Bukmeikeri piecās no astoņām grupām redz izteiktas divas favorītes uz iekļūšanu 1/8 finālā, ko lielā mērā var skaidrot ar grozu izkārtojumu – pirmajos divos grozos 15 izlases no tradicionāli spēcīgajām UEFA (Eiropas) un CONMEBOL (Dienvidamerikas) zonas, plus Meksika, kamēr otrajos divos grozos nevienas CONMEBOL komandas un tikai četras Eiropas komandas. No šīm četrām trīs (Zviedrija, Dānija un Serbija) arī rada intrigu par 1/8 finālu ar kādu no otrā groza komandām (attiecīgi Meksiku, Peru un Šveici), vienīgi Islandei no 3./4. groza Eiropas komandām “uz papīra” nopietni nepretendējot uz “play-off”.
Daudzi ir vienisprātis, ka A grupa sastāva ziņā ir vājākā, ko, protams, daļēji veicināja Krievijas kā mājinieces atrašanās pirmajā grozā. Tāpat ne visi, šo rindu autoru ieskaitot, ir sajūsmā par tādu turnīra atklāšanas spēli kā Krievija pret Saūda Arābiju. Lai gan daudzi smīkņā par Krievijas izredzēm, atceroties tās pagātnes izgāšanās, tostarp vājās grupās (Krievija, neskaitot PSRS, vēl ne reizi nav iekļuvusi finālturnīra izslēgšanas spēlēs), jāņem vērā sava laukuma priekšrocības. Vēsturiski no mājiniecēm tikai DĀR 2010. gadā nespēja izkļūt no grupas. Starp citu, arī toreiz DĀR grupā atradās Urugvaja…
Kā zināms, Urugvaja ir divkārtējā pasaules čempione un arī jaunākajos laikos tieši šīs izlases panākumi ir vērā ņemamākie – ceturtā vieta 2010. gadā, 1/8 fināls pirms četriem gadiem (zaudējums Kolumbijai). Pat ieskaitot PSRS, nākamgad šīs četras izlases vienā finālturnīrā piedalīsies pirmo reizi – divos finālturnīros ir piedalījušās pa trim komandām, pēdējo reizi 2002. gadā, kad ne Krievija, ne Urugvaja, ne Saūda Arābija no grupas izkļūt nespēja.
Vismaz divas no A grupas komandām finālturnīrā pirmo reizi piedalījās 1962. gadā Čīlē un uzreiz saskrējās savstarpējā mačā. Grupas pēdējā kārtā abām izlasēm izšķirošā mačā PSRS pārspēja Urugvaju ar 2:1. Uzvaras vārtus 89. minūtē iesita Valentīns Ivanovs, kura dēls (arī) Valentīns kļuva par slavenu tiesnesi un savdabīgi iegāja vēsturē. PSRS toreiz 16 komandu turnīrā iekļuva 1/4 finālā, kur ar 1:2 piekāpās mājiniekiem čīliešiem.
Pēc četriem gadiem, 1966. gadā, gan PSRS, gan Urugvaja iekļuva 1/4 finālā un abas tiktos pusfinālā, ja vien uzvarētu savus 1/4 finālus. PSRS to paveica, beigās paliekot ceturtajā vietā – Rietumvācijas izlase urugvajiešus pieveica 1/4 finālā, bet PSRS izlasi pusfinālā.
Kas nepiepildījās 1966. gadā, tas notika 1970. gadā Meksikā – atkal gan PSRS, gan Urugvaja pārvarēja grupu turnīru un šoreiz bija uzreiz lemts tikties 1/4 finālā. Šobrīd 73 gadus vecais Viktors Esparrago 117. minūtē izrāva 1:0 uzvaru Urugvajai, neļaujot spēles likteni izšķirt monētai (tieši šāds bija formāts toreiz – fināls būtu jāpārspēlē, bet 1/4 un 1/2 finālos bija paredzēta monētas mešana). Gluži kā PSRS pirms četriem gadiem, arī Urugvajai turnīra izskaņa gan nepadevās – zaudēts gan pusfināls, gan bronzas mačs un galu galā ceturtā vieta.
Minētā 1970. gada 14. jūnija spēle Mehiko starp Urugvaju un PSRS pirms 47 gadiem tā arī palikusi nozīmīgākā un vienlaikus pēdējā savstarpējā spēle starp PK2018 A grupas dalībniecēm PK finālturnīros. Attiecīgi Ēģiptei un Saūda Arābijai grupu turnīrā būs iespēja tikties ar pretiniecēm, ar kurām finālturnīros vēl nekad nav spēlēts.
g - izstāšanās grupu turnīrā, 1.k. - zaudējums izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā (turnīros, kuros nebija grupu turnīru), 2.gr. - izstāšanās otrajā grupu turnīrā.Uz Krieviju attiecināti arī PSRS rezultāti.
Daudzi, ieraugot grupā Spāniju un Portugāli, automātiski jūsmo un uzskata šo par intriģējošu grupu, taču bukmeikeri ir nepielūdzami – viņuprāt, garlaicīga grupa, kurā pirmās divas vietas ar augstu varbūtības pakāpi ir aizņemtas.
Tā nu sanācis, ka pagaidām visas četras B grupas izlases vienā finālturnīrā nav piedalījušās – vienīgo reizi, kad tajā tika gan Maroka, gan Irāna (1998. gadā), nekvalificējās Portugāle. Portugāļi līdz pat 2002. gadam PK finālturnīrā bija piedalījušies tikai divas reizes. Lielākie Portugāles panākumi saistāmi ar divām superzvaigznēm – pirms gandrīz četriem gadiem aizsaulē aizgājušais Eisebiu 1966. gadā palīdzēja Portugālei sasniegt trešo vietu (pats pārliecinoši kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju), bet 2006. gadā ar Krištianu Ronaldu sastāvā portugāļi aizcīnījās līdz ceturtajai vietai (tiesa, Ronaldu devums vārtu izteiksmē toreiz bija pieticīgs – vieni vārti ar 11 metru soda sitienu).
