STARPTAUTISKIE SLĒPOŠANAS SACENSĪBU NOTEIKUMI
DISTANČU SLĒPOŠANA
Apstiprināti 44. Starptautiskās Slēpošanas federācijas kongresā 2004. gadā, Mijami, ar 2006. gada novembrī FIS apstiprinātiem noteikumu precizējumiem.
Tekstā izmantotie saīsinājumi (abreviācijas):
FIS - Starptautiskā Slēpošanas federācija – (franču val. Federation Internationale De Ski)
ICR - Starptautiskie slēpošanas sacensību noteikumi- ( angl. International competition rules)
NSA -Nacionālā Slēpošanas Savienība (angl. National Ski Association)
OC - Organizatoriskā komiteja (angl. Organising committee )
TD – FIS sacensību tehniskais delegāts (angl. Tehnical delegate)
COC – Kontinetālais kauss (Continental Cup)
RD – Sacensību direktors (Race director)
OWG – Ziemas Olimpiskās spēles (Olympic Winter Games)
WSC – Pasaules čempionāts slēpošanā (World Ski Championships)
WC – Pasaules kauss (World Cup)
C – klasiskais distanču slēpošanas stils (classic)
F – brīvais distanču slēpošanas stils (free)
Piezīmes
-Noteikumu tulkojums nepretendē uz latviešu valodas stila pareizību. Iespējams, ka vietām ir saglabājušās neizlabotas gramatiskas un satura kļūdas. Ja jums ir kādi labojumi, sūtiet tos uz martins@infoski.lv .
- Šo noteikumu izpratnē vārds „sportists” vai personvārds – „viņš” ir domātas abu dzimumu personas.
1. daļa
200 Kopīgie noteikumi visām FIS sacensībām
200.1. Visām sacensībām, kas ir ievietotas FIS kalendārā jānotiek saskaņā FIS Noteikumiem (ICR).
200.2. Organizācija un vadīšana
Dažādu sacensību organizācijai un vadīšanai nepieciešamie noteikumi un instrukcijas ir atrodami konkrēto disciplīnu sacensību noteikumos.
200.3. Dalība
FIS kalendārā iekļautās sacensības ir atvērtas tikai Nacionālo Slēpošanas Savienību (turpmāk tekstā – NSA) licenzētiem sportistiem saskaņā ar dotajām kvotām.
200.4. Speciālie noteikumi
FIS Padome var pilnvarot NSA adaptēt FIS sacensību noteikumus, lai nodrošinātu nacionālo vai starptautisko sacensību organizāciju ar atšķirīgiem nosacījumiem un kvalifikāciju, bet nodrošinot, ka tie nepārsniegs dotajos noteikumos ieturētās vadlīnijas.
200.5. Kontrole
Visām FIS kalendārā iekļautām sacensībām jānotiek FIS Tehniskā delegāta (TD) uzraudzībā.
200.6. Jebkura likumīga (šo noteikumu izpratnē) sankcija, kas uzlikta sportistam, komandas oficiālajam pārstāvim vai trenerim un publicēta, tiks atzīta FIS un NSA.
201 Sacensību klasifikācija un veidi
201.1. Sacensības ar speciāliem noteikumiem vai ierobežotu dalību.
Ar FIS saistītās NSA vai klubi, kas ir NSA biedri var ielūgt kaimiņu NSA vai to klubus uz savām sacensībām. Bet šis sacensības nevar tikt izsludinātas kā starptautiskas sacensības un visiem ierobežojumiem jābūt minētiem oficiālajā sacensību nolikumā.
201.1.1. Sacensības ar speciāliem noteikumiem un/vai ierobežotu dalību vai iekļaujot tos, kas nav NSA vai klubu biedri, var tikt organizētas pēc speciāliem noteikumiem, ko apstiprina FIS padome. Jebkādi no šādiem noteikumiem ir jāpublicē kopā ar attiecīgo sacensību nolikumu.
201.2. Sacensības ar sportistu dalību, kas nav FIS juridiskie biedri
FIS padome var pilnvarot kādu no tās NSA ielūgt uz sacensībām to organizāciju pārstāvjus, kas nav FIS juridiskie biedri.
201.3. Sacensību klasifikācija
201.3.1. Ziemas Olimpiskās spēles, FIS Pasaules čempionāts slēpošanā un FIS Pasaules junioru čempionāts slēpošanā.
201.3.2. FIS Pasaules kausi
201.3.3. FIS Kontinentālie kausi
201.3.4. Starptautiskās FIS Sacensības
201.3.5. Sacensības ar speciāli noteiktu dalību un/vai kvalifikāciju
201.3.6. Sacensības priekš tiem, kas nav FIS juridiskie biedri
201.4. FIS sacensību disciplīnas:
Disciplīna ir sporta veida atzars un var ietvert vairākus sacensību veidus. Piemēram, distanču slēpošana ir FIS disciplīna, savukārt distanču slēpošanā Sprints ir sacensību veids.
201.4.1 Jaunu disciplīnu atzīšana Starptautiskajā Slēpošanas federācijā.
201.4.1.1 Jauna disciplīna, kas ietver vairākus sacensību veidus, plaši izplatītus vismaz 25 valstīs un 3 kontinentos var tikt iekļautas FIS programmā.
201.5 FIS sacensības (pasākumi).
FIS pasākums ir sacensības vienā no disciplīnām vai sporta veidā. Tā rezultātā rada kopvērtējumu un balvu, medaļu un diplomu pasniegšanu.
201.46. Sacensību veidi
201.46.1. Ziemeļu disciplīnas:
Distanču slēpošana (CC), rollerslēpošana (ROL), tramplīnlēkšana, „lidošana” ar slēpēm, ziemeļu divcīņa, komandu sacensības ziemeļu divcīņā, komandu sacensības tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņa ar rollerslēpošanu vai skrituļslidošanu, komandu sacensības tramplīnlēkšanā, tramplīnlēkšana uz tramplīniem ar plastikāta segumu, tautas distanču slēpošanas sacensības.
201.46.2. Kalnu slēpošanas disciplīnas:
Nobrauciens, slaloms, gigantslaloms, super-g, paralēlās sacensības, kombinācija, izslēgšanas sacensības, komandu sacensības
201.46.3. Frīstaila sacensības
Moguls, divkāršais moguls, aeriāls, slēpošanas kross, rene, akrobātika
201.46.4. Snovbords
Slaloms, paralēlais slaloms, gigantslaloms, paralēlais gigantslaloms, super-g, rene, snovbordkross, bigair, speciālās sacensības.
201.46.5. Telemark
201.46.6. Firngleiten (vāc.val. - tieši netulko)
201.46.7 Ātrumlēpošanas sacensības
201.46.8 Slēpošanas sacensības pa zāli
201.46.9. Kombinētās disciplīnas ar citiem sporta veidiem
201.46.10. Bērnu, veterānu, invalīdu un c. sacensības.
201.7 Pasaules čempionāta programma.
201.7.1 Pasākumam ir jābūt starptautiski atzītām skaitliski un ģeogrāfiski, un vismaz 2 sezonas iekļautam WC programmā pirms lēmuma pieņemšanas par iespējamo iekļaušanu Pasaules čempionāta programmā.
201.7.2 Jauni pasākumi tiek iekļauti Pasaules čempionāta programmā ne vēlāk kā 3 gadus pirms attiecīgā Pasaules čempionāta.
201.7.3 Viens pasākums nevar vienlaicīgi dot gan individuālo, gan komandu vērtējumu.
201.7.4 FIS Pasaules čempionātos un FIS Junioru Pasaules čempionātos visās FIS disciplīnas balvās var tikt pasniegtas medaļas tikai tad, ja attiecīgajās sacensībās ir piedalījušās vismaz 8 valstis komandu un individuālajās sacensībās.
202 FIS Kalendāra konference un FIS kalendārs
202.1. Kandidatūras un izziņošana
202.1.1. Katrai NSA ir tiesības piedāvāt savu kandidatūru FIS Pasaules slēpošanas čempionāta sarīkošanai saskaņā ar publicētajiem „Pasaules čempionātu organizēšanas noteikumiem”.
202.1.2. Visu citu FIS sacensību iekļaušana un reģistrēšana FIS kalendārā ir veicama saskaņā ar „FIS Kalendāra konferences noteikumiem”, ko publicē FIS.
202.1.2.1. NSA pieteikumi FIS sacensību organizēšanas reģistrēšanai ir jānosūta uz FIS līdz attiecīgā gada 30. aprīlim.
202.1.2.2. Sacensību rīkošanas tiesību piešķiršana
Sacensību rīkošanas tiesību piešķiršana NSA tiek veikta FIS kalendārās konferences laikā, kas notiek gadskārtēji maijā/jūnijā.
202.1.2.3. Homologācija (kalnu slēpošanas disciplīnām)
Sacensības, kas parādās FIS kalendārā var notikt tikai FIS homologētās trasēs. Homologācijas sertifikāta Nr. ir jānorāda sacensību rīkošanas pieteikumā.
202.1.2.4. Slēpošanas kalendāra publicēšana.
Galīgo kalendāru FIS publicē pirms 1. jūlija FIS mājas lapā www.fis-ski.com . Tas tiks atjaunots atsaucoties uz FIS saņemto informāciju par sacensību pārcelšanu, atcelšanu vai citām izmaiņām.
202.1.2.5. Pārcelšana
Sacensību pārcelšanas gadījumā, par to nekavējoties jāinformē FIS un jāizsūta jauns ielūgums NSA, citādāk sacensības nevar tikt ņemtas vērā priekš FIS punktu aprēķināšanas.
202.1.2.6. Maksas
Piedevām pie gadskārtējās maksas, par katrām sacensībām, kas iekļautas FIS kalendārā tiek aprēķinātā maksa, ko nosaka FIS Kongress. Par sacensībām, kas tiek iekļautas kalendārā pēc 30. jūnija, tiek aprēķinātā papildus maksa 50% apmērā.
Visas kalendāra maksas tiek ierakstītas debetā attiecīgās NSA FIS kontā pamatojoties uz rēķinu.
202.1.3. Sacensību organizatora nozīmēšana.
Sacensībās, kur attiecīgā NSA nozīmē par tiešo organizatoru, kā piemērām, tās juridisko biedru – sporta klubu, tai jānoslēdz vienošanās pēc parauga „Reģistrācijas forma Nacionālajai Slēpošanas Savienībai un Organizatoru” vai saturā līdzīgas rakstiskas vienošanās. Attiecīgo sacensību NSA kalendāra pieteikums nozīmē, kas NSA ir noslēgusi šādu rakstisku vienošanos.
Sacensībās, kur NSA pati ir organizators, kalendārā pieteikums nodrošina apstiprinājumu tam.
202.2. FIS Kalendāra konference notiek katru gadu maija/jūnija mēnesī.
202.3. FIS Kalendārs tiek publicēts internetā.
202.4. Sacensību organizēšana citās valstīs.
Sacensības, kuras organizē citas valsts NSA, var tikt iekļautas FIS kalendārā, tikai tad, ja attiecīgās norises vietas valsts NSA ir devusi tam apstiprinājumu.
202.5.1. Piedevām pie gadskārtējās maksas, par katrām sacensībām, kas iekļautas FIS kalendārā tiek aprēķinātā maksa.
202.5.2. Attiecīgās maksas apmēru publicē FIS.
203 FIS licence, lai piedalītos FIS sacensībās
Licenci, lai piedalītos FIS sacensībās izdod NSA sportistam, kurš ir izpildījis FIS noteiktos nepieciešamos dalības un reģistrācijas kritērijus.
203.1. FIS licence darbības gads sākas 1. jūlijā un beidzas sekojošā gada 30. jūnijā.
203.2. Lai iegūtu tiesības piedalīties FIS sacensībās, sportistam ir jābūt NSA izdotai licencei. Šādai licencei jābūt derīgai ziemeļu un dienvidu puslodēs licences darbības gada termiņa ietvaros. Licences derīgumu var limitēt ar dalību tikai kādā konkrētā valstī vai kādās specifiskās sacensībās.
FIS licence tiek piešķirta tikai tiem sportistiem, kas ir personīgi parakstījuši Sportistu deklarāciju, pēc FIS padomes apstiprinātas formas. Nepilngadīgiem sportistiem Sportistu deklarāciju no otras puses paraksta viens no sportistu vecākiem (aizbildņiem).
203.2.1. NSA ir jāgarantē, ka visi sportisti, kas ir reģistrēti FIS licencei, lai varētu piedalīties FIS sacensībās, akceptē šos (FIS Starptautiskos Slēpošanas sacensību) noteikumus, īpaši Sporta Arbitrāžas tiesas ekskluzīvo kompetenci dopinga gadījumos.
203.3. NSA var izdot FIS licenci tikai tiem sportistiem, kas ir personīgi parakstījuši Sportistu deklarāciju, pēc FIS padomes apstiprinātas formas un atgriezuši to NSA.
203.4. FIS licences gada darbības laikā, sportists var piedalīties FIS sacensībās tikai ar vienu licenci, ko izdevusi attiecīgā NSA.
203.5. Sportistam ir jābūt attiecīgās NSA valsts pilsonim, kas tiek apstiprināts derīgu personas pasi.
203.5.1. Ģeogrāfisku anklāvu (svešās valsts apņemta teritorija) gadījumā FIS padome var veikt izņēmumus pēc abu iesaistīto valstu NSA pieprasījuma.
203.5.2. Sportisti ar vairākām nacionalitātēm (pilsonībām) var pārstāvēt tikai to NSA, kurā ir viņu patstāvīgā dzīves vieta.
203.5.3. Ja sportists jau attiecīgajā periodā ir startējis FIS sacensībās pārstāvot konkrētu NSA, tad pilsonības vai NSA maiņas gadījumā, viņš nav tiesīgs startēt jebkādās FIS sacensībās vai arī saņemt citas valsts NSA izdotu FIS licenci 12 mēnešu periodā kopš atbrīvošanas no iepriekšējās NSA.
Šie noteikumi arī attiecas uz tiem sportistiem, kam ir vairāk kā 1 nacionalitāte (pilsonība) un kuri vēlas pārstāvēt citas valsts NSA.
FIS padome, pēc konsultēšanās ar iesaistītām pusēm, attaisnojamos gadījumos var izdarīt izņēmumus, izskatot pieprasītāj NSA rakstisku izskaidrojumu.
203.5.4. Mainot NSA ikkatrs sportists automātiski zaudē iepriekš izcīnītos FIS punktus. Attaisnojamos gadījumos FIS padome var izdarīt izņēmumus.
203.5.5. Sportists, kura licences darbība ir apturēta, var saņemt jaunu licenci, pēc tam, kad viņš ir pierādījis, kas visas sankcijas, kas vērstas pret viņu ir izciestas.
204 Sportistu kvalifikācija
204.1. NSA nav tiesību izdot licenci sportistam, kurš:
204.1.1. izturējies neatbilstošā vai nesportiskā garā vai arī nav ievērojis FIS medicīnisko kodeksu vai antidopinga noteikumus;
204.1.2. pieņem vai ir pieņēmis, tieši vai netieši, jebkādus naudas maksājumus par dalību sacensībās;
204.1.3. pieņem vai ir pieņēmis balvu, kuras vērtība ir lielāka nekā noteikts noteikumu 219 paragrāfā;
204.1.4. pieļauj vai ir pieļāvis sava vārda, titula vai individuālā attēla izmantošanu reklāmas nolūkos, izņemot gadījumus, kad tas attiecas uz NSA, vai arī tās kopējām interesēm, vai ir NSA sponsorēšanas, inventāra vai reklāmas līgumu līdzdalībnieks.
204.1.5. apzināti sacenšas vai ir sacenties pret jebkuru no slēpotājiem, kas nav pieļaujams pēc šiem FIS noteikumiem, izņemot, ja:
204.1.5.1. sacensība ir FIS padomes apstiprināta, ir tiešā FIS vai NSA kontrolē, un sacensība ir izziņota kā „atklāta”
204.1.6. nav parakstījis Sportista deklarāciju,
204.1.7. licences darbība ir apturēta;
204.2. Izdodot licenci un veicot sacensību pieteikumu, NSA apstiprina, ka attiecīgajam sportistam ir nodrošināta pietiekama nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise treniņiem un sacensībām, un uzņemas pilnu atbildību par to.
205 Sportistu pienākumi un tiesības
205.1. Sportistu pienākums ir pārzināt ar šos sacensību noteikumus, kā arī jāpakļaujas sacensību žūrijas papildus instrukcijām.
205.2. Sportistiem nav atļauts piedalīties sacensībās dopinga (lietošanas) ietekmē.
205.3. Sportistu pienākums ir ievērot FIS sacensību noteikumus un instrukcijas, kā arī sacensību žūrijas instrukcijas.
205.4. Sportisti, kas bez attaisnojuma neapmeklē sacensību oficiālās apbalvošanas ceremonijas zaudē tiesības uz jebkādu balvu, tai skaitā naudas balvu.
Izņēmuma gadījumos, sportistu var pārstāvēt kāds no komandas oficiālajiem pārstāvjiem, bet šai personai nav tiesības ieņemt vietu uz pjedestāla.
205.5. Sportistu pienākums ir rīkoties pareizi un sportiskā garā attiecībā pret sacensību orgkomiteju, oficiālajām personām un sabiedrību.
205.6. Sportistu atbalsts.
205.6.1. Sportists, kuram ir derīga FIS licence var pieņemt:
205.6.2. pilnu ceļa, sacensību un treniņu izdevumu kompensāciju;
205.6.3. pilnu uzturēšanās izdevumu atlīdzību treniņu un sacensību laikā;
205.6.4. kabatas naudu;
205.6.5. kompensāciju par iespējamo ienākumu zaudējumu pēc NSA lēmuma;
205.6.6. sociālo palīdzību, iekļaujot apdrošināšanu treniņu un sacensību laikā;
205.6.7. stipendiju;
205.6.8. NSA var veidot naudas līdzekļu fondus, lai nodrošinātu sportistu izglītību un tālāko profesionālo karjeru pēc aktīvo sporta gaita beigšanas. Sportistam nav tiesību uz šiem fondiem, kas var tikt piešķirti tikai pēc NSA sprieduma.
206 Sponsorēšana un reklāma
206.1. NSA vai tās biedri var veidot līgumattiecības ar komercfirmām vai organizācijām, lai nodrošinātos ar finansiālu atbalstu vai inventāra nodrošinājumu, ja attiecīgā komercfirma vai organizācija ir atzīta par NSA oficiālo sponsoru vai inventāra piegādātāju. Reklāma, izmantojot FIS licencētu sportistu fotogrāfijas, attēlus vai vārdus, kas ir piemērota saskaņā ar FIS tiesību noteikumiem vai SOK tiesību noteikumiem, ir AIZLIEGTA.
206.2. Visas kompensācijas, kas tiek izmaksātas pamatojoties uz šādiem līgumiem, jāveic uz attiecīgo uz NSA vai tās biedru kontiem, kas saņem kompensācijas un ir jāpakļaujas attiecīgajiem NSA noteikumiem.
Sportisti nedrīkst tieši saņemt jebkādu daļu no šīm kompensācijām, izņemot šo noteikumu 205.6. paragrāfā minētos gadījumos. FIS ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt doto līgumu kopijas.
206.3. Inventāram, izstrādājumiem, ko saņem un lieto NSA nacionālās komandas ir jāatbilst marķēšanai un tirdzniecības markām, saskaņā ar šo noteikumu 207. paragrāfā minēto specifikāciju.
206.4. Sacensību inventārs FIS pasākumos
Vienīgi inventārs, kas atbilst „FIS reklāmas noteikumiem”, ko nodrošina NSA, papildināts ar NSA apstiprinātu komerciālo marķējumu , var tikt izmantots un valkāts FIS Pasaules kausa un FIS Pasaules čempionāta sacensībās. Piedauzīgi vārdi un/vai simboli uz apģērba vai inventāra ir aizliegti.
206.5. Sportistiem nav tiesību noņemt vienu vai abas slēpes, sniega dēli pirms sarkanās līnijas šķērsošanas finiša zonā, ko ir definējis organizators.
206.6. FIS Pasaules slēpošanas čempionātos, FIS Pasaules kausos un FIS kalendārā iekļautos pasākumos, sportistam nav tiesību ņemt līdzi inventāru (slēpes/dēli, nūjas, slēpju zābakus, ķiveres, brilles) uz oficiālajām ceremonijām, kurās tiek pacelti valstu karogi un atskaņotas valstu himnas. Tomēr pēc visas ceremonijas noslēguma ir pieļaujama inventāra turēšana / nēsāšana presei un fotografēšanās.
206.7. Uzvarētāju prezentācija (ziedu ceremonija) / inventārs uz pjedestāla.
FIS WSC un visos FIS kalendārā iekļautos pasākumos sportistam ir atļauts ņemt sekojošu inventāru līdzi uz pjedestālu:
- slēpes / sniega dēli;
- sportistiem ir jāvalkā sacensību zābaki, citi sporta apavi nav atļauti;
- nūjas – parasti jātur otrā rokā, nevis kopā ar slēpēm;
- brilles – vai nu uz acīm, vai ap kaklu;
- ķivere – ja tie vilkta, tad tikai galvā, nevis rokās kopā ar citu aprīkojumu;
- slēpju saites – maksimums 2 gab. ar attiecīgo slēpju ražotāja vārdu, no kurām uz vienas var būt arī slēpju smēru ražotāja vārds;
- ziemeļu divcīņā un distanču slēpošanā – nūju sastiprināšanas klipši var tikt izmantoti, lai saturētu kopā nūjas. Klipša platums nedrīkst būt platāks kā 4cm, garums – 10cm. Klipša garā malai ir jābūt paralēli nūjām. Nūju komerciālo marķējumu var pilnībā aizsegt klipsis
- pārējo visa veida aksesuāru: jostas somas, telefoni, kakla maki, pudeles, somas utt. Ņemšana līdzi uz pjedestālu.
206.8. Neoficiālā uzvarētāju prezentācija (ziedu ceremonija), nekavējoties pēc sacensībām, negaidot pat protestu beigu laiku, ir pieļaujama pēc organizatoru pašu riska. Redzama starta numuru valkāšana šādos gadījumos ir obligāta. Inventāra turēšana / nešana ir atļauta.
207 Reklamēšana un komerciālie marķējumi
Komerciālās marķēšanas izmēra, formas un skaita tehnisko specifikāciju nosaka un publicē FIS padome katru pavasari nākamajai sacensību sezonai.
207.1. Inventāra reklāmas aizsegšanas noteikumiem ir jāseko (jāievēro).
207.2. Par jebkuru sportistu, kurš pārkāpj šos noteikumus ir jāziņo FIS.
207.3. Ja NSA neizdodas ieviest šos noteikumus vai arī kāda persona kāda iemesla pēc ziņo par šādu gadījumu FIS, FIS var nekavējoties veikt pasākumus, lai apturētu dotā sportista licenci. Sportists vai viņa NSA ir tiesības iesniegt apelāciju pirms galīgais lēmums ir pieņemts.
207.4. Ja reklamētājs izmanto sportista vārdu, titulu vai individuālu attēlu saistībā ar reklāmu, preču pārdošanu vai rekomendāciju bez sportista ziņas vai apstiprinājuma, sportists var pilnvarot NSA vai FIS, veikt juridiskas sankcijas, ja tas nepieciešams.
207.5. FIS padome izskatīs jautājumu, vai un cik lielā mērā noteikumu pārkāpumiem ir bijusi loma sportista kvalifikācijas sasniegšanā, sponsorēšanā, reklamēšanā un atbalstīšanā.
207.6. Visās FIS kalendārā iekļautās sacensībās (īpaši FIS Pasaules kausos) „FIS Reklāmas vadlīnijām” jābūt ievērotām, attiecībā uz reklamēšanās iespējām sacensību norises vietā, respektīvi, TV filmēšanas zonā.
„FIS Reklāmas vadlīnijas”, ko apstiprina FIS padome, ir integrēta FIS līgumu daļa ar Pasaules kausa sacensību organizatoriem.
208 Televīzija
208. NSA (FIS biedru) tiesības
Katrai NSA, kas ir FIS biedre, un tikai tām, ir tiesības slēgt TV translācijas līgumus par FIS sacensībām, ko NSA organizē savā valstī.
Šādi līgumi ir jāsagatavo konsultējoties ar FIS, un tiem jābūt vislabākajās slēpošanas sporta un NSA interesēs.
Tas attiecas uz TV translācijām NSA piederības valstīs tik pat labi, kā arī uz translācijām citās valstīs.
Izņēmums ir Ziemas Olimpiskās Spēles un FIS Pasaules Slēpošanas čempionāts, kuru translācijas tiesības pieder attiecīgi SOK un FIS.
208.2. Vislabākā un visaptverošākā publicitāte izmantojot augstas kvalitātes TV translācijas.
Saskaņā ar šo noteikumu paragrāfu 208.1., līgumu nosacījumos ar TV kompānijām vai aģentūrām, uzmanības ir jāvērš uz slēpošanas pasākumu TV translācijas kvalitāti – īpaši FIS Pasaules kausa sacensībās, kas publicētas FIS kalendārā, un konkrēti:
- augstākās kvalitātes un optimāla TV signāla producēšana, kurā sporta ir uzmanības centrā;
- adekvāti izsvērtas un prezentētās sacensību sponsoru reklāmas;
- gadījumos, kur tas ir atbilstošs dotajiem tirgus apstākļiem, FIS sacensību sērijas līmenim, vēlama tiešā TV translācija pilnā apjomā, arī starptautiskā mērogā.
- TV translāciju veidošana labākajos TV kanālos, piedāvājot iespējami lielāku skatītāju auditoriju;
- tiešā TV translācijā jābūt iekļautam FIS oficiālajam logo, sacensību hronometrāžas (laika) un rezultātu informācijai, kā arī kvalitatīvai grafiskai un skaņas informācijai.
208.3. FIS Padomes kontrole
FIS padome kontrolē kā NSA un sacensību organizatori ievēro šo noteikumu 208.2. paragrāfa principus. Līgumi, individuālās līguma punkti, kas darbojas pretēji FIS interesēm vai NSA, vai arī organizatoriem, jātiek FIS padomes attiecīgi izvērtētiem.
208.4. Ziemas Olimpiskās Spēles, FIS Pasaules Slēpošanas čempionāts.
Visas Ziemas Olimpiskās Spēļu un FIS Pasaules Slēpošanas čempionātu trasnslācijas tiesības pieder attiecīgi SOK un FIS.
208.5. Līgumi.
Par TV translācijas pamat signāla ražošanas izmaksām un komisijas procentiem ir jāpanāk vienošanās starp „TV signāla ražošanas” kompāniju un kompāniju, kas nopirkusi TV translācijas tiesības.
208.6. Īsās ziņas (reportāžas)
TV reportāžas un informācija, kas nav ilgāka par 3 minūtēm netiek attiecināta uz iepriekšminētiem nosacījumiem. Šādas reportāžas, ja iespējams, jāveido organizatoru valsts TV kompānijai un jāpiedāvā arī pārējo TV kompāniju rīcībā, ar nosacījumu, ka šāda reportāža nevar tikt rādītā ātrāk, kamēr TV translācijas tiesību turētājs nav to veicis, bet ne vēlāk kā 72 stundas pēc attiecīgajām sacensībām.
Lai stiprinātu šo noteikuma, tikai TV translācijas tiesību turētājam ir tiesības būt klāt sacensību aizliegtajā mediju zonā.
209 Filmēšanas tiesības
Līgumiem starp FIS Pasaules čempionātu vai citu starptautisku sacensību filmu veidotājiem un organizatoriem par šo sacensību filmēšanu, jābūt FIS padomes apstiprinātiem, ja filmas tiks rādītas komerciālos nolūkos valstīs, ārpus sacensību norises valsts.
210 Sacensību organizācija
211 Organizācija
211.1. Organizators
211.1.1. FIS sacensību organizators ir persona vai personu grupa, kas veic nepieciešamo sagatavošanu un sacensību tiešo izvešanu sacensību vietā.
211.1.2. Ja NSA pati sacensību organizators, tad tā var nozīmēt tās juridisko biedru – klubu būt par organizatoru.
211.1.3. Organizatoram ir jānodrošina, ka akreditētās personas ievēro sacensību noteikumus un žūrijas lēmumus, un Pasaules kausa sacensībās organizatoram ir pienākums iegūt visu to personu parakstu, kam ir FIS sezonas akreditācija.
211.2. Organizatoriskā komiteja
OC veido tās fiziskās un juridiskās personas, kuras deleģējušas tiešie organizatori un FIS. OC īsteno organizatoru pienākumus, tiesības un saistības.
211.3. Organizatori, kas izved FIS sacensības, kurās tiek ļauts piedalīties sportistiem, kas nav kvalificējušie pēc šo noteikumus 203-204 paragrāfa, ir pārkāpuši FIS ICR un FIS padome var pieņemt sankcijas attiecība pret to.
212 Apdrošināšana
212.1. Organizatora pienākumus ir veikt civiltiesisko apdrošināšanu visiem OC locekļiem. FIS nodrošinās visu pārējo oficiālo nozīmēto personu, kas nav OC locekļi civiltiesisko apdrošināšanu.
212.2. Dienu pirms oficiāliem treniņiem organizatora turējumā jābūt atzītas apdrošināšanas kompānijas apdrošināšanas polisei, kas ir jāuzrāda sacensību TD. OC īpašumā ir jābūt civiltiesiskās apdrošināšanas polisei, kuras segums ir vismaz 1 000 000 CHF (Šveices franku). Gadījumos, kad tas ir nepieciešams šī summa ir vismaz 3 000 000 CHF. Šī summa var tikt palielināta atsaucoties uz speciālu FIS padomes lēmumu (piem. FIS Pasaules kausu noteikumiem).
212.3. Organizators, respektīvi, NSA, var pieprasīt FIS apdrošināšanas lauzēju (pārkāpēju) nodrošināt radušos izdevumu segšanu (pēc organizatora aprēķiniem), ja dotajā brīdī organizatoram netiek segti nepieciešamie apdrošināšanas gadījuma iestāšanās izdevumi.
212.4. Visiem sportistiem, kas piedalās FIS sacensībās ir jābūt apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, pietiekamā apjomā, lai nosegtu negadījuma, transporta un glābšanas izdevumus, iekļaujot sacensību riskus.
NSA un tās sportistiem jāvar uzrādīt attiecīgo apdrošināšanas polisi jebkurā laikā, kad to pieprasa FIS vai tās pārstāvis, vai OC.
213 Programma
Visām sacensībām, kas iekļautas FIS kalendārā Sacensību ir jābūt organizatora publicētai programmai, kas satur sekojošas sadaļas:
213.1. sacensību norises datumi un vieta, kopā ar informāciju par sacensību sporta bāzēm un ērtāko nokļūšanas veidu turp;
213.2. konkrēto sacensību tehniskai informācijai un apstākļiem sportistiem;
213.3. galveno sacensības oficiālo personu vārdiem;
213.4. pirmās kapteiņu sanāksmes un izlozes laikam un vietai;
213.5. oficiālo treniņu un starta laiku grafiks;
213.6. oficiālā informācijas stenda vieta;
213.7. apbalvošanas laikam un vietai;
213.8. beidzamajam sacensību pieteikumu datumam un adresei, iekļaujot tālr., faksa numuru un epasta adresi.
214 Paziņojumi
214.1. OC ir jāpublicē sacensību paziņojums (uzaicinājums, nolikums). Paziņojumam ir jāsatur noteikumu 213. paragrāfā prasītā informācija.
21.4.2. Organizatorus ierobežo FIS lēmumi un noteikumi par pieteikumu skaitlisko sastāvu. Papildus pieteikumu samazināšana ir pieļaujama, ievērojot noteikumu 201.1. paragrāfa nosacījumus, nodrošinot, ka tas tiek skaidri formulēts paziņojumā.
214.3. Sacensību pārcelšana vai atcelšana, un programmas izmaiņām jābūt izziņotām nekavējoties: telefoniski, pa faksu, epastu uz FIS, visām uzaicinātām NSA un nozīmētajam TD. Sacensībām, kas pārceltas uz agrāku datumu, jābūt FIS apstiprinātām.
215 Pieteikumi
21.5.1. Visiem sacensību pieteikumiem jābūt nosūtītiem tā, lai OC tās saņem pirms galējā noteiktā pieteikumu datuma. OC jābūt galīgam un pilnīgam dalībnieku sarakstam ne vēlāk kā 24 stundas pirms 1. izlozes.
215.2. NSA nav tiesību pieteikt vienu un to pašu sportistu vairāk kā vienās sacensībās vienā dienā.
215.3. Tikai NSA ir tiesīgas pieteikt sportistu FIS sacensībām. Katram pieteikuma ir jāsatur:
215.3.1. sportista FIS kodu., vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, NSA nosaukumu;
215.3.2. precīzu disciplīnas nosaukumu, kurai pieteikums ir izdarīts.
215.4. Par pieteikumiem FIS Pasaules čempionātiem skatīt „FIS Pasaules čempionātu organizēšanas noteikumus”.
215.5. NSA sportista pieteikums sacensībām apstiprina tikai saistības starp sportistu un organizatoru, ko regulē sportistu deklarācija.
216 Komandu kapteiņu sanāksmes
216.1. Pirmās komandu kapteiņu sanāksmes un izlozes laikam un vietai jābūt norādītai programmā. Uzaicinājumus uz pārējām kapteiņu sanāksmēm jāizziņo pirmajā kapteiņu sanāksmē visām komandām. Ārkārtas sanāksmēm jābūt izziņotām „labā laikā” (laicīgi).
216.2. Komandu pārstāvju aizvietošana ar citu valstu pārstāvjiem kapteiņu sanāksmēs nav atļauta.
216.3. Komandu kapteiņiem un treneriem jābūt organizatoru akreditētiem, ievērojot kvotas.
216.4. Komandu kapteiņiem un treneriem ir jāievēro šie noteikumi (FIS ICR) un žūrijas lēmumi, un jārīkojas atbilstošā un sportiskā manierē.
217 Izloze
217.1. Katru sacensību starta kārtība tiek noteikta saskaņā lozējot ar īpašu formulu un/vai pēc punktu kārtības.
217.2. Lozēti tiks tikai tie NSA pieteiktie sportisti, kuru pieteikumi tikuši saņemti līdz pieteikumiem noteiktajam datumam.
217.3. Ja izlozes brīdī sportistu nepārstāv komandas kapteinis vai treneris, tas viņš tiks ielozēts tikai tad, ja viņa dalība tiek apstiprināta līdz sanāksmes sākumam izmantojot kādu no elektroniskās komunikācijas līdzekļiem.
217.4. Sportistiem, kas tikuši ielozēti, bet nav vēlāk nav ņēmuši dalību sacensībās, ir jābūt minētiem TD ziņojumā, norādot iespējamo iemeslu.
217.5. Uz izlozi ir jābūt uzaicinātiem visu dalībnāciju oficiālajiem pārstāvjiem.
217.6. Ja sacensības tiek pārceltas kaut vai uz vienu dienu, izloze ir jāveic no jauna.
218 Rezultātu publicēšana
218.1. Neoficiālie un oficiālie sacensību rezultāti tiks publicēti saskaņā ar attiecīgo disciplīnu noteikumiem.
218.2. Informācija un rezultāti no visām FIS sacensībām ir pilnā FIS, organizatora, NSA un dalībnieku rīcībā priekš to publicēšanas, iekļaujot internetu. Informācijas un rezultātu izmantošanu regulē FIS Interneta politika.
218.3. FIS Interneta politika un datu apmaiņa FIS sacensību laikā.
218.3.1. Vispārējie nosacījumi
Kā daļu no pieaugošās slēpošanas sporta viedu reklāmas, FIS iedrošina un novērtē NSA pūles informācijas nodrošināšanā tās biedriem un faniem. Internets kalpo kā pieaugošs medijs informācijas izplatības nodrošināšanā.
FIS ir izveidojis sekojošu politiku, lai palīdzētu NSA informācijas izplatības nodrošināšanā no FIS sacensībām, un lai izskaidrotu konkrētus nosacījumus, kas saistīti ar šīs informācijas pasniegšanu un izmantošanu.
218.3.2. FIS kalendāra informācija
Speciāla FIS kalendāra datorprogramma ir izveidota NSA un trešo personu izmantošanai. Katru nedēļu atjaunināts „Fiscal.zip” fails, kas satur aktuālāko informāciju par FIS kalendāru, ir pieejams lejupielādei adresē ftp ://ftp.fisski.ch.
Šī informācija nav izmantojama trešajām personām vai komerciālos nolūkos.
218.3.3. Rezultāti un kopvērtējumi.
NSA var iegūt oficiālos sacensību rezultātus, kad tie ir izgājuši FIS punktu pārbaudes procedūru FIS ofisā. Šī informācija būs pieejama pēc pieprasījuma pie FIS IT menedžera, kurš nodrošinās nepieciešamās instrukcijas. FIS Pasaules kausu rezultāti saturēs novērtējumu priekš rezultātu servisa nodrošinātājiem. Dažādu kausu kopvērtējumi arī būs pieejami pēc izraksta saņemšanas no rezultātu servisa nodrošinātājiem. FIS Pasaules kausu gadījumā, tie tiks ievadīti manuāli priekš citu Kausu sacensību seriāliem.
1. Rezultāti no FIS sacensībām var tikt izmantoti tikai NSA, organizatoru un dalībnieku mājas lapās un nevar tikt nodoti komerciālai izmantošanai trešajām personām vai organizācijām.
NSA var lejupielādēt informāciju pašu programmās, lai novērtētu izpildījumu, utt.
2. NSA, kas vēlas atspoguļot rezultātus savās mājas lapās, bet kurām pašām nav datubāzu struktūras, var izveidot saiti uz attiecīgo FIS mājas lapas adresi. Konkrēto adresi var iegūt no FIS IT menedžera.
3. FIS izveidos saites no savas mājas lapas uz visām darbojošos NSA mājas lapām, kā arī uz nozīmīgu slēpošanas industrijas kompāniju un mediju mājas lapām.
218.3.4. Organizatoru rezultātu pieeja
FIS Pasaules kausu organizatori var saņemt oficiālos rezultātus pēc tam, kad tiem ir veikta FIS punktu pārbaudes procedūra rezultātu datubāzē. Rezultātu augšupielāde ir automātiska un notiek nekavējoties pēc sacensību noslēguma.
Rezultātus un kopvērtējumus saturošu PDF failu var lejupielādēt no www fis-ski.com un ftp ://ftp.fisski.ch sekojot slēpošanas disciplīnas kodam un sacensību norises vietai. Konkrētas sacensības ir identificējamas pēc sacensību koda, kas tiek publicēts attiecīgajā kalendāra lapā www fis-ski.com.
219 Balvas
219.1. Detalizētus noteikumus saistītus ar apbalvošanas procedūru publicē FIS atsevišķi. Balvas var veidot suvenīri, diplomi, naudas čeki vai skaidra nauda. Balvas par rekordu uzstādīšanu ir aizliegtas. Katru rudeni FIS padome lemj par naudas balvu minimālām un maksimālām vērtībām laika periodam pusotru sezonu uz priekšu. Sacensību organizatoriem ir jāinformē par sacensību naudas balvu precīziem apmēriem līdz dotās sezonas 15. oktobrim.
219.2. Ja divi vai vairāk sportisti finišē ar vienādu rezultātu vai iegūst vienādu punktu summu, tiem ir jāpiešķir vienādas vietas un jāsaņem vienādas balvas un diplomi. Vietu un balvu piešķiršana nav pieļaujama, izmantojot lozēšanu vai cita veida sacensību.
219.3. Visām balvām ir jābūt pasniegtām ne vēlāk kā pēdējā sacensību vai sacensību sērijas (kausa) dienā.
220 Apkalpojošais personāls, piegādātāji un kompāniju pārstāvji
Principā šie noteikumi attiecas uz visām disciplīnām, ņemot vērā speciālos attiecīgo disciplīnu apsvērumus.
220.1. OC jānodrošina sacensību TD ar oficiāli akreditēto sacensību piegādātāju un inventāra servisa personāla sarakstu.
220.2. Oficiāli akreditētiem sacensību piegādātājiem un inventāra servisa personālam ir aizliegts reklamēties sacensību aizliegtās zonās vai arī valkāt acīmredzamu komerciāli marķētu apģērbu, kas neatbilst šo noteikumu 207. paragrāfa prasībām.
220.3. Akreditētie sacensību piegādātāji un inventāra servisa personāls no FIS saņem oficiālo FIS akreditāciju un viņu pienākums ir pildīt specifiski noteiktās funkcijas. Tiešie organizatori ir tiesīgi papildus akreditēt kompānijas vai svarīgas personas.
220.4. Visas oficiāli akreditētās personas, kurām ir FIS akreditācija vai organizatoru piešķirtā speciālā akreditācija ir tiesīgi piekļūt trasei vai tramplīnam saskaņā ar attiecīgās disciplīnas speciālajiem noteikumiem.
220.5. Dažādi akreditācijas veidi
220.5.1. TD, žūrijai un personām, kas minētas 220.3. paragrāfā ir tiesības piekļuve trasēm vai tramplīniem.
220.5.2. Komandu servisa personām ir tiesības iekļūt starta un finiša servisa zonā. Viņiem nav tiesības piekļūt trasēm vai tramplīniem.
220.5.3. Kompāniju pārstāvjiem, kurus ir akreditējuši organizatori, nevis FIS, nav ļauts iekļūt pie trasēm vai tramplīniem un aizliegtām servisa zonām.
221 Medicīniskās pārbaudes un dopings
221.1. NSA ir atbildīga par savu sportistu sagatavotību sacensībām. Visiem sportistiem, vīriešiem un sievietēm ir jāiziet vispārēju veselības pārbaudi. Šo pārbaudi ir jāveic sportista izcelsmes valstī.
221.2. Pēc FIS Medicīniskās komitejas vai tās pārstāvja pieprasījuma sportistiem ir jāiziet medicīniskā pārbaude pirms vai pēc sacensībām.
221.3. Dopings ir aizliegts. Jebkurš pārkāpums, neievērojot FIS Antidopinga noteikumus tiks sodīts saskaņā ar šiem noteikumiem.
221.4. Jebkurās FIS sacensībās var tikt veikta dopinga kontrole (kā arī ārpus sacensībām). Noteikumi un procedūras ir publicētas „FIS Antidopinga noteikumos” un „FIS Procedūru vadlīnijās”.
221.5. Sportista dzimums
Ja rodas kādi jautājumi vai protesti par sportista (es) dzimumu, tad FIS var uzņemties atbildību, lai veiktu nepieciešamās darbības dzimuma noteikšanā.
222 Sacensību aprīkojums
222.1. Sportists var piedalīties FIS sacensības, izmantojot tikai inventāru, kas atbilst FIS regulējumam. Sportists it atbildīgs par inventāru, ko izmanto. Tas ir viņa pienākums pārbaudīt vai inventārs, ko viņš izmanto, atbilst FIS specifikācijai un vispārējām drošības prasībām un ir darba kārtībā.
222.2. Termins - sacensību inventārs, ietver visas inventāra vienības, ko sportists izmanto sacensībās. Tajā ietilpst arī apģērbs, kā līdzeklis, kas pilda tehnisku funkciju. Viss sacensību aprīkojums veido funkcionālu vienību.
222.3. Sacensību aprīkojuma jaunievedumi ir jāapstiprina FIS.
222.4. Jaunizgudrojumi priekš nākamās sezonas ir jāpiesaka FIS vēlākais līdz 1. maijam. Pirmajā sezonā jauns aprīkojums var tikt apstiprināts provizoriski, bet pilnība tikt apstiprināts tikai pirms nākamās sacensību sezonas.
222.5. Sacensību aprīkojuma komiteja publicē aprīkojuma iekšējās kārtības noteikumus pēc FIS padomes apstiprinājuma. Principā nedabiski vai mākslīgi palīglīdzekļi, kas pārveido sportista izpildījumu un/vai tā, ka tas rada defektīvu individuālo izpildījumu, kā arī sacensību aprīkojums, kas rada draudus sportista veselībai vai negadījuma iespējamību, ir jāizslēdz no aprites.
222.6. Pārbaudes
Pirms un sacensību sezonas laikā, vai arī pēc protesta pieprasījuma sacensību laikā Tehniskajam delegātam, dažādas pārbaudes var tikt veiktas ar Sacensību aprīkojuma komitejas dalībnieku piedalīšanos. Šādos gadījumos ir jābūt acīmredzamiem pierādījumiem, kas noteikumi ir tikuši pārkāpti, aprīkojuma vienībām jābūt nekavējoties konfiscētām ar TD vai Aprīkojuma komitejas biedru un liecinieku piedalīšanos. Konfiscētais aprīkojums ir jāaizzīmogo un jānogādā FIS, kas to nodod galīgai pārbaudei oficiāli atzītai institūcijai. Protesta gadījumā, zaudējušai pusei ir jāsedz izmeklēšanas izmaksas.
223 Sankcijas
223.1. Pārkāpums, par kuru var tikt piemērots sods, tiek definēts kā rīcība, kas ir:
- sacensību noteikumu pārkāpums vai neievērošana, vai;
- nepakļaušanās žūrijas vai individuālo žūrijas locekļu norādījumiem, saskaņā ar šo noteikumu paragrāfu 224.2. vai;
- nesportiskas rīcības radīšana.
223.1.2. Sekojoša rīcība arī var tikt uzskatīta par pārkāpumu:
- pārkāpumu mēģinājuma veikšana;
- citu personu pārkāpumu veicināšana;
- citu personu mudināšana izdarīt pārkāpumus.
223.1.3. Nosakot, vai rīcība var tikt uzskatīta par pārkāpumu, jāņem vērā sekojošais:
- vai rīcība bija tīša (apzināta) vai netīša (neapzināta);
- vai šādu rīcību veicināja ārkārtas apstākļi.
232.2. Sankciju pielietošana
232.2.1. Personas
Šīs sankcijas var tikt piemērotas:
- visām personām, kas ir FIS vai organizatoru akreditētas FIS kalendāra publicētās sacensībās gan sacensību, gan ārpus sacensību norises vietas un vietām, kas saistītās ar sacensību norisi, un;
- visām personām, kas nav akreditētas, bet atrodas sacensību norises vietas robežās.
223.3. Sodi
223.3.1. Pārkāpumu izdarījušās personas var tikt pakļautas sekojošām sankcijām:
- brīdinājums (rakstisks vai mutisks);
- akreditācijas anulēšana;
- akreditācijas atteikšana;
- naudas sods, bet ne lielāks kā 100`000 CHF (Šveices franki).
223.1.1. NSA, kas ir FIS juridiskie biedri, ir atbildīgas par jebkuru maksājumu un administratīvo izdevumu segšanu, kas saistītās ar NSA reģistrēto akreditēto personu pārkāpumiem.
223.1.2. Personas, kas nav pakļautas šo noteikumu 223.1.1. paragrāfam arī atbildīgas par maksājumu un administratīvo izdevumu segšanu. Ja šādas personas neveic minētos uzliktos maksājumus, viņām tiek atteiktas tiesības pieteikt akreditāciju uz periodu – 1 gads.
223.3.1.3. Maksājumu un izdevumu segšana ir jāveic 8 dienu laikā no to uzlikšanas.
223.3.2. Visiem sportistiem, kas sacenšas var tikt uzlikti sekojoši papildus sodi:
- diskvalifikācija;
- starta pozīcijas pasliktināšana;
- balvu un labumu atņemšana par labu organizatoriem;
- atstādināšana no FIS sacensībām.
223.3. Sportists ir jādiskvalificē, ja viņa kļūda rada priekšrocību attiecībā uz gala rezultātu, izņemot, kad noteikumi nosaka citādi konkrētā gadījumā.
223.4. Žūrija var piešķirt sodu saskaņā ar noteikumu paragrāfu 223.3.1 un 223.3.2, tomēr nevar uzlikt naudas sodu, kas lielāks par CHF 5000 vai atstādināt sportistu no sacensībām, kurās pārkāpums noticis.
233.5. Sekojoši lēmumi par soda uzlikšanu var tik izdarīti mutiski:
- brīdinājumi;
- akreditācijas anulēšana attiecīgām sacensībām personām, kas nav organizatoru reģistrētas ar NSA pieteikumu;
- akreditācijas anulēšana dotajām sacensībām FIS akreditētām personām;
- akreditācijas atteikšana dotajām sacensībām personām, kuras atrodas sacensību norises vietās un vietās, kas saistītās ar sacensību norisi.
233.6. Sekojošiem lēmumiem par sodu uzlikšanu jābūt rakstveidā:
- naudas sodiem;
- diskvalifikācijai;
- starta pozīcijas pasliktināšanai;
- sacensību (sportistu – iespējams kļūda oriģ. tekstā) apturēšana (atstādināšana);
- akreditācijas atteikšana personām, kuras nav pieteiktas ar NSA starpniecību;
- akreditācijas atteikšana FIS akreditētām personām.
223.7. Rakstiskiem sodu piešķiršanas lēmumiem jābūt nosūtītiem to izdarītājiem ( ja tas nav sportists), uz pārkāpēja NSA un FIS ģenerālsekretāram.
223.8. Jebkurai diskvalifikācijai ir jābūt ierakstītai Tiesnešu un/vai TD ziņojumā.
223.9. Jebkurai sodam ir jābūt ierakstītam TD ziņojumā.
224 Procesuālās vadlīnijas
224.1. Žūrijas kompetence
Žūrijai sacensību norises vietā ir tiesības veikt sankcijas saskaņā ar augšminētiem noteikumiem pēc žūrijas locekļu balsu vairākuma. Neizšķirta gadījumā, žūrijas priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.
224.2. Sacensību norises vietā, īpaši treniņu un sacensību laikā, katrs balsstiesīgais žūrijas loceklis ir tiesīgs izdarīt brīdinājumu un attiecīgo sacensību akreditācijas anulēšanu.
224.3. Kolektīvie pārkāpumi
Ja vairākas personas izdara vienu un to pašu pārkāpumu vienlaicīgi vienos un tajos pašos apstākļos, žūrijas lēmumam attiecībā uz visiem pārkāpējiem jābūt vienādam. Rakstiskam lēmumam jāsatur visu pārkāpēju vārdi, pārkāpuma vērienam jābūt novērtētam attiecībā pret visiem pārkāpējiem. Lēmuma jābūt nosūtītam katram no pārkāpējiem.
224.4. Ierobežojumi
Persona nevar tikt sodīta, ja ziņojuma par izdarīto pārkāpumu sekas iestājušās 72 stundu laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas.
224.5. Katrai personai, kas ir iespējamā pārkāpuma lieciniece ir pienākums liecināt jebkurā žūrijas sasauktā noklausīšanā, un žūrijai ir jāizvērtē visi iespējamie pierādījumi.
224.6. Žūrija var konfiscēt priekšmetus, kas tiek turēti aizdomās, par sacensību aprīkojuma vadlīniju pārkāpumiem.
224.7. Pirms soda piemērošanas (izņemot brīdinājumus un akreditācijas anulēšanu saskaņā ar noteikumu 223.5. un 224.2 paragrāfu), personai, kura tiek vainota pārkāpuma izdarīšanā, ir jādod iespēja aizstāvēt (attaisnot) sevi noklausīšanā, mutiski vai rakstiski.
224.8. Visiem žūrijas lēmumiem jābūt protokolētiem rakstiski un ir jāsatur:
224.8.1. personas vārds, kurai piedēvēta pārkāpuma izdarīšana;
224.8.2. pārkāpuma pierādījumi;
224.8.3. noteikumu vai žūrijas direktīvu punkti, kas tikuši pārkāpti;
224.8.4. piešķirtais sods.
224.9. Sodam jābūt samērojamam ar pārkāpumu. Žūrijai, uzliekot sodu, jāņem vērā jebkādi iespējamie sodu mīkstinošie vai pasliktinošie apstākļi.
224.10. Pretlīdzekļi (sodus kompensējošie mehānismi).
224.10.1. Izņemot 224.11. paragrāfā minēto, žūrijas soda lēmums var tikt iesniegts apelācijai saskaņā ar FIS ICR (šiem noteikumiem).
224.10.2. Ja apelācija nav iesniegta FIS ICR noteiktos termiņos, tad žūrijas soda lēmums kļūst galīgs.
224.11. Sekojoši žūrijas lēmumi nav pakļauti apelācijai:
224.11.1. mutiski sodi saskaņā ar 223.5. un 224.2. paragrāfu;
224.11.2. naudas sodi mazāki par CHF 1,000- .
224.12. Visos pārējos gadījumos apelācijas tiek novirzītas Apelācijas komisijai saskaņā ar FIS ICR.
224.13. Žūrijai ir tiesības iesniegt rekomendācijas Apelācijas komisijai par naudas sodiem, kas lielāki par CHF 5,000- un par personu atstādināšanām par pārkāpumiem, kas notikuši ārpus sacensībām (223.4.).
224.14. FIS padomei var būt tiesības iesniegt komentārus Apelācijas komisijai par jebkuru žūrijas rakstisku soda mēru.
224.15. Procedūru (tiesvedības) izmaksas.
Maksas un skaidrās naudas izdevumi, ietverot ceļa izdevumus, tiek aprēķināti salīdzinot ar noteiktām maksām FIS TD un tās ir jāsedz pārkāpējam. Žūrijas lēmuma atcelšanas gadījumā, FIS sedz (atmaksā) visas izmaksas.
224.16. Naudas sodu izpilde.
224.16.1. FIS pārrauga naudas sodu uzlikšanas izpildi un procedūru izmaksas. Uzliktos sodos ir ievērtētas procedūru (tiesvedību) izmaksas.
224.16.2. Jebkurš neatmaksāts sods tiek uzskatīts par tās NSA parādu, kuras pārstāvis ir pārkāpējs.
224.17. Labumu (ieguvumu) fonds
Visas soda maksas tik iemaksātas FIS Jaunatnes attīstības veicināšanas fondā.
224.18 Šie noteikumi neattiecas uz FIS Dopinga noteikumu pārkāpumiem.
225 Apelācijas komisija
225.1. Nozīmēšana(s)
225.1.1. FIS padomei jānozīmē Apelācijas komisijas priekšsēdis un priekšsēdētāja vietnieks no Noteikumu apakškomisijas. Priekšsēdētāja vietnieks vada komisiju gadījumos, kad komisijas priekšsēdētājs ir nepieejams vai ticis diskvalificēts neobjektivitātes dēļ.
225.1.2. Priekšsēdētājam jānozīmē 3 locekļi no attiecīgās disciplīnas noteikumu apakškomisijas katrā apelācijas gadījumā, kurā lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu. Apelācijas komisija veic savus pienākumus neatkarīgi no FIS padomes.
225.1.3. Lai izvairītos no subjektivitātes un aizspriedumiem lēmumu pieņemšanā, Apelācijas komisijas nozīmētie locekļi nevar būt no pārkāpēja NSA, kura lieta tiek izskatīta apelācijā. Pie tam, Apelācijas komisijas nozīmētiem locekļiem ir brīvprātīgi jāziņo komisijas priekšsēdētājam par iespējamām viņu personiskām dispozīcijām un aizspriedumiem, kas var būt par pamatu viņu lēmuma pieņemšanai pret pārkāpēju. Apelācijas komisijas locekļi, kas rīkojušies subjektīvi un aizspriedumaini ir jādiskvalificē ar Apelācijas komisijas ar priekšsēdētāja lēmumu. Priekšsēdētāja gadījumā, ar priekšsēdētāja vietnieka lēmumu.
225.2. Atbildība
225.2.1. Apelācijas komisijai ir jānotur vienīgi tās noklausīšanās, ko pieprasa pārkāpēji (apelācijas iesniedzēji) vai FIS padome ar sacensību žūrijas lēmumu, lietas, kas atsaucas uz to pēc sacensību žūrijas rekomendētā soda, kas ir lielāks nekā noteikts Sankciju noteikumos.
225.3. Procedūras
225.3.1. Apelācija ir jāizskata 72 stundu laikā no tās saņemšanas pie Apelācijas komisijas priekšsēdētāja, izņemot gadījumus kad apelācijā iesaistītās puses vienojas rakstveidā par noklausīšanās laika pagarināšanu.
225.3.2. Visām apelācijām un atbildēm jābūt iesniegtām rakstveidā, iekļaujot visus pierādījumus, ko puses uzskata par vajadzīgu, lai aizstāvētu vai atbildētu uz apelāciju.
225.3.3. Apelācijas komisijai ir jālemj par apelācijas procedūras vietu un formātu. Apelācijas komisijas locekļu pienākums ir respektēt apelācijas konfidencialitāti līdz brīdim, kad lēmums ir publiskots un konsultēties tikai ar citiem locekļiem apspriešanās laikā.
Apelācijas komisija priekšsēdētājs var pieprasīt papildus liecības no jebkuras iesaistītās puses, lai nodrošinātu proporcionālu viedokļu izskatīšanu
225.3.4. Apelācijas komisijai ir jāpiestāda apelācijas izdevumi pusei saskaņā ar noteikumu 224.15. paragrāfu.
225.3.5. Apelācijas komisijas debatēm jābūt izziņotām mutiski noklausīšanās beigās. Lēmumi, kopā ar pamatojumiem, ir jāiesniedz FIS, kas tos nogādās iesaistītājām pusēm, to NSA un žūrijas locekļiem, kuru lēmums ticis pārsūdzēts. Bez tam, lēmumam jābūt pieejamam rakstveidā FIS birojā.
226 Sankciju neievērošana
Gadījumos, kur sankciju pārkāpšana izraisīta, saskaņā ar FIS ICR 223. paragrāfu vai FIS Anti Dopinga noteikumiem, FIS padome var uzlikt tādas turpmākās un citas sankcijas, kas tiks uzskatītas par piemērotām.
Šādos gadījumos, kāda vai visas no sekojošām sankcijām var tikt pielietotas:
226.1. Sankcijas pret iesaistītajiem indivīdiem:
- rakstisks brīdinājums;
un/vai
- naudas sods, kas nav lielāks par CHF 100`000,-
un/vai
-atstādināšana no sacensībām nākamajā sankciju līmenī – piemēram, ja 3 mēnešu atstādināšana no dalības sacensībās tikusi nozīmēta par dopinga pārkāpumu; ja (tad) 2 gadu atstādināšana no dalības sacensībās tiek nozīmēta par dopinga pārkāpumu, tad šo sankciju pārkāpuma rezultātā var tikt piešķirta mūža diskvalifikācija;
un/vai
- akreditācijas atņemšana iesaistītājiem indivīdiem .
226.2. Sankcijas pret NSA:
- FIS fondu līdzekļu atteikšana iesaistītajām NSA;
un/vai
- attiecīgajā NSA plānoto FIS sacensību atcelšana;
un/vai
- dažu no FIS biedru tiesībām atteikšana, iekļaujot dalību FIS kalendāra sacensībās, balss tiesības FIS kongresā, darbību FIS komitejās.
2. daļa
300 Distanču slēpošanas Sacensības
300.1. FIS sankcionētas sacensības regulē sekojošas FIS publikācijas: ICR – 1. daļa (200tie paragrāfi), 2.daļa (300tie paragrāfi), Pasaules kausa noteikumi, FIS punktu noteikumi un vadlīnijas un gadskārtējās Distanču slēpošanas vadlīnijas, ko apstiprina Distanču slēpošanas komiteja.
A. Distanču slēpošanas sacensību organizācija
301 Sacensību organizācijas komiteja
302.1. Sacensību oficiālo personu nozīmēšana.
302.1.1. FIS nozīmētās oficiālās personas ir:
- Ziemas Olimpiskajās spēlēs (OWG) un Pasaules čempionātā slēpošanā (WSC): Tehniskais delegāts (TD), TD asistents, Žūrijas locekļi un FIS Sacensību direktors (RD).
- Pasaules kausa sacensībās (WC) un Pasaules Junioru čempionātā slēpošanā (JWSC): TD, TD asistents un FIS Sacensību direktors.
- Kontinentālajos kausos (COC) un FIS sacensībās: TD
302 Sacensību organizācijas oficiālās personas
302.1.2. NSA nozīmētās oficiālās personas ir:
- Pasaules Junioru čempionātā slēpošanā, Pasaules kausa sacensībās un FIS sacensībās: Nacionālais TD.
302.1.3. Organizatoriskās komitejas (OC) nozīmētie locekļi
OC nozīmē visu pārējos locekļus. OC priekšsēdētājs vai tā asistents pārstāv OC sabiedrībā un vada OC sēdes. OC priekšsēdētājs cieši sadarbojas ar FIS pirms un pēc sacensībām, skatīt 210. paragrāfu.
OC ir jābūt personai, kas ir nozīmēta par Sacensību vadītāju (direktoru, galveno tiesnesi), kas ir pietiekami kvalificēts, lai vadītu un pārraudzītu sacensību organizēšanas tehniskos jautājumus. Sacensību oficiālās personas ir speciālisti, kas ir atbilstoši kvalificēti tiem nozīmētājos pienākumos. Katrai oficiālai personai ir atļauts pildīt tikai vienu darbu (jomu). Oficiālajām personām ir jābūt viegli atpazīstamām pēc to uniformām, aprocēm vai piespraudēm.
302.1.4. Priekš OWG, WSC un JWSC Sacensību direktoram ir jābūt kvalificētam FIS TD.
302.1.5. OC pienākums ir patstāvīgi informēt TD par sacensību sagatavošanās darbu un par veiktajām izmaiņām.
302.2. Sacensību direktora nozīmētās oficiālās personas.
302.2.1. Sacensību oficiālās personas ir:
- sacensību sekretārs;
- trases galvenais tiesnesis;
- galvenais laika ņemšanas un datu apstrādes tiesnesis;
- stadiona galvenais tiesnesis;
- sacensību drošības un kontroles galvenais tiesnesis.
Sacensību direktors var nozīmēt arī citas oficiālās personas pēc nepieciešamības.
302.3. Sacensību oficiālās personas un to pienākumi.
302.3.1. Sacensību direktors:
- ir atbildīgs par visiem sacensību jautājumiem;
- patstāvīgi informē TD par sagatavošanās darbu un veiktajām izmaiņām;
- pārbauda vai visas nozīmētās oficiālās personas ir pietiekami kvalificētas, lai veiktu tām uzdotos pienākumus un nodrošinātu, kas sacensības notiek saskaņā ar FIS ICR.
- pārrauga nozīmēto oficiālo personu darbu;
- vada Komandu kapteiņu sanāksmes, ir žūrijas loceklis un OC pārstāvis attiecībās ar TD;
- ir atbildīgs par sacensību drošības un kontroles jautājumiem;
- nodrošina optimālas TV filmēšanas iespējas un mediju darba apstākļus.
302.3.2. Sacensību sekretārs:
- ziņo Sacensību direktoram;
- atbild par visu sacensību sekretariāta darbu, kas saistīts ar sacensību tehniskiem aspektiem;
- sagatavo visas startam, laika ņemšanai, aprēķiniem, izlozēm un kontrolei nepieciešamās dokumentu formas;
- pārbauda un labo sacensību pieteikumus, sportistu FIS kodus;
- pārbauda FIS punktus un kvotas sacensībās ar limitētu dalībnieku skaitu;
- organizē Komandu kapteiņu sanāksmi;
- sagatavo un izplata starta protokolus;
- sagatavo un izplata visu oficiālo sacensību informāciju (ielūgumus, informāciju komandām un rezultātu mapītes);
- protokolē un izplata Komandas kapteiņu sanāksmes protokolus un žūrijas sanāksmes ar TD apstiprinājumu;
- organizē pēc iespējas ātrāku sacensību neoficiālo rezultātu, oficiālo rezultātu izplatīšanu, iekļaujot iespējamās diskvalifikācijas;
- nekavējoties nodod saņemtos protestus žūrijai.
302.3.3. Trases galvenais tiesnesis:
- ziņo Sacensību direktoram;
- jābūt iepazinušam sacensību trases homologācijas prasības;
- ir zināšanas kā pielietot trašu sagatavošanas tehnisko aprīkojumu dažādiem sniega apstākļiem, lai nodrošinātu trases optimālu kvalitāti;
- jābūt spējīgam izveidot (iebraukt) trasi ideālā līnijā un novietojumā vai arī pareizi to saīsinot līkumos un nobraucienos;
- ir atbildīgs par slēpju testēšanas, iesildīšanās zonu, trases marķējumu, norobežojumu, temperatūras mērījumu, pirmās medicīniskās palīdzības posteņu, barošanas punktu un starplaika ņemšanas punktu izveidošanu un nodrošināšanu.
- izmanto trases sagatavošanas grupu un trases testētājus, lai pārliecinātos, ka tā iespējami labākā stāvoklī;
- jānosūta vismaz 2 personas trasē pēc pēdējā dalībnieka trases slēgšanai.
302.3.4. Laika ņemšanas un datu apstrādes tiesnesis:
- ziņo Sacensību direktoram;
- ir atbildīgs par visu oficiālo laika ņemšanas tiesnešu vadību un koordinēšanu laika ņemšanas (starta/finiša) zonā;
- pārrauga manuālos laika ņemšanas, elektroniskos, starplaiku tiesnešus un to veiktos aprēķinus;
- koordinē starplaiku ņemšanu ar vietējās TV filmēšanas nodrošinātājiem;
- koordinē starta tiesneša, finiša (mērķa) tiesneša un finiša kontroles (dalībnieku Nr.) tiesnešu darbību, saskaņojot ar stadiona galveno tiesnesi;
- pārrauga datu apstrādes servisa darbu un nodrošina mediju informācijas atbalstu.
302.3.5. Stadiona galvenais tiesnesis:
- ziņo Sacensību direktoram;
- ir atbildīgs par visām darbībām stadiona teritorijā, tai skaitā sportistu kustību uz startu, slēpju marķēšanu, komerciālos marķējumus, slēpju marķējuma kontroli finišā, sportistu kustību no finiša, antidopinga kontrolieru atbalstu;
- nodrošina trases nožogošanu, marķēšanu un norāžu izvietošanu stadionā;
- koordinē starta un finiša līniju novietojumu kopā ar Laika -ņemšanas un datu apstrādes tiesnesi,
- sadarbojas ar kontroles un drošības galveno tiesnesi, lai nodrošinātu efektīvu sportistu, treneru, servisa personāla, mediju piekļuvi stadionam un kontroli;
- sagatavo jaukto zonu finišā, saskaņā ar Distanču slēpošanas homologācijas rokasgrāmatu.
302.3.6. Sacensību drošības un kontroles galvenais tiesnesis:
- ziņo Sacensību direktoram;
- sadarbojas ar stadiona galveno tiesnesi, un trases galveno tiesnesi;
- kopā ar Sacensību direktoru un TD lemj par kontroltiesnešu novietojumu;
- informē kontroltiesnešus par to pienākumiem;
- apgādā kontroltiesnešus ar kontroles kartiņām un citiem nepieciešamajiem materiāliem un nozīmē tos konkrēta vietā;
- pēc sacensībām savāc visu nepieciešamo informāciju no kontroltiesnešiem un ziņo par iespējamiem incidentiem žūrijai;
- OWG, WSC un JWSC sacensībās, ir atbildīgs par drošību un piekļuvi trasei visā tās garumā, komandu sagatavošanās zonā un stadionā;
- kontroltiesneši ir nepieciešami katrā postenī. To skaits un pozīcija tiek noteikti, neinformējot par to sportistus, trenerus un oficiālās personas. Kontroltiesneši, katrs savā postenī atzīmē pārkāpumus un garām paslēpojošo sportistu nr. Viņi var izmantot video aprīkojumu. Pēc sacensībām tiem ir jāinformē Kontroles galvenais tienesis par jebkādiem iespējamiem noteikumu pārkāpumiem un jābūt gataviem liecināt žūrijas priekšā.
302.3.7. Pārējas sacensību oficiālās personas:
302.3.7.1. Mediju informācijas vadītājs:
- sadarbojas ar Sacensību direktoru, trases galveno tiesnesi, stadiona galveno tiesnesi, sacensību drošības un kontroles galveno tiesnesi, lai nodrošinātu optimālus darba apstākļus mediju pārstāvjiem, aprīkojuma piegādātājiem un sacensību oficiālajām personām mediju zonā un jauktajā zonā. Tas ietver arī jauktās zonas iekārtojumu, fotogrāfu, žurnālistu un komentētāju izvietojumu. Telpas preses konferencēm un saistītai mediju infrastruktūrai (biroja un sakaru tehnika, internets) ir jābūt nodrošinātai;
- ir atbildīgs par nepieciešamās informācijas plūsmas nodrošināšanai presei, radio un TV, un efektīvu skaļruņu darbību stadionā.
302.3.7.2. Medicīniskā palīdzības vadītājs:
- ir atbildīgs par pirmās medicīniskās palīdzības organizēšanu, un ātru pacientu transportēšanu uz tuvāko medicīnisko iestādi;
- ir atbildīgs par medicīnisko telpu nodrošināšanu medicīniskajām pārbaudēm un aprūpei.
303 Sacensību žūrija un tās pienākumi
303.1. Žūrijas locekļi.
303.1.1 Priekš OWG un WSC žūriju veido:
- TD, kurš arī vada žūriju;
- TD asistents;
- Sacensību direktors (galvenais tiesnesis);
- FIS Sacensību direktors;
- 2 citu valstu FIS nozīmēti locekļi, kuru apstiprina FIS padome pēc Distanču slēpošanas komisijas ieteikuma.
Katru pašreizējo sacensību dienu žūriju veido TD, TD asistents, Sacensību direktors, FIS Sacensību direktors un viens no 2 citu valstu FIS nozīmētiem locekļiem.
303.1.2. WC un JWSC žūriju veido:
- TD, kurš arī vada žūriju;
- FIS nozīmēts TD asistents;
- Nacionālais TD;
- Sacensību direktors (galvenais tiesnesis);
- FIS Sacensību direktors.
303.1.3. COC un FIS sacensībās žūriju veido:
- TD, kurš arī vada žūriju;
- Nacionālais TD;
- Sacensību direktors (galvenais tiesnesis).
303.2. Žūrijas pienākumi.
303.2.1. Žūrijai ir jāpārliecinās, ka sacensības tiek organizētas un izvestas saskaņā ar FIS noteikumiem. Žūrijas atbildības sākas ar tās nozīmēšanu un beidzas, kad pēdējie protesti no pēdējās sacensību dienas ir izšķirti un oficiālie rezultāti ir publicēti. Pirmajai žūrijas sanāksmei ir jānotiek pirms pirmā oficiālā sacensību treniņa.
303.2.2. Žūrijas pienākums ir noskaidrot un izlemt:
- vai sacensības ir nepieciešams pārcelt, pārtraukt vai atcelt. Ja gaisa temperatūra ir zem-200 C trases aukstākajā vietā, tad sacensības ir jāpārceļ vai jāatceļ ar žūrijas lēmumu. Smagos laika apstākļos (stiprs vējš, augsta gaisa mitrums, smags putenis vai augsta temperatūra), žūrija var pārcelt un atcelt sacensības, konsultējoties ar komandu kapteiņiem;
- vai „force majuere” ir bijis par iemeslu sportista starta nokavēšanai;
- vai akceptēt papildus vai novēlotus pienākumus;
- vai akceptēt protestus un sankcijas vai diskvalifikāciju izziņot;
- vai pielietot sankcijas pret sportistu vai treneri;
- vai būs izmaiņas starta kārtībā un metodē īpašos gadījumos, skatīt 334. paragrāfu;
- jebkurus jautājumus, kas nav atrunāti FIS noteikumos.
303.2.3. Sacensību norises teritorijā, īpaši oficiālo treniņu un sacensību laikā, katrs balsstiesīgais žūrijas loceklis ir tiesīgs izdarīt mutisku brīdinājumu un anulēt akreditāciju konkrētajām sacensībām.
303.2.4. Žūrijas lēmums tiek pieņemts ar balsu vairākumu. Vienādu balsu skaita gadījumā, izšķirošā balss ir žūrijas priekšsēdētājam.
304 Tehniskās delegāta loma
304.1. Pilnvaras
304.1.1. TD pārstāv FIS organizatora priekšā, un tas garantē FIS, kas sacensības tiks izvesta saskaņā ar FIS noteikumiem. TD ir jābūt derīgai FIS licencei. TD ir atbildīgs par FIS nozīmētā TD asistenta un nacionālā TD iesaistīšanu sacensību sagatavošanā, organizēšanā un sekošanā. TD ir atbildīgs par žūrijas darba organizēšanu.
304.2. Nozīmēšana
304.2.1. OWG, WSC un WC sacensībām TD un TD asistentam ir jābūt no citas valsts. Citām FIS sacensībām, TD var nozīmēt no tās pašas valsts. Sacensībām, kas regulāri tiek iekļautas FIS kalendārā ir jābūt TD no ārzemēm vismaz reizi 4 gados.
304.2.2. OWG, WSC un WC sacensībām TD un TD asistentu nozīmē FIS Distanču slēpošanas komisijas (CCC). OWG un WSC FIS Distanču slēpošanas komisijas nozīmējums ir jāapstiprina FIS padomei. Citām FIS sacensībām TD nozīmē FIS Noteikumu un kontroles apakškomisija. JWSC, WC, COC un FIS sacensībām NSA ir jānozīmē Nacionālais TD.
304.2.3. Personām, kas ieņem pozīciju un atbildību Nacionālajās komandās (izlasēs), nav tiesību tikt nominētām par TD vai žūrijas locekļiem OWG, WSC, JWSC un WC.
304.3. TD pienākumi pirms sacensībām.
304.3.1. TD ir jāierodas sacensību vietā laicīgi pirms sacensībām, tā, lai varētu veikt pārbaudi pirms pirmā oficiālā treniņa, un pārraudzīt, ka pareiza treniņa un sacensību sagatavošana ir tikusi veikta, un veikt nepieciešamos uzlabojumus pirms sacensību sākuma. Sacensībās, kur nav Sacensību direktora, TD ir jāuzņemas viņa pienākumi.
304.3.2. Pirms sacensībām TD ir atbildīgs par:
- kontaktu uzturēšanu ar FIS sacensību direktoru un organizatorisko komiteju no nozīmēšanas brīža;
- apmeklēt OWG un WSC plānoto sacensību vietu vasarā pirms sacensībām;
- informēt CCC par veiktajiem sacensību sagatavošanas pasākumiem;
- pārliecināties, ka oficiālais treniņš tiek organizēts saskaņā ar 338. paragrāfu;
- izmitināšanas, ēdināšanas, pārvadāšanas servisu organizācijas pārbaudi un izdarīt nepieciešamās rekomendācijas to uzlabošanai;
- izlemt, vai organizatora piedāvātās rezerves trases, vai izmaiņas homologētās trases daļās, var tikt izmantotas nepietiekama sniega apstākļos, vai „force majuere” apstākļos.
- pārbaudīt homologācijas dokumentāciju WC, COC un FIS sacensībām;
- pārliecināties vai pietiekams aprīkojums ir pieejams pareizai trases sagatavošanai;
- pārbaudīt vai visi nepieciešamie dokumenti (trases plāni, profili ar tehnisko informāciju, sacensību ielūgums utt.) dalībnieku komandām ir laicīgi sagatavoti;
- pārliecināties, lai slēpju sagatavošanas konteineros ir pietiekama ventilācija un apsilde;
- izlemj, sadarbībā ar sacensību direktoru un distances galveno tiesnesi, kad trasei jābūt sagatavotai, optimālo trases trajektoriju, platumu un drošības pasākumus;
- kopā ar sacensību direktoru pārskata stadiona iekārtojumu, lai pārliecinātos par atbilstošiem žūrijas, sacensību oficiālo personu un treneru darba apstākļiem starta un finiša zonā, un, ka tiek nodrošināta kontrolēta sportistu piekļuve uz startu un no finiša;
- pārbauda vai plānotās starta procedūra ir atbilstošas sacensību disciplīnai (formātam);
- pārbauda žūrijas un kapteiņu sanāksmju plānojumu;
- kopā ar sacensību sekretāru pārbauda sacensību pieteikumu pārbaudes, izlozes un starta un finiša protokolu sagatavošanas procedūru;
- pārbauda informācijas precizitāti un kvalitāti komandām;
- veic pārbaudes izlozi, pirms īstās izlozes, ja datorprogramma tiek izmantota;
- kopā ar sacensību direktoru sagatavo sanāksmju darba kārtību;
- pārrauga komandu kapteiņu sanāksmes norisi;
- sniedz vispārēju informāciju un noteikumu skaidrojumus;
- pārrauga sportistu grupēšanu un izlozi, nosaka žūrijas sanāksmju vietu un laiku;
- pārrauga pirmās medicīniskās palīdzības atrašanās vietu un organizāciju;
- pārskata akreditāciju un autorizāciju piekļuvei sacensību trasē un aizliegtās zonās;
- pārbauda vai sacensību organizatora rīcībā ir derīgu FIS sacensību noteikumu rokasgrāmata un FIS punktu tabula;
- kopā ar organizatoru koordinē slēpošanas tehnikas kontroles posteņu izvietojumu;
- pārbauda civiltiesiskās apdrošināšanas esamību.
TD jāvar veikt sacensību trasi uz slēpēm un izdarīt spriedumu par trases sagatavošanas kvalitāti. Viņš var deleģēt šo pienākumu kādam no žūrijas locekļiem.
304.4. TD pienākumi sacensību laikā.
304.4.1. Sacensību laikā TD ir vajadzētu:
- ierasties sacensību norises vietā 2 stundas pirms sacensību 1. starta vai agrāk, ja ir apgrūtinoši meteoroloģiskie laika apstākļi;
- ierodoties, pārskatīt sacensību direktora un distances galvenā tiesneša ziņojumu par operatīvajiem pasākumiem sacensību sagatavošanā;
- pārliecināties, ka sacensību aprīkojums un komerciālais marķējums atbilst noteikumiem;
- būt klāt stadionā, līdz brīdim, kamēr citi pasākumi nav norunāti ar sacensību direktoru;
- pārraudzīt katru jautājumu, kas var ietekmēt veiksmīgu sacensību norisi, un veikt nepieciešamos lēmumus vai spriedumus;
- censties būt regulārā saskarsmē (ar radiosakara palīdzību) ar žūrijas locekļiem, vai vismaz patstāvīgā kontaktā ar sacensību direktoru un distances galveno tiesnesi;
- aktīvi iedrošināt veiksmīgā komandas darbā un kvalitātes nodrošināšanā laika ņemšanas, datu apstrādes un informācijas izplatīšanas personāla starpā.
304.5. TD pienākumi pēc sacensībām.
304.5.1. Pēc sacensībām TD vajadzētu:
- saņemt galīgo ziņojumu no sacensību direktora, distances galvenā priekšnieka,
sacensību drošības un kontroles galvenā tiesneša un citiem;
- satikties ar žūriju, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus;
- iegūt neoficiālos rezultātus no sacensību sekretāra un kopā tos pārbaudīt;
- pārbaudīt vai rezultātos ir iekļautie sportistu FIS kodi un FIS punkti;
- aprēķināt sacensību soda punktus;
- pārbaudīt, lai sacensību oficiālie rezultāti tiktu publicēti ( iekļaujot FIS mājas lapā);
304.5.2. Trīs dienu laikā pēc sacensībām, TD ir jānosūta FIS birojam, organizatoriem un organizatoru NSA detalizēts ziņojums par sacensību sagatavošanu, organizēšanu, izvešanu un tehniskās sagatavošanas kompetenci. OWG un WSC, ziņojums ir jāiesniedz arī FIS padomei.
304.5.3. Ja diskvalifikācija vai sankcijas ir notikušas, ir jānodrošina pietiekama dokumentācija un pierādījumi apelācijas procedūrai.
305 Izdevumu apmaksa
305.1. Prasībās organizatoriem.
305.1.1. TD ir tiesības saņemt kompensāciju par ceļa izdevumiem maksimums CHF 500 (izņemot WC un COC sacensībās), kā arī bezmaksas dzīvošanu un ēdināšanu nozīmējuma laikā. Šis nosacījumus attiecas arī uz saskaņotām inspekcijām, kā arī ceļam uz sacensībām (1 klases vilciens, garākām distancēm – avio satiksme tūristu (ekonomiskā) klase, vai arī kompensācija CHF 0,70 /km vai ekvivalentu). Papildus fiksēta dienas nauda tiek iekļauta CHF 80 par dienām, kas pavadītas ceļā un sacensībās, kas ietver sakaru pakalpojumus, pasta izdevumus utt. Divkārša atmaksa nav pieļaujama. Ja ceļā ir nepieciešama nakšņošana, tas jāizvērtē un jāatmaksā atsevišķi.
305.1.2. Atlīdzība tiek pielietota sekojoši:
- OWG, WSC un JWSC speciāli noteikumi tie pielietoti;
- WC priekš TD, ārvalstu TD asistentam, rīkotāja valsts TD asistentam;
- citās starptautiskās sacensībās TD un rīkotāja valsts TD asistentam.
306 FIS Sacensību direktors (RD)
306.1. Sacensību direktora galvenie pienākumi ir:
- kontrolēt un sekot FIS, NSA un OC līguma izpildei;
- būt saskarsmē ar OC saistībā ar:
- sacensību organizēšanu,
- ielūgumu kontroli,
- starta laikus saskaņā ar FIS kopējo sacensību programmu un TV translāciju;
- izmitināšanas kvalitāti un cenām,
- komandu transportu,
- mediju darba apstākļu sagatavošanu,
- komerciāliem marķējumiem,
- inventāra kontroli,
- RD kontrolē, lai nepieciešamā civiltiesiskā apdrošināšana ir uz vietas;
- RD tiekas ar TD un apspriež svarīgus jautājumus.
307 Komandas kapteiņu (TC) sanāksme
307.1. Procedūra.
307.1.1. Pirms katrām sacensībām TC sanāksme tiek izvesta. Tai ir jānotiek dienu pirms sacensību sākuma.
307.1.2. TC sanāksmes datumam, laikam un vietai jābūt publicētām sacensību programmā. TD un RD lemj cik pārstāvju no katras komandas un cik akreditētās oficiālās personām ir tiesības piedalīties TC sanāksmē.
307.1.3. TC sanāksme nav publiska.
307.1.4. OWG, WSC, WC un JWSC sacensībās TC sanāksmes sēdvietu kārtībai jābūt norādītai.
307.1.5. OWG, WSC, WC un JWSC sacensībās TC sanāksmes tiek noturētas angļu valodā, kā arī organizatora valsts valodā, ja nepieciešams. Papildus tulkošanai ir jābūt nodrošinātai.
307.1.6. TC sanāksmi ir jāvada sacensību direktoram.
307.1.7. TC sanāksmē ar balsu vairākumu ir pietiekami priekš rekomendāciju došana sacensību žūrijai. Katrai komandai ir viena balss.
307.1.8. Kad nepieciešams, žūrija var lemt par TC sanāksmes pārtraukšanu, lai pieņemtu lēmumu vai apspriestos un tad turpināt sanāksmi.
307.2. Darba kārtība.
307.2.1. Rakstiskai darba kārtībai ir jābūt izplatītai uz TC sanāksmi. To sagatavo sacensību sekretārs sadarbībā ar sacensību direktoru un TD (skat. 304.3.2.).
307.2.2. Visās FIS sacensībās sanāksmes darba kārtība parasti satur sekojošas sadaļas:
- dalībnieku reģistrācija;
- iepazīstināšana ar OC locekļiem;
- iepazīstināšana ar žūriju, ja nepieciešams žūrijas izveidošana;
- laika prognoze;
- pieteikumu pārbaude un sportistu grupēšanai izlozei (skat. 333., 334.)
- izloze (skat. 334.);
- stadiona apraksts (piekļuve, slēpju marķēšana, starts, finišs, maiņas zona stafetei, drēbju novietošana pirms starta utt.);
- trases apraksts ( piekļuve, profils, starplaiku ņemšanas un barošanas vietas, drošības jautājumi, trases marķēšana);
- trases sagatavošana;
- slēpju testēšanas vieta, laiks un noteikumi;
- treniņu laiku un trases;
- vispārēja informācija no TD;
- vispārēja informācija no OC;
- vispārēja informācija no Sacensību direktora.
397.2.3. TC sanāksmes ir jāprotokolē, fiksējot visus galvenos jautājumus, diskusijas un rekomendācijas.
B. Distanču slēpošanas trases – Homologācija – Slēpošanas tehniku definīcijas – Trašu sagatavošana – Slēpošanas sacensību stadions
311 Sacensību formāti un programmas
311.1. Sacensību formāti un programma
311.1.1. Distanču un trašu garumu tabula:
Sacensību formāts |
Sacensību distance (km) |
Trases garums (km) |
Intervāla starta sacensības |
5; 7,5; 10; 15; 30; 50 |
2.5, 3.3, 3.75, 5, 7.5, 10, 12.5, 15, 16.7 |
Masu starta sacensības |
10, 15, 30, 50 |
2.5, 3.3, 3.75, 5, 7.5, 10 |
Tautas sacensības |
Bez ierobežojumiem |
Bez ierobežojumiem |
Iedzīšanas sacensības |
5, 7.5, 10, 15 |
2.5, 3.3, 3.75, 5, 7.5, 10 |
Stafetes sacensības |
2.5, 5, 7.5, 10 |
2.5, 3.3, 3.75, 5 |
Individuālais sprints vīriešiem |
1 – 1.4 |
0.5 – 1.4 |
Individuālais sprints sievietēm |
0.8 – 1.2 |
0.4 – 1.2 |
Komandu sprints vīriešiem |
2x(3-6) 1 – 1.4 |
0.5 – 1.4 |
Komandu sprints sievietēm |
2x(3-6) 0.8 – 1.2 |
0.4 – 1.2 |
Tabula ir derīga sacensību organizēšanai trasēs braucot pa apļiem, bet izvēloties īsas trases ar daudz apļiem ir jāņem vērā starta formāts un trases platums.
Individuālā sprinta sacensības var tikt izvestas trasēs ar vienu vai vairāk apļiem. Komandu sprinta sacensībām būtu jānotiek trasēs ar vienu apli.
311.2. OWG, WSC, JWSC, WC un FIS sacensību programma.
311.2.1 Principā WC un arī WSC sacensību (disciplīnu) skaitam klasiskajā un brīvajā stilā ir jābūt vienādam (līdzīgam) katru gadu.
311.3. OWG un WSC
311.3.1. OWG un WSC sacensību programma ir sekojoša:
Intervāla starta sacensības |
Vīrieši Sievietes |
15km C/F 10km C/F |
Masu starta sacensības |
Vīrieši Sievietes |
50km C/F 30km C/F |
Dubultās iedzīšanas sacensības (bez pārtraukuma) |
Vīrieši Sievietes |
15 km C / 15 km F 7,5km C / 7,5km F |
Stafetes sacensības |
Vīrieši Sievietes |
4 × 10km C/F 4× 5 km C/F |
Individuālais sprinta sacensības |
Vīrieši Sievietes |
1.0-1.4 km C/F 0.8-1.2 km C/F |
Komandu sprinta sacensības |
Vīrieši Sievietes |
1.0-1.4 km C/F 0.8-1.2 km C/F |
Sacensību programmas salikums var mainīties saistībā ar to, ka WSC un OWG ir vairāk sacensību dienas pieejamas. TV translācijas iespējas arī var būt par galveno faktoru šajos apsvērumos.
Iedzīšanas sacensības notiek bez pārtraukuma, kurā klasiskais stils vienmēr būs pirmais un brīvais stils pēc tam. Iedzīšanas sacensībās tiek pasniegts viens medaļu komplekts. Stafetes sacensībās pirmie 2 etapi vispirms ir klasiskajā stilā, un tad nākamie 2 etapi – brīvajā stilā.
311.4. Pasaules kauss (WC).
WC sacensību sezonas programma tiek noteikta ar FIS lēmumu katru gadu. Programmu parasti veido tie paši sacensību formāti un distances, kas tiek iekļauti WSC programmā. Distanču garumi un slēpošanas tehnika tiek noteikta katru gadu atsevišķi. Lai nodrošinātu tālāku distanču slēpošanas sporta veida attīstību, WC programmā var iekļaut testa sacensības. Garo distanču sacensības arī var tikt iekļautas. Komandu sprinta sacensībās maksimums 2 komandas no katras valsts var startēt.
311.5. Pasaules Junioru čempionāts slēpošanā (JWSC)
311.5.1. JWSC sacensību formāts, distances un slēpošanas stils ir sekojoši:
|
Sievietes |
Vīrieši |
Intervāla starta sacensības |
5km F |
10km F |
Iedzīšanas sacensības |
5/5 C/F |
10/10km C/F |
Sprinta sacensības |
0,8-1,2km C |
1-1,4km C |
Stafetes sacensības |
4 × 3,3km C/F |
4 × 5km C/F |
Slēpošanas stils Intervāla un Sprinta sacensībās katru gadu mainās.
311.6. Citas FIS sacensības.
Formāts un distances saskaņā ar paragrāfu 311.1.
- citas sprinta un garo distanču sacensības saskaņā ar FIS Distanču slēpošana vadlīnijām;
- Iedzīšanas sacensības ar pārtraukumu var tikt organizētas vienā dienā vai dažādas dienās dažādos slēpošanas stilos ar vienādiem vai dažādiem distanču garumiem.
312 Distanču slēpošanas trašu apraksts
312.1. Fundamentālais raksturojums.
312.1.1. Distanču slēpošanas trasēm jābūt iekārtotām tā, ka tās nodrošina sportistu tehniskās, taktiskās un fiziskās sagatavotības un kvalifikācijas pārbaudi. Trases grūtības pakāpei ir jāatbilst sacensību līmenim. Trasēm jābūt iekārtotām cik vien iespējams dabiskā vidē, tā, lai novērstu vienveidību, iekļaujot paugurainus posmus, kāpumus un nobraucienus. Kur tas ir iespējams, trasei ir jāved caur apmežotu apvidu.
Ritms nedrīkst būt pārtraukts ar pārāk daudziem asiem pagriezieniem vai stāviem kāpumiem. Nobraucieniem ir jābūt izveidotiem tā, lai tie sagādātu sportistu pārbaudi, bet tai pašā laikā ir jābūt iespējam veikt trasi arī tad, kad tā ir ātra (ledaina).
312.1.2. Principā distanču slēpošanas trasi jāveido:
§ 1/3 kāpumu ar gradientu 9 (1:11) -18% (1:5,5) un augstuma starpību lielāku par 10 m + īsiem kāpumiem, kas ir stāvāki par 18%.
§ 1/3 dabīgi paugurains reljefs ar īsiem kāpumiem un nobraucieniem ar augstuma starpību 0-9m.
§ 1/3 nobraucieniem ar dažādu grūtības pakāpi, kas prasa nobrauciena tehniskas daudzveidību.
312.1.3. FIS sacensībās trases var tikt izmantotas tikai tajā virzienā, kas ir sacensībām noteikts.
312.1.4. Slēpju slīdamības testēšanas vietai priekš visām komandām ir jābūt izveidotai blakus stadionam. Tai ir jābūt blakus slēpju sagatavošanas kabīnēm un iesildīšanās trasei. Testēšanas trasei ir jābūt sagatavotai tādā pat kvalitātē kā sacensību trasei.
312.1.5. Atsevišķai trasei blakus sacensību trasei ir jābūt pieejamai sacensību oficiālajām personām un skatītājiem.
313 Homologācija
313.1. Prasības trasēm.
313.1.1. Augstuma starpība (HD- height difference):
HD ir vertikālais attālums starp zemāko un augstāko trases punktu, kas nedrīkst pārsniegt uz doto apļa garumu:
0.4 - 1.4 km sprints 30 m
2,5 km 50 m
3,3 km 65 m
3,75 km 75 m
5 km 100 m
7.5 km 125 m
10 km 150 m
15 km un vairāk 200 m
313.1.2. Maksimālais kāpums (MC – maximum climb):
Augstuma starpība vienā kāpumā nedrīkst pārsniegt šo rādītājus, bet var tikt pārtraukta ar paugurainu posmu, kas nav garāks par 200m vai arī ar nobraucienu, kura parciālā augstuma starpība nepārsniedz 10m.
0.4 -1.4 km Sprints 0-30 m
2,5 km 50 m
3,3 km 50 m
3,75 km 50 m
5 km 50 m
7.5 km 65 m
10 km un vairāk 80 m
313.1.3. Kāpumu summa (TC – total climb):
Kāpumu summai ir jābūt robežās
0.4 - 1.4 km Sprints 0 – 60 m
2,5 km 75 – 105 m
3,3 km 100 – 135 m
3,75 km 100 – 150 m
5 km 150 – 210 m
7.5 km 200 – 315 m
10 km 250 – 420 m
15 km 400 – 600 m
30 km 800 – 1200 m
50 km 1400 – 2000 m
313.1.4. Trašu platums:
Trašu platumi, saskaņā ar homologācijas rokasgrāmatu, iedalās sekojošās kategorijās:
A individuālais starts klasiskajā stilā ( min. platums 3m);
B tas pats, kas A + individuālais starts brīvajā stilā, stafete klasiskajā stilā (normāls platums kāpumos - 4m);
C tas pats, kas B + stafete brīvajā stilā, masu starts klasiskajā stilā, sprints klasiskajā stilā (normāls platums kāpumos - 6m);
D tas pats, kas C + stafete abos stilos, masu starts brīvajā stilā, sprints brīvajā stilā ( normālais platums kāpumos – 9m);
E Iedzīšanai bez pārtraukuma ar 2 atsevišķām trasēm: 1. trasei klasiskajā stilā jāatbilst C kategorijas, 2. trasei brīvajam stilam jābūt D kategorijas. Ja abas trases atbilst D kategorijai, tad tās var izmantot arī masu startam. Trases garums var būt 2,5km; 3,3km; 3,75km un 5km.
Prasības trašu platumiem ir balstītas uz mērījumiem, kad trase ir sagatavota slēpošanai un nožogota sacensībām.
313.1.5. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās, trases augstākais punkts nedrīkst būt augstāk par 1800m virs jūras līmeņa.
313.2. Prasības trašu profiliem
313.2.1. Kāpumu apraksts
Kāpums tiek definēts ar parciālā augstuma starpību (PHD – partial height differrence). PHD ir augstuma starpība no kāpuma zemāka punkta līdz kāpuma augstākajam punktam. Kāpuma papildus raksturojums tiek dots ar kopējo parciālo kāpuma (PTC –partial total climb) radītāju. PTC raksturo kopējo kāpums summu visā kāpumā. PTC summa ir trases kopējais kāpums (TC – total climb). Paskaidrojums: kāpumos bez pārtraukumiem PTC un PHD lielumi ir vienādi.
A = Galvenie kāpumi
PHD ≥ 30m, gradients 9-18%, parasti ir pārtraukti ir īsiem paugurainiem posmiem vai nobraucieniem īsākiem par 200m, kuru PHD nepārsniedz 10m.
B = Īsie kāpumi
10 ≤ PHD ≤ 29m ar gradientu 9-18%;
C = Stāvie kāpumi
4m < PHD < 10m ar gradientu > 18%
313.2.2. Kāpumu tabula:
Trašu garumi |
A = Galvenie kāpumi |
B = Īsie kāpumi gradients 9-18%; |
C = Stāvie kāpumi gradients > 18% | |||
Skaits |
PHD (m) |
Vieta trasē km |
Skaits |
PHD (m) |
Skaits | |
313.2.3. Vadlīnijas kāpumu izveidei:
- A kāpumiem jābūt pārtrauktiem arī paugurainiem posmiem un jābūt ar vidējo gradientu 6-12%;
- B kāpumi var būt pārtraukti;
- 25-55% no kopējās kāpumu summas PTC jāveido no A kāpumiem;
- 25-35% no kopējās kāpumu summas PTC jāveido no B kāpumiem;
- 10-40% no kopējās kāpumu summas PTC jāveido no pauguraina apvidus un C kāpumiem, kas nav iekļauti A un B kāpumos.
313.2.4. Paugurainā apvidus apraksts
- līdzena un pauguraina apvidus priekšrocību izmantošana ar īsiem kāpumiem un nobraucieniem;
- gradients < 9%;
- kāpumu PHD <10m ar gradientu ≥ 9% var tikt iekļauti.
313.3. Homologācijas procedūra
313.3.1. FIS distanču slēpošanas sacensībām jātiek rīkotām homologētās trasēs. WC sacensībām trasei jābūt homologētai 2 gadus pirms sacensībām.
313.3.2. NSA, kura plāno rīkot sacensības, ir jāiesniedz FIS birojā sacensību tiešo organizatoru trašu homologācijas pieteikums. Vairāk informāciju meklēt hologācijas rokasgrāmatā.
313.3.3. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībām FIS distanču slēpošanas komiteja nozīmēs hologācijas inspektoru no citas valsts. Inspektors pilda savus pienākumus līdz brīdim homologācijas ziņojums ir iesniegts. Lai pabeigtu Homologācijas procedūru FIS birojā ir jāsamaksā homologācijas maksa:
- pieteikuma maksa CHF 100,-
- homologācijas maksa CHF 100,- (par katru trasi)
313.3.4. Organizatora pienākums ir sazināties ar homologācijas inspektoru 1 mēneša laikā no nozīmēšanas brīža.
313.4. Organizatora pienākumi un atbildība
313.4.1. Lai uzsāktu homologācijas procesu ir jākonsultējas ar inspektoru. Sekojoša informācijai ir jābūt pieejamai:
- homologācijas procesa oficiālās kontaktpersonas vārds un adrese;
- piedāvātās sacensību kartes un visa tehniskā informācija, kas izmantota to sagatavošanā;
- piedāvātais stadiona izkārtojums;
- sacensību vietas plānotā infrastruktūra;
313.4.2. Mērījumu tehnikai un karšu mērogiem ir jābūt saskaņā ar 313.4.3. paragrāfu.
313.4.3. Trašu plāniem (kartēm) ir jābūt izgatavotiem laicīgi un mērogā 1:10 000. Trases augstuma profilam jābūt mērogā 1:50 000 horizontāli un 1:5000 vertikāli.
Organizatoram ir jāpiestāda šīs trašu kartes, norādot tajās kopējo kāpumu, augstuma starpību un maksimālo kāpumu, tā lai inspektors var pārbaudīt aprēķinus. Trases profilā jābūt norādītiem sekojošu kāpumu atrašanās vietas:
A – galvenie kāpumi;
B- īsie kāpumi;
C- stāvie kāpumi.
313.4.4. Organizatoram ir jāpiestāda trašu apstiprinātās kartes un homologācijas ziņojums TD. Kartē jābūt norādītām lineārā mērogā iedalītām ziemeļu virziena norādēm.
313.4.5. Organizatoram ir jāapmaksā inspektora izdevumi saskaņā ar 305. paragrāfu.
313.5. Inspektora pienākumi un atbildība
313.5.1. Sekojot organizatoru iesniegtai sākotnējai informācijai, inspektors kopā ar organizatoru izveido detalizētu inspekcijas grafiku.
313.5.2. Inspektoram, kad tas tiek prasīts, ir jānosūta organizatoram apstiprinātu nepieciešamo tehnisko karšu paraugi.
313.5.3. Inspektoram ir jāiesniedz sekojoša dokumentācija FIS Noteikumu un kontroles apakškomisijas nozīmētajam koordinatoram:
- pilnīgs homologācijas ziņojums;
- atzīmēs par jebkurām trases izmaiņām, kas veiktas homologācijas procesā;
- galīgās trases kartes un profili;
- galīgais stadiona plāns.
313.6. FIS biroja pienākumi un atbildība
313.6.1. Saņemt homologācijas pieprasījumu no NSA un informēt par to FIS Noteikumu un kontroles apakškomisiju.
313.6.2. Brīdināt inspektorus par nozīmējumu un nodrošināt tos ar homologācijas noteikumiem un vadlīnijām, ietverot dokumentu un karšu paraugus.
313.6.3. Ieturēt noteikto samaksu no NSA.
313.6.4. Brīdināt organizatoru par nozīmēto inspektoru un nodrošināt organizatorus ar homologācijas rokasgrāmatu.
313.6.5. Saņemt galīgos homologācijas ziņojumus no inspektoriem un pārsūtīt tos FIS Noteikumu un kontroles apakškomisijai galīgai apstiprināšanai.
313.6.6. Izveidot trašu homologācijas dokumentāciju, saskaņā ar 313. paragrāfu, un piešķirt katrai homologētai trasei identifikācijas nr.
313.6.7. Sekojot galīgajam apstiprinājumam, FIS birojam ir jāizsniedz organizatoram vai NSA rēķins. Pēc tā nomaksas oficiāls homologācijas sertifikāts par katru sertificēto trasi tiek nosūtīts organizatoram.
Par jebkurām veiktām izmaiņām homologētā trasē ir jāziņo FIS nekavējoties. Jebkuras būtiskas izmaiņas trasē prasa iepriekšējās homologācijas pārskatīšanu un jaunu sertifikātu.
Sertifikāts ir derīgs 5 gadus. Sertifikāta derīguma termiņam tuvojoties beigām, organizatoram ir jāpieprasa tā atjaunošana FIS ne vēlāk kā līdz pēdēja gada 1. maijam. Ja trase aizvadītajā periodā ir tikusi izmantota ilgstoši bez TD piezīmēm, tad sertifikātu var pagarināt bez homologācijas procesa atkārtotas veikšanas. Lai kā, FIS var pieprasīt atkārtotu inspekciju uz organizatora rēķina.
314 Slēpošanas tehniku definīcijas
314.1. Klasiskais stils
314.1.1. Klasiskais stils ietver pārmaiņus soļu tehniku, bezsoļu tehniku, kāpumu pārvarēšanu skujā bez slīdējuma fāzes, nobraucienu un pagriezienu tehniku. Pārmaiņus (vai vienlaikus) viensoļa vai divsoļa slīdsolis nav atļauts. Pagriezienu tehnika pieļauj soļus un atgrūdienus tikai lai veiktu virziena maiņu. Tur, kur ir ievilkts paralēlu sliežu pāris pagriezienu tehnika ar atspērienu nav atļauta.
314.2. Brīvais stils
314.2.1. Brīvais stils ietver visas distanču slēpošanas tehnikas.
315 Trašu sagatavošana
315.1. Pirms sezonas sagatavošana
315.1.1. Akmeņi, saknes, celmi, krūmāji un līdzīgi šķēršļi ir jānovāc no trases. Trasei ir jābūt sagatavotai pirms ziemas tā, lai tajā būtu iespējams sacensties pat maza sniega segas apstākļos. Trases posmi, kuros ir problēmas ar seguma drenāžu, ir jāsalabo. Pirms sezonas sagatavošanas rezultātā ir jāvar sarīkot sacensības ziemā pie 30cm biezas sniega segas. Īpaša uzmanība ir jāvērš uz nobraucieniem, virāžu nepieciešamībai pagriezienos.
315.2. Trases vispārējā sagatavošana
315.2.1. Trasi ir pilnībā jāsagatavo ar mehānisko aprīkojumu. Ja smagās mašīnas tiek izmantotas, tām cik vien iespējams ir jāseko trases seguma oriģinālai konfigurācijai, izsargājoties no apvidus nolīdzināšanas.
315.2.2. Trasei jābūt sagatavotai saskaņā ar Homologācijas rokasgrāmatas rekomendācijām atbilstoši attiecīgo sacensību formātam. Trasei jābūt sagatavotai tā, lai sportisti var slēpot un apdzīt netraucēti. Nobraucienos, kur sliedes iet pa loku, tām jābūt pietiekami platām, lai varētu izgriezt slēpes.
315.2.3. Sacensību un iesildīšanās trasei ir jābūt pilnība sagatavotām pirms 1. oficiālā treniņa sākuma, pareizi nomarķētai un ar kilometru atzīmēm. Slēpju testēšanas trasei ir jābūt tādā pašā kvalitātē sagatavotai kā sacensību trasei.
315.2.4. Sacensību laikā visiem sacensību dalībniekiem ir jānodrošina vienādi apstākļi. Ja snieg vai pūš stiprs vējš, ir jānodrošina pietiekams daudzums kvalificētas un aprīkotas trases sagatavošanas patruļas. Šādām situācijām ir jābūt izstrādātam rīcības plānam.
315.2.5. Jebkādi mākslīgi līdzekļi, lai uzlabotu sniega slīdamību ir aizliegti. Īpašos gadījumos ir pieļaujam ķīmikāliju izmantošanai, lai novērstu sniega virsmas pārlieku sacietēšanu.
315.3. Trases sagatavošana klasiskajam stilam
315.3.1. Intervāla starta sacensībām klasiskajā stilā ir jābūt izveidotai vienām sliedēm pa trases iedomāto ideālo līniju. Normāli sliedēm jābūt ievilktām pa trases vidu, izņemot pagriezienos. Pagriezienos sliedēm jābūt ievilktām tikai tajos gadījumos, kur slēpes var netraucēti izgriezties pa sliedēm. Tur, kur pagrieziens ir par asu vai iespējamais ātrums ir par lielu, lai paliktu sliedēs, tām ir jābūt izņemtām. Lai pareizi izvērtētu trases sagatavošanu ir jāņem vērā labāko sportista iespējami lielākais ātrums. Pagriezienos sliedēm ir jābūt ievilktām iespējam tuvu trases nožogojumam, lai novērstu slēpošanu starp sliedēm un nožogojumu (distances noīsināšanu).
315.3.2. Sliedēm ir jābūt ievilktām tā, lai slēpju slīdēšana un vadīšana ir iespējama bez liekas slēpju stiprinājumu berzes pret sliežu malām. Divām sliedēm ir jābūt ievilktām 17-30cm attālumā vienai no otras, mērot no sliedes vidus. Sliedes dziļumam jābūt 2-5cm, pat cietā, izsalušā sniegā.
315.3.3. Ja 2 vai vairāk sliežu (pāri) tiek lietoti, tad tām jābūt 1,00-1,20 m vienām no otras, mērot no katras sliežu pāra vidus.
315.3.4. Pēdējiem 100m metriem pirms finiša ir jāiet pa taisni. Finiša zonas sākumam ir jābūt skaidri marķētam ar krāsotu līniju. Normāli finiša zonai jābūt iedalītai 3 koridoros, katrā pa vienām sliedēm. Koridoriem ir jābūt skaidri marķētiem, bet tā, lai netraucētu slēpēm.
315.4. Brīvā stila trases sagatavošana
315.4.1. Intervāla starta sacensībām brīvajā stilā trasei ir jābūt labi noblietētai vismaz 4m platumā. Nobraucienos, kur ir ievilktas sliedes, tām ir jāseko trases ideālai trajektorijai.
315.4.2. Pēdējiem 100m metriem pirms finiša ir jāiet pa taisni. Finiša zonas sākumam ir jābūt skaidri marķētam ar krāsotu līniju. Finiša zonas platuma minimums ir 9m, Finiša zonai jābūt iedalītai 3 koridoros. Koridoriem ir jābūt skaidri marķētiem, bet tā, lai netraucētu slēpju slīdēšanai.
315.5. Trases sagatavošana iedzīšanas sacensībām
315.5.1. Iedzīšanas sacensībām bez pārtraukuma klasiskā stila trasei ir jābūt pietiekami platai, lai varētu izveidot 4 paralēlu sliežu (pārus) visā trases garumā. Brīvā stila trasei jāļauj 3 sportistiem slēpot vienam blakus, kas nozīmē, ka kāpumos tai jābūt vismaz 9m platai. Skatīt arī 364.2.-364.4. paragrāfus.
315.5.2. . Iedzīšanas sacensībām ar pārtraukuma, klasiskā stila trasei ir jāatbilst intervāla starta sacensību trases prasībām, kamēr brīvā stila trasei ir jābūt vismaz 6m platai. Iedzīšanas startam jābūt organizētam vismaz 2-5 starta koridoros, kuru platumam jābūt vismaz 3m.
315.6. Masu starta sacensību trases sagatavošana
315.6.1. Masu startā ir jābūt 100m paralēlām marķētām sliedēm, kuras sportistiem ir aizliegts atstāt līdz marķējuma beigām. Starta zonās beigās ir trases platumam ir jāpāriet trases platumā, kas pieļauj netraucēti slēpot blakus 4 sportistiem klasiskajā stilā un 3 sportistiem brīvajā stilā. Trasē nedrīkst būt vietas, kas var radīt sastrēgumus.
315.7. Sprinta sacensību trases sagatavošanai skatīt paragrāfus 360.4. un 361.5.
316 Trašu marķēšana
316.1. Trases marķējumam jābūt tik skaidram, ka sportistam nerodas šaubas, kurp trase dodas. OWG un WSC trašu marķējuma krāsām jābūt noteiktām un aprakstītām trases aprakstā.
316.2. Kilometru norādēm jāuzrāda akumulēto distanci trasē. OWG, WSC un WC sacensībās jābūt marķētam katram kilometram. Visās parējās sacensībās tam jābūt izdarītam, kur tas ir iespējams, tomēr pēdējos 5km tas ir obligāti.
316.3. Trases sazarojumiem un krustojumiem ir jābūt skaidri marķētiem ar redzamām norādēm, trases neizmantotām daļām ir jābūt nožogotām.
317 Dzirdināšanas punkti
317.1. Atrašanās vieta
317.1.1. Trasēs līdz 15km garumam vismaz vienam dzirdināšanas punktam ir jābūt nodrošinātam (stadionā). Trasēs līdz 30km – 3 dzirdināšanas punktiem, līdz 50km – 6 dzirdināšanas punktiem, tā lai sportistiem būtu iespējams netraucēti izmantot šo pakalpojumu.
318 Trašu norobežošana
318.1. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās trasei abām pusēm ir jābūt nožogotai vietās, kur potenciāli iespējama skatītāju iejaukšanās, traucēšana.
320 Slēpošanas sacensību stadions
320.1. Stadiona laukums
320.1.1. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās Distanču slēpošanas stadionam ir jābūt labi izplānotam ar starta/finiša zonām.
320.1.2. Stadiona iekārtojuma ir jānodrošina funkcionālu vienību, kas nepieciešamības gadījumā tiek iedalīta un kontrolēta ar sētām, vārtiem un marķētām zonām. Tam ir jābūt tādā veidā lai:
- sportisti var iekļūt stadionā vairakkārt;
- sportisti, oficiālās personas, mediju pārstāvji, servisa personāls un skatītāji var viegli sasniegt savas zonas;
- lai ir pietiekama vieta intervāla starta, iedzīšanas starta, masu starta un stafetes sacensību starta un finiša nodrošināšanai, kā tas ir noteikt 315. paragrāfā.
320.1.3. Sportistiem ir jāvar sasniegt sekojošas zonas bez apgrūtinājumiem:
- komandu kabīnes (slēpju sagatavošanas kabīnes);
- slēpju testēšanas un iesildīšanās trases;
- slēpju marķēšanu un inventāra kontroli;
- iesildīšanās apģērba uzglabāšanas vietu;
- startu;
- stafetes maiņas zonu;
- finišu;
- slēpju kontroli pēc finiša;
- ārkārtas palīdzības zonu;
- izeju.
320.2. Darba apstākļi
320.2.1. Sacensību oficiālām un personām un žūrijas locekļiem ir jābūt atbilstošiem darba apstākļiem. Treneriem, oficiālām personām, medijiem un servisa personālam ir jābūt nodrošinātām noteiktām darba zonām stadiona iekšienē tā, lai tie var strādāt netraucējot starta un finiša procedūras. Šo personu piekļuvei ir jātiek kontrolētai pēc akreditācijas kartēm.
320.2.2. Laika ņemšanai un aprēķiniem ir jāatrodas ēkā ar labu redzamību uz startu un finišu.
320.2.3. Izmantojot elektroniskās laikā ņemšanas iekārtas starta vārtiem (turniketei) ir jābūt novietotai uz starta līnijas un fotoelementiem uz finiša līnijas. Starplaiku ņemšanas iekārtām arī ir jābūt sasaistītām ar startu vai finišu.
320.2.4. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās, FIS oficiālajām personām un žūrijai ir jābūt nodrošinātai darba telpai stadiona tuvumā.
320.2.5. Medicīniskajai palīdzībai ir jābūt nodrošinātai apsildāmai telpai stadiona tuvumā.
320.3. Papildus aprīkojumi
320.3.1. Iesildīšanās trasei ir jāved stadiona virzienā. Izejošās trases sportistiem, treneriem un oficiālajām personām jābūt izveidotām stadiona tuvumā. Šīm trasēm jābūt nožogotām un piekļuvei tajās nodrošinātai tikai ar akreditāciju.
320.3.2. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās stadiona tuvumā ir jābūt nodrošinātai komandu darba telpām un slēpju sagatavošanas kabīnēm. Šajā zonā inventāra ražotāji jābūt iespējai izīrēt kabīnes. Kabīnēm ir jābūt apsildāmām un labi vēdināmām.
320.3.3. Tualetēm un dušām ir jābūt izveidotām stadiona tuvumā, viegli pieejamām sportistiem.
320.4. Operatīvās informācijas aprīkojums
320.4.1. Stadionā komandu kabīņu tuvumā jābūt pieejamam informācijas dēlim (tablo), kas uzrāda gaisa un sniega temperatūru. Minētajām temperatūrām ir jābūt pieejamām sekojošos laikos: 2 stundas pirms starta, 1 stundu pirms starta, 0,5 stundu pirms starta, starta brīdī, 0,5 stundu pēc pirmā starta, 1 stundu pēc pirmā starta.
320.4.2. Temperatūras mērījumi ir jāveic stadionā un temperatūras svārstību iespējamās vietās (trases zemākajā vietā, augstākajā vietā, vējainākajā vietā, saulainākajā vietā un ēnainākajā vietā).
320.4.3. Starplaiku un neoficiālo rezultātu izvietošanai ir jāizmanto ziņojumu dēļi.
320.4.4. Svarīgas sacensību informācijas paziņošanai ir jāizmanto skaļruņi.
320.4.5. Lai nodrošinātu sportistu, treneru, skatītāju informēšanu vismaz viena valoda – Angļu, Franču vai Vācu ir jāizmanto papildus organizatoru valsts valodai.
C. Distanču slēpošanas sacensības un sacensību dalībnieki
331 Prasības sacensību dalībniekiem
331.1. Vecuma kategorijas
331.1.1. FIS sacensību sezona tiek noteikta no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.
331.1.2. Pieaugušo kategorijā (vīriešiem, sievietēm) ir jābūt vismaz 21 gadus veciem attiecīgā kalendārā gada laikā (01.01.-31.12.). Tiesības startēt sākas ar attiecīgās sacensību sezonas sākumu.
331.1.3. Juniores un Juniori var būt ne vecāki par 20 gadiem attiecīgā kalendārā gada laikā (01.01.-31.12.). Junioru dzimšanas gadi no 2006. gada sezonas:
- 2006. sezonā, dzimuši 1986. un jaunāki;
- 2007. sezonā, dzimuši 1987. un jaunāki;
- 2008. sezonā, dzimuši 1988. un jaunāki;
- 2009. sezonā, dzimuši 1989. un jaunāki;
- 2010. sezonā, dzimuši 1990. un jaunāki;
U23 sievietēm un U23 vīriešiem jābūt ne vacākiem par 23. gadiem attiecīgajā kalendārajā gadā (01.01.-31.12.). Dzimšanas gadi U23 kategorijai no 2006. sezonas:
- 2006 sezonā, dzimuši 1983. un jaunāki;
- 2007 sezonā, dzimuši 1984. un jaunāki;
- 2008 sezonā, dzimuši 1985. un jaunāki;
- 2009 sezonā, dzimuši 1986. un jaunāki;
- 2010 sezonā, dzimuši 1987. un jaunāki;
331.1.4. Junioriem un juniorēm normāli ir jāstartē savās vecuma grupās. Viņiem ir tiesības arī startēt attiecīgi vīriešu un sieviešu pieaugušo vecuma grupās.
331.1.5. WSC sacensībās nav vecuma ierobežojumu, bet uz JWSC 331.1.3. paragrāfs attiecas.
331.2. FIS punktu sistēma
331.2.1. FIS punkti tiek īpaši izmantoti, lai noteiktu sportistu kvalifikāciju OWG, WSC, un WC sacensībām, sportistu grupēšanai un starta protokola izveidei (skatīt WC sacensību un FIS punktu noteikumus FIS mājas lapā).
332 Medicīniskās pārbaudes
332.1. Veselības stāvoklis
332.1.1. NSA ir atbildīga par pieteikto dalībnieku veselības stāvokli. Sacensību ārsts veiks medicīniskās pārbaudes tikai pēc komandas kapteiņu, sacensību dalībnieku vai FIS Medicīniskās komitejas pieprasījuma (skatīt 221. paragrāfu).
333 Oficiālie pieteikumi
333.1. Oficiālā FIS pieteikumu forma ir jāizmanto. Dalībnieku pieteikumi ir jādala grupās, kas atkarīgs no kopējā dalībnieku skaita: I grupa, II grupa, III grupa, IV grupa (izsētā – sarkanā grupa) un Nacionālā grupa.
333.2. Oficiālo pieteikumu informācijas saņemšana.
333.2.1. Oficiāliem sacensību pieteikumiem ir jābūt saņemtiem un pārbaudītiem sacensību sekretariātā ne vēlāk kā 2 stundas pirms Komandu kapteiņu sanāksmes.
333.2.2. Ja komandu rakstiskie priekšlikumi pieteikto sportistu grupēšanai nav saņemti 2 stundas pirms komandu kapteiņu sanāksmes, tad sacensību sekretariāts izmantos rakstiskā pieteikumā secību.
333.2.3. OWG, WSC un WC sacensībās sarkanās grupas sportistu komandu kapteiņiem jāierodas uz komandu kapteiņu sanāksmi vismaz 3 stundas iepriekš, lai dotu savus priekšlikumus par sportistu grupu starta kārtību. Žūrija izlems un izziņos sportistu grupu starta kārtību stundu pirms stundu pirms grupēšanas sarakstu iesniegšanas beigām.
333.3. Grupēšana
333.3.1. Katras komandas kapteinis var ieteikt savu pieteikto sportistu grupēšanas kārtību. Pirms izlozes, komandas kapteinim ir jāsadala savi pieteikto sportisti vienmērīgi pa grupām. Ja valsts piesaka vairāk sportistus kā grupas, tad papildus sportisti tiek sadalīti pa vienam katrā grupā pēc komandas kapteiņa ieskatiem. Šis noteikums attiecas arī uz komandām, kurām ir mazāk sportistu nekā grupu.
Piemērs: Grupas
I II III IV
Komanda A 8 pieteikumi 2 2 2 2
Komanda B 6 pieteikumi 1 2 1 2
Komanda C 3 pieteikumi 1 - 1 1
Ja sākotnēji kopumā pieteikti 20 sportisti, tiek izmantotas I un II grupa, ja 21-40 sportisti, tad I, II, III grupas, bet ja vairāk kā 40 sportisti, tad tiek izmantotas visas (I, II, III, IV) grupas.
Normālā grupu starta kārtība (intervāla starta sacensībās- M.Niklasa piezīmē) ir sekojoša: vispirms nacionālā grupa, tad I, II, III un IV grupa.
WC sacensībās nacionālā grupa ir limitēta līdz 15 sportistiem. Grupas tiek lozētas starta kārtībā.
Sportistu grupēšanas kartību nav iespējams mainīt izlozes laikā. Starta numuri tiek izlozēti attiecīgās grupas ietvaros.
334 Grupēšanas metodes
334.1. Grupēšanu var veikt uz FIS punktu tabulas pamata: kopējās, distances vai sprinta FIS punktu listes pamata. Izsētā grupa ir izņēmums un var tikt noteikta atsevišķi pēc dotā WC sacensību kopvērtējuma. Sīkāk skatīt FIS punktu noteikumus un vadlīnijas, lai noteiktu dotā brīdī derīgās tabulas. Sezonas pirmajās sacensībās ir jāņem vērā iepriekšējās sezonas FIS distances vai sprinta tabulu kopvērtējumu.
334.2. Starta kārtībai distances un sprinta sacensībās ir sekojoša prioritāte: izsētai grupai ir vislabvēlīgākās pozīcijas, nākamā ir grupa ar FIS punktiem, kas prasīti attiecīgajai distancei punktu secībā, nākamā grupa ir ar sportistiem bez FIS punktiem, kuru starta kārtība tiek lozēta, visbeidzot Nacionālā grupa, FIS punktu secībā un/vai izlozes kārtībā.
334.3. OWG, WSC un WC sacensībās izsētā grupa tiek definēta kā vadošo 30 sportistu grupa pēc dotā brīža WC kopvērtējuma (distances vai sprinta). Papildus tiek pievienots dotā brīža kopējais WC līderis. Neviens no vadošiem 30 sportistiem – sievietēm vai vīriešiem nevar tikt aizvietots, ka viņi nav pieteikti. Maksimums 4 sportisti no katras valsts var tikt pieteikti attiecīgajā distancē WSC + attiecīgās disciplīnas Pasaules čempions.
334.3.1. Intervāla starta distances sacensībās izsētā grupa parasti startē beidzamā. Izsētās grupas sportisti startē apgrieztā secībā vadoties no dotā WC distanču sacensību kopvērtējuma. WC kopvērtējuma līderis vienmēr startē no pēdējās starta pozīcijas. Pirmā startē Nacionālā grupa saskaņā ar tās sportistu FIS distances punktiem, kam seko sportisti prioritāri saskaņā ar 334.2. paragrāfu.
334.3.2 Masu starta sacensībās (iekļaujot iedzīšanu) WC kopvērtējuma līderis vienmēr startē no 1. starta pozīcijas, pēc tam izsētās grupas sportisti saskaņā ar doto WC distances kopvērtējumu. Tam seko pārējie sportisti prioritāri saskaņā ar 334.2. paragrāfu.
334.3.3. Individuālā sprinta kvalifikācijas kārtā, izsētā grupa startē pirmā un grupas starta kārtība tiek lozēta. Izsētai grupai seko pārējie sportisti prioritāri saskaņā ar 334.2. paragrāfu.
335 Papildus sacensību pieteikumu veikšana un novēloti pieteikumi
335.1. Izņēmumi
335.1.1. Aizvietot ar rezervistiem jau ielozētos sportistus pēc veiktās izlozes OWG, WSC, JWSC un FIS sacensībās ar ierobežotu dalību var tikai gadījumos, kad ielozētie sportisti nevar startēt nepārvaramas varas (force majuere ) dēļ (trauma, slimība utt., kas ir pamatots ar ārsta izziņu) un, ja žūrija dod atļauju. Ja sportista atstādināšana ir saistīta ar dopinga kontroles veikšanu, tad dopinga kontrole ir jāveic arī rezervistam, kurš aizvieto atstādināto sportistu. Ja atstādinātam sportistam dopinga testa rezultāti ir pozitīvi, tad aizvietošana nav atļauta.
Masu starta sacensībām:
- aizvietošana ir iespējama, bet ne vēlāk kā 2 stundas pirms starta;
- aizvietoto sportistu starta pozīcijai jābūt saskaņā ar viņu vietu WC ranga tabulā vai saskaņā ar FIS punktu tabulā;
- sportistu (aizvietotāju) starta pozīcijai jābūt starp priekšā esošo sportistu starta pozīcijām (līnijām);
- sportistam (aizvietotājam) tiek piešķirts aizvietotā sportista starta numurs.
Intervāla starta sacensībām:
- aizvietošana ir iespējama, bet starta pozīciju nosaka žūrija.
Novēlotie pieteikumi netiek pieļauti.
335.1.2. Citās starptautiskās sacensībās, žūrija var ļaut sportistam startēt izvērtējot speciālus apsvērumus. Katra papildus pieteiktā sportista starta laiks nedrīkst piešķirt priekšrocības attiecībā pret pārējiem sportistiem. Ja vairāk kā viens sportists ir novēloti pieteikts, tad viņu starta numuri tiek lozēti.
335.1.3. Par sportistiem, kuri ir iekļauti starta protokolā, bet nevar piedalīties sacensībās slimības vai citu iemeslu pēc, komandu kapteiņiem ir jāinformē sacensību sekretariāts ne vēlāk kā 30min pirms starta. Ja kāds no šiem sportistiem ir ticis izvēlēts dopinga kontrolei, viņiem tā ir jāveic.
336 Izloze – starta protokola izveide
336.1. Principi
336.1. Izlozes veikšanai ir atļautas manuālā un datora metode. Ir iespējama arī starta protokola izveidei bez izlozes, gadījumā, ja starta kārtība tiek noteikta pēc pašreizējās FIS punktu tabulas. OWG, WSC un WC sacensībās sarkanās grupas starta kārtībai var izmantot WC attiecīgas disciplīnas kopvērtējuma rangu.
336.2. Izloze tiek veikta izmantojot divkāršo nejaušās atlases (izvēles) metodi.
336.1.3. Ja sacensības tiek pārceltas uz citu datumu, tad izloze ir jāatkārto (271.6. paragrāfs).
336.1.4. Ir pieļaujama izlozes veikšana pirms komandu kapteiņu sanāksmes žūrijas uzraudzībā.
336.2. Manuālā lozēšana
336.2.1. Izmantot šo metodi, katrs sportists saņem 1 kārtas skaitli no skaitļu apjoma, kas atbilst sportistu skaitam izlozes grupā (piemēram, grupā ir 23 sportisti. Sportistiem tiek piešķirti kārtas skaitļi no 1-23). Pirmajā nejaušajā izvēlē viens no šiem 1-23 skaitļiem tiek izlozēts. Tajā pašā laikā tiek izlozēts dotajai grupai piederīgs starta numurs. Izlozētais starta numurs tiek piešķirts tam sportistam, kura kārtas skaitlis tika izlozēts pirmajā izvēlē (utt.). Abām izlozēm ir jāizmanto atsevišķi numurētas bumbiņas (lotes), kas tiek izlozētas no slēgta kastes vai konteinera. Pēc tam, kad 2 bumbiņas ir izlozētas, sportistu vārdu plāksnītes tiek pārvietotas no izlozes grupu informācijas dēļa uz sportistu starta kārtības informācijas dēli.
336.3. Datora izloze
336.3.1. Datora izlozes procedūrai ir jāseko žūrijas loceklim, lai apstiprinātu procedūru.
336.3.2. Metode prasa, lai sportistu vārdi un izlozes grupas tiktu ievadītas datora programmā. Programma nodrošina vismaz informācijas izvadi uz monitora vismaz 4 pakāpēs:
1. Reģistrēto sportistu saraksts un kārtas numuri attiecīgajās izlozes grupās.
2. Dators nejauši izvēlas viena sportista vārdu un parāda to uz monitora.
3. Dators nejauši izvēlas starta numuru dotajam sportistam un parāda to uz monitora kopā ar sportistam vārdu.
4. Dators izlozes beigās parāda pilnu starta protokolu starta numuru secībā.
337 Starta numuri
337.1. Izskats
337.1.1. Starta numuriem ir jābūt salasāmiem gan priekšas, gan no muguras. Tie nedrīkst nekādā veidā traucēt sportistiem. Numuru izmērs un to stiprināšanas paņēmienu nedrīkst mainīt. Organizators ir atbildīgs par praktisku starta numuru nodrošināšanu. Sprinta, iedzīšanas un masu starta sacensībās jābūt arī papildus numuriem sānos abās pusēs (uz numuru krekla). Tas ir pieļaujams arī citās sacensībās.
337.2. Kāju numuri
337.2.1. Sprinta, iedzīšanas, komandu sprinta, stafetes un masu starta sacensībās ir arī nepieciešams piestiprināt numurus pie sportistu augšstilba, tajā pusē, kas vērsta foto finiša kameras pusi.
338 Oficiālie treniņi un trases inspicēšana
338.1. Treniņu iespējas
338.1.1. Sportistiem ir jādod iespēja apskatīt un trenēties trasi sacensību apstākļos (kvalitātē). Kur tas ir iespējams, trasei ir jābūt atvērtai 2 dienas pirms sacensību sākuma. Īpašos apstākļos žūrija var limitēt pieeju trasei noteiktos laikos vai noteiktos trases posmos.
340 Sacensību dalībnieki sacensību laikā
340.1. Atbildība
340.1.1. Sportists ir atbildīgs par laicīgu ierašanos uz starta un startēšanu laikā. Sportistiem ir jāseko marķētai trasei no starta līdz finišam, jātiek garām visiem kontroles posteņiem un jārīkojas godīgi (taisnīgi) attiecībā pret pārējiem sportistiem. Sportistiem ir jāveic visa distance ar savām marķētām slēpēm un ar saviem spēkiem. Palīdzība no sekotājiem un stumšana (grūšana) nav atļauta.
340.1.2. Visās sacensībās nūjas ir atļauts mainīt. Vienu slēpi drīkst mainīt, ja slēpe vai stiprinājums ir salauzts vai bojāts. Inventāra bojājumu ir jāapstiprina žūrijai pēc sacensībām. Slēpju (slīdvirsmas) smērēšana, ciklēšana vai tīrīšana sacensību laikā ir aizliegta. Izņēmums, klasiskā stila sacensībās sportisti paši drīkst ciklēt slēpes, lai noņemtu lieko sniegu, ledu vai smēru. Sportisti var izmantot tikai rokas instrumentus, kas ir pieejami mazumtirdzniecībā. Sportistiem tas ir jādara ārpus trases bez citu palīdzības.
340.1.3. Sportistam, kurš tiek apdzīts, ir jādod ceļš pēc pirmā pieprasījuma, izņemot sprinta sacensībās un marķētajās zonās (skat. 340.1.4.).
340.1.4. Kad sportisti ir ieslēpojuši marķēto koridoru zonā, viņiem ir jāpaliek izvēlētajā koridorā līdz brīdim, kamēr viņi apdzen citu sportistu tajā pašā koridorā.
340.1.5. OWG, WSC un WC iedzīšanas, masu starta, komandu sprinta un stafetes sacensībās sportistiem vai komandām, kas ir apdzītās, ir jāpārtrauc sacensības. Visās sacensībās komandām vai sportistiem tiks saglabātas vietas galīgajā rezultātu protokolā saskaņā ar viņu vietu, kad viņi pārtrauca sacensības (labots FIS 2006. nov.).
340.1.6. Sportistiem ir jāpakļaujas sacensību oficiālo personu instrukcijām.
340.1.7. Sportistiem ir jāpakļaujas medicīniskā kodeksa aspektiem (skat. 221.).
341 Oficiālās personas un pārējie sacensību laikā
341.1. Pienākumi
341.1.1 Ja nepieciešams, TD izdos speciālus noteikumus oficiālām personām, medijiem, servisa personālam un visiem pārējiem, kas nav sacensību dalībnieki. Šie noteikumi nodrošinās kārtību trasē, stadionā un komandu sagatavošanās zonā pirms, pēc un sacensību laikā.
341.1.2. Kārtības un kontroles nodrošināšanai trasē sekojoši principi tiek pielietoti:
- 5min pirms starta, pēc tam, kad trases kontroles tiesneši (noslēdzēji ) ir paslēpojuši (pabraukuši) garām, visiem treneriem, ne-sportistiem un citām akreditētām personām nav atļauts slēpot pa trasi. Šajā laikā, šīm personām ir jāieņem fiksēta dislokācija trases malā un jānoņem slēpes;
- sniedzot informāciju par starplaikiem un citu informāciju, oficiālām personām, treneriem nav atļauts skriet līdzās vairāk kā 30m. Darot to, ir jāpārliecinās, ka netiek kavēti citi sportisti;
- bezvadu elektronisko sakaru izmantošana starp sportistiem un treneriem nav atļauta.
341.1.3. Lai iegūtu skaidru TV translācijas materiālu, kā arī drošības nolūkos, daļa no trases var būt slēgta visām personām, izņemot sacensību dalībniekus. Žūrija ierobežo slēpju testēšanu un iesildīšanos sacensību trasē pirms sacensībām un sacensību laikā. Tikai sportistiem un servisa personālam ar speciāli marķētiem numuriem ir atļauts slēpot šajās trases daļās.
341.1.4. Smēru testēšana un iesildīšanās pa sacensību trasi vienmēr ir jāveic sacensību kustības virzienā. Jebkuram, kurš testē slēpes sacensību trasē ir jāņem vērā drošības apsvērumi attiecībā pret pārējiem, kas slēpo trasē vai veic tās sagatavošanu. Elektroniskās laika ņemšanas ierīces slēpju testēšanai ir aizliegts izmantot trasē sacensību laikā.
342 Slēpju marķēšana
342.1. Procedūras
342.1.1. Kontroles nolūkos abas slēpes tiek marķētas īsi pirms starta. Sportistam personīgi ar starta numuru ir jāierodas uz oficiālo slēpju marķēšanas vietu.
342.1.2. OWG, WSC, WC un WJSC sacensībās slēpju marķējuma ir jāsatur sportista starta numurs.
342.1.3. Sprinta sacensībās slēpju marķēšana netiek pielietota.
342.1.4. Iedzīšanas sacensībās abiem slēpju pāriem ir jābūt marķētiem. Iedzīšanas sacensībās bez pārtraukuma abiem slēpju pāriem ir jābūt marķētiem pirms masu starta. Slēpes nav atļauts paņemt vai iznest ārpus slēpju maiņas zonas līdz sacensību (starta) beigām (skat. ICR parag. 364.4.).
D. Starts, Laika ņemšana (hronometrāža), Finišs un Rezultāti
351 Starts
351.1. Startu veidi
351.1.1. FIS kalendārā iekļautajām sacensībām intervāla starts, masu starts, izslēgšanas braucienu (slēpojumu) starts un iedzīšanas starts tiek izmantots. Intervāla startam parasti izmanto 30 sekunžu intervālu. TD var apstiprināt īsākus vai garākus starta intervālus, lai nodrošināti vienlīdzīgus apstākļus visiem sportistiem.
351.1.2. Intervāla starta procedūra
351.1.2.1. Starta tiesnesis (starteris) katram sportistam 10 sek. pirms starts dod brīdinājumu „Uzmanību”. Piecas sekundes pirms starta viņš uzsāk atpakaļ skaitīšanu: „5-4-3-2-1”, kam seko starta signāls „Aiziet” („Los” – franču val., Allez – vācu val., Go – angļu val.). Izmantojot elektronisko starta iekārtu, audiosignāls tiek dots vienlaicīgi ar starta komandu. Starta pulkstenim ir jābūt novietotam tā, lai sportists to varētu skaidri redzēt.
351.2.2. Pirms starteris dod starta komandu, sportistam ir jābūt kāju pēdām nekustīgi aiz (pirms) starta līnijas. Nūjām ir jābūt nekustīgām un novietotām aiz līnijas un/vai starta vārtiem (ne visos gadījumos, tas ir praktiski iespējams – tulkot. piez.).
351.2.3. Kad manuālā laika ņemšana tiek izmantota, sportists, kurš startējis priekšlaicīgi ir jāatsauc atpakaļ un jāstartē no jauna. Šajā gadījumā par starta laiku, tiks uzskatīts starta protokolā uzrādītais starta laiks.
351.2.4. Kad elektroniskā laika ņemšana tiek izmantota, sportists drīkst startēt jebkurā brīdi laika intervālā 3 sek. pirms un 3. sek. pēc protokolā dotā starta laika. Ja sportists startē vairāk kā 3 sek. pirms starta signāla, tad tas ir falšs starts un sportists ir jāatsauc atpakaļ, netraucējot starta vārtus. Ja sportists startē vēlāk kā 3 sek. pēc dotā starta laika, tad tiek ņemts protokolā norādītais starta laiks.
351.2.5. Sportists, kurš startē novēloti nedrīkst kavēt citu sportistu startu.
351.2.6. Abos gadījumos, kad manuālā vai elektroniskā laika ņemšana tiek izmantota, ir sportista reālais starta laiks ir jāatzīmē, gadījumā, ja žūrija izlemj, ka novēlotam startam par iemeslu ir bijusi nepārvaram vara.
351.3. Masu starta procedūra
351.3.1. Starta pozīcijas var tikt noteiktas pēc izlozes (skat. 334.) vai izmantojot FIS punktu tabulas (skat. 336.1.1.).
351.3.2. Masu starts ir jāorganizē izmantojot handikapa starta sistēmu. Tas nozīmē, kas sportistam, kurš atrodas augstākā pozīcijā (FIS punktu tabulā) ir labvēlīgāka starta pozīcija, kam seko nākamais augstāk ranga esošais sportists. Startu var organizēt izmantojot leņķī novirzītas (bultveida) starta līnijas, kur katrs sportists ir atdalīts ar fiksētu attāluma distanci.
351.3.3. Jautājumus par novēlotiem pieteikumiem skatīt 335. paragrāfā.
351.3.4. Masu starta sacensību starta procedūra sākas 2min pirms starta, kad tiek dota komanda ieņemt norādītās starta vietas. Tad tiek dota komanda „1min līdz startam”, nākamā ir komanda „30 sekundes līdz startam”. Pēc tam, kad visi sportisti ir ieņēmuši nekustīgas gatavības pozas, tiek dota starta komanda vai signāls. Tāda pati starta procedūra ir jāizmanto visos masu starta sacensību veidos (stafetēs, iedzīšanas sacensības un komandas sprinta sacensībās).
351.4. Starta tiesnešu pienākumi
351.4.1. Starta tienesim ir jānodrošina vienādās iespējas visiem sportistiem startēt pareizā laikā. Starta tiesneša palīgs, kas stāv sportistiem aiz muguras veic noteiktas darbības, lai fiksētu falšs startus, atsauc sportistus atpakaļ starta pozīcijās vai arī pieraksta falšs startu izdarījušo sportistu numurus.
352. Laika ņemšana (hronometrāža)
352.1. Procedūra
352.1.1. Visās sacensībās kas iekļautas FIS kalendārā ir jāizmanto elektroniskās laika ņemšanas iekārtas. Elektroniskā laika ņemšana vienmēr ir jādublē ar manuālo laika ņemšanu un jāveic (nepieciešamības gadījumā- tulkot. piez.) abu sistēmu savstarpējā rezultātu pārbaude.
352.1.2. Rezultātu aprēķināšanai visiem fiksētiem starta un finiša laikiem ir jābūt vismaz ar 1/100 (0,001) sek. precizitāti. Katram sportistam aprēķinātais „tīrais” laiks tiek noteikts no fiksētā finiša laika atņemot fiksēto starta laiku. Katra sportistam gala rezultāts (laiks) tiek noteikts līdz 1/10 (0,1) sek. precizitātei noīsinot simtdaļas. Piemērām rezultāts 38:24,38 tiek noapaļots uz 38:24,3 (!).
352.1.3. Sprinta kvalifikācijas sacensībām, starta un finiša laiki tiek fiksēti ar precizitāti līdz 1/1000 (0,0001) un galīgiem rezultāti tiek noteikti līdz 1/100 (0,001) sek. precizitātei.
352.1.4. Ja transpondenti (kodēti miniatūras elektroniskie raidītāji, kuriem šķērsojot elektromagnētisko lauku uz finiša līnijas tiek fiksēts laiks– tulk. piez.) tiek izmantoti, tad sportistu pienākums ir obligāti tos valkāt sacensību laikā.
352.1.5. Ja elektroniskā laika ņemšana īslaicīgi strādā ar traucējumiem, tad manuālās laika ņemšanas fiksētie rezultāti tiek izmantoti, lai aprēķinātu vidējo laiku starp elektronisko un manuālo laika ņemšanas fiksēto laiku. Ja elektroniskā laika ņemšana bieži strādā ar traucējumiem, tad manuālās laika ņemšanas fiksētie rezultāti tiek izmantoti visu sportistu rezultātu fiksēšanai un aprēķināšanai. Ja manuālās laika ņemšanas laki tie izmantoti, faktiskais starta laiks ir jāņem vērā.
352.2. Starplaiki
352.2.1. Uz 10km distanci viens starplaiks ir jāfiksē, uz 15km – 1-2 starplaiki jāfiksē, uz 30km – 2-3 starplaiki un uz 50km – vismaz 3 starplaiki ir jāfiskē.
353 Finišs
353.1. Procedūra
353.1.1. Ja manuālā laika ņemšana tiek izmantota, laiks tiek fiksēts, kas sportista priekšējā (pirmā) pēda šķērso finiša līniju.
353.1.2. Elektroniskā laika ņemšana gadījumā, laiks tiek fiksēts, kad elektriskā ķēde tiek pārtraukta (fotoelements). Gaisma vai foto elementa mērījuma vietai jābūt 25cm augstumā no sniega virsmas.
353.1.3. Gadījumā, ja sportists, šķērsojot finiša līniju, nokrīt, sportistam tiek fiksēts finiša laiks saskaņā ar 353.1.1. vai 353.1.2. paragrāfiem, pie nosacījuma, ka visas ķermeņa daļas ir pāri finiša līnijai bez ārējas palīdzības.
353.1.4. Finiša tiesnesis ir atbildīgs par visu finiša līniju šķērsojušo sportistu pienākšanas secības fiksēšanu. Viņš dod šo sarakstu galvenajam laikā ņemšanas tiesnesim.
353.1.5. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās jābūt pieejamām 2 videokamerām, pa vienai katrā finiša līnijas pusē, kur vienai no kamerām ir jābūt novietotai 85 grādu leņķī pret finiša līniju sportistam no priekšpuses. Papildus, ja iespējas, 3. kamerai ir jāfiksē sportistu numuri no mugurpuses. Kamerai jābūt fokusētai uz finiša līnijas priekšējo šķautni.
353.1.6. Fotofiniša gadījumā sportistu vietas tiek noteiktas tādā secībā, kā priekšējās kājas purngals šķērso finiša līnijas projekciju. Finiša līnijas maksimālais platums ir 10cm.
353.1.7. 10-15m aiz finiša ir marķēta kontroles līnija, aprīkota ar norādi „Slēpju kontrole”. Uz šīs līnijas kontroltiesneši pārbauda, lai sportists šķērsotu finiša līniju vismaz ar vienu marķētu slēpi pie kājām. Sportistam nav tiesību noņemt slēpes no kājām pirms kontroles līnijas šķērsošanas (skat. 206.5.). Par pārkāpumiem tiks ziņots žūrijai.
353.1.8. Elektriskās padeves kabeļiem nav jābūt ierakstiem − /+ 2m finiša līnijas tuvumā.
354 Rezultātu aprēķināšana
354.1. Procedūra
354.1.1. Rezultāti tiek aprēķināti no finiša laika atņemot starta laiku.
354.1.2. Ja 2 vai vairāk sportistiem ir vienāds laiks, viņiem rezultātu protokolā ir jāpiešķir ir vienādas vietas un sportistam ar zemāku kārtas starta numuru ir jābūt ierakstītam pirmajam (paragrāfs 219.2.).
354.1.3. Papildus informācijai par Individuālā sprinta, Komandas sprinta un iedzīšanas sacensībās skatīt 340.1.5., 360.5.1., 361.6.2., 363.3.1. un 364.5.2. paragrāfus.
355 Rezultātu publicēšana
355.1. Procedūra.
355.1.1. Neoficiālie rezultātu protokoli tiek izplatīti un izsprausti uz oficiālā ziņojumu dēļa cik ātri vien iespējams pēc sacensībām, norādot rezultātu publicēšanas laiku. Žūrijai ir jārēķinās ar iespējamiem protestiem 15 minūšu laikā no neoficiālo rezultātu izspraušanas. Rezultāti kļūst oficiāli nekavējoties pēc žūrijas lēmuma pieņemšanas.
355.1.2. Oficiāliem sacensību rezultātiem ir jāsatur galīgā sportistu rezultātu secība, FIS kodi, starta numuri, laiki, starplaiki un sacensību (FIS) punkti, slēpošanas stils, sportistu skaits, sportistu vārdi, kuri ir startējuši, bet nav finišējuši (DNF), visi diskvalificēto sportistu vārdi, sacensību trases tehniskās detaļas (garums, HD – augstuma starpība, MC – maksimālais kāpums, TC – kāpumu summa), laika apstākļu raksturojums, temperatūra, žūrijas sastāvs.
Rezultātu protokolu piemēri ir pieejami FIS mājas lapā un FIS birojā pēc pieprasījuma.
355.1.3. Valstīs, kur neizmanto latīņu alfabētu, informācijai un rezultātiem ir jābūt dotiem ar latīņu alfabēta rakstu zīmēm.
355.1.4. Sacensību sekretārs paraksta oficiālos rezultātus pēc tam, kad sacensību TD ir izdarījis kontroles atzīmi uz tiem.
E. Jauni sacensību formāti
360 Individuālās sprinta sacensības
360.1. Individuālās sprinta sacensības sākas ar kvalifikācijas daļu, kas tiek organizēta kā intervāla starts. Pēc kvalifikācijas, kvalificējušies sportisti sacenšas finālos izmantojot dažāda formāta izslēgšanas masu startus.
360.2. Kvalifikācija
360.2.1. Kvalifikācijas starta kārtībai tiek noteikta saskaņā ar FIS Sprinta punktu tabulu, pēc tam pēc FIS Distances punktu tabulas, un pēc tam pārējie sportisti, kuri nav iekļauti abās iepriekšminētās tabulās tiek savstarpēji lozēti. OWG, WSC un WC izsētā grupa arī ir jālozē.
360.2.2. Starta intervāls var būt 10, 15, 20 un 30 sekundes.
360.2.3. Trasei, ko izmanto kvalifikācijai ir principā jābūt tai pašai, ko izmanto fināliem.
360.2.4. Ja kvalifikācijai tiek izmantoti 2 apļi, tad katram aplim ir jāizmanto atsevišķi koridori. Ja tas nav iespējams, tad jāizmanto intervāla blokstarts (skatīt noteikumus FIS mājas lapā).
360.2.5. Vienādu kvalifikācijas laiku gadījumā, sportists ar labākiem FIS sprinta punktiem, iegūst savstarpēji augstāku vietu startam ¼ finālā (skatīt 360.2.1. paragrāfu). Sportistiem ar vienādiem kvalifikācijas laikiem, kuri neiekļūst ¼ finālā tiek piešķirtas vienādās vietas rezultātu protokolā.
360.3. Sprinta fināli (¼ fināli, ½ fināli un fināli)
360.3.1. OWG, WSC, WC un JWSC izslēgšanas kārtas sākas no ¼ fināliem, citās sacensībās – kā to nolemj organizators.
360.3.2. Izslēgšanas kārtu starta kārtība priekš ¼ fināliem tiek noteikta pēc kvalifikācijas rezultātu vietu sadalījuma. Piemērus katram sprinta sacensību formātam var atrast FIS mājas lapā un FIS ofisā pēc pieprasījuma.
Tabula A: izslēgšanas kārtu sportistu izkārtojuma principiem pa 6 sportistiem 5 slēpojumos (maksimums 30 sportistiem).
Sportistu izkārtojums |
1. slēpojums |
2. slēpojums |
3. slēpojums |
4. slēpojums |
5. slēpojums |
1-20 |
1 |
4 |
5 |
2 |
3 |
10 |
7 |
6 |
9 |
8 | |
11 |
14 |
15 |
12 |
13 | |
20 |
17 |
16 |
19 |
18 | |
21-25 |
21 |
24 |
25 |
22 |
23 |
26-30 |
30 |
27 |
26 |
29 |
28 |
A tabula turpinājums:
½ fināli (12) |
Fināls (6+6) | ||
1. ½ fināls |
2. ½ fināls |
B fināls |
A fināls |
Q1 # 1 |
Q4# 1 |
S1 # 4 |
S1#1 |
Q1 #2 |
Q4 #2 |
S2 #4 |
S2#1 |
Q1 #1 |
Q5 #1 |
S1 #5 |
S1#2 |
Q2#2 |
Q5#2 |
S2#5 |
S2#2 |
Q3#2 |
Q3#1 |
S1#6 |
S1#3 |
R3-1* |
R3-2* |
S2#6 |
S2#3 |
Apzīmējumi: Q – ¼ fināla slēpojums; S – pusfināla slēpojums; # 1 – uzrādītā vieta ¼ finālā vai ½ finālā.
Paskaidrojums: ½ finālu 6.pozīcijai tie nozīmēti visu ¼ finālu 3. vietas ieguvēji, no kuriem labākā kvalifikācijas laika uzrādītājs iet uz 1. ½ fināla slēpojumu un 2. labākais iet uz 2. ½ fināla slēpojumu.
Tabula B - 24 sportistiem:
|
Q 1 |
Q2 |
Q3 |
Q4 |
Izkārtojums 1.-16. kvalifikācijas rezultāta uzrādītājiem |
1 |
4 |
2 |
3 |
8 |
5 |
7 |
6 | |
9 |
12 |
10 |
11 | |
16 |
13 |
15 |
14 | |
17.-20. |
17 |
20 |
18 |
19 |
21.-24. |
24 |
21 |
23 |
22 |
B. tabulas turpinājums:
½ fināli |
Fināli (4+4) | ||
1. ½ fināls |
2. ½ fināls |
B fināls |
A fināls |
Q1#1 |
Q3#1 |
S1#3 |
S1#1 |
Q1#2 |
Q3#2 |
S1#4 |
S1#2 |
Q2#1 |
Q4#1 |
S2#3 |
S2#1 |
Q2#2 |
Q4#2 |
S2#4 |
S2#2 |
360.3.3. Sprinta finālu izslēgšanas kārtās starta pozīcijas tiek noteiktas sekojoši:
- ¼ finālos – kvalifikācijas rezultāti tiek izmantoti;
- ½ finālos – ¼ finālu vietas un pēc tam kvalifikācijas rezultāti tiek izmantoti;
- finālos – ½ finālu vietas un pēc tam kvalifikācijas rezultāti tiek izmantoti
360.3.4. Sportisti ar vienādām vietām ¼ vai ½ finālos (ja netiek organizēti B fināli), kas neiekļūst nākamajā sacensību kārtā, gala rezultātos ieņem vietu saskaņā ar kvalifikācijas rezultātiem.
360.3.5. Neizšķirta gadījumā ¼ vai ½ finālos, sportists ar labāku kvalifikācijas laiku tiek nākamā sacensību kārtā. Ja neizšķirts ir A vai B finālos, tad sportistiem tiek piešķirtas vienādas vietas galīgos rezultātos.
360.3.6. Starta procedūras un falšs starts
360.3.6.1 FIS TD vai FIS sacensību direktora apstiprināti elektroniskie vai mehāniskie starta vārti var tikt izmantoti izslēgšanas slēpojumos. WC sacensībās tiem jāapkalpo 6 sportisti vienā rindā ¼ fināliem (18m platumā brīvā stila sacensībās). Starta vietā ir sagatavota starta līnija un pirms starta līnija 2m iepriekš. Sportisti tiek nostādīti pie pirms starta līnijas, kur tiek dotas pirms starta instrukcijas un norādīta starta līnija. Starta tiesnesis dod komandu „ieņemiet savas starta vietas” un sportisti pietuvojas starta līnijai un ieņemt gatavības pozīciju. Kad visi sportisti ir nekustīgi un ir gatavības pozīcijās starta vārti tiek atvērti vienlaicīgi ar starta signālu.
360.3.6.2 Tur, kur neizmanto starta vārtus tiek pielietoti augšminētie principi un procedūras.
360.3.6.3. Falšs startu var izziņot starta tiesnesis sakarā ar sportista vai arī mehānisko vārtu kļūmi. Jebkurš sportists, kurš izraisa 2. falšs startu vienā un tai pašā slēpojumā tiek atstādināts no sacensībām. Sportists ieņems vietu saskaņā ar pēdējo sekmīgo finālu, ½ finālu, ¼ finālu (6.,12.,30. vai 4.,8.,16. vieta).
360.7. Sportistam ir jāstartē un jānoslēpo visu trasi (distanci) katrā izslēgšanas slēpojumā, lai ieņemtu vietu attiecīgajā slēpojumā, citādi tas ieņems pēdējo vietu no ¼ finālistiem.
360.3.8. Ja sportists nefinišē izslēgšanas slēpojumā nepārvaramas varas apstākļu dēļ, viņam tiek piešķirta pēdējā pozīcija attiecīgajā slēpojumā.
360.3.9. Ja aizsportojums radījis diskvalifikāciju, un tas ir traucējis pārējiem sportistiem iekļūt nākamā sacensību kārtā, viņiem tiks ļauts turpināt sacensības nākamā sacensību kārtā, nostādītiem 2. rindā 6m aiz 1. rindas. Šis noteikums tiks pielietots tikai izņēmuma gadījumos, kad sastrēgums (kavēšana, traucēšana) ir bijusi apzināta. (skatīt 223.1.3.).
360.3.10. Kavēšana var tikt sodīta ar sacensību turpināšanas apturēšanu attiecīgajam sportistam, kas tiek papildināts ar rakstisku brīdinājumu. (skatīt 223.3.)
360.4. Trase
360.4.1. Startam ir jābūt pa taisni pirmos 30-50m iedalītam atsevišķos koridoros.
360.4.2. Pārējai trases daļai ir jābūt pietiekami platai (6-10m) bez daudziem asiem pagriezieniem, lai visiem sportistiem būtu vienādi apstākļi.
360.4.3. Trases posmiem starp pagriezieniem ir jābūt pietiekami gariem un platiem, lai būtu iespējams veikt apdzīšanu.
360.4.4. Trases taisnajos posmos jābūt marķētiem atsevišķiem koridoriem. Katram koridoram jābūt vismaz 3m platam brīvajam stilam un 1,5m – klasiskajam stilam.
360.4.5. Finiša koridoru skaitam būtu jābūt atbilstošam sportistu skaitam izslēgšanas slēpojumā, bet ne vairāk kā 4. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās tā ir obligāta prasība.
360.4.6. Finiša zonas minimālais garums ir 80m.
360.5. Rezultāti
360.5.1. Sprinta sacensībās ar 16 sportistiem ¼ finālos rezultāti protokols tiek noteikts sekojoši (skatīt tabulu B 360.3.2.):
- 17. līdz pēdējai vietai, saskaņā ar kvalifikācijas rezultātiem;
- 13. -16. vieta tiek piešķirta ¼ finālu 4. vietu ieguvējiem, ņemot vērā viņu savstarpējos kvalifikācijas rezultātus;
- 9. -12. vieta tiek piešķirta ¼ finālu 3. vietu ieguvējiem, ņemot vērā viņu savstarpējos kvalifikācijas rezultātus;
- 5.-8. vieta tiek piešķirta vadoties no B finālu rezultātiem;
- 1.-4. vieta tiek piešķirta vadoties no A finālu rezultātiem
Sprinta finālos ar citādu sportistu skaitu, tie paši principi tiek pielietoti.
360.6. Žūrija
360.6.1. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās sprinta izslēgšanas slēpojumos pietiek ar 3 žūrijas locekļu klātbūtni (tai skaitā TD), lai pieņemtu nekavējošu žūrijas lēmumu.
360.7. Protesti
360.7.1. Sakarā ar laika limitu un nepārtraukti sekojošiem izslēgšanas slēpojumiem, ¼ un ½ finālu laikā netiek pieņemti protesti. Protesti tiek pieņemti tikai pēc fināliem.
361 Komandas sprinta sacensības
361.1. Komandas sprints ir sacensības, kas tiek izvestas kā 2 sportistu stafete, kuri pārmaiņus slēpo 3-6 etapus. Distances garumam un etapu skaitam jābūt publicētam oficiālajā ielūgumā.
361.2. Pieteikumi / kvotas
361.2.1. Komandu skaits vienā ½ vai finālā nedrīkst pārsniegt 20. ½ finālu slēpojumus var izmantot, lai noteiktu komandas finālam. Slēpojumus ½ un finālu komandu izkārtošana ir saskaņā ar individuālā sprinta vadlīnijām un principiem.
361.3. Starta kārtība
361.3.1. Komanda ar zemākiem FIS Sprinta punktiem startē ar Nr. 1., komanda ar 2. zemākiem FIS Sprinta punktiem startē ar starta Nr. 2. utt. Gadījumā, ja vairākām komandām ir vienāda sportistu punktu summa, tad komanda, kurā ir sportists ar zemākiem FIS sprinta punktiem startē priekšā. Ja ar to nav pietiekami, lai noteiktu starta kārtību, starta numuri tiek lozēti.
361.3.2. Komandas sastāva izmaiņas ir jāizdara ne vēlāk kā 2 stundas pirms starta. Bez tam šajā gadījumā komanda zaudē savu sākotnējo starta pozīciju un tai būs jāstartē no beigām. Ja vairāk kā viena komanda tiek pārvietota startēt no beigām, to savstarpējās pozīcijas tiek noteiktas saskaņā ar sākotnējo starta kārtību, bet sākotnējās starta pozīcijas tiek atstātas tukšas.
361.4. Starta pozīcijas
Atkarībā no pieejamā starta laukuma, 2 līdz 6 paralēliem starta koridoriem jābūt sagatavotiem pirmos 100 metrus pa taisni.
Sportists ar komandas nr. 1 startē no 1. starta koridora pirmajā līnijā. Komanda ar 2. starta numuru startē no 2. koridora otrajā starta līnijā 2-3m aiz pirmās līnijas utt. Sportisti nedrīkst mainīt starta koridoru, kamēr viņi nav šķērsojuši starta līniju.
361.5. Trase un maiņas zona
361.5.1. Trases posmiem jābūt veidotiem pa taisni un pietiekami gariem un platiem, lai būtu iespējams izdarīt apdzīšanu.
361.5.2. Maiņas zonai jābūt 15m platai un 45m garai. Maiņas zonai ir jābūt izveidotai atbilstošā vietā un iekārtotai tā, lai sportistu ātrums ir pietiekami lēns, lai veiktu tīru stafetes maiņu.
361.5.3. Slēpju gatavošanas zonai ir jābūt blakus maiņas zonai. Uz katru komandu ir pieļaujams viena servisa persona ½ un finālu slēpojumu laikā. Par slēpju smērēšanas darbagaldu skaitu un izmantošanu platību lemj žūrija.
361.5.4. Finišā ir jābūt minimums 3 koridoriem. Noteikumi par foto finišu un finiša zonu arī ir spēkā (skat. 353.1.) OWG, WSC, WJSC un WC sacensībās ir jābūt 4 finiša koridoriem.
361.6. Rezultāti
361.6.1. Uz sportistiem, kas ir apdzīti par apli attiecas noteikumu punkts 340.1.5.
361.6.2. Galīgie rezultāti tiek publicēti saskaņā ar sekojošu kārtību:
Visas komandas, kas iekļuvušas finālā rezultātu protokolā ieņem vietas saskaņā ar fināla slēpojumā izcīnītām vietām. Gadījumos, kur ½ fināla slēpojumi tiek izmantoti, komandas, kuras neiekļūst finālā, ieņem vietas rezultātu protokolā tādā veidā, ka katra komanda, kurai ir vienādas vietas savā ½ finālā ieņem nākošo pieejamo vietu galīgajā rezultātu protokolā. Piemēram, ja 5 piecām komandām no katra ½ fināla tiek tālāk uz finālu, tad ½ fināla 6. vietas komandas beigās ieņem 11-12 vietas atkarībā no to ½ finālā uzrādītā kvalifikācijas rezultāta, un ½ fināla 7. vietas komandas beigās ieņem 13-14 vietas atkarībā no to ½ finālā uzrādītā kvalifikācijas rezultāta utt.
361.7. Žūrija
361.7.1. Komandu sprinta sacensībās OWG, WSC, WJSC un WC, lai pieņemtu nekavējošu žūrijas lēmumu pietiek ar 3 žūrijas locekļu balsīm (tai skaita TD).
361.8. Protesti
361.8.1. Sakarā ar laika limitu un nepārtraukti sekojošiem izslēgšanas slēpojumiem ½ finālu laikā netiek pieņemti protesti. Protesti tiek pieņemti tikai pēc fināliem.
362 Iedzīšanas sacensības (ar un bez pārtraukuma)
362.1. Iedzīšanas sacensības tiek izvestas kā kombinētas sacensības, kur ½ distances tiek veikta klasiskajā stilā un otra ½ distances tiek veikta brīvajā stilā. Starp slēpošanas stila (inventāra) maiņām var būt pārtraukums no 1,5 stundām līdz pat citai sacensību dienai. OWG, WSC, WJSC un WC sacensībās tiek organizētas iedzīšanas sacensības bez pārtraukuma.
363 Iedzīšanas sacensības ar pārtraukumu
363.1. Šo iedzīšanas sacensību formāts ir veidots no 2 atsevišķām daļām, kur kopējais rezultāts tiek noteikts 2. daļas noslēgumā. Katra daļa tiek izvesta atšķirīgā slēpošanās stilā.
363.2. Starta procedūras
363.2.1. Pirmā sacensību daļa tiek izvesta kā standarta intervāla sacensības, kā rezultātā tiek iegūts starplaiks (starprezultāts) (skat. 351.2.).
363.2.2. Otrajā sacensību daļā pirmās sacensību daļas uzvarētājs startē pirmais, otrās vietas ieguvējs startē otrais utt. Starta intervāls ir tāds pats kā pirmās sacensību daļas rezultātu starpība, dzēšot sekunžu 1/10 daļas.
Vieta Vārds Valsts Rezultāts
1 SVENSSON, Lars SWE 25:12.(9)
2 ARKJANOW, Nikolai RUS 25:14.(2)
3 KRECEK, Jan CZE 25:21.(7)
Starta protokols ir jāsagatavo saskaņā ar sekojošu piemēru:
Starta nr. Vārds Valsts Starta laiks
1 SVENSSON, Lars SWE 0:00
2 ARKJANOW, Nikolai RUS 0:02
3 KRECEK, Jan CZE 0:09
363.2.3. Lai novērstu pirmā sportista apdzīšanu no atpalikušo (apdzīto) sportistu puses, žūrija var pieļaut pēdējo dalībnieku masu (viļņveida) startu. Žūrijai ir atļauts samazināt dalībnieku skaitu 2. iedzīšanas sacensību daļai.
363.2.4. Iedzīšanas starts tiek organizēts bez elektroniskajiem starta vārtiem. Starta tiesnešiem ir jāpārliecinās, ka visi sportisti ir gatavi startam.
363.2.5. Lai garantētu precīzu startu, jāizmanto lielais starta pulkstenis. Startam ir jābūt iekārtotam tā, lai 2 vai vairāk sportisti var startēt blakus vienlaicīgi. Pirmajiem 100-200m trasei ir jābūt vismaz 6m platai.
363.2.6. Sacensību 2. daļa ir jāorganizē kā iedzīšanas starts. Smagos laika apstākļos žūrija var izlemt pārcelt vai atcelt sacensības. Ja sacensības tiek atceltas, tas rezultāti no 1. sacensību daļas tiek izmantoti kā galīgie rezultāti.
363.3. Rezultāti
Galīgo rezultātu aprēķināšana iedzīšanas sacensībās tiek veikta apvienojot 1. sacensības galīgos rezultātus (noapaļojot līdz veselām sekundēm ) ar 2. sacensību galīgiem rezultātiem (ar precizitāti līdz 1/10 sekundes). Skatīt punktus 340.1.5. un 363.2.6.
364 Iedzīšanas sacensības bez pārtraukuma
364.1. Iedzīšanas sacensības bez pārtraukuma sastāv no 1. daļas – masu starta, kam seko slēpju maiņa maiņas boksos stadionā un tai sekojoša 2. daļa. Katra daļa ir atšķirīgā slēpošanas stilā.
364.2. Starts
364.2.1. Masu starts ar handikapa (bultas >>>) sistēmu ir jāizmanto.
364.2.2. Starta kārtība ir atbilstoši FIS punktiem vai WC kausa punktiem.
364.2.3. Slēpju marķēšana abiem stiliem (C un F) ir obligāta.
364.3. Trase
364.3.1. Distanču garumi: Vīr. 10km+10km vai 15km+15km
Siev. 5km+5km vai 7,5km+7,7km
364.3.2. Divas atsevišķas trases katrai sacensību daļai (stilam) ir jāizmanto. Trases homologācijas kategorijai jābūt – E.
364.4. Maiņas boksi
364.4.1. Boksu garums: 2-2,5m; platums 1,2-1,5m
364.4.2. Maiņas boksu zonā netiek veikta slēpošanas stila kontrole.
364.4.3. Trasei ap maiņas boksiem jābūt vismaz 4m platai. Trasei boksu izejas pusē ir jābūt vismaz 6m platai.
364.4.4. Apdzīšana boksu zonā ir atļauta tikai gar boksu ārējo malu.
364.4.5. Brīvā stila inventārs ir jānovieto norādītajā boksā pirms masu starta. Boksos nav atļauts atstāt drēbes.
364.4.6. Slēpes ir jāmaina obligāti, nūjas un zābakus drīkst mainīt. Visai inventāra maiņai ir jānotiek norādītajā boksā bez citu palīdzības. Nomainītajam inventāram ir jāpaliek boksos līdz sacensību noslēgumam.
264.4.7. 5min pirms starta treneriem vai servisa personālam ir jāatstāj maiņas boksu zona.
364.5. Rezultāti.
364.5.1. Izeja uz trases apļiem tiek slēgta tiklīdz 1. sportists ir finišējis.
364.5.2. Uz sportistiem, kas ir apdzīti par apli attiecas punkts 340.1.5.
F. Stafetes sacensības
371 Organizācija
371.1. Pamatprincipi.
371.1.1. Stafetes sacensību organizācija ir tāda pati kā pārējo distanču slēpošanas sacensību organizācija, izņemot sekojošos papildinājumus:
371.2. Speciālas oficiālās personas (tiesneši).
371.2.1. Sacensību galvenais tiesnesis nozīmē masu starta un stafetes maiņas (galveno) tiesnesi ar tā palīgu, lai nodrošinātu atbilstošu startu un maiņas izdarīšanu (skatīt punktu 376.8.1.) Viens no viņa palīgiem izsauc sportistus uz maiņas zonu, bet otrs palīgs atsauc sportistus pēc nepareizas maiņas veikšanas.
371.2.2. Žūrija nozīmē vienu no saviem locekļiem kā maiņas tiesnesi, lai pārraudzītu startu un stafetes maiņu.
372 Tehniskais aprīkojums un sagatavošana
372.1. Starts.
372.1.1. Starta līnija.
Masu starta līnija ir daļa no riņķa līnijas loka ar rādiusu 100m (ar tās centru 100m aiz starta līnijas pa vidu trasei). Individuālām starta vietām ir jābūt vismaz 1,5m vienai no otras. Ja kādā no grupām ir vairāk sportistu nekā starta koridoru, tad dalībnieki ar lielākiem starta nr. tiek nostādīti vairākās rindās. Lai nodrošinātu vienādus starta apstākļus, iespējama starta modifikācija, atkarībā no apvidus vai sniega apstākļiem.
372.1.2. Starta sagatavošana.
Stafetes masu startā ir jābūt 100m paralēlām sliedēm, kur katram sportistam ir aizliegts atstāt savas sliedes līdz starta zonas beigām. Trases malā nedrīkst būt nekādi šķēršļi, kas varētu kavēt sportistus vai veidot sastrēgumus.
372.2. Starta pozīcijas
372.2.1. Stafetes 1. etapa sportisti nostājas uz starta līnijas. 1. starta numurs nostājas trases starta koridora vidū, nr. 2 - pa labi, nr. 3 – pa kreisi no vidus utt. Neviendabīgā apvidū (laikā), ir jābūt izveidotām tādām starta pozīcijām, lai visiem sportistiem būtu līdzīgi starta apstākļi. Starta vietu marķējuma zīmēm jābūt trases labajā pusē.
372.2.2. Parasti katra valsts var pieteikt vairāk kā 1 oficiālo komandu. Valsts 1. komandai ir startā jābūt novietotai pirms 2. komandas un nākamajām komandām. Neoficiālajām komandām jābūt visneizdevīgākajās starta pozīcijās.
372.2.3. Parasti grupā ir vairāk sportistu nekā starta koridori vienā rindā, tādēļ dalībnieki ar lielākiem starta nr. tiek nostādīti vairākās rindās vismaz 4m viena rinda aiz otras. Visas starta rindas startē vienlaicīgi.
373 Trase
373.1. Distances
373.1.1. Stafetes distance vīriešiem un junioriem parasti ir 10km, sievietēm un juniorēm - 5km.
373.1.2. Pirmā etapa garums var svārstīties +/- 5% no pārējiem etapiem, atkarībā no stadiona iekārtojuma.
373.2. Klasiskais stils.
373.2.1. Pamatā stafetes sacensībām ir jābūt sagatavotām 2. atsevišķām trasēm (katram stilam -1).
373.3. Brīvais stils.
373.3.1. Trasei jābūt sagatavotai cik vien iespējams platai (minums 6m). Skatīt 315.4.1. punktu.
373.4. Klasiskā un brīvā stila apvienojums.
373.4.1. OWG, WSC un JWSC sacensībās pirmie 2 etapi notiek klasiskajā stilā klasiskajam stilam sagatavotā trasē, un nākamie 2 etapi notiek brīvajā stilā brīvajam stilam sagatavotā trasē. Taču, kur iespējams abos stilos var slēpot vienā un tai pašā trasē pie nosacījuma, ka trase ir vismaz 9m plata.
374 Stafetes maiņa
374.1. Procedūra
374.1.1. Maiņas zonai ir jābūt 30 garam un pietiekami platam taisnstūrveida koridoram, lai varētu veikt tīru stafetes maiņu, skaidri marķētai un norobežotai, izveidotai līdzenā vai nelielā slīpumā starta / finiša tuvumā.
375 Krāsas
375.1. Starta numuri.
375.1.1. Katram etapam ir jāizmanto atšķirīgas krāsas starta numuri. OWG, WSC un WC sacensībās numuri ir sekojošās krāsās: 1 etaps = sarkans, 2 etaps = zaļš, 3 etaps = dzeltens, 4 etaps = zils.
376 Sacensības un sacensību dalībnieki
376.1. Stafetes komanda.
376.1.1. Stafetes komanda sastāv no 3 vai 4 sportistiem, saskaņā ar ielūgumā norādīto skaitu, no kuriem, katrs var veikt tikai 1 etapu. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās stafetes komanda sastāv no 4 etapiem (sportistiem).
376.2. Pieteikumi
376.2.1. Līdz sacensību izlozei, katra komanda var pieteikt 6 sportistus. 2 stundas pirms starta jāiesniedz 4 sportistu vārdi un precīza starta secība, ko pēc nedrīkst mainīt. Pēc 2 stundu noteiktā limiti izmaiņas var veikt vienīgi nepārvaramas varas ietekmē („force majeure”). Skatīt punktu 335.1.1.
376.3. Izloze
376.3.1. Starta numuri parasti tiek izlozēti. OWG, WSC, JWSC sacensībās starta kārtību nosaka ieņemtās vietas iepriekšējās attiecīgā mēroga sacensībās. WC sacensībās starta kārtību nosaka pēc iepriekšējās sezonas nāciju kausa kopvērtējuma. Komandas, ka neparādās šajos rezultātos tiek lozētas pēc pārējām komandām. Šo metodi var izmantot arī cita mēroga sacensībās.
376.4. Novēloti pieteikumi.
376.4. OWG, WSC, JWSC un WC sacensībās novēloti pieteikumi pēc izlozes nav atļauti. Citās sacensībās, žūrija pieņemt lēmumu attiecībā uz novēlotiem pieteikumiem.
376.5. Slēpju marķēšana.
376.5.1. WG un WSC sacensībās slēpju marķēšanai izmantotās krāsas atbilst etapu numuru krāsām.
376.6. Starta procedūra.
376.6.1. Starts tiek dots ar masu startu.
376.7. Starta signāls
376.7.1. Starta tiesnesim ir jānovietojas tā, lai visi sportisti varētu viņu bez problēmām sadzirdēt.
376.7.2. Vienu minūti pirms starta visi sportisti tiek uzaicināti uz starta līnijas. Tiek dota informācija, ka atlikušas 30sek līdz startam. Starta tiesnesis dod brīdinājuma komandu „Gatavību!”, kam seko starta signāls „Aiziet!” vai arī šāviens. (šīs komandas angļu valodā ir jāizmanto visās sacensībās).
376.7.3. Falšsā starta gadījumā, starta tiesneša aplīgs, kurš stāv 100m uz priekšu reaģē uz galvenā starta tiesneša signālu un bloķē ceļu sportistiem, pēc kam sportisti tiek no jauna nostādīti.
376.8. Maiņa.
378.1. Maiņa tiek panākta pienākošajam sportistam ar rokas pieskārienu pie jebkuras nākamā etapa sportista ķermeņa daļas, kas ir jāizdara maiņas zonā. Ja maiņa ir pretrunā ar noteikumiem, abi sportisti ir jāatsauc atpakaļ maiņas zonā, kur ir jāveic korekta stafetes maiņa, pirms otrs sportists sāk nākamo etapu. Nākamais sportists var ieiet maiņas zonā tikai pēc uzaicinājuma. Jebkāda startējošā sportista grūšana vai iestumšana nav atļauta.
377 Laika ņemšana un rezultāti
377.1. Pamata noteikumi
377.1.1. Laika ņemšana un rezultātu aprēķini ir tādi paši kā pārējām distanču slēpošanas sacensībām. Skatīt 351.-355. un 340.15. punktus ar sekojošiem papildinājumiem:
377.2. Laika ņemšana
377.2.1. Individuālo etapu laiki tiek fiksēti, kad sportists šķērso starplaiku ņemšanas kontroles līniju. Tas arī nākamā sportista (etapa) starta laiks.
377.2.2. Komandas kopējais laiks ir laiks starp pirmā dalībnieka startu un pēdējā dalībnieka finišu. Secība, kādā finišē stafetes pēdējie etapi, nosaka komandu galīgās vietas rezultātu protokolā (vēl skatīt 353.1.4., 353.1.5.).
G. Tautas distanču slēpošanas sacensību vadlīnijas
380 Tautas distanču slēpošanas sacensību definīcija
380.1. Sacensības
380.1.1. Tautas distanču slēpošanas sacensības (PCCC – popular cross country competition) ir atvērtas sacensības visiem distanču slēpošanas sportistiem, licenzētiem un nelicenzētiem, bez distanču vai sacensību formāta ierobežojuma.
381 Pieteikumi un sacensību dalībnieki
381.1. Pieteikumi.
381.1.1. Pieteikumi laicīgi jānosūta pa pastu, e-pastu vai faksu, saskaņā ar ielūgumā noteikto kārtību. Laicīgus pieteikumus iespējams saņemt, lai samazinātu dalības maksu. Papildus maksa var tikt iekasēta par novēlotiem pieteikumiem.
381.2. Licences.
381.2.1. Licencētie sportisti ir atbildīgi NSA priekšā par savu rīcību atbilstoši noteikumiem.
381.3. Atlases (izlases).
381.3.1. Sportisti var tikt novietoti dažādās starta pozīcijās atkarībā no to sportiskās meistarības. Izlasē var tikt iekļauta elites starta grupa, kuras sastāvs var tikt balstīts uz iepriekš sasniegtiem rezultātiem, NSA nomināciju vai FIS punktiem.
381.4. Grupēšana.
381.4.1. Sportisti var tikt grupēti vadoties no iepriekšēja gada rezultātiem vai citu sacensību rezultātiem. Viņi var tikt arī grupēti pēc dzimuma, vecuma un sacensību pieteikuma iesniegšanas datuma.
381.5. Rezultāti.
381.5.1. Rezultātu protokols ir jāpublicē atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
381.6. Sportisti.
381.6.1. Tautas distanču slēpošanas sacensības tiek organizētas visu dalībnieku sportistu priekam (vaļaspriekam). Tāpēc, ka šajās sacensībās piedalās sportisti ar dažādu sagatavotību un pieredzi, sportiska rīcība un pieklājība pret citiem dalībniekiem ir svarīga. Sportisti, kuri demonstrē nesportisku rīcību vai arī neseko šiem noteikumiem vai konkrēto sacensību noteikumiem, var tikt diskvalificēti ar žūrijas lēmumu. Tautas distanču slēpošanas sacensību laikā sportistiem ir:
- jāseko marķētajai trasei no starta līdz finišam garām visiem kontrolpunktiem;
- jāsacenšas trasē ar savu spēkiem un bez citu palīdzības;
- nedrīkst kavēt vai traucēt citus sportistus;
- censties, lai citi ātrāki sportisti var tikt garām. Parasti lēnākiem slēpotājiem ir jāizmanto trases labā puse, ātrākiem sportistiem kreisā.
381.7. Tautas distanču slēpošanas sacensībās, kas ir iekļautas FIS WC vai Maratonu kausa kalendārā, visiem sportistiem, kas ir iekļauti sarkanajā grupā ir jāievēro šo noteikumu paragrāfi: 207.” Reklamēšana un komerciālie marķējumi” un 222. „Sacensību aprīkojums”.
382 Informācija
382.1. Paziņojumi
382.1.1. Paziņojumiem ir jāsatur sekojošu informāciju:
- sacensību nosaukums;
- sacensību norises vieta vai iespējamā alternatīvā norises vieta;
- distanču garumi un slēpošanas stils;
- sacensību datums un starta laiks;
- izsētās grupas veidošanas kārtība;
- pieteikumu gala termiņš;
- reģistrācijas maksa;
- informācija par dzīvošanas un transporta iespējām;
- balvas un godalgas;
- dalības maksas atmaksas kārtība, ja sacensības tiek atceltas;
- apdrošināšanas noteikumi;
- jebkādā cita noderīga informācija.
382.2. Informācija sportistiem.
382.2.1. Pirms sacensību starta, sportistiem ir jāsaņem (jāsniedz) informācija attiecībā uz sekojošo:
- starta laiks;
- slēpošana tehnika;
- transporta informācija;
- identifikācijas uzlīmes un kontroles kartes;
- slēpju marķēšana;
- starta procedūras;
- iesildīšanas zonā un procedūras;
- barošanas un dzirdināšanas punktu skaits un atrašanās vieta;
- procedūrās, kas jāievēro gadījumā, ja sportists nebeidz distanci;
- finiša līnijas procedūra;
- informācija par neatliekamo palīdzību;
- kontrollaiki (kad tiek ņemti no distances nost vai slēgts finišs), ja tādi ir;
- drēbju un mantu glabātuvju slēgšanas laiks;
- ģērbtuvju, dušu un ēstuvju atrašanās vieta;
- rezultātu apkalpošana serviss ar grupēšanu un paziņojumiem;
- protesta procedūras;
- apbalvojumi un balvas;
- „pēdējā brīža” sacensību atcelšanas procedūras;
- komandas kapteiņu un žūrijas sanāksmju, preses konferences un citu sanāksmju vieta un laiks;
- sakaru serviss;
- cita nepieciešamā informācija.
383 Žūrija
383.1. Žūrija.
383.1.1. Papildus strīdīgu jautājumu izskatīšanai, žūrijai ir jādarbojas kā padomdevējam sacensību organizatoram, lai risinātu dažādus ar sacensībām saistītus jautājumus. Žūrijai jāsastāv no:
- TD, kas ir žūrijas priekšsēdētājs;
- Nacionālais TD, ko nozīmē NSA;
- sacensību vadītājs (galvenais tiesnesis).
TD var ielūgt, ja nepieciešams var ielūgt arī citas personas uz žūrijas apspriedēm. Šīm personām ir tikai padomdevēja statuss, nevis balsstiesības.
384 Trase
384.1. Platums
384.1.1. Jebkādiem šķēršļiem ir jābūt novāktiem no trases platumā, vismaz 2 pāru sliežu platumā visā trase garumā. Brīvā stila trases platumam ir jāļauj netraucēti apdzīt.
384.2. Starta zona.
384.3. Starta zonai ir jābūt līdzenumā (vai nelielā slīpumā). Tai jāved tieši trases turpinājumā un tai ir jābūt pietiekami platai, lai novērstu pārlieku burzmu. Startam pakāpeniski jāpāriet trases platumā, tā, lai ļautu sportistiem izretoties pirms došanās pamata distancē. Starta zonai ir jābūt organizētai, lai nodrošinātu:
- slēpju marķēšanu;
- sportistu identifikācijas kontroli;
- komerciālo marķējumu kontroli;
- sportistu grupēšanu pēc grupām;
- pūļa kontroli.
384.3. Finiša zona.
384.3.1. Distancei ir jāieiet finiša zonā taisnā un līdzenā vietā. Finiša zonai ir jābūt pietiekami līdzenai un platai, lai nodrošinātu vairāku sportistu vienlaicīgu tuvošanos finišam neradot traucējumu viens otram. Pēdējiem 200m ir jābūt vismaz 10m platumā iedalītiem vismaz 3 koridoros ar atbilstošu marķējumu. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā trasē norisinās vairāk par vienām sacensībām (2 sacensības ar dažādu distanču garumiem), ir jābūt izveidotiem atsevišķiem finiša koridoriem, lai nodrošinātu, lai garākās distances sacensības līderus netraucē īsākās distances atpalikušie sportisti. Finiša zonai ir jābūt atbilstoši iekārtotai un aprīkotai, lai nodrošinātu kontroles funkciju un novērstu drūzmēšanos. Barošana, piekļuve apģērbam, dušas vai transportam uz attiecīgajām vietām ir jābūt skaidri marķētam dažādās valodās un pieejamam netālu no finiša zonas.
384.4. Trases sagatavošana.
384.1. Pirms sezonas sagatavošana.
Trasei ir jābūt nolīdzinātai un uzturētai tā, lai nodrošinātu sacensību norises iespējas pat pie nelielas sniega segas.
384.2. Sagatavošana ziemā.
Trasei ir jābūt pieblietētai un uzturētai visu ziemu, lai nodrošinātu drošu pamatu galīgai sacensību sagatavošanai.
384.3. Brīvais stils.
Brīvā stila sacensībās, trasei ir jābūt labi noblietētai un pietiekami platai, lai 2 sportisti varētu slēpot blakus viens otram. Kur tas ir iespējams, vienā malā vienas klasiskā stila sliedes ir jāizveido. Pēdējiem 200m trases metriem ir jābūt vismaz 10m platiem. Finiša koridoram ir jābūt iedalītiem vismaz 3 koridoros, atdalītiem ar atbilstošu marķējumu.
384.4. Klasiskais stils.
Parasti ir jābūt izveidotiem (iebrauktiem) 2 sliežu pāriem. Tur, kur tas ir iespējams, vairākiem sliežu pāriem ir jābūt iebrauktiem. Pagriezienos sliedēm ir jābūt ievilktām tikai tajā gadījumā, ja tā rādiuss ļaut slēpēm netraucēti izgriezties, paliekot sliedēs. Asos vai pārāk ātros pagriezienos sliedēm ir jābūt novāktām. Stāvos nobraucienos vai citās TD norādītās vietās, kur tas nepieciešams sliedēm nav jābūt ievilktām. Finiša koridorā, pēdējos 200m, ir jābūt ievilktām pēc iespējas vairāk sliedēm. Attiecīgajos gadījumos, kad to ir apstiprinājis TD un sacensību direktors (galvenais tiesnesis) ir iespējama trases gatavošana arī sacensību laikā.
384.5. Abi slēpošanas stili.
Sacensības iespējams izvest abos slēpošanas stilos vienlaicīgi un vienā un tai pašā trasē. Šādos gadījumos brīvā stila trasei ir jābūt atdalītai no klasiskā stila trases ar atbilstošām barjerām, lai sportistiem nebūtu iespējas mainīt (izmantot) otru trasi. Katrai no trasēm ir jābūt sagatavotai atbilstoši 384.4.3. un 384.4.4. paragrāfiem.
384.5. Trases uzmērīšana un marķēšana.
384.5.1. Sacensību trasei ir jābūt uzmērītai no starta līdz finišam ar mērlenti vai mērriteni. Katrai kilometra atzīmei un pēdējiem 500 un 200m ir jābūt marķētiem. Stāviem nobraucieniem, asiem pagriezieniem, šķērsojumiem un citām īpašam vietām arī ir jābūt atsevišķi marķētām.
384.6. Barošana.
384.6.1. Barošanas stacijām ir jābūt nodrošinātām aptuveni ik pēc 10km. Ja trase ir smaga, attālums starp barošanas punktiem var būt īsāks, vieglā apvidū attālums var būt lielāks. Sacensībām, kur distance garāka par 50km dažāda veida dzērieniem un barošanai ir jābūt nodrošinātai.
384.7. Trases iekārtošana.
384.7. Tautas distanču slēpošanas sacensību trasei ir jābūt iekārtotai un pielāgotai visa līmeņa sacensību dalībniekiem no atpūtas līdz elites līmeņa slēpotājiem. Trases iekārtojumam jābūt pielāgotam dalībnieku iemaņu līmenim.
385 Kontrole
385.1. Kontroles procedūras.
385.1.1. Visiem sacensību organizēšanas aspektiem ir jātiek kontrolētiem tādā pakāpē, lai pārliecinātos, ka visiem dalībniekiem tiek nodrošināta godīga un droša sacensību norise. Kontrolpunktu izvietojums un kontroles tiesnešu skaitu nosaka sacensību direktors (galvenais tiesnesis) sadarbībā ar TD, pievēršot īpašu uzmanību sekojošam:
- slēpošanas tehnikas kontrolei;
- visas trases veikšana bez iespējamiem saīsinājumiem;
- sacensību beigšana ar marķētām slēpēm (izsētajiem sportistiem ir jāievēro noteikumu 340.1.1. punkts, pārējiem sportistiem ir atļauts mainīt vienu slēpi sacensību laikā);
- nodrošināt, ka lai jebkura palīdzība, ko saņem sportisti ir atbilstoši šiem (FIS ICR) noteikumiem;
- komerciālo marķējumu atbilstība noteikumiem;
- brīvas trases no šķēršļiem nodrošināšana;
- pārliecināties, lai sportisti viens otru nekavētu un netraucētu;
- citiem kontroles aspektiem.
386 Medicīniskā palīdzība un drošība
386.1. Medicīniskais darbinieks.
386.1.1. Katrām Tautas distanču slēpošanas sacensībām ir jābūt nozīmētām galvenajam atbildīgajam par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Viņam ir jābūt sacensību organizatoriskās komitejas loceklim un ir tiesības tikt uzaicinātam uz žūrijas sanāksmēm. Galvenajam medicīniskajam darbiniekam ir jābūt ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.
386.1.2. Plānošana.
386.1.2.1. Medicīniskajam darbiniekam ir jāsagatavo viss nepieciešamai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, evakuācijai, rīcības plānam traumu, negadījumu vai letāliem gadījumiem. Informācija par attiecīgajiem rīcības plāniem un veicamo rīcību šādos gadījumos ir jānodrošina dalībniekiem un sacensību oficiālajām personām.
386.3. Treniņi.
386.3.1. Galvenajam medicīniskajam darbiniekam ir jāsagatavo un jāapmāca atbilstošs skaits mediķu, drošības un ārkārtas situācijas personāla, lai nodrošinātu sacensību dalībnieku drošību un medicīniskās palīdzību.
386.4. Pirmās palīdzības stacijas.
386.4.1. Pirmās palīdzības staciju atrašanās vietām ir jābūt atbilstoši marķētām ar norādēm trases malā. Starta un finiša zonās pirmās palīdzības stacijām ir jābūt apsildītām.
387 Piesardzība aukstā laikā
387.1. Pamats.
387.1.1. Žūrijai ir jāņem vērā 3 galvenie faktori attiecībā uz drošību aukstā laikā: 1) gaisa temperatūra; 2) laika ilgums, kam pakļauti aukstumam; 3) apģērbs un cita aizsarglīdzekļi no auksta laika. Visi minētie faktori kopā ar citu būtisku informāciju, tādu kā „vēja dzestrums”, ir jāņem vērā pieņemot lēmumu attiecība uz aukstiem laika apstākļiem.
387.2. Starp -15 un -25 C.
387.2.1. Gaisa temperatūras diapazonā no -15 līdz -25 C jebkurā no trases punktiem, visiem dalībniekiem ir jābūt pieejamai informācijai par veicamiem pasākumiem aukstā laikā. Tā ir pašu sacensību dalībnieku atbildība šādos laika apstākļos meklēt organizatora nodrošināto informāciju un ievērot rekomendācijas.
387.3. Mīnuss 25 C un zemāk gaisa temperatūra.
387.3.1. Ja gaisa temperatūra vairumā trases punktu ir -25 C vai zemāka, tad sacensības ir jāpārceļ vai jāatceļ.
387.4. Piesardzība siltā laikā.
387.4.1. Ja sacensību laikā gaisa temperatūra paceļas virs + 5 C, un tiešo saules staru ietekme ir sagaidāma, sportistiem ir jānodrošina informācija un rekomendācijas attiecība uz apģērbu, ādas aizsardzību un pietiekama šķidruma patēriņu pirms un sacensību laikā. Barošanas stacijās ir jānodrošina pietiekams daudzums šķidruma. Pirmās palīdzības stacijām jābūt informētām par dehidratācijas risku vai arī saules staru ietekmi, un gatavām pieņemt atbildošus pasākumus.
388 Sacensību atcelšanas procedūra
388.1. Politika.
388.1.1. Parasti sacensību pārcelšanas vai atcelšanas faktori ir sekojoši: gaisa temperatūra, laika apstākļi, sniega apstākļi un trases apstākļi. Ja sacensības ir pārceltas, jauns sacensību datums ir jānosaka sazinoties ar attiecīgo NSA.
381.1.2. Sacensību atcelšana un pārcelšana vairāk kā 6 dienas pirms sacensībām.
Ja lēmums par sacensību atcelšanu un pārcelšanu ir pieņemts vairāk kā 6 dienas pirms sacensībām, organizatoriskai komitejai ir nekavējoties jāinformē NSA, masu mediji un jāpublicē informācija internetā. Lēmums tiek pieņemts organizatoriskai komitejai konsultējoties ar TD.
381.1.3. Pēdējā brīža atcelšana.
Pēdējā brīža sacensību atcelšana ir tāda, kas izdarīta 6 vai mazāk dienas pirms sākotnējā datuma. Tomēr sacensības nevar tikt atceltas mazāk kā 3 stundas pirms noliktā starta laika, izņemot sportistu un oficiālo personu drošības nolūkos. Atcelšanas procedūrai ir jāietver sportistu informēšana saskaņā ar 382.2. paragrāfu. Lēmumu par atcelšanu pieņem žūrija.
381.1.4. Dalības maksu atmaksas politika.
Ja sacensības tiek pārceltas, sportistiem, kas samaksājuši dalības maksas ir jāļauj sacensties pārceltajās sacensībās bez papildus maksas. Ja sportists izlemj nestartēt pārceltajās sacensībās, dalības maksa netiek atmaksāta. Dalības maksu atmaksas politikai ir jābūt atrunātai sacensību paziņojumā (nolikumā) saskaņā ar 382.1. punktu.
389 Starptautiskie slēpošanas sacensību noteikumi
389.1. Pamata noteikums
389.1.1. Jautājumi, kuri nav ietverti noteikumu nodaļā G ir šo (FIS ICR) noteikumu grāmatas II daļās A- H sadaļu saturā.
H. Aizliegums startēt, Sodi, diskvalifikācija, protesti un apelācijas
390 Aizliegums startēt
Sportistiem nav atļauts startēt jebkādās FIS sacensībās, ja viņš:
390.1. valkā necenzētus vārdus un/vai simbolus uz sava apģērba vai inventāra (206.7.) vai rīkojas nesportiskā garā starta zonā (205.5.).
390.2. pārkāpj FIS noteikumus attiecībā uz aprīkojumu (222.) un komerciālo marķējumu (207.).
390.3. atsakās iziet FIS pieprasīto medicīnisko pārbaudi (221.2.).
390.4. ja sportists ir jau startējis sacensībās, bet vēlāk žūrija atklāj, ka ir tikuši pārkāpti šie noteikumi, žūrijai sportists ir jāsoda.
391 Sodi
Žūrija aktivizē sodu gadījumos, kur sportists:
391.1. pārkāpj noteikumus attiecībā uz reklamēšanos un inventāru (207.1.);
391.2. pārveido starta numuru neatļautā veidā;
391.3. nevalkā oficiālo starta numuru saskaņā ar noteikumiem (337.1.1.);
391.4. pārkāpj slēpju marķēšanas noteikumus (342.1.1.-342.1.4.);
391.5. pārkāpj starta procedūras noteikumus (351.2.2-351.2.5);
391.6. pārkāpj iesildīšanas un slēpju testēšanas zonas noteikumus (341.1.3., 341.1.4.);
391.7. pārkāpj noteikumus attiecībā uz sportistu atbildību sacensību laikā vai arī izrāda nesportisku rīcību (340.1.-340.1.7.);
391.8. pārkāpj noteikumus attiecībā uz maiņas boksu izmantošanu (364.4.4.-364.4.7., 376.8.1.);
391.9. veic vairāk kā vienu etapu stafetes sacensībās (376.1.1.);
391.10. noņem slēpes pirms sarkanās kontroles līnijas šķērsošanas (206.5., 353.1.);
391.11. ņem līdzi slēpes uz oficiālo apbalvošanas ceremoniju (206.6.).
392 Diskvalifikācijas
Žūrijai ir jātiekas un jālemj klātienē par gadījumiem, kad sportists ir diskvalificējams (223.3.3.). Visi būtiskie pierādījumi ir rūpīgi jāizvērtē un sportistam ir jādod iespēja sevi aizstāvēt (224.7.). Sportists tiek izvērtēts diskvalifikācijai, ja viņš:
392.1. startē sacensībās zem cita identitātes;
392.2. pakļauj briesmām citas personas vai to īpašumu vai izraisa traumu vai bojājumu;
392.3. neveic pilnībā marķēto trasi (340.1.1.);
392.4. neievēro pareizu slēpošanu stilu (314.1.1);
392.5. apzināti izraisa sadursmi;
392.6. veic vairāk kā vienu stafetes etapu (376.1.);
392.7. vienā sezonā saņem 2. rakstveida brīdinājumu (obligāta DSQ). Rakstiskie brīdinājumi sezonas laikā nav spēkā WSC un OWG laikā. Rakstiskie brīdinājumi, kas izdoti WSC un OWG sacensību laikā ir spēkā līdz sezonas beigām.
392.8. Pēc diskvalifikācijas, sportista vārds tiek atspoguļots galīgajā rezultātu protokolā, norādot viņa statusu ar saīsinājumu DSQ neatspoguļojot nekādu uzrādīto laiku.
393 Protesti
393.1. Protestu veidi (var būt vērsti pret).
393.1.1. Pret sportista nepielaišanu viņa sacensību inventāram;
393.1.2. Pret trasi vai tās stāvokli;
393.1.3. Pret citu sportistu vai sacensību oficiālo personu;
393.1.4. Pret laika ņemšanas rezultātu;
393.1.5. Pret žūrijas lēmumu, izņemot DSQ skatīt arī izņēmumus 360.7.1 un 361.8.1., skatīt apelācijas procedūru – 225.3.
393.1.6. Pret rakstisku (sekretariāta) kļūdu vai FIS noteikumu pārkāpumu pēc sacensībām.
393.2. Iesniegšanas vieta.
393.2.1. Protesti saskaņā ar 331.1.-377.2.4., 389.1.1. paragrāfiem iesniedzami uz oficiālā ziņojuma dēļa norādītā vietā vai komandas kapteiņu sanāksmes laikā noteiktā vietā.
393.2.2. Protesti, kas saistīti ar rakstisku (sekretariāta) kļūdu vai FIS noteikumu pārkāpumu pēc sacensībām, 1 mēneša laikā caur NSA ir jānosūta reģistrētā vēstulē uz FIS biroju.
393.3. Iesniegšanas termiņi.
393.3.1. Pret sportista nepielaišanu viņa sacensību inventāram – pirms izlozes;
393.3.2. Pret trasi vai tās stāvokli – ne vēlāk kā 15min pēc oficiālā treniņa beigām;
393.3.3. Pret citu sportistu, cita sportista inventāra atbilstību vai sacensību oficiālo personu – 15min pēc pēdējā dalībnieka finiša;
393.3.4. Pret laika ņemšanas rezultātu – 15 min pēc neoficiālo rezultātu publicēšanas;
393.3.5. Pret žūrijas lēmumu - 15 min pēc neoficiālo rezultātu publicēšanas.
393.3.6. Pret rakstisku (sekretariāta) kļūdu vai FIS noteikumu pārkāpumu pēc sacensībām – 1 mēneša laikā pēc sacensībām.
393.4. Protesta formas.
393.4.1. Protesti ir iesniedzami rakstiskā formā.
393.4.2. Protesta ir jābūt detalizēti izklāstītam. Pierādījumiem ir jābūt minētiem vai iesniegtiem.
393.4.3. 100 CHF (Šveices franki) vai ekvivalenta summa citā valūtā ir jāiesniedz kopā ar protestu. Iemaksa tiek atmaksāta protesta apstiprināšanas gadījumā, citādi tas nonāk FIS kontā.
393.4.4. Iesniedzēja puse protestu var atsaukt līdz žūrijas lēmuma publicēšanas brīdim. Šajā gadījumā iemaksa ir jāatmaksā atpakaļ. Tomēr protesta atsaukšana vairs nav iespējama gadījumā, kad žūrija vai žūrijas loceklis, laika ierobežojuma dēļ ir jau pieņēmusi starpposma lēmumu vai lēmums attiecas uz pašu iesniedzēju.
393.4.5. Protesti, kas nav iesniegti laikā vai kopā ar iemaksu, netiek izskatīti.
393.5. Pilnvarotie protesta iesniedzēji.
Protestu drīkst iesniegt tikai NSA vai komandas kapteinis.
393.6. Protesta apmierināšana (izšķiršana) ar žūrijas lēmumu.
393.6.1. Žūrija tiekas iepriekš noteiktā vietā un paziņotā laikā, lai izskatītu protestus.
393.6.2. Balsojuma laikā par protestu, klāt var atrasties tikai žūrijas locekļi. TD vada sēdi. Sēdes tiek protokolētas un visiem žūrijas locekļiem ir jāparaksta protokols. Lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams balsstiesīgo žūrijas locekļu balsu vairākums, ne tikai klātesošo. Neizšķirta gadījumā TD balss ir izšķiroša.
Brīvs pierādījumu izvērtēšanas princips tiek saglabāts. Lēmuma pieņemšanā ir jābalstās un taisnīgi jāinterpretē attiecīgie noteikumu (FIS ICR) paragrāfi, tā lai tiktu nodrošināta disciplīna.
393.6.3. Lēmums, nekavējoties pēc tā pieņemšanas ir jāpublicē pie oficiālā ziņojumu dēļa, norādot tā publicēšanas laiku.
394 Apelācijas tiesības
394.1. Apelācija.
394.1.1. Apelācija var tik izdarīta:
- pret žūrijas lēmumu;
- pret oficiālo rezultātu protokolu. Šai apelācijai ir jābūt tieši pret acīmredzamām un pierādām kļūdām veiktajos aprēķinos.
394.1.2. Apelācijas jāiesniedz FIS birojā ar NSA starpniecību.
394.1.3. Iesniegšanas termiņi.
394.1.3.1. Apelācijas pret žūrijas lēmumu ir jāiesniedz 72 stundu laikā no oficiālo rezultātu publicēšanas.
394.1.3.2. Apelācijas pret oficiālo rezultātiem ir jāiesniedz 30 dienu laikā, iekļaujot sacensību dienu.
394.1.4. Lēmumus attiecība uz apelācijā pieņem:
- Apelācijas komisija;
- FIS Tiesa.
394.2. Atlikšanas ietekme.
394.2.1. Iesniegtie pierādījumi (protests, apelācija) nevar izraisīt apelācijas atlikšanu.
394.3. Iesniegšanas kārtība.
Visas liecības (pierādījumi) ir jāiesniedz rakstiski ar pamatojumu. Liecības un pierādījumi ir jāiekļauj. FIS noraida liecības, kas iesniegtas novēloti (225.3.).