Dažādas intensitātes aerobikas ietekme uz ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām (sievietēm 18-25 gadu vecumā)

Lucenko Jekaterina, LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA (14.06.2010.)
Kustība ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Ar kustību palīdzību mēs attīstām savas fiziskās un psihiskās iespējas.

Kustība ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Ar kustību palīdzību mēs attīstām savas fiziskās un psihiskās iespējas.

Katram cilvēkam varētu interesēt dažādas aerobikas intensitātes, bet, ja sieviete nāk uz nodarbībām ar noteikto nolūku, tad ir vērts izvēlēties tieši to, kura pilnīgāk atbilst gaidītājam rezultātam.

Pētījuma objekts – aerobikas mācību un treniņu process.

Pētījuma subjekts: sievietes no 18 līdz 25 gadiem.

Pētījuma priekšmets – zemas, vidējas un augstas intensitātes aerobikas ietekmē uz cilvēku, kurš nodarbojas ar noteikto aerobiku.

Izejot no tā mūsu mērķis – noteikt dažādu aerobikas veidu ietekmi uz dažiem cilvēka organisma funkcijām un ķermeņa masas regulēšanu.

Vadoties pēc tā mēs izvirzījām šādu hipotēzi – dažādiem aerobikas veidiem ir dažāda ietekmē uz dažiem cilvēka organisma funkcijām un ķermeņa masas regulēšanu.

Aizstāvēšanai tiek izvirzīts: aerobikas veidu ietekmē uz dažiem cilvēka organisma funkcijām un ķermeņa masas regulēšanu.

Atslēgas vārdi: aerobikas veidi, aerobika ar zemo, vidējo un augstu intensitāti, cilvēka organisma funkcionālās spējas.


Darba uzdevumi:

  1. Noteikt aerobikas nodarbības ar zemu, vidējo un augstu intensitāti cilvēka ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām.

  2. Noteikt aerobikas nodarbības ar dažādu intensitāti ietekmes efektivitāti uz ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām.

Pētīšanas metodes:

  1. Literatūras avotu analīze.

  2. Antropometrija.

  3. Kaliperometrija.

  4. Sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmu funkcionālā stāvokļa noteikšana.

  5. Aerobo darbaspēju noteikšana.

  6. Pedagoģiskais eksperiments.

  7. Matemātiskās statistikas metodes.

    Pētījuma rezultāti, secinājumi

1. Izpētot aerobikas ar zemo intensitāti grupas pirms un pēc eksperimenta ietekmi uz cilvēka ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām varam secināt, ka visos testos tika novērojama rezultātu uzlabošanas dinamika. Visi rezultāti, kuri norāda uz cilvēka ķermeņa masas regulēšanu, samazinājās. Ķermeņa masa samazinājās par 0,27 kg, ĶMI (ķermeņa masas indekss) par 0,10 kg/m2, krūšu apkārtmērs (brīvi elpojot) (zem lāpstiņas) par 0,51 cm, vidukļa apkārtmērs (vistievākajā vietā, 3-4 cm virs zarnkaula šķautnes) par 0,57 cm, gurnu apkārtmērs (visplatākajā iegurna vietā) par 1,13 cm, tauku kroka uz vēdera par 0,05 cm, tauku kroka zem lāpstiņas par 0,03 cm, tauku kroka uz tricepsa par 0,04 cm, tauku kroka uz augšstilba iekšējas puses par - 0,02 cm.

Bet testos, pēc kuriem var noteikt cilvēka funkcionālās spējas, var redzēt stāvokļa uzlabošanos: elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas stāvoklis, elpas aizture palielinājās par 7,08 s, pulss (miera stāvoklī), 10s * 6 samazinājās par 1,00 sit./min., pulss pēc izpildītiem 20 pietupieniem (30 s), 10s * 6 samazinājās par 1,50 sit./min., asinsspiediens (sistoliskais/distoliskais) samazinājās par 1,25 mm Hg. st., Harvārda steptests HSTI palielinājās par – 1,08.

Izpētot aerobikas ar vidējo intensitāti grupas pirms un pēc eksperimenta ietekmi uz cilvēka ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām varam secināt, ka visos testos tika novērojama rezultātu uzlabošanas dinamika. Visi rezultāti, kuri norāda uz cilvēka ķermeņa masas regulēšanu, samazinājās. Ķermeņa masa samazinājās par 1,60 kg, ĶMI (ķermeņa masas indekss) samazinājās par 0,58 kg/m2, krūšu apkārtmērs (brīvi elpojot) (zem lāpstiņas) par 0,13 cm, vidukļa apkārtmērs (vistievākajā vietā, 3-4 cm virs zarnkaula šķautnes) par 1,98 cm, gurnu apkārtmērs (visplatākajā iegurna vietā) par 0,67 cm, tauku kroka uz vēdera par 0,14 cm, tauku kroka zem lāpstiņas par 0,07 cm, tauku kroka uz tricepsa par 0,08 cm, tauku kroka uz augšstilba iekšējas puses par 0,07 cm.

Testos, pēc kuriem var noteikt cilvēka funkcionālās spējas, var novērot stāvokļa uzlabošanos: elpošanas un sirds-asinssvadu sistēmas stāvoklis, elpas aizture palielinājās par 10,81 s, pulss (miera stāvoklī), 10s * 6 samazinājās par 0,50 sit./min., pulss pēc izpildītiem 20 pietupieniem (30 s), 10s * 6 samazinājās par 4,50 sit./min., asinsspiediens (sistoliskais/distoliskais) palielinājās par 3,33 mm Hg st., Harvārda steptests HSTI palielinājās par – 2,50,

Un, beidzot, izpētot aerobikas ar augsto intensitāti grupas pirms un pēc eksperimenta ietekmi uz cilvēka ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām varam secināt, ka visos testos tika novērojama vismazākā no visiem aerobikas veidiem pēc intensitātes rezultātu uzlabošanas dinamika: ķermeņa masa samazinājās par 0,16 kg, ĶMI (ķermeņa masas indekss) par 0,06 kg/m2, krūšu apkārtmērs (brīvi elpojot) (zem lāpstiņas) par 0,25 cm, vidukļa apkārtmērs (vistievākajā vietā, 3-4 cm virs zarnkaula šķautnes) par 0,75 cm, gurnu apkārtmērs (visplatākajā iegurna vietā) par 0,42 cm, tauku kroka uz vēdera par 0,07 cm, tauku kroka zem lāpstiņas neizmainījās, tauku kroka uz tricepsa par 0,05 cm, tauku kroka uz augšstilba iekšējas puses par – 0,09 cm.

Testos, pēc kuriem var noteikt cilvēka funkcionālās spējas, var novērot stāvokļa uzlabošanos: elpošanas un sirds-asinssvadu sistēmas stāvoklis, elpas aizture palielinājās par 4,33 s, pulss (miera stāvoklī), 10s * 6 samazinājās par 1,50 sit./min., pulss pēc izpildītiem 20 pietupieniem (30 s), 10s * 6 samazinājās par 2,50 sit./min., asinsspiediens (sistoliskais/distoliskais) samazinājās par 1,25 mm Hg st., Harvārda steptests HSTI samazinājās par – 1,08.


2. Salīdzinot un izvērtējot savā starpā aerobikas nodarbības ar dažādu intensitāti ietekmes efektivitāti uz ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālajām spējām, var secināt, ka lielākā pozitīva ietekme ir aerobikai ar vidējo intensitāti. Tā aerobikai ar zemo intensitāti ir labāki par pārējiem veidiem rezultāti trijos testos: krūšu apkārtmērs (brīvi elpojot) (zem lāpstiņas), gurnu apkārtmērs (visplatākajā iegurna vietā), tauku kroka zem lāpstiņas. Aerobikai ar vidējo intensitāti labāki rezultāti ir 8 testos: ķermeņa masa, ĶMI (ķermeņa masas indekss), tauku kroka uz tricepsa, elpošanas un sirds-asinssvadu sistēmas stāvoklis - elpas aizture, pulss pēc izpildītiem 20 pietupieniem (30 s), 10s * 6, asinsspiediens (sistoliskais/distoliskais), Harvārda steptests HSTI. Un, beidzot, arobikai ar augsto intensitāti labāki rezultāti ir 3 testos: vidukļa apkārtmērs (vistievākajā vietā, 3-4 cm virs zarnkaula šķautnes), tauku kroka uz augšstilba iekšējas puses, pulss miera stāvoklī.


Kopumā pēc dotiem rezultātiem var secināt, ka aerobika ar vidējo intensitāti vairāk ietekmēja sievietes ķermeņa masas regulēšanu un funkcionālā stāvokļa uzlabošanu.



Omkay Republikas laukums 3, Rīga, LV-1010
Lapa Dmitrijs Grieķu-romiešu cīņa, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties