Pēc ilgas uzvaru sērijas neveiksme dažkārt nāk kā atvieglojums, kas mazina spriedzi, novērš domas no rekorda un sagādā jaunu motivāciju...
Nē, uzvarēt, protams, gribas katrā spēlē! Cita lieta tā, ka mūsu komandas sniegums nebūt nebija tik stabili kvalitatīvs, kā gribētos. Bija lielas svārstības katras spēles, pat puslaiku ietvaros. Daudzas uzvaras izcīnījām pašās galotnēs. Turklāt bija gan veiksmīga pakaļdzīšanās pēc neveiksmīga spēles sākuma, gan arī nevajadzīgi piedzīvojumi, ļaujot pretiniekiem likvidēt jau šķietami drošu pārsvaru.
Spēles kvalitāte bija sliktāka par rezultātiem?
Kvalitāti vienmēr var vēlēties labāku. Īpaši sezonas sākumā. Mūsu spēles sistēmas bijušas gana efektīvas, lai palīdzētu uzvarēt, bet skaidrs, ka tik īsā laikā tās ne tuvu nav pilnībā noslīpētas. Piedevām vēl traumas mēdz izsist no ritma. Brīžiem pietrūkst labai komandai nepieciešamās “ķīmijas”, kuras izveidei vajadzīgi vairāki mēneši. Mūsu priekšrocība ir komplektācija. Komandā ir gandrīz tikai latviešu spēlētāji, kuriem vieglāk atrast kopīgu valodu, un netrūkst motivācijas pierādīt, ka viņi ir labāki par citās komandās spēlējošajiem leģionāriem. Komanda progresē, un tas izpaudās arī zaudētajā spēlē Ventspilī. Taču nebijām pietiekami labi, lai uzvarētu.
Ventspilī spēles liktenis izšķīrās trešajā ceturtdaļā, kurā zaudējāt ar 15:31. Kādi bija galvenie iemesli tādam kritumam?
Zaudējām spēles disciplīnu un koncentrēšanos, pieļāvām daudz paviršības kļūdu gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Turklāt ļoti veiksmīgi nospēlēja pretinieku līderi Kristaps Janičenoks un Kvameins Mičels. Spēļu izšķirošos brīžos individuālajai meistarībai ir īpaša nozīme, un šajā aspektā ventspilnieki šoreiz bija pārāki. Kāds no mūsējiem nenostrādāja niansēs līdz galam, un visi komandas pūliņi zaudēja nozīmi.
Vai šāda pieredzējuša līdera nišu Valmieras komandā varētu ieņemt Armands Šķēle?
Jā, tāda bija doma, viņu iesaistot – pieredzējis, meistarīgs, par sevi pārliecināts basketbolists, kurš var kvalitatīvi uzņemties iniciatīvu stresa situācijās, īpaši izslēgšanas spēlēs. Ticu, ka viņš to var izdarīt un mans uzdevums ir iekļaut viņu komandas spēles sistēmā tā, lai maksimāli izmantotu viņa labākās īpašības. Jāsaprot, kuros spēles brīžos viņš var dot lielāko ieguldījumu un jāatrod spēlētāju virknējums, kurā Armanda efektivitāte var būt vislielākā.
“Valmiera/ORDO” aizsardzības līnijā ir arī citi meistarīgi un ambiciozi spēlētāji. Spēles laiku sadalīsiet?
Lai komanda pretendētu uz nopietnām uzvarām, vajadzīgi vairāki individuāli spēcīgi spēlētāji, kuri “nesadegs” izslēgšanas turnīra spriedzē, kad svarīgas spēles būs ik pēc dienas. Piemēram, brāļi Šķēles varētu veidot potenciāli spēcīgu tandēmu, papildinot viens otru un dažādojot mūsu spēli. Diemžēl Aigara trauma pagaidām nav ļāvusi pilnībā pārbaudīt šo ieceri.