Maroka un Irāna ir bijušas pieticīgas un no grupas, kopā ņemot, spējušas izkļūt tikai reizi – to 1986. gadā paveica marokāņi, izstājoties 1/8 finālā. Savukārt Spānija, protams, vēlīnās PK finālturnīra stadijās piedalījusies visbiežāk, 2010. gadā kļūstot par pasaules čempioni.
Marokas 1986. gada lielais panākums saistīts tieši ar Portugāles apbēdināšanu. Toreiz marokāņi grupu turnīrā pirmos divus mačus pret poļiem un angļiem negaidīti prata noslēgt neizšķirti 0:0, tomēr arī ar to varēja nepietikt – vajadzēja vismaz neizšķirtu noslēdzošajā spēlē pret vēl vienu Eiropas pārstāvi, Portugāli. Maroka šo uzdevumu Meksikas pilsētā Gvadalaharā izpildīja ar uzviju – 3:1 uzvara, skandālu mocītajiem portugāļiem goda vārtus gūstot pie 0:3 vien 80. minūtē. Interesanti, ka šai mačā neizšķirts ļautu kvalificēties 1/8 finālam abām komandām.
Marokas brīnumainais stāsts apstājās saspringtā 1/8 finālā pret nākamo finālmača dalībnieci Rietumvāciju (0:1, Lotārs Mateuss iesita 88. minūtē), tomēr joprojām tieši 1986. gadu un Portugāles uzveikšanu Marokā atceras ar patīkamām trīsām. Maroka toreiz kļuva par pirmo Āfrikas komandu, kas izkļuvusi no grupas.
Portugālei nav tikai nepatīkamas atmiņas no spēlēm ar savas grupas pretiniecēm iepriekš. 2006. gadā (pirms tam kvalifikācijā spēlēja grupā ar Latviju) portugāļi finālturnīra grupu turnīra otrajā kārtā Frankfurtē pārspēja Irānu ar 2:0, priekšlaicīgi nodrošinot izkļūšanu no grupas. Toreiz pēc Figu reida un piespēles fantastiski vārti Deku. Pēc tam Portugāle pārvarēja arī 1/8 finālu (1:0 pret Nīderlandi), 1/4 finālu (uzvara pendelēs pār Angliju) un pēc zaudējumiem Francijai un Vācijai ieņēma ceturto vietu.
Portugālei ir īpašas atmiņas (gan pozitīvas, gan negatīvas) par visām PK2018 grupas pretiniecēm. 2010. gadā Portugāle 1/8 finālā tikās ar Spāniju. Spāņi, kontrolējot bumbu 61% laika, nopelnīja vārtus 61. minūtē (Davids Vilja) un uzvarēja ar 1:0 (video) – ar rezultātu, ar kādu tai turnīrā noslēdzās visas Spānijas spēles. Spānija – čempione.
Spānijai ar Portugāli kā jau kaimiņiem bijis ļoti daudz savstarpēju spēļu, bet izcelsim trīs tikšanās reizes Eiropas čempionātu finālturnīros. 1984. gadā grupu turnīrā neizšķirts 1:1 un abas izkļuva no grupas, aiz muguras pārsteidzoši atstājot titula turētāju Rietumvāciju. Latvijai īpašajā “Euro 2004” mājiniecei Portugālei un Spānijai atkal tikšanās grupu turnīrā – Portugāle, pateicoties Nunu Gomeša vārtiem, uzvarēja ar 1:0 un iekļuva 1/4 finālā (vēlāk tika līdz finālam, kur zaudēja Grieķijai), kamēr Spānijai šis zaudējums nozīmēja turnīra finišu. Visbeidzot “Euro 2012” abas saskrējās pusfinālā Doņeckā un Spānija uzvarēja pēcspēles pendelēs (0:0, 11m 4:2, Portugālei sitienus nerealizēja Pepe un Nani), pēc tam triumfējot arī visā turnīrā.
Ja skatāmies alfabētiski, tā ir pirmā grupa, kurā teorētiski gaidāma salīdzinoši līdzvērtīga cīņa par otro ceļazīmi uz 1/8 finālu – loģiski, ka Francijai tiek atvēlēta favorītes loma, bet tālāk ir Dānija, Peru un arī Austrālija. Dānijai pār citu kontinentu izlasēm gan tāpat tiek dota pietiekami jūtama priekšroka.
Peru piedalījās pašā pirmajā finālturnīrā 1930. gadā, tomēr līdz nākamajai reizei bija jāgaida 40 gadi. Austrālija ar Dāniju finālturnīros debitēja vēlu. Ar Dāniju, Peru, Austrāliju interesanti arī tas, ka piecu finālturnīru periodā (1970.-1986.) katru reizi bija pārstāvēta tieši viena no tām. Papildus ņemot vērā, ka šai periodā ar tām nesaskrējās Francija, šīs grupas savstarpējo spēļu vēstures sākums meklējams ne pārāk senos laikos – vien 1998. gadā.
Tas bija gads, kad Francija pēc trīs finālturnīru izlaišanas vienīgo reizi savā vēsturē kļuva par pasaules čempioni, turnīram notiekot tās zemē. Turklāt arī Dānijai tas bija visu laiku labākais PK finālturnīrs. Grupu turnīrā Francija jau pēc divām spēļu kārtām bija nodrošinājusi izkļūšanu no grupas, bet arī trešajā kārtā mājinieki uzvarēja, Pjerluidži Kolinas neviennozīmīgu lēmumu rezultātā pārspējot Dāniju Lionā ar 2:1. Dāņi arī izkļuva no grupas un apstājās tikai 1/4 finālā pēc zaudējuma 2:3 pret Brazīliju. Savukārt Francija ar to pašu Brazīliju tikās finālā un samala ar 3:0. Francija, protams, ir grupas titulētākā komanda, kamēr no pārējām tieši dāņu 1/4 fināls 1998. gadā ir augstākais sasniegums PK finālturnīros.
Pēc četriem gadiem Francija ieradās Dienvidkorejā kā titula turētāja un atkal bija vienā grupā ar Dāniju. Franči joprojām tika uzskatīti par vieniem no galvenajiem favorītiem, taču neizkļuva pat no grupas un savu roku pielika arī Dānija. Francija sāka ar šokējošu zaudējumu pret Senegālu (0:1), pēc tam sekoja neizšķirts ar Urugvaju (0:0), tomēr teorētiskas cerības pēdējā kārtā vēl palika. Taču Dānija pēdējā kārtā Inčhonā iedzina pēdējo naglu Francijas zārkā (2:0), izkārtojot tai sliktāko spēļu bilanci starp visu laiku titula turētājām. Francija, kuras tā laika uzbrukums bija uzskatāms par sevišķi jaudīgu, neguva nevienus vārtus. Savukārt Dānija toreiz izstājās 1/8 finālā pret Angliju (0:3).
Šīs divas spēles starp Franciju un Dāniju arī ir vienīgās tikšanās reizes starp PK2018 C grupas komandām – pēdējo sešu finālturnīru laikā, ieskaitot PK2018, tās vienā grupā būs saskrējušās trīs reizes, turklāt no pārējām trim reizēm Dānija nemaz nepiedalījās (citiem vārdiem, dāņi no pēdējiem četriem finālturnīriem ar Franciju vienā grupā tikuši trīs reizes).
Francija un Dānija trīsreiz tikušās arī Eiropas čempionātu finālturnīros un, kas ļoti interesanti, - katru reizi kāda no tām kļuva par Eiropas čempioni. 1984. gadā atklāšanas spēlē Francija savās mājās pārspēja Dāniju ar 1:0, pateicoties Mišela Platinī vārtiem, vēlāk izcīnot savu pirmo lielo titulu. 1992. gadā grupu turnīra pēdējā kārtā Dānija negaidīti pieveica Franciju ar 2:1, liedzot tai izkļūšanu no grupas, pati vēlāk kļūstot par sensacionālu Eiropas čempioni. 2000. gadā Francija revanšējās ar 3:0 un šoreiz jau francūžiem otrais (un pagaidām pēdējais) Eiropas tituls. Atceroties arī PK1998, jāsecina, ka Francijai, lai iegūtu titulu, nepieciešams tikties ar Dāniju – visos trīs lielajos titulos tā ir bijis… Tas pats ar Dāniju (EČ1992).
Islande un Nigērija (kas par kolorītu pāri…) bukmeikeru vērtējumā liekamas vienā plauktiņā, tomēr visai droša kvalificēšanās 1/8 finālam tiek prognozēta Argentīnai un Horvātijai – pat neskatoties uz to, ka Eiropas kvalifikācijā Islande grupā apsteidza Horvātiju (22 punkti pret 20), bet savstarpējos mačos punkti tika dalīti uz pusēm (Zagrebā ar 2:0 uzvarēja horvāti, Reikjavīkā ar 1:0 islandieši).
Francijas un Dānijas stāsts, protams, ir īpašs, bet, iespējams, vēl īpašāka ir divkārtējās pasaules čempiones Argentīnas (1978., 1986.) un Nigērijas mīlestība. Bet par visu pēc kārtas. Par šo grupas sastāvu tēlaini sacīsim, ka pārējās trīs komandas vēl bija bērna autiņos, kad Argentīna jau krāja titulus un regulāri nokļuva PK finālturnīru izšķirošajās fāzēs. Pārējās trīs komandas līdz pat 1994. gadam finālturnīrā ne reizi nepiedalījās. Islande PK2018 debitēs, Nigērija trīsreiz ir izstājusies 1/8 finālā, bet viens liels panākums ir arī Horvātijai – debijā trešā vieta 1998. gadā (starp debitantēm atkārtojot Portugāles 1966. gada rekordu). Šeit gan būtiska piezīme – horvātu devums Dienvidslāvijā gandrīz allaž bijis nozīmīgs.
Pirms pievēršamies Argentīnas un Nigērijas attiecībām, jāatzīmē, ka pirmais duelis starp šīs grupas komandām notika 1998. gadā starp Argentīnu un Horvātiju. Kā tika minēts, horvāti tajā reizē debijā ar savu zelta paaudzi (Šukers, Bobans, Soldo, Biličs, Jarni, Prosinečki un citi) uzlēca līdz pat trešajai vietai, turnīra gaitā septiņās spēlēs izcīnot piecas uzvaras un piedzīvojot vienu nenozīmīgu zaudējumu (grupu turnīra spēļu pēdējā kārtā, kad ceļazīme uz 1/8 finālu jau bija rokā) un pusfinālā pret mājinieci un nākamo pasaules čempioni Franciju, izlaižot vadību (1:2). Lūk, turnīra pirmais zaudējums Horvātijai bija Bordo tieši pret Argentīnu grupu turnīrā – 0:1.
Pārējie šīs grupas dueļi notika starp Argentīnu un Nigēriju. Apbrīnojamākais, ka PK2018 Nigērija no sešām dalības reizēm PK finālturnīrā pret Argentīnu grupu turnīrā spēlēs jau piekto reizi!
Nigērija PK finālturnīrā debitēja 1994. gadā (fun fact: kopš tā laika iedzīvotāju skaits Nigērijā pieaudzis par ~80%) un pārsteidzoši ieņēma pirmo vietu grupā, kurā bija divas Eiropas komandas Bulgārija (šai turnīrā spēlēja pusfinālā) un Grieķija, kā arī Argentīna. Tiesa, savstarpējā mačā Nigērija Argentīnai piekāpās ar 1:2 un šī spēle vēsturē iegājusi kā pēdējā (pēc skaita 91.) Maradonas karjerā Argentīnas izlasē. Kā zināms, tobrīd 33 gadus vecā futbola leģenda ASV notiekošajā finālturnīrā tika pieķerta dopinga lietošanā. Maradona noslēdzošajā mačā pret Nigēriju vārtus neguva, izceļoties ar rezultatīvu piespēli otrajos vārtos, bet abas reizes ar precīzu sitienu izcēlās Klaudio Kanidža. Gan Argentīna, gan Nigērija tai turnīrā izstājās 1/8 finālā – pirmie bez Maradonas sensacionāli zaudēja Rumānijai (2:3), bet otrie saspringtā cīņā tikai papildlaikā piekāpās nākamajai finālistei Itālijai (1:2).
1998. gadā Nigērija Argentīnu izlaida, bet pēc tam tik pa īstam sākās. 2002. gadā abas nokļuva Nāves grupā kopā ar Angliju un Zviedriju. Vairums prognozēja Argentīnas un Anglijas izdzīvošanu, bet argentīniešu vietā 1/8 finālā iekļuva zviedri. Tiesa, Argentīnu nogremdēja abas Eiropas komandas, kamēr Nigērija Dienvidamerikas pārstāvei atkal zaudēja – pirmās kārtas spēlē 0:1. Otrā puslaika vidū precīzs bija Gabriels Batistuta.
Uz PK2006 Nigērija netika un pēc grūtas astoņu gadu gaidīšanas PK2010 finālturnīrā, protams, atkal satikšanās ar Argentīnu, turklāt atkal pirmās kārtas spēlē. Johannesburgā pēc stūra sitiena Gabriels Haince skaisti ar galvu iesita jau sestajā minūtē un Argentīna atkal uzvarēja ar 1:0. Atkal ar Nigēriju satikās Maradona, šoreiz jau galvenā trenera statusā. Vēl šī spēle palika atmiņā ar varonīgā nigēriešu vārtsarga Vinsenta Enjeamā seiviem, tostarp liedzot vārtu guvumus Lionelam Mesi. Futbolā viens nav cīnītājs un Nigērija grupā palika pēdējā, kamēr Argentīnai grupā trīs uzvaras, taču izstāšanās no turnīra 1/4 finālā pēc sagrāves pret Vāciju (0:4).
Un, protams, arī pagājušajā PK izcīņā pirms četriem gadiem Argentīna un Nigērija nokļuva vienā grupā, šoreiz pārmaiņas pēc grupu turnīra pēdējā kārtā (gluži kā tas notika pirmajā reizē 1994. gadā). Nigērieši pirms tam otrajā kārtā visai negaidīti ar 1:0 pārspēja Bosniju un Hercegovinu un bija ļoti tuvu 1/8 finālam – vajadzēja vai nu pašai nezaudēt pret Argentīnu vai, kas ticamāk, Bosnijas nezaudēšanu pret Irānu, kas arī piepildījās (bosnieši uzvarēja ar 3:1). Nigērija arī ceturtajā piegājienā Argentīnai zaudēja, priecējot līdzjutēju acis ar rezultatīvu futbolu – 2:3. Šoreiz Mesi pārspēja Enjeamā, turklāt divreiz, bet Nigērija abas reizes atbildēja ar precīzu sitienu. Uzvaras vārti Markosam Roho, spēles likteni gluži kā pirms četriem gadiem izšķirot stūra sitienam. Nigērija 1/8 finālā saspringtā mačā galotnē ar 0:2 zaudēja Francijai, bet Argentīna kaimiņvalstī Brazīlijā notikušā PK fināla papildlaikā atzina Vācijas pārākumu ar 0:1.
Rupji rēķinot (reizēm izlozes procedūra bijusi ārkārtīgi komplicēta), sešās reizēs, kad finālturnīrā piedalījusies Nigērija, varbūtība tikt ielozētai grupā ar Argentīnu bija attiecīgi 1/4, 1/8, 1/8, 1/5, 1/6 un 1/8. Attiecīgi varbūtība, ka abas nonāk vienā grupā piecas reizes, iznāk 0.06%! Jeb vienā 158 tūkstošiem gadījumu… 26. jūnijā Sanktpēterburgā pēdējo 24 gadu klasika PK finālturnīros – Argentīna pret Nigēriju.
Lai gan Kostarika pirms četriem gadiem izdzīvoja Nāves grupā, aizsūtot uz mājām Itāliju un Angliju, arī šoreiz tai atvēlēta pastarītes loma – tiesa, ne tik izteikti kā pirms četriem gadiem. Brazīlija šīs grupas prognozēs ir pārliecinoši pirmā - titulētākā izlase kopš 1986. gada astoņas reizes pēc kārtas pārvarējusi grupu turnīru, pirms tam 1982. gadā pārvarēja pirmo grupu turnīru, savukārt otrajā ieņēma otro vietu starp trim komandām, bet tālāk tika vien mini grupas uzvarētāja. Toties ārkārtīgi līdzvērtīgas izredzes uz otro ceļazīmi ir Šveicei un Serbijai.
Brazīlija ir piecreiz triumfējusi PK izcīņā un paliks titulētākā pasaules futbola izlase vismaz līdz pat 2022. gadam, ja vien nākamgad Krievijā par čempioni nekļūs Vācija, atkārtojot brazīliešu sasniegumu (četri tituli ir arī Itālijai, taču tā PK2018 finālturnīram nav kvalificējusies). Šveice senākos laikos un Kostarika pirms četriem gadiem ir spēlējušas 1/4 finālā, bet Serbijas priekštece Dienvidslāvija divreiz spēlējusi pusfinālā, abos gadījumos paliekot ceturtajā vietā (1930. gadā spēles par trešo vietu nebija, bet FIFA mājas lapā norādīts, ka trešā vieta pienākas ASV, pateicoties labākiem citiem rādītājiem).
1930. gada finālturnīrs bija vienīgais, kuram nebija kvalifikācijas turnīra. Pirmās divas vēsturiskās spēles risinājās paralēli 1930. gada 13. jūlijā, bet nākamajā dienā, 14. jūlijā, vienā no mačiem Urugvajas galvaspilsētā Montevideo spēlēja Brazīlija un Dienvidslāvija. Kā vēlāk izrādījās, tā bija izšķirošā spēle par vietu pusfinālā, jo trešā komanda mazajā trīs komandu grupiņā Bolīvija nebija konkurētspējīga, abas spēles zaudējot ar 0:4. Dienvidslāvi jau pirmajās 30 minūtēs pret Brazīliju panāca 2:0 un uzvarēja spēli ar 2:1, tai turnīrā izstājoties pusfinālā, ciešot 1:6 sagrāvi pret nākamo čempioni un mājinieci Urugvaju. Par godu Dienvidslāvijas piedzīvojumiem Urugvajā 2014. gadā tapusi pat filma “Redzēsimies Montevideo!” (video ieskats). Fakts: pēdējais šī mača dalībnieks mira 1992. gadā.
Apskatījām 1930. gadu, kurā triumfēja Urugvaja. Arī nākamā tikšanās reize starp PK2018 E grupas dalībniecēm bija turnīrā, kurā pirmo vietu izcīnīja Urugvaja, proti, 1950. gadā. Turklāt četru komandu grupā nonāca uzreiz trīs nākamā gada sāncenses (joprojām spēkā piebilde par Dienvidslāviju/Serbiju) – mājiniece Brazīlija, Dienvidslāvija un Šveice, kurām piebiedrojās Meksika. Tolaik finālturnīra 16 komandas grupu turnīrā (4x4) noskaidroja četru grupu uzvarētājas, kuras savukārt aizvadīja viena apļa turnīru, lai noskaidrotu čempioni. TOP4 ceļazīmes liktenis atkal izšķīrās spēlē starp Brazīliju un Dienvidslāviju, šoreiz spēļu pēdējā kārtā. Dienvidslāviem derēja pat neizšķirts, jo viņi abas spēles uzvarēja (tostarp pret Šveici – 3:0), kamēr Brazīlijai dzīvi pabojāja tieši Šveice (2:2, šveicieši neizšķirtu izrāva 88. minūtē). 142 tūkstošu skatītāju(!) apmeklētajā spēlē Brazīlija guva ļoti ātrus vārtus un galu galā ar 2:0 pārspēja Dienvidslāviju, uzvarot grupā. Kā zināms, finālčetrinieka izšķirošajā spēlē 174 tūkstošu skatītāju(!) klātbūtnē Brazīlija, kurai derēja neizšķirts un kura pirmā guva vārtus, kapitulēja Urugvajas priekšā ar 1:2.
Brazīlija ar Dienvidslāviju tikās arī nākamajā PK finālturnīrā 1954. gadā. Īpatnējais izspēles formāts, ka abām, lai noskaidrotu pirmās vietas ieguvēju grupā, bija jāaizvada arī papildlaiks. Mačs tik un tā noslēdzās neizšķirti (1:1) un grupas uzvarētāja likteni izšķīra izloze – pirmā vieta Brazīlijai. Tiesa, savus 1/4 finālus zaudēja abas. Šai pašā stadijā apstājās arī mājiniece Šveice, kas ar 5:7(!) piekāpās Austrijai.
1958. gadā Brazīlija par pasaules čempioni kļuva pirmo reizi, pēc četriem gadiem šo pašu panākumu atkārtoja, finālā pieveicot Čehoslovākiju, kura pusfinālā pārspēja Dienvidslāviju. Toreiz Brazīlijas un Dienvidslāvijas ceturtais duelis nesanāca un bija krietns laiciņš jāpagaida, taču 1974. gadā tas notika – Frankfurtē tika izspēlēts bezvārtu neizšķirts, lai gan lieliski momenti bija abām. Pēcāk gan Brazīlija, gan Dienvidslāvija izkļuva no grupas, jo ar pārliecinošākiem rezultātiem (Dienvidslāvija ar 9:0, Brazīlija ar 3:0) nekā Skotija (2:0) pārspēja pastarīti Zairu (tagad Kongo DR). Dienvidslāvija nepārvarēja nākamo grupu turnīru, bet Brazīlija ierindojās ceturtajā vietā.
Arī 1990. gadā Brazīlija bija grupā ar Skotiju, bet no PK2018 sāncensēm šī brīža pieckārtējo čempionu grupā bija finālturnīru debitante Kostarika. Spēļu pirmajā kārtā Kostarika negaidīti pieveica tieši Skotiju (1:0), bet otrajā spēlē Turīnā atzina Brazīlijas pārākumu ar 0:1. Tas gan neliedza tieši Kostarikai kopā ar Brazīliju izkļūt no grupas, mājup nosūtot divas Eiropas pārstāves Skotiju un Zviedriju. Brazīlijas uzvarā pār Kostariku vienīgos vārtus guva Millers – jā, Millers, iesauka, kuru brazīlietis pārņēma par godu vācietim Gerdam Milleram. Izslēgšanas spēlēs Amerikas pārstāves gan agri cieta neveiksmes – Kostarika apstājās 1/8 finālā pret Čehoslovākiju (1:4), bet Brazīlija 1/8 finālā zaudēja finālistei Argentīnai.
2002. gadā Kostarika otro reizi vēsturē piedalījās PK finālturnīrā un atkal grupā Brazīlija (aizsteidzoties priekšā, nākamajos divos finālturnīros šīs izlases savā starpā netikās un nākamgad Krievijā Kostarika ar brazīliešiem tiksies “tikai” trešo reizi piecos piegājienos). Abas Dienvidkorejā tikās grupu turnīra noslēdzošajā kārtā – Brazīlijai pēc divām uzvarām divās spēlēs bija nodrošināta ceļazīme, bet Kostarikai punktu skaita ziņā bija 4:1 pārsvars pār Turciju un par trim vārtiem labāka vārtu bilance. Turcija pastarīti Ķīnu pieveica ar 3:0 un Kostariku apsteidza – kostarikāņi brīnumu pret Brazīliju, kura tai turnīrā kļuva par pieckārtējo pasaules čempioni, nepaveica, izstājoties no turnīra. Līdzjutēji vismaz tika iepriecināti ar rezultatīvu futbolu – 5:2 Brazīlijas labā (un cik momentu vēl tika nerealizēts!). Visu laiku otrais rezultatīvākais PK finālturnīru futbolists Ronaldu pret Kostariku guva divus no saviem 15 vārtiem finālturnīros. 16 ir Miroslavam Klozem.
2006. gada PK finālturnīrs bija vienīgais, kurā visas PK2018 E grupas četras komandas piedalījās finālturnīrā, tomēr savstarpēju maču nebija. PK2010 un PK2014 bija pa trim komandām, turklāt pirms četriem gadiem gan Brazīlija, gan Kostarika, gan Šveice piedalījās arī izslēgšanas spēlēs. Tādējādi 2002. gada trakais 5:2 mačs starp Brazīliju un Kostariku ir pēdējais E grupas savstarpējo cīņu vēsturē.
Uz Serbiju attiecināti arī Dienvidslāvijas, kā arī Serbijas un Melnkalnes rezultāti.
Šī grupa ceļazīmju sadalē, iespējams, ir interesantākā. Skaidrs, ka Vācija kā pasaules čempione kotējas augstu, bet Zviedrijai un Meksikai tiek atvēlētas identiskas izredzes, turklāt arī Dienvidkoreja netiek uzskatīta par bezcerīgu.
Lai gan pasaules čempiones tituli ir tikai Vācijai, šī grupa, ja skatāmies caur vēstures prizmu, ir pieredzes bagātākā. F grupas viena komanda PK finālturnīrā līdz šim vidēji piedalījusies 13.25 reizes, kamēr otrajā vietā ir E grupa (Brazīlija, Serbija (Dienvidslāvija), Šveice, Kostarika) ar 11.25 reizēm. Tāpēc likumsakarīgi, ka F grupas komandu ceļu savulaik ir krustojušies un ne reizi vien.
Gan Vācija, gan Zviedrija nedevās uz pirmo Pasaules kausa izcīņu un abas tajā debitēja pēc četriem gadiem 1934. gadā. Tajā turnīrā kvalificējušās 16 komandas spēlēja pēc “play-off” principa. Vācija debijā uzveica Beļģiju ar 5:2, Zviedrija Argentīnu ar 3:2 un 1/4 finālā abas tikās savā starpā. Vācija Milānā “San Siro” stadionā tikai trīs tūkstošu skatītāju klātbūtnē (visi 1/4 fināli, tostarp ar mājinieces Itālijas dalību, risinājās vienlaicīgi) pārspēja Zviedriju ar 2:1 un toreiz ieņēma trešo vietu.
Dienvidkoreja PK finālturnīrā debitēja 1954. gadā (līdz nākamajai reizei bija jāgaida 32 gadi) un bija vienā grupā ar topošo čempioni Rietumvāciju, tomēr formāta dēļ savā starpā netikās. Un varbūt arī labi, ka tā, jo korejieši Ungārijai zaudēja ar 0:9, bet Turcijai ar 0:7.
Zviedrijas visu laiku lielākais panākums ir spēlēšana finālā 1958. gadā, kad turnīrs risinājās tās mājās. Čempionāta atklāšanas spēlē Solnā (tai pašā stadionā, kur vērtīgu uzvaru izcīnīja Latvija ceļā uz “Euro 2004” finālturnīru) Zviedrija apspēlēja Meksiku ar 3:0. Meksikāņi no grupas neizkļuva, bet zviedri aizcīnījās līdz finālam, kurā ar 2:5 piekāpās Brazīlijai – uzvarētāju labā pa diviem vārtiem guva Vavā un tobrīd tikai 17 gadus vecais Pelē. Septiņi vārti joprojām ir PK finālu rezultativitātes rekords.
1974. gadā turnīrs pirmo reizi risinājās vācu zemē (Rietumvācijā) un mājinieku futbolisti parūpējās par otro pasaules čempionu titulu – precīzi 20 gadus pēc pirmās reizes. Formāts paredzēja divus grupu turnīrus un otrajā vienā grupā bija Rietumvācija un Zviedrija. Četru komandu grupā pirmās vietas ieguvēja garantēja finālu, bet otrās vietas īpašniecei pienācās cīņa par bronzu. Vācieši ar zviedriem tikās otrajā kārtā un Rietumvācija Diseldorfā pēc zaudēta puslaika uzvarēja ar 4:2. Zviedri grupā palika trešie, bet Rietumvācija ar Gerdu Milleru priekšgalā grupu turnīra izšķirošajā mačā ar 1:0 pieveica spēcīgo Poliju, savukārt finālā tika galā arī ar jaudīgo Nīderlandi.
Pēc četriem gadiem finālturnīrs risinājās Argentīnai un pēc viena finālturnīra izlaišanas galvenajā futbola forumā atgriezās Meksika, kurai bija tā laime spēlēt grupā ar pasaules čempioni Rietumvāciju. Vācieši pirmajā spēlē netika pie uzvaras (0:0) un otrajā kārtā samizoja Meksiku ar 6:0 – tobrīd tā kļuva par Vācijas graujošāko uzvaru finālturnīru vēsturē. Šo rekordu Vācija laboja vien 2002. gadā, kad Klozes pieci vārti ļāva sasist lupatu lēveros Saūda Arābiju (8:0). Atgriežoties pie PK1978, Rietumvācija nepārvarēja otro grupu turnīru, kurā palaida priekšā Nīderlandi un Itāliju. Pret holandiešiem “Liepājas Metalurga” bijušais treneris Ridigers Abramčiks guva vārtus, bet liktenīgs Rietumvācijai izrādījās zaudējums pret Austriju (2:3) – šai mačā Abramčiks beigās varēja izlīdzināt rezultātu, bet netrāpīja no labas pozīcijas.
Meksika 1978. gadā nebija labi sagatavojusies (ne tikai 0:6 pret Rietumvāciju, bet arī 1:3 zaudējumi pret Tunisiju un Poliju), bet 1982. gadā pat neiekļuva finālturnīrā, palaižot garām Hondurasu un Salvadoru. Atgriešanās finālturnīrā Meksikai notika 1986. gadā, kad tā bija turnīra saimniece. Šoreiz Meksika bija jūtami konkurētspējīgāka – savā grupā tā izcīnīja pirmo vietu un uzvarēja arī 1/8 finālā pret Bulgāriju. Nākamajā fāzē, 1/4 finālā, Meksika tikās ar Rietumvāciju. Šoreiz ne tuvu nebija nekāds 0:6 – gan pamatlaikā, gan papildlaikā 0:0 un pusfināla ceļazīmes likteni izšķīra pendeles. Jāmin, ka Rietumvācijai noraidījums 65. minūtē, bet papildlaikā sastāvi izlīdzinājās, kad sarkano kartīti nopelnīja arī tagad labi zināmais treneris Havjers Agirre.
