STARPTAUTISKIE VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBU NOTEIKUMI
1.VIRVES VILKŠANAS SPORTS
Visās valstīs, kurās virves vilkšanas federācija ir Starptautiskās Virves vilkšanas federācijas (TWIF – Internetional Tug of War Federation) biedre, virves vilkšanas sacensības notiek saskaņā ar TWIF noteikumiem. Sacensību dalībnieki ir amatieri, kas ievēro visus TWIF noteikumus.
2.KATEGORIJAS
Sacensības virves vilkšanā notiek sekojošās kategorijās :
· Telpās un ārā;
· Sievietēm un vīriešiem;
· Senioriem,
· Junioriem;
· Jauniešiem
3.SVARU KLASES
Starptautiskās sacensības notiek sekojošās svaru klasēs:
· Visvieglākais svars līdz 480 kg jauniešiem , sievietēm
· Pusvieglais svars līdz 520 kg jauniešiem , sievietēm
· Vieglais svars līdz 560 kg jauniešiem , sievietēm, senioriem
· Vieglais vidējais svars līdz 600 kg senioriem
· Vidējais svars līdz 640 kg senioriem
· Pussmagais svars līdz 680 kg senioriem
· Smagais svars līdz 720 kg senioriem
· Supersmagais svars +720 kg bez svara ierobežojuma senioriem
4. SVĒRŠANĀS UN ZĪMOGOŠANA
Katra pieteiktā komanda pirms sacensībām tiek nosvērta. Dalībnieku svēršana notiek sacensību dienas rītā un beidzas vismaz stundu pirms sacensību sākuma. Komandām, kuras pirmajā svēršanās reizē nav iekļāvušās paredzētajā svaru klasēs, tiek dota viena iespēja pārsvērties. Katram dalībniekam uz kājas vai rokas tiek uzspiests zīmogs, atbilstoši svaru klasei, kurā viņš startēs.
5. VECUMA IEROBEŽOJUMI
5.1. JAUNIEŠU KATEGORIJA( JUNIOR CATEGORY)
Jauniešu kategorijā atļauts startēt virves vilcējam, kirš sacensību gadā sasniedz 15 gadu vecumu un viņš var startēt līdz tā gada beigām, kurā tas sasniedz 17 gadu vecumu.
5.2.JUNIORU KATEGORIJA ( UNDER 23 U-23)
Junioru kategorijā atļauts startēt virves vilcējam, kurš sacensību gadā sasniedz 18 gadu vecumu, un viņš var startēt līdz tā gada beigām, kurā tas sasniedz 22 gadu vecumu.
5.3.SENIORU KATEGORIJA ( SENIOR)
Senioru klasēs virves vilcējam atļauts piedalīties sacensību gadā sasniedz 18 gadu vecumu. Sieviešu komandās jaunietes var sākt piedalīties sacensībās no 16 gadu vecuma, līdz brīdim, kad tiks izveidota kategorijas atsevišķas – junioru un senioru sieviešu kategorijas.
6.KOMANDAS SASTĀVS UN MAIŅAS
6.1.VILCĒJU SKAITS KOMANDĀ
Sākot sacensību komandā jābūt 8 vilcējiem. Komandā var būt rezerves vilcēji, treneris un trenera palīgs.
6.2. NOTEIKUMI VILCĒJU MAIŅAI
Sacensību laikā var nomainīt vienu vilcēju. Vairāk maiņas nav atļautas. Sportistu maiņa parasti tiek izmantota taktisku apsvērumu vai traumas dēļ. Tā atļaujama ne ātrāk kā pēc pirmā mača pirmās vilkšanās. Nomainītajam vilcējam nav atļauts vairāk piedalīties sacensībās šajā svara klasē. Maiņai jābūt reģistrētai svēršanās un sacensību protokolos. Maiņa nav atļauta gadījumā, ja tiesnesis pārtrauc vilkšanu (skatīt punktu Nr.21 a,b,c.).
6.3. MAIŅAS
Abiem sportistiem, kas mainās, jābūt ģērbtiem pilnā formā (kreklā, šortos, getrās zābakos un jostās). Pirms maiņas treneris griežas pie galvenā tiesneša, kurš oficiāli atzīmē un veic sportistu maiņu. Lai veiktu sportistu svēršanu nomaiņai un lai varētu noteikt svara atšķirību starp vilcējiem, laukumā piemērotā vietā jābūt novietotiem mazajiem svariem. Vilcējam, kurš mainās jābūt līdzīga vai mazāka svara, kā sportists, kuru nomaina. Komandas kopējais svars nedrīkst palielināties uz maiņas rēķina.
Tūlīt pēc maiņas galvenais tiesnesis vai oficiāli nozīmēta persona atceļ nomainītā vilcēja zīmogu, tādējādi identicifējot maiņu. Galvenais tiesnesis izdara atzīmes protokolos (izsvītrojot vai pievienojot) maiņā iesaistītos sportistus.
6.4. MINIMĀLAIS VILCĒJU SKAITS
Otra maiņa vienā svara klasē sacensību laikā komandā nav atļauta. Ja gadījumā vēl kāds sportists gūst traumu, tad komandai atļauts vilkt septiņu cilvēku sastāvā. Komandai, kurā ir mazāk kā 7 vilcēji, nav atļauts turpināt sacensības.
7.TRENERI
Katrai komandai var būt treneris, kurš vada komandu sacensību laikā, atrodoties pie savas komandas virves pusē. Katrai komandai pieļaujams arī viens trenera palīgs, kurš rūpējas par komandu pirms un pēc katras vilkšanas. Viņam nav atļauts sarunāties ar komandu vai treneri vilkšanas laikā. Vilkšanas laikā trenera palīgam jāieņem vieta, kuru norāda sacensību tiesājošais tiesnesis.
8. SPORTA INVENTĀRS
8.1. VIRVES VILCĒJA TĒRPS
Piemērotākais sporta apģērbs virves vilkšanā ir: šorti, sporta krekls ar garām rokām, getras un vilkšanas zābaki. Sporta forma komandai ir uniforma.
8.2.KOMANDAS TRENERA UN VIŅA PALĪGA APĢĒRBS
Abiem komandas treneriem jābūt tādas pašas krāsas sporta apģērbam vai treniņtērpam kā komandai.
8.3.GALVASSEGAS
Vilcējiem un treneriem ir atļauts lietot šādas galvassegas: cepuri, “nadziņu” vai sviedru lenti. Galvas segām jābūt tādās pašās krāsās kādas ir apstiprinātas sporta formai. Arī galvassegas kalpo kā uniforma, un tās var valkāt gan sportisti, gan treneri.
Izņēmumi : Atļauts lietot galvassegas ar kulturālu un reliģisku nozīmi, bet to izlemj katrā atsevišķā gadījumā.
8.4.AIZSARGTĒRPS
Zem sporta krekla ādas aizsargāšanai, ar tiesneša atļauju drīkst vilkt aizsargapģērbu (vesti), kā arī lietot virs krekla aizsargjostu. Enkura aizsarga apģērba biezums nedrīkst pārsniegt (5cm) piecus centimetrus. Tas velkams zem sporta krekla un nodrošina aizsardzību starp ķermeni un virvi. Asumi un citas konstrukcijas, kur aizķert virvi nav atļauts lietot.
8.5.SVEĶI
Lai atvieglotu roku tvērienu ap virvi, āra sacensībās ir atļauts lietot sveķus. Sacensībās, kas notiek telpās, atļauts lietot tādus līdzekļus (magnēzija pulveri), kas nebojātu sporta halles. Šo līdzekļu lietošanu nosaka ar tiesnešu atļauju.
8.6. APĢĒRBS SVEROTIES
Vīriešiem svēršanās laikā jābūt ģērbtiem šortos (kājās nedrīkst būt zeķes un apavi). Sievietēm svēršanās notiek šortos un T- kreklā.
8.7. APAVI
(A) Apavi vilkšanai āra apstākļos.
Apavu zolei un papēdim jābūt vienādā augstumā. Nav atļauti speciāli metāla apkalumi pirkstgalam, kā arī naglas vai asumi zolēs un papēžos. Papēdim atļauts metālā plāksnes stiprinājums. Maksimālais metāla plāksnes biezums ir 6,5 mm (skat. pielikumu Nr. 1 ).
(B) Apavi vilkšanai telpās.
Sacensībās, kas notiek telpās lieto oriģināla ražojuma atzītus sporta apavus. Nav atļauts lietot modificētus apavus. Zolei jābūt no gumijas vai cita tai līdzīga materiāla - gludai, bez izciļņiem, bez metāla apkalumiem, asumiem un naglām, kas nebojā virves vilkšanas celiņu.
9.VIRVES SPECIFIKĀCIJAS
9.1. VIRVES IZMĒRI
Virves apkārtmērs pa riņķa līniju nedrīkst būt mazāks par 100mm un lielāks par125mm, uz virves nedrīkst būt mezgli vai kādi citi pieturas punkti rokām, virves galiem jābūt nosietiem, minimālais virves garums nav vēlams mazāks par 33,5 metriem.
9.2. ATZĪMES UZ VIRVES
Atzīmēm uz virves jābūt tādām, lai tās labi redzētu tiesnesis un lai tās būtu viegli nomaināmas gadījumos, ja virve izstiepjas vai saraujas.
(A) Atzīmes uz virves sacensībās, kas notiek ārā :
a) viena atzīme centrā – parasti sarkanā krāsā;
b) divas atzīmes, katra 4 m attālumā no centra;
c) divas atzīmes, katra 5 m attālumā no centra.
Atzīmēm a; b; c jābūt 3dažādās krāsas .
(B) Atzīmes uz virves sacensībās, kas notiek telpās :
a) viena atzīme centrā – parasti sarkanā krāsā;
b) divas atzīmes, katra 2m attālumā no centra;
c) divas atzīmes, katra 2,5m attālumā no centra
Atzīmēm a ,b, c jābūt 3 dažādās krāsās.
10.VILKŠANAS LAUKUMS UN ATZĪMES
10.1. VIRVES VILKŠANAS LAUKUMS SACENSĪBĀM ĀRĀ
Vilkšanas laukumam sacensībām ārā nepieciešams līdzens zālāja laukums. Minimālais iezīmētā laukuma garums ir 40 m, platums 3 m un vieta tiesnesim, lai viņš varētu pārredzēt abas komandas. Centra līniju un sānu līnijas iezīmē ar atzīmēm (līnijām) uz zemes vai ar karodziņiem.
10.2. VIRVES VILKŠANAS LAUKUMS SACENSĪBĀM TELPĀS
Sacensībās, kas norit telpās vilkšanas virsmai jābūt no materiāla, kas nodrošina pietiekoši labu berzi normāliem sporta apaviem, kurus apstiprinājis TWIF. Rekomendējamais celiņa garums ir 36 metri. Sacensībās telpās uz celiņa jāiezīmē centra līnija un 2 m atzīmes.
VILKŠANAS TEHNISKIE NOTEIKUMI
11. VIRVES SATVĒRIENS
Mačs sākas no brīža, kad komandas atrodas vilkšanas pozīcijā un tiesnesis sāk savu darbību. Pirms vilkšanas virvei jābūt nostieptai tā, lai tās centrs atrastos virs centra atzīmes uz zemes.
Pirmais komandas dalībnieks satver virvi tūlīt aiz 5m (telpās –2,5m) atzīmes. Katrs no vilcējiem virvi tur vienkāršā satvērienā ar abām rokām – abu roku plaukstas pavērstas uz augšu un virve atrodas starp ķermeni un roku.
Uz virves nedrīkst būt nekādi samezglojumi, tā nedrīkst būt aizķerta aiz kādas komandas dalībnieka ķermeņa daļas.
12. VILKŠANAS POZĪCIJA
Virves vilcēji nostājas sākuma pozīcijā. Vilcējiem virve jāsatver rokās, parastajā tvērienā; t.i. abas plaukstu delnas ir pavērstas uzaugšu un virve atrodas starp ķermeni un roku augšdelmu. Jebkurš cits satvēriens, kurš neļauj virvei brīvi kustēties ir uzskatāms par noteikumu pārkāpumu. Kājām jābūt izstieptām priekšā ceļgaliem, bet vilcējiem visu laiku jābūt vilkšanas pozīcijā.
13. ENKURA TVĒRIENS
Pēdējo vilcēju komandā sauc par ENKURU. Enkuram virve atrodas cieši gar ķermeņa sānu, pārlikta pa diognāli pāri mugurai un pretējam plecam no aizmugures uz priekšu un ir iespiesta padusē. Atlikušajam virves galam brīvi jākarājas. Virvi enkurs satver ar parasto tvērienu, rokas izstieptas uz priekšu, ar delnām uz augšu. Enkuram ir atļauts turēt virvi zemāk par enkura aizsargapģērbu zem jostas.
14. NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI
14.1. GALVENIE PĀRKĀPUMI
· Sēdēšana (Sitting)- tīša sēdēšana uz zemes vai nespēja uzreiz
atgriezties vilkšanas pozīcijā pēc paslīdēšanas;
· Noliekšana (Leaning) - pieskaršanās zemei ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot pēdas,
· Saslēgšana (Locking)- virves iespiešana starp roku un kāju, rokas saspiešana ar kāju, kā arī jebkura cita turēšana, kura neļauj virvei brīvi kustēties;
· Tvēriens (Grip) – jebkurš satvēriens, kas neatbilst 11.,12. un 13. punktam;
· Nevilkšana (Propping)- virves turēšana tā, kad tā nešķērso ķermeni līdz gurnam un rokas augšdelmu
· Pozīcija (Position) – sēdēšana uz pēdām vai ceļu saliekšana līdz tie atrodas priekšā pēdām,
· Virves pārtveršana (Climbing the rope ) – Virves pārtveršana ar rokām vai virves slīdēšana caur pauri plaukstām.
· Airēšana (Rowing) – atkārtota sēdēšana uz zemes, tai pašā laikā ar kājām izdarot vilkšanas kustības;
· Enkura pozīcija(Anchor Position)– jebkurš tvēriens, kas neatbilst 13.punktam;
· Trenera palīgs (Trainer) – trenera palīgs runā ar komandu vai treneri vilkšanas laikā;
· Neaktīva vilkšana (Inactivity) – Komandām, kas nav aktīvas darbībā, nepieliek pūles sportiskai cīņai un ilgstoši novedot sacensības strupceļā, tiek konstatēts “Nevilkt” “No pull” – nozīmē pārtraukt vilkšanu, kuru tiesnesis var fiksēt jebkurā laikā. Vilcienu var sākt no jauna arī mazāk iedragātā zemē blakus iepriekšējam vilkšanas celiņam. Ja neaktīvas vilkšanas periods ilgst vairāk kā 10 minūtes, tad galvenais tiesnesis var vērst uzmanību centra tiesnesim dodot komandu “ No pull” .
14.2. PĀRKĀPUMI SACENSĪBĀS ĀRĀ
· Atzīmes (Footholds) - tiek izdarītas atzīmes zemē ar zābakiem pirms tiek dota komanda “Sagatavoties”
14.3. PĀRKĀPUMI SACENSĪBĀS TELPĀS
· Sānu soļi (Side stepping) – Laukuma robežu pārkāpšana sacensībās telpās.
15. DISKVALIFIKĀCIJA
Katrā vilcienā komanda par noteikumu pārkāpumiem var saņemt 2 piezīmes. Pēc trešās piezīmes saņemšanas tā tiek diskvalificēta (tai tiek piešķirts zaudējums vilcienā). Par visiem noteikumu pārkāpumiem komanda var tikt sodīta, lai arī viens sportists neievēro noteikumus.
16. NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI
Iesniedzot protestu par Starptautisko noteikumu neievērošanu komandas var tikt izslēgtas no sacensībām.
SACENSĪBU ORGANIZĒŠANAS NOTEIKUMI
17. MAČI, VILCIENI UN ATPŪTAS PERIODI
Sacensībās, kur komandas cīnās par punktiem veidojas pēc formulas ( n x (n-1):2 mačiem, kurās n ir komandu skaits sacensībās. Sacensību, kur komanda sacenšas katra ar katru sauc par maču. Katrs mačs sastāv no 2 vilkšanām. Sportistiem starp vilcieniem tiek garantēta nepieciešamā atpūta. Maksimumā 6 minūtēm jāpaiet līdz nākošajam mačam no tā brīža, kad komanda atstāj laukumu un komanda ierodas pulcēšanās vietā un ir gatava iziešanai laukumā.
18. LOZĒŠANA
Galu izvēle pirms vilkšanas notiek izmetot monētu. Pēc pirmās vilkšanas komandas maina galus. Ja sacensībai nepieciešami 3 vilkšanas, tad galu, kurā jāvelk komandai nosaka lozējot.
19. UZVARĒTĀJA NOTEIKŠANA
19.1. UZVARĒTA VILKŠANA KOPUMĀ
Vilkšana ir uzvarēta, ja virve ir pārvilkta pāri centra līnijai līdz noteiktajām (4 vai 2 m) atzīmēm, vai arī ja tiesnesis vienu komandu ir diskvalificējis par noteikumu pārkāpumiem.
19.2.UZVARA ĀRA SACENSĪBĀS
Vilkšana ir uzvarēta, ja komanda virves vienu no 4 m sānu atzīmēm pārvelk pāri centra līnijai uz zemes.
19.3. UZVARA SECENĪBĀS TELPĀS
Vilkšana ir uzvarēta, ja komanda vienu no 2m sānu atzīmēm uz virves pārvelk pāri 2m atzīmei uz zemes.
20. REZULTĀTS
20.1. RIŅĶA SISTĒMAS (PUNKTU IZCĪŅAS) SACENSĪBĀS
Komanda, kura uzvar abās vilkšanās pēc kārtas saņem 3 punktus, zaudētājs 0 punktus. Ja komanda uzvar 1 vilkšanos, bat otrā zaudē, tad komandas saņem pa (1) punktam.
20.2. IZSLĒGŠANAS SACENSĪBAS
Komandai, kura mačā uzvarējusi divas (2) vilkšanās pēc kārtas ir 3 punkti pret 0. Ja komanda mačā uzvarējusi 2 vilkšanās un vienu zaudējusi, tad rezultāts būs 2 punkti uzvarētājam un 1 punkts zaudētājam..
21.”NEVILKT” “NO PULL”
Vilkšanas pārtraukšana sacensībās tiek paziņota ja:
a) abas komandas tiek atzītas par vainīgām noteikumu pārkāpumos, un abām ir pa 2 piezīmēm;
b) abas komandas vainojamas pasīvā vilkšanā;
c) abas komandas pārtrauc vilkt pirms tiesneša uzvarētāja noteikšanas signāla;
d) tiesnesis pārtrauc vilkšanu, bez pārkāpumiem no abu komandu puses.
Ja “Nevilkt” tiek paziņots a,b,c, gadījumos komandām atpūta netiek piešķirta un vilkšanai jānotiek tūlīt neatejot no virves; d gadījumā tiek garantēta atpūta.
SACENSĪBU TIESĀŠANA
22. OFICIĀLĀS PERSONAS UN TIESNEŠI
Visas oficiālās personas un tiesnešus TWIF sacensībām apstiprina Starptautiskā virves vilkšanas federācija. Galīgo tiesnešu atlasi veic TWIF tehniskā komisija. Vietējā mēroga sacensībās nepieciešami sekojošas atbildīgās personas un tiesneši:
1. Atbildīgais par sacensību organizēšanu.
2. Sacensību galvenais tiesnesis.
3. Galvenais sacensību tiesnesis
4. Sacensību tiesneši
5. Sekretāri – laika ņēmēji
6. Svēršanās tiesnesis
7.Atbildīgais par komandu reģistrāciju un izvešanu laukumā.
23. TIESNEŠA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
Apstiprinātajam tiesnesim pašam visu laiku jākontrolē sava darbība.
Tiesnesis ir atbildīgs un viņam jāgarantē,:
1. Lai tiktu stingri ievēroti TWIF noteikumi;
2. Lai virve un virves vilkšanas laukums būtu sakārtoti, pirms komandas ierodas laukumā;
3. Lai iespēju robežās tiktu ievērots noteiktais sacensību grafiks.
Tiesneša tiesības ir:
4. Garantēt komandām atpūtas periodu, kā tas noteikts 17.punktā;
5. Paziņot “Nevilkt”;
6. Diskvalificēt komandu vai komandas, ja tā ieguvušas 3 piezīmes;
7. Diskvalificēt komandu bez piezīmēm, par nesportisku uzvedību ar vārdiem vai darbību, kas neatbilst sporta ētiskajām normām;
8. Dodot komandu vai izsakot brīdinājumu, tiesnesis pārkāpumu norāda ar attiecīgu žestu, norādot uz komandu. Katram izpildītajam tieneša žestam skaidri jānorāda uzdevums un precīzi jāatbilst noteiktajam signālam. Tiesneša lēmums vienmēr ir pēdējais.
24. SĀNU TIESNEŠU PIENĀKUMI
Sānu tiesneši mača laikā darbojas centrā tiesājošā tiesneša pakļautībā. Sacensību laikā sānu tiesneši nostājas katrs pie savas komandas, iepretim centra tiesnesim. Sānu tiesneši novēro komandas un “norāda” komandu pārkāpumus tiesājošam tiesnesim centrā, lietojot pieņemtos signālus, kā arī informē komandas par pārkāpumiem.
25. SVĒRŠANĀS TIESNESIS
Sacensībās tiek apstiprināt svēršanās procedūras tiesnesis, kurš ir atbildīgs par komandu svēršanu. Viņa pienākums ir, pareizi organizēt svēršanās procedūru un sportistu “zīmogošanu”.
SIGNĀLI UN KOMANDAS VIRVES VILKŠANĀ
26. STARTA PROCEDŪRA
Kad tiesnesis saņēmis signālu no abiem treneriem par to, ka abu komandu dalībnieki ir gatavi startam tiesnesis dod vārdiskas un vizuālas komandas:
KOMANDA SIGNĀLS
1.“Paņemt virvi” - “Pick up the rope” |
Virve tiek pacelta un satverta tvērienā, kā aprakstīts paragrāfā 11,12 un 13 “ Enkurs” satver virvi pirms tieneša dotās komandas.
|
2. “Sagatavoties“ - “Take the strain”
|
Komandas nostiep virvi . Āra sacensībās katrs vilcējs iecērt papēdi zemē vienu reizi.
|
3.“Uzmanību” - “ Steady”
|
Tiesnesis ar signālu dod komandu virvi uz centru; iecentrē virvi, kad virve ir nostiepta un sarkanā virves atzīme sakrīt ar laukuma centra atzīmi tiek dota komanda “ uzmanību”
|
4. “Vilkt” -“Pull"
|
Komanda “vilkt” tiek dota pēc nelielas pauzes. |
27. BEIGT VILKT
Kad komanda beidz vilkšanu, tiesnesis dod signālu, svilpjot ar svilpi, norādot uz komandu kura uzvarējusi, vai dodot komandu “Nevilkt” (”No pull”), sakrustojot rokas un norādot uz centru.
28. KOMANDAS (Pielikums Nr.2)
KOMANDA |
SIGNĀLS
|
1.” Vai komanda gatava” “ Team are you ready”
|
Komandām tiek norādīts ar roku |
2.“Paņemt virvi” “Pick up the rope”
|
Rokas izstieptas ķermenim priekšā |
1. “Sagatavoties “ “ Take the strain”
|
Rokas izstieptas augšā ar roku plaukstām uz iekšu |
2. “Virve uz centru” “ Rope to center”
|
Norāda ar roku, kurai jāpavirza virve uz centru |
3. “Uzmanību” “Steady”
|
Rokas izstieptas uz augšu ar plaukstām āru |
4. “Vilkt” “ Pull”
|
Nolaiž rokas uz leju gar sāniem |
5. “Uzvarētāja noteikšana” “Indicate winner”
|
Svilpe un ar roku norāda uz uzvarētāju komandu |
6. “Mainīt galus" “ Change ends”
|
Svilpe un sakrustot rokas virs galvas |
7. “Nevilkt” “ No pull”
|
Svilpe un sakrustot rokas ķermenim priekšā |
10.”Piezīme” “Cousion” |
Pacelt roku augšā uz sāniem un norādīt uz komandu ar vienu, diviem pirkstiem, pirmo vai pēdējo piezīmi.
|