Spēles laika sadalījumu ietekmē taktiskie uzstādījumi un pretinieki, tāpēc ir svarīgi, lai trenera rīcībā būtu pēc iespējas vairāk dažāda stila spēlētāju. Lai būtu iespējas manevrēt, un nepieciešamības gadījumā mainīt spēles zīmējumu. Raimonds Gabrāns un Vītenis Čižausks ātruma, agresivitātes, kvalitātes ziņā ir stipri līdzīgi, bet, piemēram, Aigars Šķēle pirmajā pozīcijā var paātrināt spēli, un komandai tas bieži noder. Svarīgi, lai spēlētāji saprastu un pieņemtu savas lomas komandā, un pagaidām, šķiet, tā ir noticis. Tiesa, problēmas mēdz aktivizēties pēc zaudējumiem, tāpēc ceru, ka turpināsim uzvarēt (smejas).
Papildinājumu meklējat?
Mums ir līdzvērtīgi 12 spēlētāji, katrs dod savu ieguldījumu, tāpēc nekādas steigas nav. Lielākais risks – “garajā galā” ir tikai četri spēlētāji un pat viena iziešana no ierindas radīs problēmas pat treniņprocesā. Skatīsimies, kā ritēs sezona.
Baltijas līgas spēles komandai ir kā poligons pirms cīņām Aldaris LBL?
Nekādā ziņā!Pēc ne visai veiksmīgās pērnās sezonas mērķi abos turnīros ir nopietni. Turklāt BBL distance ir ļoti īsa, tāpēc eksperimentus nevaram atļauties. Turnīrs ir ļoti noderīgs, jo Igaunijas un Lietuvas komandas spēlē savādāku basketbolu, nodrošinot pārsteiguma efektus, kādus Latvijā piedzīvojam reti. Tas liek mobilizēties gan treneriem, gan spēlētājiem un palīdz progresēt.
Aldaris LBL čempionāts sācies ar vairākiem pārsteigumiem. Pa zaudējumam jau ir gan Vefam, gan ventspilniekiem, tabulā zemu noslīdējusi Jēkabpils komanda neveicas baroniem... Stiprie kļuvuši vājāki vai vājie – stiprāki?
Kopumā Latvijas līga ir progresējusi. Vairs nav izteiktu pastarīšu, arī Latvijas Universitātes” komanda, kurai līdz šim gan nav veicies tikt pie uzvaras, sagādā nopietnas problēmas pretiniekiem. Atsevišķu komandu neveiksmes lai paliek to vadības ziņā – esmu pārliecināts, ka pieredzējušie treneri ir veikuši savu situācijas analīzi un dara visu iespējamo, lai problēmas novērstu. Bet komandu spēku izlīdzināšanās atņēmusi iespēju pakāpeniski ieskrieties sezonai, jo par negatavību vai pretinieku nenovērtēšanu uzreiz seko sods – zaudējums. Jo interesantāk skatītājiem.
Kāds ir iemesls šādam vispārējam progresam?
Visās komandās ir enerģiski un profesionāli meistarīgi treneri. Informācijas aprite ir ļoti laba, ambicioziem treneriem nav nekādu problēmu tikt pie jaunākajām basketbola idejām. Reizēm ir sajūta, ka jāspēlē pret spoguli, jo arī daudzas manas idejas ir kopīgajā apritē un tiek izmantotas. Uzlabojas treniņdarba kvalitāte, aug spēlētāju meistarības vidējais līmenis un komandu sagatavotība – spēles disciplīna, taktiskais arsenāls, agresivitāte.
Pirmsspēles intervijās valmieriešu pretinieki atklāti atzinuši, ka galvenais uzdevums – jātiek galā ar trenera Zvirgzdiņa iecienīto sistēmu...
Ja vēl tas, ko izmantoju, patiesi būtu tik viegli atšifrējams... Basketbola lielie noslēpumi patiesībā meklējami sīkajās niansēs. Pussoļos, puspagriezienos. Tās jāsaprot un jāprot izmantot. Gan brīžos kad spēle iet no rokas, gan arī situācijās, kad fiziskā un psiholoģiskā noguruma dēļ spēlētāju smadzenes atslēdzas. Tāpēc jau komandas tapšana ir ilgs process un arī “Valmiera/ORDO” vēl ir tikai ceļā uz savu īsto spēli.
Ko darāt, lai to ātrāk sasniegtu?
Trenējamies un daudz skatāmies video. Nevis pretiniekus bet gan savu spēli, analizējot pareizās un nepareizās darbības, lai izdarītu secinājumus. Četri apļi ir gara distance – visas svarīgākās spēles vēl priekšā.
Guntis Keisels, basket.lv
Seko un uzzini pirmais:
