Otrdienas rītā, pamostoties Panevēžas Sporta skolas LUX numuriņā, nepameta sajūta, ka kāds svešinieks staigā pa istabiņu, bet izrādījās viltus trauksme. Vienkārši durvīm laba caurskanība no gaiteņa puses, kas ap plkst. 7 manā prātā raisīja nelielu satraukumu, līdz apjautu, ka esmu viens. Ātri sataisījāmies, paēdām brokastis, ap pl. 9.45 sākot braucienu uz Kauņu.
Pirmā pietura, izbraucot no Panevēžas, mums bija Krekenavas skatu tornis, no kura pavērās skaista peizāža uz visām debess pusēm. Tur virs koku galotnēm pūta auksts ziemeļu vējš, tāpēc ilgi neuzkavējāmies un ripinājām tālāk, līdz pirmajam veikalam. Tajā iegādājos šokolādes batoniņu un baterijas Jāņa fotoaparātam, kas iepriekš sadursmē ar asfaltu nedaudz cieta. Veikalā kāda jauka kundzīte vaicāja man, no kurienes, uz kurieni braucu. Kad padalījos ar plānu un viņa uzzināja, ka esmu latvietis, pusmūža vecuma sieva novēlēja vajadzīgo ceļavēju un sirsnīgi atvadījās. Oooo, Latvija, viņa teica.
Gandrīz visa distance līdz Kauņai veda gar Ņevežis upes baseinu, ko varētu pielīdzināt Abavas senlejai, ja tā atrastos Latgalē. Ceļš gar upi ir līkumiem, pauguriem, palejām pārbagāts, taču ar estētisku piesitienu, kādu pavisam noteikti nevar noķert uz lielceļiem, kur jāuzmanās no fūrēm. Smagās mašīnas mūs otrdienā netaranēja teju nemaz.
Visu laiku braucām gar upi. Smuki, ļoti maz mašīnu. — Janis Sipkovs (@energodata)Maršruta plānā esošajos Ķēdaiņos ieradāmies samērā laicīgi. Tur sameklējām informācijas centru, kur uzzinājām, ka pilsētas labākā ēstuve ir ap stūri. Izsalkums bija manāms abu mūsu sejās. Noticējuši biroja administratorei, devāmies turp, kur salāti, karbonāde ar frī kartupeļiem un 0,5 l kvasu maksāja ap 7,5 eiro. Ļoti pieņemami porcijas izmēram un garšas kvalitātei.
Brauciena pēdējais, vairāk nekā 50 kilometru garais posms līdz Kauņai bija visjautrākais, tai pašā laikā spraigākais. Iebraucot Kauņā, Jānis asfalta remonta dēļ piedzīvoja kritienu. Viņš nedaudz nobrāza labo kāju, un salūza arī otras somas stiprinājums. Kamēr rakstu šīs rindas (pl. 23.04), Jānis meistaro somai vajadzīgās detaļas, kuras iegādājāmies Senukai būvniecības preču lielveikalā. Viss būs gatavs, lai trešdien bez šīs bēdas varētu šķērsot Lietuvas/Polijas robežu. Somas skāde nav tik traka, kā izklausās. Pirmo reizi otrdien noder no Rīgas līdzi paņemtā makgaiverene (līmlente).
Lai labi stringri turās. Nebūs gan noņemama soma, bet šajā hostelī saimnieks ieteica ņemt riteņus istabā. — Janis Sipkovs (@energodata)«Iesildīšanās posms ir galā. Trešdien pārslēdzamies uz nopietnāku darba režīmu, lai neatpaliktu no Rīgā nospraustā grafika,» sacīja Jānis. Trešdien mīsim vismaz 130 kilometru līdz Polijas pilsētai Suvalkiem. Pašreizējās prognozes liecina, ka pirmo reizi ceļojuma laikā nāksies saskarties ar pretvēju.