Atkāpei – pirmo reizi 11 metru sitienu sērijas noteikums tika ieviests PK1978, bet līdz Vācijas un Meksikas pendelēm šis futbola elements tika pielietots divreiz – abas reizes 1982. gadā, turklāt vienā no gadījumiem to iemēģināja tieši Rietumvācija, pusfinālā šādi tiekot galā ar Franciju.
Varbūt tas, varbūt meksikāņu satraukums, bet arī savā otrajā piegājienā vācieši pendelēs bija aukstasinīgāki un meistarīgāki – 4:1. Gan pret Franciju, gan pret Meksiku 11 metru sitienu izpildīja un arī realizēja viens futbolists – Pjērs Litbarskis. Vārtus abas reizes sargāja lieliskais Haralds Šumahers. Jāmin, ka Vācija (ieskaitot Rietumvāciju) šobaltdien no tām 12 izlasēm, kas PK finālturnīru pēcspēļu pendelēs piedalījušās vismaz divreiz, ir vienīgā, kas šai elementā uzvarējusi visas reizes – bilance ir 4-0. Pabeidzot PK1986 stāstu, Rietumvācija aizcīnījās līdz finālam, kur ar 2:3 piekāpās Argentīnai ar Maradonu sastāvā.
1994. gada finālturnīrs bija pirmais no līdz šim trim, kurā PK2018 F grupas pieredzes bagātās izlases visas spēlēja finālturnīrā. Vācija nokļuva grupā ar Dienvidkoreju un abas tikās pēdējā spēļu kārtā, kad korejiešiem vēl bija iespējas iekļūt 1/8 finālā. Pirms četriem gadiem trešo pasaules čempiones titulu ieguvusī Vācija Āzijas pārstāvjus nekur nepalaida – Dalasā 3:2. Jirgenam Klinsmanam gūstot divus vārtus, jau pēc pirmā puslaika bija 3:0 par labu Vācijai, bet korejieši pēc pārtraukuma padarīja rezultātu solīdāku. Vācija tai finālturnīrā titulu nenosargāja, 1/4 finālā sensacionāli piekāpjoties Bulgārijai (1:2), kura pirms tam 1/8 finālā pendelēs bija izslēgusi arī Meksiku, bet bronzas mačā cieta sakāvi no Zviedrijas (0:4). Jāizceļ, ka meksikāņi ASV notiekošajā turnīrā sāka amizantu sēriju – izstāties tieši 1/8 finālā. Tas viņiem izdevies sešas reizes pēc kārtas un sērija turpinās…
1998. gadā vienā grupā bija Meksika un Dienvidkoreja, tām satiekoties pirmajā spēļu kārtā Lionā. Meksikāņi apliecināja favorītu statusu, uzvarot a 3:1. Puslaiku gan uzvarēja korejieši, taču viņiem pietrūka spēku, no 30. minūtes spēlējot mazākumā - uzvaras vārti Meksikai 75. minūtē. Meksika 1/8 finālā uzskrēja… Vācijai. Spēle padevās dramatiska. Meksika otrajā puslaikā bija ārkārtīgi tuvu 2:0 panākšanai un Klinsmans tikai 75. minūtē panāca izlīdzinājumu (1:1), bet uzvaru Vācijai 86. minūtē izrāva Zelta puisēns Olivers Bīrhofs, kurš pirms diviem gadiem savai valstij izcīnīja zeltu “Euro 1996”. Vācija gan atkal izstājās 1/4 finālā, šoreiz ar blīkšķi zaudējot Horvātijai (0:3).
2002. gadā otrā reize, kad visas F grupas komandas finālturnīrā (Dienvidkoreja kā mājiniece), bet interesantākais tas, ka visas četras uzvarēja savā grupā! Meksika 1/8 finālā, protams, apstājās, tāds pats liktenis Zviedrijai, bet Vācija ar mājinieci Dienvidkoreju satikās pusfinālā. Te gan jāsaka, ka tik rekordtālu korejieši aizkļuva skaļu skandālu ēnā – tiesnešu palīdzība izslēgšanas mačos pret Itāliju un Spāniju bija grūti noliedzama… Tomēr tieši Vācija ar pragmatisku futbolu kļuva par pirmo tai turnīrā, kas prata Dienvidkoreju pārspēt – 1:0. Vācieši sagaidīja pretuzbrukuma iespēju un 75. minūtē precīzs bija Mihaels Ballaks. Finālā Vācijai 0:2 pret Brazīliju, bet korejieši palika pat bez bronzas, ar 2:3 zaudējot Turcijai, kura savukārt pēc diviem gadiem netika uz “Euro 2004” Latvijas dēļ.
2006. gadā jau Vācija turnīra rīkotājas lomā un atkal visas četras mūsu apskatāmās izlases finālturnīrā. Korejieši vienīgie neizkļuva no grupas, bet Meksika būtu spēlējusi 1/4 finālā pret Vācijas – Zviedrijas uzvarētāju, ja vien būtu uzvarējusi savu 1/8 finālu – Argentīnas barjera izrādījās par augstu. Savukārt vāciešu un zviedru 1/8 Minhenē mājinieki bija pārāki ar 2:0. Jau 4. un 12. minūtē vārti Lukašam Podoļskim, turklāt zviedri 28. minūtē palika mazākumā. Neskatoties uz to, Henriks Lāšons otrā puslaika sākumā nopelnīja 11 metru soda sitienu, tomēr pats to arī izniekoja, sitot pāri. Vācija turnīrā tika pie trešās vietas.
2010. gadā atkal tieši Argentīna neļāva Meksikai aizkļūt līdz 1/4 finālam pret Vāciju, tāpat F grupas komandas savā starpā netikās 2014. gadā, taču neapšaubāmi varam apgalvot, ka vēsture tieši tās visbiežāk savedusi kopā, ja runājam par PK2018 finālturnīra grupām. Turklāt Vācija ar Zviedriju vienreiz tikās arī EČ finālturnīrā. 1992. gadā, kad Zviedrija tajā spēlēja pirmo reizi (palīdzēja mājinieces statuss), abas tikās pusfinālā un ar 3:2 uzvarēja vācieši.
Uz Vāciju attiecināti arī Rietumvācijas rezultāti.
Acīmredzami izteiktas favorītes ir abas Eiropas pārstāves - Beļģija un Anglija. Debitantei Panamai netic, bet Tunisija, lai gan tāpat izredžu ziņā atpaliek tālu, tiek minēta kā reālākā Eiropas dueta nervu bojātāja.
Pašsaprotams, ka bukmeikeri izlašu izredzes pamatā nosaka, balstoties uz izlašu šī brīža meistarību un spēku, bet likumsakarīgi viss sanāk arī, ja paskatās uz vēsturiskajiem sasniegumiem. Jau minēts, ka Panama būs turnīra debitante, kamēr Tunisija līdz šim finālturnīros spēlējusi četrreiz un visas reizes pabeidza dalību jau pēc grupu stadijas. Skaidrs, ka arī Anglija un Beļģija nestāv pat tuvu klāt, piemēram, Vācijai un Brazīlijai, tomēr angļiem ir 1966. gada tituls un vēl pa reizei gan Anglija, gan Beļģija spēlējušas pusfinālā, paliekot ceturtajā vietā.
Anglija un Beļģija pirmo reizi vienā finālturnīrā piedalījās 1954. gadā un uzreiz sastapās vienā grupā, turklāt Bāzelē izspēlēja īstu trilleri. Pamatlaikā beļģi atspēlējās no 1:3 un panāca 3:3, bet pēc papildlaika 4:4 (atkal jāpiemin formāts). Beļģija no grupas neizkļuva, bet Angliju 1/4 finālā izslēdza Urugvaja.
Kad debitēja Tunisija, finālturnīrā neiekļuva ne Anglija, ne Beļģija, bet līdz šo divu Eiropas komandu atkal satikšanās reizei bija jāpagaida līdz pat 1990. gadam, kad savstarpējā mačā bija jānoskaidro 1/4 fināla dalībniece. Atkal pamatlaikā neizšķirts (0:0), taču šoreiz uzvarētāju izdevās noskaidrot papildlaikā – uz maiņu nākušais Deivids Plats Boloņā pirmspēdējā minūtē guva vienīgos vārtus. Anglijai šis joprojām ir visu laiku otrs labākais finālturnīrs – ceturtā vieta.
Tunisijas otrais finālturnīrs bija 1998. gadā un pirmajā spēlē uzreiz bija jātiekas ar Angliju. Marseļā pa vārtiem guva Alans Šīrers un Pols Skoulzs (2:0). Angļi izstājās 1/8 finālā, episkā spēlē pendelēs piekāpjoties Argentīnai.
Savukārt pēc četriem gadiem Tunisija Japānā sastapa Beļģiju. Neizšķirts 1:1 (eiropiešu labā vārtus iesita Marks Vilmotss – izlases nākamais treneris), kas nesabojāja beļģiem izkļūšanu no grupas, kamēr tunisieši ar krieviem brauca mājup. Beļģija 1/8 finālā ar 0:2 zaudēja topošajai pasaules čempionei Brazīlijai, tādu pašu likteni 1/4 finālā pret brazīliešiem sagaidot Anglijai.
PK finālturnīros tas arī viss, bet EČ Anglija ar Beļģiju tikās 1980. gada finālturnīrā – grupu turnīra pirmajā kārtā neizšķirts 1:1, beļģiem vēlāk iekļūstot finālā, kur 1:2 pret Rietumvāciju.
Lai gan Kolumbijas izredzes iekļūt 1/8 finālā tiek vērtētas divreiz augstāk nekā Japānas un kopumā kolumbieši un poļi šai grupā uzskatāmi par favorītiem, šai grupai noteikti ir potenciāls, lai kļūtu par vienu no vai pat visinteresantāko grupu turnīrā. Atšķirībā no dažām labām citām grupām, šai grupā nav nevienas komandas, kas varētu būt kaut vai puslīdz droša par izkļūšanu no grupas un nav arī nevienas komandas ar diezgan bezcerīgām iespējām. Vēsturiski lielākie panākumi PK finālturnīros Polijai, kas divreiz izcīnījusi trešo vietu.
Ar Kolumbiju un Poliju interesanti tas, ka no 1974. līdz pat 2006. gadam PK finālturnīrā allaž piedalījās tieši viena no tām, bet vienā finālturnīrā tās nākamgad spēlēs pirmo reizi. Senegāla finālturnīrā spēlējusi tikai reizi un šī vienīgā reize bija izcila – grupā apspēlēta pasaules čempione Francija (1:0) un iekļūts 1/4 finālā, kur senegālieši piekāpās turkiem, kuri savukārt 1/8 finālā pirms tam izslēdza tieši mājinieci Japānu.
Attiecīgi šīs grupas komandas nav tikušās bieži. Precīzāk sakot, tikai reizi un tas notika pēdējā finālturnīrā Brazīlijā pirms četriem gadiem. Kolumbija bija vienā grupā ar Japānu un tikās grupu turnīra pēdējā spēļu dienā. Kolumbijai vairs neko nevajadzēja, jo bija nodrošināta pirmā vieta grupā, kamēr Japānai uzvara vēl varēja ļaut apsteigt grieķus. Tomēr kolumbieši, spēlējot atbrīvoti, sadragāja Japānu ar 4:1. Džeksons Martiness guva divus vārtus, bet vieni vārti arī turnīra rezultatīvākā spēlētāja Hamesa Rodrigesa kontā. Šī spēle vēsturē iegāja ar kolumbiešu vārtsarga Farida Mondragona uznākšanu uz maiņu 85. minūtē – 43 gadu un trīs dienu vecumā viņš kļuva par PK finālturnīru vecāko futbolistu, kurš ticis laukumā, labojot kamerūnieša Rožē Millas 20 gadu veco rekordu. Kā labi atceramies, Kolumbija PK2014 apstājās 1/4 finālā, kad ar 1:2 piekāpās mājiniecei Brazīlijai.
