05.05.2014. 15:39
"Ceru, ka sapratīšu, ko katra meitene spēj un treneriem izdosies izveidot veiksmīgu spēles modeli, lai izceltu spēlētāju labākās īpašības," Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš plāno uzticēties spēlētājām, kuras spēs izpildīt viņa prasības.

Krievijas izlase 2012. gadā Londonā izcīnīja ceturto vietu. Kritizētāju netrūka, taču, salīdzinot ar 2013. gada izgāšanos Francijā, komanda nospēlēja labāk.Trūka kvalitātes un spēles skatāmības, taču tajā brīdī tas bija labs rezultāts. Tik tālu tikām, pateicoties vienīgi taktiskā plāna izpildei. Pirms Londonas spēlēm radās komplektācijas problēmas – saspēles vadītāja Bekija Hammona ieradās pēdējā brīdī un nekādi nevarēja iespēlēties. Grūtības dominēja pār skaistu spēli. Tādējādi Krievijas līdzjutējiem izskatījās, ka lietas nenotiek, kā vajag.

Olimpisko spēļu pusfināls un spēle par trešo vietu – man tas bija liels sasniegums. Personīgi biju ļoti apmierināts gan ar klātbūtni, gan – kā tika sasniegts rezultāts.

Vai sekoja piedāvājums turpināt sadarbību?Krievijas basketbola savienība nolēma jaunajā ciklā izmantot citu treneru pakalpojumus. Federācijā tajā brīdī sākās jukas un pārmaiņas, taču tika izlemts, ka komanda iztiks bez ārzemniekiem. Pamatojums – sieviešu izlasei jāpietiek ar krievu treneru spēkiem. Šobrīd tas ir realizējies.

Pāreja no Krievijas uz Latvijas resursiem. Starpība ir jūtama?Spēlētāju izvēles iespējas Krievijā, neapšaubāmi, ir lielākas. Cits jautājums – spēlētāju noslogojums savos klubos. Krievijā ir daudz talantīgu, atlētisku un garu spēlētāju, taču viņām pietrūkst spēļu prakses. Otrkārt, par trūkstošo spēļu praksi viņām ļoti labi maksā. Tas kļuvis par individuālu izaicinājumu katrai spēlētājai. Vai apmierināties ar labi situētu darbu klubā, vai progresēt kā spēlētājai. Šī iemesla dēļ Krievijā domā par leģionāru skaita samazinājumu.

Latvijā situācija ir savādāka. Mans uzskats ir, ka meitenēm pēc iespējas vairāk jātiecas spēlēt labos ārzemju klubos. Manuprāt, Nordea līga nav tik augstā līmenī, lai spētu attīstīt Eirolīgas vai Eirokausu komandu tipa spēlētājas. Ļoti labi, ka attīstība notiek un skaisti izskatās no malas, taču izlasē vēlos redzēt augstāku līmeni.

Ieteikums meitenēm?Nedaudz pārsteidz lielā caurplūde Latvijas izlasē. Meitenes neraujas spēlēt valstsvienībā, lai pēc darba izlasē spēlētu labos Eiropas klubos, bet ļoti daudzas spēlētājas izvēlas citus ceļus. Pirmais ieteikums ir tikt Latvijas izlasē. Otrkārt, Latvijas izlasei jāsasniedz pēc iespējas augstākus rezultātus Eiropā, kas, savukārt, garantēs labas darbavietas klubos. Kā tas notika iepriekšējās paaudzes gadījumā, visām spēlētājām tiekot pie labiem piedāvājumiem.

Krievijā notiek otrādi. Visas cenšas spēlēt izlasē. Pat spēlētājas, kurām jau vajadzētu teikt ardievas. Nē – tik ātras atteikšanās nav. Cita lieta, ja nepaņem treneris. Mūsu situācija atšķiras. Piecu gadu laikā sastāvs nomainījies tik strauji, ka komandā no mana iepriekšējā sastāva palikušas divas spēlētājas.

Aija Putniņa un Zane Eglīte.Vēl jāmin Elīna Babkina. Viņa spēlēja Pekinā, taču netika sastāvā pirms 2009. gada Eiropas čempionāta. Un Anda Eibele. Viņa turpina atveseļoties pēc savainojuma. Kāpēc to stāstu? Manuprāt, 30-35 gadi sievietēm ir ļoti pateicīgs laiks, lai spēlētu augstā līmenī. Lēmumus par basketbola pamešanu nevajag sasteigt. No otras puses, katrs savu dzīves ceļu redz savādāk.

Baiba Eglīte, Ainars Zvirgzdiņš un Kitija Laksa pirmajā treniņā 2. maijā. Foto: Emīls Desjatņikovs, f64

Ainars Zvirgzdiņš un Zane Eglīte

Ainars Zvirgzdiņš un Aivars Vīnbergs

Kate Krēsliņa

Sanāk, ka galvenais treneris 16 meitenes redzējis mazāk. Kāds ir skats no malas?Lielāko daļu meiteņu esmu redzējis, jo pirms pāris gadiem konsultēju Latvijas U20 izlasi. Patīk, ka daudzas meitenes turpina izvēlēties studiju ceļu Amerikā. Un patīk, ka daudzas no viņām šobrīd ir atgriezušās Latvijā. Atbraucējas ienes jaunu, pozitīvu, enerģētisku basketbola virzību. Amerikas augstskolu absolventes bieži ieņem vadošas pozīcijas gan klubos, gan izlasē.

Dzīvē viss notiek pa spirāli. Nomainījušās paaudzes un spēlētājas. Treneriem jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem. Man tādi ir divi – Jūrmalā un izlasē. Ceru, ka sapratīšu, ko katra meitene spēj un treneriem izdosies izveidot veiksmīgu spēles modeli, lai izceltu spēlētāju labākās īpašības.

Vairāki pirmie numuri nespēlēs izlasē savainojumu dēļ. Tika apsvērta doma piesaistīt kādu jaunu saspēles vadītāju?Žēl, ka komandai šobrīd nevar palīdzēt Kristīne Kārkliņa un Anda Eibele. Pats eju basketbola attīstības virzienā, uzskatot, ka komandā jābūt lielākam skaitam universālu spēlētāju. Kuras var nospēlēt savā postenī un radīt draudus pretiniekam nestandarta situācijās. Tādējādi tīrie pirmie numuri komandā ir tikai Elīna Babkina un Zane Eglīte. Viņas var ļoti labi papildināt viena otru. Viena ir vairāk uzbrūkošā aizsardze, otra – tipiska melnā darba darītāja, tīrais aizsargs.

Ieva Krastiņa, Liene Priede var būt universālas spēlētājas, kuras ir gatavas nestandarta situācijām. Ņemot vērā, ka spēles pieteikumā var iekļaut 12 spēlētājas, vairāk pirmo numuru nevajag. Pietiek ar diviem klasiskajiem un diviem universālajiem aizsargiem, lai izveidotu normālu spēli.

Sabīne Niedola Latvijas čempionāta izslēgšanas spēlēs ieņēma pirmo vietu atlēkušo bumbu izcīnīšanā. Viņas prasmes noderētu izlasei?Nordea līgas spēles daudz tika rādītas interneta televīzijā un regulāri tām sekoju. Saprotu, ka Sabīnei bija savainojums un periods bez spēlēm. Iespējams, ka uz vājāku pretinieku fona motivācija un prasmes neizskatījās tik augstas, lai pārliecinātu mani uzaicināt viņu izlasē. Mēģināju redzēto vizualizēt – kur un kā viņu izmantot. Zinot, kādas spēlētājas izlasei ir pieejamas – Anete Šteinberga, Aija Putniņa, Kristīne Vītola – piesaistāmo meiteņu skaits tiek ierobežots.

Meklēju cita plāna spēlētājas, nekoncentrējoties atlēkušo bumbu vākšanai. Piemēram, Ieva Veinberga. Neesmu viņu redzējis, taču, izšķiroties, devu priekšroku tam, kādu statistiku viņa komandai devusi Itālijas otrajā līgā. Ieva ir gara, viņa labi cīnās par bumbām, apveltīta ar labu metienu. Man šķita, ka sistēmā vajadzīga daudzpusīga spēlētāja ar labu metienu no distances. Šoreiz tas bija galvenais kritērijs, taču Sabīne nav zaudējusi izredzes. Vēlos, lai viņa tiek labā ārzemju klubā un progresē, atgriežoties Latvijas izlasē.

Itālija un Portugāle izvēlējušās maksimāli tālas spēļu vietas, tādējādi pēdējās desmit dienas paies nemitīgos pārbraucienos.Dažādos Itālijas un Portugāles nostūros ar vīriešu komandām esmu spēlējis jau iepriekš. Sportā vietu un apstākļus neizvēlas. Arī pretiniecēm Latvijā var rasties problēmas. Ceru – būsim tik mobīli, agresīvi un griboši uzvarēt, ka varēsim izcīnīt panākumus.

Paredzētas piecas pārbaudes spēles. Gribētos vairāk?Šovasar nav plaša piedāvājuma. Vairākas komandas negatavojas, citas slēpjas vai negrib finansiāli tērēties. Pirms finālturnīra būtu savādāk. Ņemot vērā, ka kvalifikācijas spēles notiek pēc plūstoša grafika, ar gatavošanos katrai konkrētajai spēlei, lielāka nozīme ir gatavībai pirms oficiālo cīņu sākuma. Pārbaudes spēļu skaitam šobrīd nav lielas nozīmes. Tās domātas sistēmu pārbaudei. Izmantošu salīdzinoši viegli apgūstamas sistēmas, tāpēc visam jābūt kārtībā.

Vai astoņpadsmit gadus vecajām meitenēm ir izredzes iekļūt divpadsmitniekā?Varianti ir. Lai gan atsevišķi ņemtai spēlei var pieteikt 12 basketbolistes, kvalifikācijas turnīra gaitā var izmantot plašāku spēlētāju loku. Piemēram, Krievijas izlases galvenais treneris Miškins apsver domu iesaistīt lielāko daļu no 24 kandidātēm. Pieļauju, ka sastāvā atstāsim 14-15 meitenes, no kurām katrai spēlei pieteiksim divpadsmit. Jaunajām spēlētājām iespējas būs. Ceru, ka viņas gūs jaunu pieredzi un basketbola redzējumu.

Komandai vajadzīga jauna kapteine. Ņemot vērā, ka steigas nav, trenerim būs ieteikumi?Steiga būtu nevietā. Pirmkārt, jāsagaida visas spēlētājas. Mans viedoklis – kapteinim jābūt cilvēkam, kurš var komandu pacelt ar darbiem vai vārdiem. Nav izšķirošas ietekmes, vai viņu ieteiktu galvenais treneris vai spēlētājas. Konsultēšos ar treneru korpusu, taču vairāk sliecos meiteņu izvēles virzienā. Gan izvēloties kapteini, gan asistenti.

Lielākajai daļai spēlētāju pirms pāris dienām beidzās “play-off” spēles. Pirmās nedēļas tiks veltītas, lai atjaunotos un uzturētu tonusu?Līdz pirmajai pārbaudes spēlei 25. maijā lielu slodžu nebūs. Tieši pretēji, kad garās sezonas ir aiz muguras, nepieciešama tonizācija. Taktiskais darbs ir resursu un spēlētāju motivācijas atjaunošana. Smagās slodzes to visu sabojātu. Treniņos būs pozitīvas emocijas.



Jūras zirgi, Saulkrastu jātnieku skola Zvejniekciems, Upes 6, Saulkrastu p., Saulkrastu n., LV-2161
Mihailovs Jurijs Mihailovs JurijsGrieķu-romiešu cīņa, Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties