvenais – ar pašatdevi un komandas ķīmiju viss ir kārtībā, un tad var kalnus gāzt.

Par perspektīvām. Spēlētājiem aizvien atgādinu, ka Eiropas čempionātā mums jāizbauda basketbols un sabiedrība, kā arī jācenšas nospēlēt tā, lai smagās darba stundas nebūtu bijušas veltīgas. Ejam un sitamies. Katra spēle sagādā daudz iespēju, kuras jācenšas izmantot. Pagaidām vairāk vai mazāk, bet izmantojam. Tagad jāizbauda šīs uzvaras sniegtās sajūtas, bet tūlīt pat tās jānoliek malā. Čempionāts taču turpinās. Ja nebūs laba turpinājuma, pirmajām uzvarām būs nulles vērtība.

Par spēli ar Lietuvu. Mums jābūt agresīviem, uzvilktiem visādos veidos. Tikai nedrīkstam būt mierīgi. Treniņa šī vārda tradicionālajā izpratnē nebūs. Kādi esam, tādi esam – labāki nekļūsim. Taču būs viss nepieciešamais, lai labāk sagatavotos spēlei – atjaunošanās procedūras, taktikas analīze.

Lietuvieši pamatoti sevi vērtē ļoti augstu, bet zvaigznēm nepatīk, ka viņus provocē, ka uz viņiem izdara spiedienu, ka pret viņiem spēlē agresīvi un pat parupji. Serbu agresivitātei viņi nebija gatavi. Bet rīt būs cita spēle. Izdomāsim dažādas basketbola viltības, lai neļautu lietuviešiem parādīt visu meistarību. Ceru, ka būs ļoti interesanta spēle.



Lucenko Jekaterina Lucenko JekaterinaAerobika, Aerobika ūdenī
FTA
Reģistrēties